Ekstrēmists, BBC un vārda brīvība (40)
Autors: Rita Ruduša
Publicēts: 2009. gada 23. oktobris 16:09
Atslēgvārdi: , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Šī ir Nika Grifina nedēļa. Visiem vēl svaigā atmiņā pirmdiena, kad britu ģenerāļi pauda sašutumu par karavīru izmantošanu Britu nacionālās partija reklāmās, bet pienāca piektdiena un Grifins atkal ir nonācis laikrakstu pirmajās lappusēs. „Kauns!”, „Pretīgi!”, kliedz tabloīdi. Iemesls – Grifins bija viens no panelistiem BBC raidījumā Question Time, kurā nelika skatītājiem vilties un pateica daudz kolorītu repliku par islāmu, rases tīrību un homoseksuāļiem. Taču aiz skaļajiem virsrakstiem, kas nosoda viņa retoriku, šķiet, pazūd lietas būtība – runa jau nav par Grifinu, bet par vārda brīvību.
Simtiem cilvēku ar plakātiem rokās un maskām (Grifins ar Hitlera ūsiņām) uz sejas vakar pie BBC ēkas Rietumlondonā skaļi protestēja pret radikāli labējās partijas līdera līdzdalību raidījumā. Pūlis bija raibs – pensionāri, jaunieši no anti-fašistu organizācijas, mātes ar bērniem, ugunsdzēsēju arodbiedrība. Visus vienoja, viņu pašu vārdiem, „naids pret naidu”. „Ja mēs neļaujam pedofiliem publiski uzstāties, tad arī rasistiem nedrīkst ļaut,” presei skaidroja Old People in Hackney aktīvists. Neiztika bez sadursmēm ar policiju un dažiem arestiem.

Kaislības plosījās arī studijā – Question Time auditorija, kuru veido sabiedrības pārstāvji (līdzdalībai raidījumā var pieteikties jebkurš), vētraini aplaudēja, šņāca un reizumis uzvedās tik skaļi, ka raidījuma vadītājam bija jāpaceļ balss, lai klātesošos apklusinātu. Kaislības savaldīt bija grūti arī Grifinam līdzās sēdošajiem lielo partiju – toriju, leiboristu, liberāl-demokrātu – politiķiem, kuri mēģināja cits citu pārkliegt, uzbrūkot Grifinam. Britu Žirinovskis smaidīja un acīmredzami izbaudīja ažiotāžu, ko bija radījis. Un sagādāja publika pietiekami daudz iemeslu skaļiem sašutuma izsaucieniem. Viņš runāja par „genocīdu”, kuram „iedzimtos britus”, viņaprāt, pakļāvusi imigrācija no bijušajām kolonijām, teica, ka pamatskolas bērniem skolās nebūtu jāmāca itin nekas par seksu, ka homoseksuāļu skūpstīšanās ir „pretīga” un islāms ir „ļauna reliģija”. Uz katru repliku viņš saņēma asu verbālu pliķi no klātesošajiem. Kāds pat ierosināja nopirkt Grifinam vienvirziena biļeti uz Dienvidpolu.

Raidījumu tiešraidē noskatījās vismaz 2,8 miljoni cilvēku un vēl daudzi tūkstoši – BBC mājas lapā internetā. Tātad, Grifinam bija nodrošināta milzu publicitāte un iespēja brīvi paust radikālos uzskatus. BBC saņēma un turpina saņemt daudz asas kritikas par to, ka laidusi Grifinu pie vārda. Sabiedriskajam medijam pārmet dzīšanos pēc reitingiem, radikālisma atbalstīšanu un tā tālāk un tā joprojām. Bet BBC ģenerāldirektors Marks Tomsons saka: ”pieņemot šo lēmumu, mēs atbalstām sabiedrības fundamentālās tiesības dzirdēt visu politisko uzskatu spektru un tad izdarīt pašai savus secinājumus.” Grifins atbilst uzaicināmo politiķu kritērijiem, jo vairs nav marginālas, vēlētos orgānos nepārstāvētas partijas līderis – BNP ir divas vietas Eiroparlamentā un deputātu krēsli Liverpūlas, Kārdifas un Glāzgovas domēs BBC skaidro, ka tai nav iemesla šķirot demokrātiskās vēlēšanās ievēlētas partijas pārstāvjus tajos, kuriem ļauts sēdēt pie mikrofona, un tajos, kuriem nav.

Dažiem šodienas avīžu virsrakstiem varētu piekrist. Taču, kā daudzkārt citētajā replikā (iespējams, par daudz citētajā, un atvainojos tiem, kurus šis citāts ir nogurdinājis) saka Voltērs: „man ir nepieņemams jūsu viedoklis, bet es esmu gatavs mirt par jūsu tiesībām to paust.” Mums var nepatikt Grifina smīniņš, runājot par holokausta „pareizajiem cipariem”, vai atsauce uz Ledus laikmetu kā izejas punktu tiesībām saukties par „pamatiedzīvotāju”, bet viņa nosēdināšana pie mikrofona ir veselīga visiem – gan demokrātijai, gan viņu ievēlējušajiem vēlētājiem, gan arī pašam Grifinam.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(17 balsotāji )
Komentāri

Jā, nu niez šim “Dienas” kodolam, joprojām niez. Gribat cīņu par “godīgumu”. cīņu pret Latvijas oligarhiem? Pret Putina Krievijas imperiālismu? Lūdzu, “Cita Diena” to ir gatava piedāvāt. Komplektā ar jebkuras nācijas (protams, izņemot tikai vienas) nacionālisma apkarošanu. Komplektā ar pediņu “normālības” nelūgtiem izskaidrojumiem. Un tā tālāk. Krievu laikos arī, atceros, pārdeva tādus “komplektus” – kur noderīgais un vajadzīgais bija neizbēgamā komplektā ar ko pagalam šķērmu. Piemēram, bija tāda skaņuplate, kur vienā pusē bija pāris “Bītlu” dziesmu, otrā – Muslims Magomajevs.:)

Question Time auditorija, kuru veido sabiedrības pārstāvji (līdzdalībai raidījumā var pieteikties jebkurš)
======================
Atļausit nicīgi pasmaidīt?:) Labi? Paldies!
Pieteikties jau var jebkurš. Bet vai “jebkurš” tiek līdz raidījumam?

3.

