Blērs izstājas, iespēja mazajiem (18)
Autors: Rita Ruduša
Publicēts: 2009. gada 31. oktobris 19:22
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Tonijs Blērs vēl nebija paguvis apstiprināt, ka neiebilstu kļūt par Eiropas Savienības pirmo prezidentu, kad viņa kandidatūra no saraksta pazuda. Eiropas kreisi-centriskās partijas viņam nevar piedot ciešo draudzību ar Džordžu Bušu un kaislīgo atbalstu karam Irākā, kas savulaik sašķēla Eiropas līderus, bet britu ēnu kabineta ārlietu ministrs Viljams Heigs vienkārši iebilst, bez komentāriem. Tas nozīmē, ka pavērusies iespēja mazāk strīdīgiem kandidātiem. Kuri ietekmes ziņā var arī pārspēt tik daudzu nemīlēto Blēru. 
Blēra pēctecis premjerministra amatā Gordons Brauns līdz pēdējam brīdim centās pārliecināt Eiropas sociālistus – „Esiet reālisti!”. „ Šī ir unikāla iespēja padomes prezidenta amatā dabūt spēcīgu, progresīvu politiķi,” viņš teica. Arī ārlietu ministrs Deivids Milibands, kurš pats tiek minēts kā ES augstākās ārlietu amatpersonas amata kandidāts, BBC uzsvēra, ka Eiropa riskē „kļūt par marginālu spēku”, ja prezidenta krēslā sēdēs kāds „ķeksīšu vilcējs”, nevis „koalīciju būvētājs un stratēģis”. Blēra kandidatūras atbalstītāji bieži citēja arī Indijas premjerministru Manmohanu Singu, kurš brīdināja, ka Blēram viņš laiku vienmēr atradīs, bet Luksemburgas bijušajam premjeram – diezin vai. Pats Blērs neteica neko un turpināja ierasto skrējienu apkārt pasaulei, pamīšus darbojoties kā „lielā kvarteta” (ASV, ES, Krievija un ANO) sūtnis Tuvajos Austrumos, četru labdarības organizāciju galva, vairāku firmu īpašnieks, valdību konsultants un vieslektors. Kad Blēram muguru pagrieza viņa politiskie sabiedrotie Eiropā un politiskie pretinieki Lielbritānijā, atbalstu atsauca arī viņa fans ietekmīgo Eiropas līderu vidū – Nikolā Sarkozī. Galu galā bez Irākas faktora bija jāņem vērā arī tas, ka Blērs pārstāv valsti, kuras nav nedz eirozonā, nedz Šengenā. Un, ja toriji, kuriem tiek prognozēta droša uzvara nākamā gada vēlēšanās, būtu tikuši pie teikšanas agrāk, tās nebūtu arī Lisabonas līgumā, t.i. līguma kā tāda nebūtu, jo toriji būtu sarīkojuši referendumu ar garantēti negatīvu rezultātu.

Blēram no skatuves pazūdot, uzmanības centrā nonāk, iespējams, mazāka kalibra, bet arī mazāk strīdīgi kandidāti. Eiropas federālisti grib prezidenta amatā redzēt Eiropas politikas veterānu, Luksemburgas premjerministru Žanu-Klodu Junkeru, kurš jau paguvis vairakkārt uzsvērt, ka (lai ko domātu Indijas premjers) viņš „nav nekāds punduris”. Neoficiālajā sarakstā ir arī divas sievietes, bijušās prezidentes – Mērija Robinsone (Īrijas) un Vaira Vīķe-Freiberga (Latvijas). Reizumis pieminēti ir arī spāņa Hosē Luisa Sapatero un zviedra Fredrika Reinfelda vārdi. Nav izslēgta arī jaunu vārdu parādīšanās, kuru izvēlē ģeogrāfija un izcelsmes valsts izmērs būs mazāk svarīgs faktors, bet izšķirošo lomu spēlēs politiskā piederība – Angela Merkele, piemēram, domā, ka jaunajam prezidentam būtu jāpārstāv kreisie centristi, jo tie ir pie varas vairākumā ES valstu.

Iespējams, eiroskeptiskie toriji cerēja, ka, bloķējot Blēra kandidatūru, viņi panāks to, ka ES prezidents būs margināla figūra. Taču var notikt tieši pretējais – ja izvēle krīt par labu mazāk kontroversālam, bet starptautiski respektētam kandidātam, kuram ir plašs politiskais atbalsts Eiropas iekšienē, tad viņa vai viņas ietekme var būt liela. Prezidenta amats ir lielākoties reprezentatīvs, taču – gluži tāpat kā valstu līmenī – reprezentatīvam amatam tā ieņēmējs var piešķirt lielāku vai mazāku svaru. Prezidents var būt vienkāršs koordinators, ES politikas kontinuitātes uzraugs un ES sammitu priekšsēdis, bet var būt arī figūra ar monumentālu klātbūtni uz pasaules skatuves. Un tādā gadījumā pat Indijas premjerministram nāksies atrast laiku, lai ar viņu tiktos.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(15 balsotāji )
Komentāri