Kādas tev ir problēmas? Tev nav jālasa tas, kas neatbilst taviem uzskatiem un vērtībām. Patīk oligarhi un “baroni”, lasi attiecīgos atkarīgos medijus!

Viņš runāja par „genocīdu”, kuram „iedzimtos britus”, viņaprāt, pakļāvusi imigrācija no bijušajām kolonijām.
========================
Vai šeit Ruduša vēlas kaut ko iebilst? Ā-a, ja nu vienīgi par terminoloģiju. Nu, jā, par “genocīdu” to saukt laikam nebūtu adekvāti.
Bet, kā zināms terminus var pārdefinēt. Kā, piemēram, “”Dienas” kodola” idejiskie tēvi un domubiedri jau sen ir izdarījuši ar terminu “rasisms”.
Ja kādreiz “rasisms” bija savas rases pārākuma sludināšana, tad tagad rasisms jau esot jebkuras nācijas vēlme nesajaukties un netikt izšķīdinātai ar imigrantu pūļiem SAVĀ VALSTĪ.

Starp citu, Rudušas k-dze, varbūt Jūs varat pateikt: ja reiz imigrantiem jāļauj bez ierobežojumiem ieceļot, cik daudz imigrantu Lielbritānijai vēl vajadzētu uzņemt? 10 000? 300 000? 2 miljonus? (kas jau NELEGĀLI uzturas Lielbritānijā, un ko Grifins gribētu deportēt) 5 miljonus? 20? Varbūt 60? 100? Robežas šim skaitam taču nav un nedrīkst būt, vai ne, Rudušas k-dze?

5.

Es gluži vienkārši paužu savu sarūgtinājumu, ka latviešiem nav tāda masu medija, kurš piedāvātu, manuprāt, veselīgai nācijas attīstībai nepieciešamo “redzējumu”. Mums te pārsvarā, protams, ir tādi viedokļu paudēji kā “oligarha starmetis” NRA (Ījaba apzīmējums), bet “Diena” (Cita Diena), kas it kā piedāvā tik tiešām nepieciešamo orientāciju “prom no Krievijas” un uz demokrātiju, komplektā pieliek arī tādas vērtības, kas ilgtermiņā tik un tā nīcina latviešus.

Balsošu par Grifinu!

=> Haris
“cik daudz imigrantu Lielbritānijai vēl vajadzētu uzņemt”
===
Paši iekaroja, paši dabūja jaunus pilsoņus. Kur probza?
=
Grifins jau protams izplēties, bet neko īpašu jau šim nodarīt nevar – kamēr UK būs pietiekami liela daļa mazizglītotu pilsoņu, tikmēr arī galēji labējiem būs savs elektorāts.

Man antifa liekas kautkas tikpat īpatnējs, kā neonacisti. Nezkapēc autore rakstā to uztver, kā ko pozitīvu, lai gan arī antifa dauza logus un sit cilvēkus.

Prieks, ka Latvijā tie pamuļķi nav atklāti manīti.

sveiki!es anglija jau dzivoju 7 gadus,stradaju.tads ka grifins doma par tiru naciju bistami,seit pa klusam tiek propagandets fasisms,ja atlaujas teatri par labo hitleru ar humoru,policija zem katras kritikas,tas ir bistami,atveriet acis,kas sekos talak…

Anglijā jandāliņš izskan par to, kāpēc Grifins vispār pielaists ēterā, bet nesen mūsu TV Mamikins bezmaz stundu debatēja ar Lindermanu (laikam nacbolu), kas palicis bez jebkādas ievērības. Man liekas ka tāda cilvēka plaša intervēšana stāv ļoti tuvu rasisma propogandai.

=> Haris
“cik daudz imigrantu Lielbritānijai vēl vajadzētu uzņemt”
===

tik cik gribees braukt no vinu bijushajaam kolonijaam. uk izvaroja savas kolonijas, tagad jaanotiek preteejam procesam.

Nu, skaidrs. Tātad, no Indijas un Pakistānas vien – “ja gribēs” – kaut vai 450 miljoni.:) Un, lietojot Jūsu terminoloģiju, viņiem tieši “jāizvaro” Lielbritānija. Jāsaka, ka tāds imigrācijas aizstāvju arguments vēl nav dzirdēts.:)

Varbūt pie reizes varat pateikt, kāpēc Latvijai nākotnē (kad būs lielāka labklājība) būs pienākums uzņemt nēģerus un musulmaņus? Droši vien kaut kāda baltās rases kolektīva vainīguma dēļ? Jo kolonizējuši taču nevienu mēs tā kā nebūtu.

=> Haris
==
1. “Vainīgums” ir štrunts.
2. Pienākumu vēl var pievilkt – savu dažnedažādo bēgļu mums nav trūcis.
3. Bieži gan pasākums ir saistīts ar solidaritāti + attīstītās valstis labprāt noslauc atpalikušāko valstu intelektuālo krējumu.
4. Nedaudz solidaritātes.
=
Zeme ir viena.

Pārmērīgs politkorektums noved pie ekstrēmu partiju popularitātes pieauguma. Diez vai vidusmēra anglim, francūzim un vācietim patīk parazitējošu musulmaņu bari, kuri cenšas ieviest savas paražas mītnes zemē. Politkorektās partijas tikmēr vāvuļo par multikulturālismu un islāma miermīlīgo dabu. Tad nu daļa vēlētāju, neatrazdama normālu labēju partiju, kura uzdrošinātos saukt lietas īstos vārdos, balso par ekstrēmistiem.

Piekrītu Jāņa paustajam. Pats jau 12 gadus dzīvoju Rietumeiropā un redzu notiekošo.
Pārāk daudzi ieceļotāji absolūti neinteresējas par valstī notiekošo(līdzīgi dažiem mūsu valsts iedzīvotājiem arī necenšas runāt valsts valodā), nekādi necenšas integrēties sabiedrībā(korāna lašišanas kursi, kā vienīgie socializācijas centieni)un bieži pārstāv kultūras ar izteiktu vardabības glorificēšanu(un beztiesīgu sievieti un bērniem mājās).
Rietumu kultūrai tas ir izteikti svešs. Un tā ir problēma. Bet par to runāt politiķi izvairās.

Kamēr mēs nesaskaramies, piemēram ar šādu problēmu Latvijā, ka jauna sieviete nevar mierīgi iet pa ielu, jo ik pa brīdim kāds turks viņai svilpj nopakaļ, un rāda nepieklājīgus žestus. Vai arī kāds musulmanis atklāti sauc par mauku, ja sieviete pirms laulības jau dzīvo kopā ar vīrieti.