Var jau Bleiru kritizēt par daudz ko, saukāt par Buša pūdeli, utt., bet, Bleirs, vismaz, spēja uzņemties atbildību un, ja uzskatīja to par pareizu rīcību, nostāties arī pret vēlētāju vairākumu, riskējot ar popularitāti un zaudējot reitingu, kas jau ir ļoti daudz priekš mūsdienu Eiropas p[olitiķa.
Vai viņš rīkojās pareizi – tas ir cits jautājums, bet, viņš, vismaz, bija spējīgs rīkoties.
Vispār, izņemot Havelu, neredzu tur autoritātes un cilvēkus ar raksturu un nākotnes vīziju, no minētiem, izņemot Havelu, es dotu priekšroku mūsu Vairai.

2.

vai latviski nevar iztulkot “controversial”?

3.

jā, dzeri, daudzi domā arī, ka šlesers “vismaz spējīgs rīkoties”. Pie kā tāda domāšana un “rīkošanās” noved mēs gan visi zinām.

=>
dzeris
==
Ja GWB nebūtu tik uzticama galvenā sabiedrotā, varbūt, tomēr būtu tikai 1 kariņš, nevis 2…, un ļoti nesmuki no leiborista puses iestāties kariņos kopā ar ultralabēju politiķi, ja ir kādas manevra iespējas, protams…

Bleirs kļūdījās,varbūt, viņš noticēja, ka Irakai tirešām ir ātomieroči, jā, bet Šlesera rīcība velk uz ļaunprātību, to nevar salīdzināt.
Vispār, pat ja ASV kļūdās, atbalstīt to nav nekāds noziegums. Vēl tredzēsim, ar ko beigsies Obamas politkorektā politika.

Tas ir mīts, ka karot vai nekarot izšķīra jautājums – ir vai nav Irakai A bumba. Huseins pats bija pietiekama bumba, kas draudēja pasaulei arvien ar jaunām nepatikšanām. Tāpat kā tagad Ahmedenižāds Irānā, jaunais mesija islamam pasaules iekarošanai. Abi divi – absoluti ļaunumi sava reliģiskā un šizofrēniskā fanātisma un milzīgās varas dēļ. VVF ļoti izglītota un respektabla valstssieva. Taču joprojam, līdzīgi daudziem rietumiekiem, nesaprot to, ko savā laikā deklarēja prezidents Reigans par ļaunuma impēriju. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Drīzāk pasliktinājies, jo Latvija jau mana Putina “Drang nach Westen”. Sākot ar idiotiskiem latvijiešiem iesmērēto Trojas zirgu
Ginamo, beidzot ar precīzi organizēto Rīgas domes ieņemšanu. VVF naivi vai citu iemeslu dēļ tic, ka Krievija iespējama demokrātija. Pārredzamajā nākotnē tas nenotiks. Hitlers naudu deva lielgabaliem, ne sviestam, ko smērēt uz maizes. Tieši tāpat rīkojās Putins, kuram ir tāds sabiedrotais, kāds nebija Hitleram – krievu ortdoksālā pareizticīgā baznīca, ļoti tuvs līdzinieks neiecietībā pret citādiem līdzīgi islamistiem. Krievi visos laikos nav žēlojuši naudu ievērojamu cilvēku uzpiršnai. Sākot ar Austrungārijas izlūkošanas vadītāju pulkvedi Redlu , beidzot ar Vācijas kancleru Šrēderu. Arī Latvijā ir daudzi, kuri ēd Putinam no rokas. Krievijas naftasdolāri netiek pensionāriem, bet jaunām raķetēm un atomzemūdenēm. Nemieru un nekārtību organizēšanai Tuvajos austrumos un citur pasaulē.

Zigurd ko Ahmedenižāds ir tādu nodarījis ka viņs būtu drauds pasaulei?Tad jau drīzāk drauds pasaulei ir Ķīna jo tā daudz asāk vēršas pret visām demonstrācijam.ASV finansisti un militarirūpnieciskais komplekss protams gribetu jaunu kariņu bet ka redzi Ķīna nav pa zobiem atliek vien snaikstīties ap mazākam zivtelēm.

dzeri un vairai nav cieši kontakti ar ASV un viņa neatbalsta karus?

Denižāda cilvēki darbojās visā pasaulē. Nebrīnītos, ka Rīga viņi drīz cels mošeju, ja vien Denižadu līdz tam izraelieši nesabombardēs. Ķina ir drauds tika Krievijai, jo Amuras apgabalu uzskata par savējo un to mazpamazām jau apdzīvo. Ķīnieši, atšķirībā no krieviem, paši ir spējīgi uzbūvēt lidmašinu un automobīli. Tāpat kā indieši. Palūkojaties visapkārt – daudzos pasaules zinātnes un māklas centros ir ķīniešu studenti, pat lektori. Viņi pieņem eiropejisko un rietumniecisko kultūru tāpat kā japāņi. Paturot prāta arī savējo. Viņi nav agresīvi, karojoši. Tas nenotiek Irānā, kas ir agresīva daudzās jomās. Ipaši cerot, ka pravietis valdīs pāri pasaulei. Tā ir milzīga starpība.