Vai tad par to neviens nedrīkst runāt, lai netiktu nosaukts par fašistu??

Nezinu par raksta autori, bet pats esmu pieredzejis pietriekami no tā, par ko daļēji runā arī Grifins.

Un problēmu vairāk saskatu citur – apstāklī, ka parasti tik nosvērtie briti, komunikācijā ar Grifinu BBC, mierīgi atļāvās vienkāršus personiskus apvainojumus, argumentētas diskusijas vietā.

Un tad jau tiešām lietas kļūst pavisam problemātiskas, ja viena viedoklis tiek uzklausīts, bet cita vienkārši izsmiets.

Links uz diskusiju:
http://www.youtube.com/watch?v=4iKfrY9l2kY&feature=related

Vienīgais prātīgais komentārs nāca no Liberālā demokrāta puses, kurš pārmeta abiem lielāko, valdošo partiju pārstāvjiem par to politiku, kas tiek realizēta (netiek realizēta) attiecībā uz imigrāciju un tās izraisītām problēmām.
Diezgan sekla diskusija, kur tam Grifinam nācās visu laiku attaisnoties, ka viņš to vai šito, ir vai nav iepriekš teicis.

Mja, neizskatās labi. Ja Rietumos ir radikālisma šķaudi, tad Krievijā ir radikālisma plaušu karsonis. Un mēs kaut kur pa vidu.
Starp citu arī naids pret krieviem ir rasisma paveids, Hari. Līdz ar to, tā vietā lai deklamētu “sliktā citadiena lieto vārdus ar tādu jēgu, kādu man grūti saprast”, sāc šajā lietā apvainot visu mūsdienu sabiedrību. Lielais fui viņai, vai ne?
Ģirt, tikai nevajag nodarboties te ar propogandu. Lielākajai daļai Rietumeiropas iedzīvotāju NAV problēmu ar imigrantiem. Plus, 40-50 gadīgā paaudze pārsvarā saprot, ka iedzīvotāju krituma dēļ, imigranti aizpilda itin labi piemēram mazāk prestižos darbus, jau no ~70ajiem, kad tie APZINĀTI tika aicināti strādāt. Līdz ar to, tas, pret ko tu te pārsvarā iebilsti, ir jau bieži vien otrā imigrantu paaudze. Tātad cilvēki, kuriem nav nekādu citu māju, kā vien sava Berlīne vai vienalga kas.
Tālāk, šī rasisma ideoloģijas forma “bet tad jau atbrauks 450 miljoni!” Bet protams. A priori pieņem, ka tie nav cilvēki, ka tie ir parazīti, prusaki, kuriem NAV savu māju, NAV savas dzimtenes un dzimtenes mīlestības, IR vienalga kur dzīvot, VĒLAMS kādam citam uz kakla. Protams, tā domā VISI, kas dzīvo ārpus tavas skaistās, blondi-zilacainās šambalas! Nu ja ne visi..tad vismaz 51%! Kamēr realitāte ir ‘nedaudz’ savādāka. Savu dzimto valsti pamest parasti ir ar mieru līdz 5% iedzīvotāju. No tiem, tikai nelielai daļai būs iespēja un līdzekļi, lai to izdarītu. Tātad, cik īsti var Lielbritānijā piemēram šogad ierasties? Minu (aprēķināt vari pats, nav sarežģīti), ka tie varētu būt daži desmiti tūkstošu. Protams pieņemot, ka samērā stingrais Lielbritānijas imigrācijas režīms viņus visus arī vēlas ielaist. Tātad, cik “pamatots” ir rasisms “traģiski apdraudētajā” Rietumeiropā, ja de facto līdz ~2 desmitiem miljonu cilvēku ārpus Eiropas varētu tiešām gribēt (teiksim šīs paaudzes ietvaros, ~1 dekādes termiņā) uz šejieni pārcelties? Noniecināt 450 miljonus esošo eiropiešus, ka viņi vārguļi, atstieps kājeles līdz ko te būs 10 miljoni iebraucēju, protams ir interesanti.

Interesanta diskusija, ar prieku sekoju līdz.
Pēc Tevis teiktā, Imant, Tu esi Rietumeiropietis, nevis Latvijas latvietis. Centies runāt ļoti politkorekti. Tas jauki. Tomēr nesaprotu, kāpēc Tu man pārmet propogandu. Viss, ko minēju ir manis paša piedzīvots. Manis un manu draugu.
Un tad nu, atvaino, tā nav nekāda propoganda!
Ko piedzīvoju, to drīkstu teikt, sorry!

Par to, ka iebraucēji ir nepieciešami darba tirgum es Tev pilnīgi piekrītu. Eiropieši paši izmirst. Tomēr, faktu, ka cietumus Rietumeiropā galvenokārt piepilda tie paši iebraucēji noklusēt ir vienkārši muļķība.

Un es ne mirkli nesaku, ka visi iebraucēji ir slikti. Es arī esmu tāds pats iebraucējs. Runa ir par to iebraucēju DAĻU, kurai UZSPĻAUT valstij, kur viņi dzīvo(mums Latvijā arī tādi ir)

Ja cilvēks 15 gadus dzīvo Lielbritānijā, bet nevar ne vārda parunāt angliski, tas ir ok, Imant? Vai no dzimšanas Vācijā, bet viss, ko zin par Vāciju ir saklausīts no vietējā mullas, tas ir ok? Vai musulmanis, kurš no dzimšanas dzīvo Norvēģijā un nekautrēdamies VISAS etniskās norvēģu SIEVIETES sauc par maukām, arī ir ok?

Tu runā par otro iebraucēju paaudzi. Var Tev šeit daļēji piekrist. Bet… no šīs paaudzes daudzi tāpat par savām mājām uzskata savu tēvu dzimteni un pasūta sev sievu no tēvu tēvu MURMULISTĀNAS.

Kamēr nopietnās partijas nevarēs droši runāt par šīm lietām(bet spriedīs vai atļaut policistam stigāt turbānā vai nē) un novilkt skaidru robežu starp akceptējamo un nekādi neakceptējamo uzvedību, tikmēr populisti, kā Grifins varēs rast dzirdīgas ausis tautas masās.

Par % ko mini. Nu paskaties kaut uz Latviju. Te ir zem 5 % tādu, kas grib valsti pamest? Te tādu ir savi 50%!

Un nobeidzot, Imant, Tu vispār izlasīji, ko rakstu savā komentārā? Kārtīgi? Es galveno problēmu saskatīju apstāklī, ka Grifinu izsmēja, nevis ar faktos pamatotiem argumentiem atspēkoja.
Un tāda attieksme man atgādina nevis rietumu demokrātiju, bet PSRS(mēs zinām, kā ir pareizi, tāpēc citos nav jāklausās) Un tas ir nožēlojami!

19.
Oļiniete > Imants
2009. gada 25. oktobris, 14:51

Turpinot iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka nekas nenotiek, rietumu politiķi var nogulēt to brīdi, kad pa kaktiem čukstētais izlauzīsies ārā kroplās un agresīvās formās. Jau tagad daudzietniskie angļi sadzīviskā līmenī pauž savu neapmierinātību par imigrantu uzvedību, par augošo noziedzību, par to, cik spilgti viņi demonstrē savu atšķirību kultūras ziņā. Ar nostaļģiju viņi atceras laiku, kad Anglija bija angliska nevis multinacionāla. Domāju, ka Eiropas lielvalstis turpinādamas izlikties politkorektas var piedzīvot ļoti nekorektu rīcību no savu etnisko pilsoņu puses.

20.
Andris B. -> Imants
2009. gada 25. oktobris, 19:13

“Lielākajai daļai Rietumeiropas iedzīvotāju NAV problēmu ar imigrantiem. ”
Nesmīdini tautu. 1995. gadījās būt pie radiem ASV. Runājamies par viskautko. Jautāju – kā Štatos ar rasismu? Amerikas latvietis atbild – rasisma nav, viss kārtībā, visi mācās, strādā un dzīvo kopā.
Uzjautāju -kā tad ar jauktajām laulībām, – tad jau drīz visi amīši būs tādi kafijasbrūni ar nedaudz ieslīpām acīm.
Atbilde – zini, kaut kā ne pārāk savā starpā precamies.
Kāpēc?
… nemāku paskaidrot… :)
Paiet dažas dienas. Amerikānis stāsta, ka viens viņa draugs(kolēģis) esot nomainījis dzīvesvietu.
Taujāju- Kāpēc?
Viņš – to rajonu pakāpeniski pārņēmuši “melnie” un tur esot palicis nepatīkami dzīvot… :)
Bet rasisma nav!!!
____

“Starp citu, arī naids pret krieviem ir rasisma paveids, Hari”
Vai krievu, kas aiz tankiem iebraukuši Latvijā, naids pret latviešiem, nav rasisms, bet varbūt drīzāk nacisms un faktiski pretenzijas uz mūsu zemi???

21.

Palīdzēšu Jums ar to “minēšanu”:
Te tāda tabuliņa (nezinu, gan vai izdosies labi iekopēt):
Growth of the foreign-born population 1951 to 2001 in United Kingdom
Total Percentage Percentage
foreign born increase over the of total
(thousands) previous decade population

1951 2,118.6 4.2
1961 2,573.5 21.5 4.9
1971 3,190.3 24.0 5.8
1981 3,429.1 7.5 6.2
1991 3,835.4 11.8 6.7
2001 4,896.6 27.7 8.3

Avots:www.statistics.gov.uk

Kā redzams, tur nav jaunāku datu par 2001. gadu.Tad vēl pāris datu no lapas http://www.migrationinformation.org:
Net (Non-british) migration to Britain, 1997 to 2007 – 2,665,000.

Un vēl no tās pašas lapas tāds teikums: “The United Kingdom had about 6.9 million foreign born in 2008.”

22.

Jā, neizdevās labi. Paskaidrošu 1951. gadā – 4,2 procenti vai 2,11 miljoni no Lielbritānijas iedzīvotājiem bija dzimuši ārpus valsts. 2001. gadā – JAU 8,3 procenti un 4,89 miljoni. Bet, kā jau rakstīju iepriekšējā komentārā: 2008. gadā – jau ap 6,9 miljoniem (acīmredzot pēc citiem aprēķiniem vai datiem).

23.

Un tad nu vēl. Kad lasu tādus tekstus kā Jūsu rakstītais “Noniecināt 450 miljonus esošo eiropiešus, ka viņi vārguļi, atstieps kājeles līdz ko te būs 10 miljoni iebraucēju, protams ir interesanti.”, metas šķērmi. Tas man atgādina Freibergas cinisko demagoģiju savulaik neļaujot apstiprināt gan Valodas likumu stingrākā variantā, gan atmetot Saeimai atpakaļ likumu, kurā bija prasība deputātiem prast latviešu valoda. Viņa lietoja mūsdienās tik iecienīto teicienu: “Viss būs atkarīgs no mums pašiem”. It kā skaisti, cēli un braši, bet tikai tad, ja nedomā līdz. Jo būtībā tas nozīmē nojaukt aizsargslāni un konstrukcijas, kas tieši tāpēc ir tikušas uzbūvētas, lai sabiedrību AIZSARGĀTU ikdienā, lai IKDIENĀ nebūtu nemitīgi jācīnās ar attiecīgām problēmām. Tikpat labi varētu pateikt, ka policiju arī nevajag un viss būs atkarīgs no pašiem – apgūsiet džudo un kikboksu, nopirksiet pistoli, mājas logiem uzliksiet restes, un varēsit taču dzīvot – VISS BŪS ATKARĪGS NO PAŠIEM. Vai arī – atteikties no dzīvošanas ēkās. Jo var taču arī skarbi eksperimentēt PAŠI AR SEVI un braši pateikt: lai vai kādi būs laika apstākļi, nevajag mums šo sargājošo izdomājumu – māju – paskatīsimies, vai tiksim galā tāpat. Ja ne, ja saķersim plaušu karsoni vai tuberkulozi, tikai paši būsim vainīgi, utt.
Citiem vārdiem tas, ko savulaik teica Freiberga un tagad Jūs, ir PILNĪGI NEPAMATOTS aicinājums atteikties no sasniegtajiem dzīves standartiem un komforta – atteikties no civilizācijas.

Bet vienmēr – arī Freibergas, un arī Jūsu – gadījumā paliek noskaidrojams jautājums: vai tas ir teikts nezināšanas, neizpratnes dēļ vai tomēr nelietības dēļ.:)

24.

Vēl par to “vai tad eiropieši ir tādi vārguļi”. Imigrācijas piekritēji nemitīgi daudzina, ka eiropieši noveco. Šajā kontekstā vēl daži dati no mājas lapas http://www.migrationinformation.org:

Table 2. Britain’s Growing Ethnic Diversity, Various Years.
WHITES – Percent total population
1991 – 94.1%
2001 – 91.3%

Un tagad 2008. gads.
Parastais procents ir, protams, protams, mazāks par iepriekšējo: 89.9%. BET vecuma grupā LĪDZ 16: 80.9%!

Jā, diemžēl tas tā ir. Un tie ir FAKTI, bet secināšana, protams, var būt dažāda.
Man, tāpat kā Grifinam, šķiet, ka gan britiem un arī latviešiem tam jākalpo par pamatojumu aizsardzībai pret imigrāciju un par pamatojumu ideoloģijai (politikai), kas veicina nācijas pašatražošanos. Bet Jums acīmredzot domas ir gluži pretējas.

25.

Plus, 40-50 gadīgā paaudze pārsvarā saprot, ka iedzīvotāju krituma dēļ, imigranti aizpilda itin labi piemēram mazāk prestižos darbus, jau no ~70ajiem, kad tie APZINĀTI tika aicināti strādāt.
================================
Arī šis imigrācijas aizstāvju arguments parasti tiek lietots.
Jā, bija tāds fenomens kā “aicināšana strādāt”. Arī pie mums tāds bija. Atceraties – vēl pirms pāris gadiem, piemēram? Ar Elīnas Egles muti tad līdzīgi sāka runāt “darba devēji”, ka šiem vajagot pūļus no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas vai vienalga no kurienes. Un tas viss, protams, notika NENORMĀLĀS “izaugsmes” jeb “treknajos” gados. Vai vēl citiem vārdiem – pedalēšanas gados.
Un “vajadzēs” atkal: ja Latvija atkal, uzsēdināta uz kredītu adatas, mētāsies karsonī.

Bet man šķiet, ka apņēmīgam un skaidri domājošam sabiedrības vairākumam tomēr ir iespējams pieņemt tādus likumus, kas nepieļauj šādu mētāšanos un mazliet arī atvēsina hiperagresīvo patērētāju daļu, kas drīzāk pieļauj imigrāciju nekā bagātīgu atalgojumu santehniķiem un celtniekiem – profesijās, ar kurām, gluži loģiski, neviens “kulturēls” cilvēks mūsdienās negrib darboties.
Kāpēc gan santehniķis nevarētu saņemt tikpat un vairāk nekā, piemēram, ministrs. Man šķiet, par atalgojuma pamatojumu vajadzētu ņemt ne tikai amata “atbildību” un “kompetenci”, bet arī fizisku slodzi un “nepatīkamības pakāpi”.

26.

Principā, pret ko pamatā uzstājos, bija rasistiska attieksme pret imigrantiem. Atbalstošā ziņā par imigrantiem kā tādiem es tiešā veidā neizteicos.
Reālais rasisma līmenis (ikdienas) ASV tomēr ir augstāks, nekā Eiropā.
Gadījumi ko minēji – “nē, tas nav ok.” Taču a) tev ir kaut viens pierādījums, pētījums ko vari norādīt, ka šādi ekstrēmi gadījumi ir vairākums? Turklāt, tām sievietēm, kuras Norvēģijā vai kur citur kāds apsaukā, lamā, ir visas iespējas vinnēt tiesas prāvās par cieņas aizskaršanu pret šādiem kretīniem. b) par imigrantu identitāti. kā pierāda pētījumi, vismaz vēsturiskās identitātes ziņā imigranti, sākot no 2-3 paaudzes sāk ieņemt atsevišķu nišas grupas lomu pamatsabiedrībā, nostabilizējas kultūrrobežas, kopdzīve, utt. Turklāt, tas, kas ir galvenais dzinulis vairākumam, piemēram, musulmaņu, lai dotos dzīves meklējumos uz Rietumiem, ir brīvības koncepcija. Tātad, a priori, pirms braukšanas, viņi jau ir simpātiski noskaņoti pret Rietumu vērtībām. Ne visām, protams. Bet pret fundamentālākajām – manuprāt, jā. Tajā pat laikā diemžēl ir arī pietiekoši vietas visradikālākajam spārnam – Londonas sprādzienus lielā mērā sarīkoja vietējie musulmaņi, cik atceros.
Kādēļ Grifinu izsmēja, nevis argumentēti apklusināja. Kā rāda Vācijas politiskā pieredze, ar radikāļiem ir jāmāk runāt. Ir jābūt pareizajai pieejai. Pieņemu, ka Lielbritānijā šādas pieredzes ir daudz mazāk, kā Vācijā. Iespējams tādēļ šī diskusija sanāca nepārāk (pats gan neesu noskatījies).

Oļiņiete. Maz kam var piekrist jūsu komentārā.

Andri B. Tātad “taisnīgā naidā” pamatots rasisms ir “atļauts” un “atbalstāms” rasisms? Tā kā es par nekādiem latviešu tankiem un zemes pretenzijām nerunāju, tad kādēļ pārgājāt uz krievu tankiem -.. . Ja reiz par krieviem Latvijā, tad realitāte ir tāda, ka vismaz daļa Latvijas krievu IR lojāli Latvijas valstij. Jājautā, vai viņu lojalitāti mūsu lieliskie Saeimas tribīnes bļauri veicina, vai gluži otrādi – mazina.

Haris. Protams, skaitļi ir noteikti jāņem vērā, arī politiķiem. Taču ir vērts apzināties iespējamos kāda procesa limitus, nevis krist galējībās, kā, šķiet, jūs aicinat. ASV, ar visu savu ievērojamo verdzības – ievesto vergu – vēsturi un ilgstoši imigrantiem ļoti atvērtajām robežām, tā arī ir palikusi ar tumšādaino kopienu ~10% apmērā no sabiedrības. Vai Eiropā tagad mistiskā kārtā tumšādaino varētu kļūt vairāk kā šie paši 10%?? Ar salīdzinoši striktajiem imigrācijas ierobežojumiem? Pat 10% ir ļoti apšaubāmi, ka varētu būt. Vai vietējie, iepriekšējo paaudžu imigrantu bērni varētu pārsniegt šos 10%, tas jau ir interesantāks jautājums. Man personīgi par to skaidra viedokļa nav, taču apšaubu, ka arī šie varētu sasniegt 10% no sabiedrības. Tas būtu stipri dīvaini, ņemot vērā, ka vēsturisko eiropiešu dzimstības rādītāji sākuši uzlaboties un turpinās uzlaboties vismaz līdz gadsimta otrajai pusei (par to pašu Lielbritāniju var atrast dažādus populācijas modeļus, interesanta lasāmviela. Taču nekādus “bīstamos scenārijus” šķiet pat radikāļi nav iedomājušies saražot).
Mest visu kopā – mani, Freibergu, policiju, migrāciju, sabiedrības funkcijas un vēl civilizācijas “pastāvēšanas draudus” – biš manai gaumei par daudz aptuvenības un savdabīgas loģikas.
“Imigrācijas piekritēji nemitīgi daudzina” Hm, vai vari iedot kādu linku uz “imigrācijas piekritējiem”? Labprāt palasīšu. Tādus vēl neesu redzējis. Esu redzējis reālistisku, nopietnu, nosvērtu pieeju imigrācijai – at liku likām. Tāpat esu redzējis radikālo pret-spārnu. Bet redzējis radikālo par-spārnu gan neesu, neesu gan imigrācijas eksperts, taka kas zin, varbūt tādi tiešām ir :) Par to, ka eiropa izmirst – hm, Rietumeiropā šobrīd ir aktuāls kaut kas cits – Eiropa noveco. Austrumeiropā – jā, jāpiekrīt, izmirst, sevišķi Krievija, izmiršanas tempi krīt, un nostabilizēsies arī tuvākajās dekādēs, bet tik un tā.
Par to, kādas ir manas domas par nacionālo pašatražošanos, un imigrācijas politiku Eiropā un Latvijā vislabāk ir jautāt, nevis zīlēt kafijā ;)
Hari. Par algām. Algām tomēr ir jābūt gan korupciju neveicinošām (neliela ministra alga ir super augsne korupcijai) gan saistītai ar atbildību. Santehniķa kļūdu dēļ nesanāks rīta tēja, ministra kļūdas dēļ var notikt katastrofa.

27.

Vai vietējie, iepriekšējo paaudžu imigrantu bērni varētu pārsniegt šos 10%, tas jau ir interesantāks jautājums. Man personīgi par to skaidra viedokļa nav, taču apšaubu, ka arī šie varētu sasniegt 10% no sabiedrības. Tas būtu stipri dīvaini, ņemot vērā, ka vēsturisko eiropiešu dzimstības rādītāji sākuši uzlaboties un turpinās uzlaboties vismaz līdz gadsimta otrajai pusei (par to pašu Lielbritāniju var atrast dažādus populācijas modeļus, interesanta lasāmviela. Taču nekādus “bīstamos scenārijus” šķiet pat radikāļi nav iedomājušies saražot).
====================================

Nepārsniegs 10%? Es jau citēju,ka, lai gan balto īpatsvars Lielbritānijā 208. gadā bija 90%, vecuma grupā līdz 16 gadu vecumam balto bija vairs tikai 81%. Tā jau ir VESELA PAAUDZE, kas neapšaubāmi spēs sevi atražot ne jau nu sliktāk par baltajiem.
Un pārskatāmā nākotnē šī aina, manuprāt, varētu mainīties vēl vairāk par sliktu baltajiem, jo populists, ekstrēmists un nacists diemžēl vēl nav iekarojis tādu nosvērtu un inteliģentu cilvēku prātus kā Jūs. Un citas partijas tikai ļoti negribīgi – taktisku apsvērumu dēļ – šo to pārņem no popularitāti audzējošās BNP idejām.

Jūsu apgalvojums, ka “vēsturisko eiropiešu dzimstības rādītāji sākuši uzlaboties” raisa šaubas. Neesmu demogrāfs, bet tomēr šad tad esmu interesējies par šo tēmu. Un mans priekšstats par šiem procesiem ir citāds. Jā, bija dati, ka, piemēram, Francijā dzimstība pārsniedz mirstību. Bet, kā izrādās – tikai tāpēc, ka šādu statistiku nodrošina arābu ģimeņu lielais bērnu skaits. FRANCŪŽU mirstība joprojām ir lielāka par dzimstību.
To pašu ir nācies lasīt par Norvēģiju, arī Vācijā ir kas līdzīgs, tikai tur laikam kopumā tik un tā mirstība pārsniedz dzimstību, t.i., vācieši izmirst VĒL STRAUJĀK.

28.
Oļiniete > Imants
2009. gada 25. oktobris, 23:58

Ko nozīmē – maz kam var piekrist? Kad pēdējo reizi esat ar kādu etnisko angli runājis? Tie ir jautājumi, kas viņus satrauc, es neesmu tos izdomājusi.

29.

Palasiet vairāk demogrāfijas pētījumu. Imigranti diez ko daudzos nav problēma, cik esmu redzējis. Sabiedrības novecošana – ojā, tā ir.

Oļiniete. Runājis ar “etniskajiem angļiem” esmu, un par britu situāciju šādas tādas zināšanas ir. Angļu uztrauc impērijas zaudēšana. Vai viņi to formulē kā “bailes no imigrantiem”, “angliskuma zaudēšana”, vai vienalga. Cik noprotu, runa ir par to pašu, ka post-imperiālistiskā identitāte nav 100% izveidojusies visos sabiedrības slāņos.
Atkārtošu, ka iebilstu pret debīlu un resursus izšķiedošu nostāju imigrantu jautājumos, nevis iestājos “visa Eiropa – ņemiet, kam vien vajag” (tādā gadījumā starp citu Eiropu sadalītu nevis imigranti, viņi nav bijuši un nebūs pirmās prioritātes problēmas, bet Krievija, ASV un Ķīna). Bet ar etniskajiem skotiem esat runājusi? Un tas, ka VAR atrast cilvēkus, kas ir noskaņoti pret imigrantiem, nenozīmē, ka tādi ir sabiedrības puse, vai lielākā daļa. Der beidzot latviešiem sajēgt, ka multikulturālisms Rietumeiropā de facto, kā strādājoša koncepcija, piedzīvoja (un savā ziņā piedzīvo vēl šobrīd) komas stāvokli tikai pēdējos dažus gadus (Londona, 2005 ), nevis “jau sazin cik ilgi nabaga eiropieši mokās ar tiem rupjajiem, neizglītotajiem sliņķiem.” Tas, ka Austrumeiropā, kā parasti atpalikušā no Rietumeiropas, multikulturālisms ir kaut kas marsiešiem līdzīgs, galīgi neizprotams, un noteikti slikts (jo populārākā metode kā izdzīvot a-eiropas tautiņām parasti ir bijis konservatīvisms un iekonservēšanās), ir pašu austrumeiropiešu problēma. Der arī ņemt vērā, kas ievēl un veido ES institūcijas. Turklāt ne tikai ES institūcijas veido imigrācijas politiku, bet arī katra valsts. Iedomāties, ka katra vēlētā eiropiešu politiķa lielākais sapnis ir panākt, ka savā valstī iebrauc vismaz 100 miljoni kaut kur sameklētu, vienmēr braukt gribošu klejotāju, ir kūl :P Tā tīri kritiskam redzējumam – a) Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas ekonomikas ir guvušas gan no iepriekšējo gadu imigrantiem, gan arī no pēdējo gadu austrumeiropiešu viļņiem. iedomāties, ka ja valsts ekonomika aug, tātad ir vairāk naudas arī muzejiem, teātriem, mūziķiem, izglītībai, kultūras projektiem, utt, ka tas ir SLIKTI priekš savas kultūras unikalitātes, ir nepamatoti. arī eiropas pensionāri gan jau itin labi priecājas, ka nav īpaši lielu runu par darba mūža pagarināšana un/vai pensiju samazināšanu. b) vismaz latviešiem diez vai būtu īpaši jāsūdzas par imigrācijas politiku Eiropā, raugoties uz šī reģiona migrācijas tendencēm, jo tam ir arī ekonomiska saistība. Tas ļoti labi redzams tādā ne-ES valstī kā Moldovā. Puse no valsts budžeta esot tiešā veidā saistāma ar naudu, kura tiek atsūtīta iedzīvotājiem no ārzemēm. Ļoti ceru, ka Latvijā līdz šādam dramatiskam ciparam ir tālu, jo tas norāda uz traģisko konkrētās valsts ekonomiku. Taču vismaz īstermiņā, tam ir super iespaids uz ekonomiku, arī Latvijā šādai atsūtītajai naudai ir pozitīvas sekas (manuprāt, gan tikai īstermiņā). Līdz ar to, ir vērts ņemt vērā, ka arī latvieši, baltieši, poļi ir šobrīd ļoti lieli migranti. Galu galā, arī mūsu trimda izdzīvoja (un vēl dzīvo) tieši imigrantiem tolerantajās rietumvalstīs. Ko tad viņiem vajadzēja darīt, varbūt labprātīgi doties uz PSRS pašnāvībā.

30.
Oļiniete > Imants
2009. gada 26. oktobris, 00:46

Vidusslānis Anglijā nav nobažījies par impērijas zaudēšanu. Viņus satrauc tas, ka palielinājusies noziedzība, zudusi drošības sajūta, ka vienuviet koncentrējoties iebraucējiem no Tuvajiem austrumiem, vietējiem nākas rēķināties ar šīs ātri augošās kopienas tradīcijām un kultūras īpatnībām, Viņi tā arī saka – anglis savā zemē vairs nejūtas kā anglis. Ja vēl 15 gadus atpakaļ man viņiem bija grūti izskaidrot latviešu – krievu attiecības, nu jau viņu uz mani raugās ar izpratni, klusu piebilstot – bet viņi vismaz ir balti. Tā 21.gadsimtā cilvēkos sāk atdzimt rasistiskas jūtas. Diemžēl. Tāpēc ir runa par to, ka liekulīgs politkorektums var nest neprognozējamas sekas nākotnē. Problēmas ir jārisina, nevis jāizliekas, ka to nav.

31.

Interesanti, kur tieši saskatiet “liekulīgu politkorektumu”? Protams, ka problēmas ir jārisina, un Rietumvalstis reti kad ir ignorējušas problēmas (atšķirībā, diemžēl, no..). Ne jau ignorēšana ir ceļš uz labāku nākotni. Taču a priori jautājuma izpratnē ieviest, pieļaut rasismu ir absurds un stipri sarežģī jau tā komplicēto imigrāciju.
Nepiekrītu par impēriju. Atklātā tekstā protams ka par to reti, kas uztraucas. Taču kultūras zemapziņas līmenī tā ir vēljoprojām aktuāla tēma, jo sevišķi pēdējo gadu ES iekšējo procesu dēļ. Un tas, manuprāt, ir tiešā veidā saistāms ar imigrantu jautājumiem.
Par sajūtām, kuras miniet, ka angļi izjūt par migrantiem – es arī tādu esmu dzirdējis, taču daudz kas cits tieši un netieši norāda, ka, vismaz manuprāt, vairākumam imigranti nav “problēma”.

32.

Der beidzot latviešiem sajēgt, ka multikulturālisms Rietumeiropā de facto, kā strādājoša koncepcija, piedzīvoja (un savā ziņā piedzīvo vēl šobrīd) komas stāvokli tikai pēdējos dažus gadus.
[...]
Interesanti, kur tieši saskatiet “liekulīgu politkorektumu”? Protams, ka problēmas ir jārisina, un Rietumvalstis reti kad ir ignorējušas problēmas (atšķirībā, diemžēl, no..). Ne jau ignorēšana ir ceļš uz labāku nākotni.
==================================
Vai tiešām nesaskatāt, ka “multikulturālisma komas stāvoklis” šobrīd ir problēmu ignorēšana daudzu gadu garumā?:))) Vai arī – negribat saskatīt?

Un tas ir tieši tas, ko pārmetu “Dienas” (”Citas Dienas”) veidotājiem. Ar IZGLĪTOTIEM MUĻĶIEM:) raksturīgu iedomību, pašpārliecību un augstprātību “Diena” ir bijusi nekritiska “multikulturālisma” slavinātāja gadiem ilgi – kaut gan argumentu PRET “multikulturālismu” vienmēr ir bijis pietiekami. Tikai Ēlerte un viņas “Dienas” komanda bija izvēlējusies tos neredzēt. Un, domāju, ka arī tagad nekas nav mainījies.

33.
Haris > Imants (labojums)
2009. gada 26. oktobris, 09:33

Vai tiešām nesaskatāt, ka “multikulturālisma komas stāvoklis” šobrīd ir daudzu gadu problēmu ignorēšanas sekas?:))) Vai arī – negribat saskatīt?

“Britu Žirinovskis” – var redzēt, ka liberāle Ruduša tikai slavē savas kosmopolītiskās, deģenerātu vērtības, jaucoties un karot birkas.

Novēlu NDP panākumus Lielbritānijā, lai beidzot baltā rase atgūtu cilvēka cienīgu vietu savā valstī.

gabals jau interesants, tikai derēja gan kaut kur norādīt, kas tas Grifins tāds ir. pēc teksta spriežot, kaut kāds ekstrēmists. tikai tad nav saprotams, kā viņš nonācis televīzijā un kāpēc tam vispār jāpievērš uzmanība.

36.

Garām Hari, garām. Neesat uztvēris to, ko rakstīju. Problēmas apmēri ir nevis reālās problēmas dēļ, bet jūsu un Grifinam līdzīgo rasistisko priekšstatu dēļ. Krīzes dēļ jūsu piekritēju skaits aug, taču laiks dziedēs arī to. Plus, rietumeiropa, atšķirībā no mūsu ļautiņiem ir pietiekoši mācījusies no pagātnes, lai problēmas un radikālismu ievērotu stipri pirms tas ir kļuvis par reālu problēmu. Vai ts nozīmētu “ignorēt savus cilvēkus”? Phe, gluži pretēji. Nezin kādēļ austrumeiropa kā nav, tā arī tuvākajā laikā nebūs laimīgāka dzīves vieta par piemēram to pašu Dāniju un Norvēģiju. Kādēļ par “multikulturālisma problēmu” daudz vairāk vaid austrumeiropieši, nevis rietumeiropieši? Un tas, ka vispārējie rasisma apmēri austrumeiropā ir lielāki, kā rietumeiropā, tam ar to nav absolūti nekāda sakara?
Rakstītājs Smiekli šķiet ir vēl dziļākā bedrē par jums :P

37.

Problēmas apmēri ir nevis reālās problēmas dēļ, bet jūsu un Grifinam līdzīgo rasistisko priekšstatu dēļ.
===============================
Labi, beidzam diskusiju. Protams, lai gan pastāv teiciens “par gaumi nestrīdas”, ir gluži pretēji – tieši par “gaumi”, t.i., subjektīvo skatījumu strīdas visvairāk.
Atzīstos, man šķiet, Jūs esat daudz tuvāks “dien-ticīgajiem”, kuriem, protams, šeit, šajā mājas lapā ir īstā vieta.:) Jūs, kā redzu, neietekmē arī manis citētie cipari (fakti). Tāpēc turpmākajai sarakstei starp ticīgo un bedrē mītošo nav nekādas jēgas.:)

38.

Piekrītu gan par to, ka pārsvarā strīdās par gaumi, gan par to, ka turpmākai sarakstei lielas jēgas nav. Labi, ka vadaties no cipariem (vai tiešām tikai no cipariem?), taču es vados no vairākiem pētījumiem, demogrāfiskiem, socioloģiskiem, utt. Nav skaidrs, vai vadaties tikai no tā viena, ko citējāt. Ad hominem uzbrukumi gan neliecina par neko labu.

39.

un par ticību kopumā – nu, ja ir vērtības un ir nākotnes vīzija, tad to var dēvēt par ticību, ja reiz tā gribās. taču būtu ļoti svētīgi, ja kaut kādas kaut vīzijas un nākotnes mērķi būtu arī mūsu politiķiem. salīdzinājumam, Igaunijas politiķiem, laikam diezgan vienotā veidā, ir šāda/šādas politiskās vīzijas..

Lindermans un rasisms!?
Vai neesi apmaldījies viņiem tai kustība afrolatvietis viens ir!

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Vēstules no Londonas
Kausējam leduslāci (18)
Rita Ruduša

Kopenhāgenas klimata forums Londonā šonedēļ ir klātesošs visdažādākajos veidos – medijos, skatlogos, admirāļa Nelsona statujas pakājē izveidotajā vides aktīvistu telšu pilsētiņā, politiķu intervijās un pat [..]

Lasi visu »»
Komentāri un Vēstules no Londonas
Faksu laikmets valsts pārvaldē (37)
Rita Ruduša

Londonas latviešu kopiena valsts dzimšanas dienu svinēja divreiz. Neformāli un lustīgi, ar kori, deju kopu, bērnu ansambli un balli, un oficiāli – ar amatpersonu uzrunām, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Veselīga pieturzīme (12)
Rita Ruduša

Viens premjerministrs ir jau atvainojies, otrs vēl raksta runu. Amatvīru sorry droši vien neko nemainīs to cilvēku dzīvē, kuri bērnībā tika pret savu gribu aizvesti [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Tautas kalpa septiņi baušļi (11)
Rita Ruduša

Britu deputātiem turpmāk būs liegts pieņemt darbā radus un pieprasīt kompensāciju par žurku indi. Ieteikumi kompensāciju sistēmas reformai piemin arī citas šķietami pašsaprotamas lietas. Acīmredzot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Blērs izstājas, iespēja mazajiem (18)
Rita Ruduša

Tonijs Blērs vēl nebija paguvis apstiprināt, ka neiebilstu kļūt par Eiropas Savienības pirmo prezidentu, kad viņa kandidatūra no saraksta pazuda. Eiropas kreisi-centriskās partijas viņam nevar [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Pastnieki un elastība (7)
Rita Ruduša

To 30 miljonu pastā iestrēgušo vēstuļu kaudzē, kas izaugusi Royal Mail darbinieku streika dēļ, ir arī manas internetā pasūtītās biļetes uz Operas spoku. Izrāde ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Ruduša: Ģenerāļi iebilst pret armijas uzvaru politizēšanu (7)
Rita Ruduša

Rita Ruduša Bruņoto spēku karavīra tēla izmantošana politisko partiju reklāmās nav īpaši oriģināls PR paņēmiens – Eiropas valstu politiskā spektra galējās malās netrūkst partiju, kas to [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Ruduša: Kamerons iesildās atbildīgi (22)
Rita Ruduša

Līdz vēlēšanām Lielbritānijā vēl trīs gadalaiki, bet konservatīvo līderis Deivids Kamerons jau iesildās premjerministra lomai, kura viņam ir tikpat kā garantēta, jo leiboristu reitingi ir [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books