10.

to Zigurds Mežavilks

“Huseins pats bija pietiekama bumba, kas draudēja pasaulei arvien ar jaunām nepatikšanām. Tāpat kā tagad Ahmedenižāds Irānā, jaunais mesija islamam pasaules iekarošanai.”

Jums jau nu vajadzētu atcerēties, ka tās pašas lielvaras pirms tam Sadamu Huseinu atbalstīja (kad tas bija izdevīgi) un viņiem bija pilnīgi nospļauties uz Huseina zvērībām pret irākiešiem.
Irāna, atškirībā no daudzām citām pasaules valstīm, nekur nav iebrukusi un ne ar vienu nekaro. Spriežot pēc jūsu komentāriem, var secināt, ka jūsprāt Rietumu civilizācijai jāvalda pār pasauli un pārējie pieciešami tikai tad, ja ir pietiekami “rietumnieciski”. Starp citu, vai jūs esat bijis Irānā vai vismaz pazīstams ar kādu irāni? Kaut ko dzirdējis par irāņu kino un mūsdienu mākslu?

kontro – kapēc jūs melojiet? Interesant vai es uzbruku Irānai vai Kuveitai? Taču Huseina Iraka. Jā – es esmu bijis Therānā. Huseinu atbalstija krievi [tanki T - 72 un MIGi] un Francija {Mirage]. Es esmu redzējis, ka Iranas atbalstītie palestīnieši iebruka Minhenes olimpiskajā ciematā un no da]zu metru attāluma redzēju tos bandītus ar kalašņikoviem, kad viņi sēdas helikopteros, lai lidotu uz Obrešleisheimas militāro lidlauku. Tur bandīti, kurus jūs tā aizstavat, sarīkoja asinspirti. Kas tā par modi, slēpjoties aiz segvārda, melot?

12.

to Zigurds Mežavilks

Ko tieši es meloju? Kādus bandītus es aizstāvu? Vai par bandītiem jūs saucat manis pieminētos irāņu māksliniekus? Jeb jūs uzskatat, ka visi irāņi ir bandīti, vai kā?

13.

to Zigurds Mežavilks

Visās Eiropas lielajās pilsētās ir ne mazums mošeju un izņemot naciķu skinhedus šis fakts nevienu neuztrauc.

14.
to kontro versālis
2009. gada 1. novembris, 23:59

Neesi ievērojis, ka Zigurds parasti raksta tāds mazliet uzvilcies? Neņem bietē!

Kā jau komtroversālis norādīja tā ir tukša muldēšana.Ja jau Irāna ir tāds drauds tad pirmkārt vajadzētu kaimiņvalstīm satraukties(kāpēc klusē Aizarbaidžānas AM).Vajadzētu Zigurdam nedaudz vairāk uzzinat par Iranu ka tā drīz pārstās būt naftaseksportētājvalsts dēļ straujas ekonomiskās atīstības.Atšķirība no Ķīnas tur nav cilvēktiesību pārkāpumi un viņai nav vajadzīgs pieņemt eiropeiskas vērtības.

Kādas vēl “vērtības”?
Konfliktu pamatā ir nafta, energoresursi, transportēšanas ceļi un cīņa par tiem.Protams, arī
Izraēlas uztraukums par savu pastāvēšanu.
Pārējie stastiņi ir domāti publikai un presei.

Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas intervija CNN par Irāku [17.02.2003]

Esiet sveicināta šajā raidījumā, prezidentes kundze. Sāksim ar šādu jautājumu: Eiropā ir domstarpības; esam dzirdējuši, ka “vecajā Eiropā” esot atbalsts diviem atšķirīgiem problēmas risinājumiem, turklāt pastāvot arī “jaunā Eiropa”, kurai arī esot sava, nedaudz atšķirīga nostāja. Kāpēc Latvija ierindojas starp “Jaunās Eiropas” valstīm?

Es nevēlētos pārāk uzsvērt domstarpības Eiropā un es nedomāju, ka tās vēsta par kādu dziļu un būtisku šķelšanos. Latvija ar lielām cerībām raugās uz tādu jaunu Eiropu, kas sevī ietvertu visu kontinentu kopumā. Tieši tāpēc esam Eiropas Savienības un NATO kandidātvalstis. Taču Latvija savas pagātnes pieredzes dēļ zina, kāda var būt tirānijas neapturēšanas cena, jo par neizdarību šajā sakarā samaksājām ar pusgadsimtu ilgu atrašanos totalitārisma jūgā.

Tātad Jūs atbalstītu jaunu Apvienoto Nāciju rezolūciju, kas atbalstītu militārā spēka pielietošanu Sadama Huseina atbruņošanai?

Uzskatām, ka Irākas atbruņošanai šobrīd ir izšķiroša nozīme; tā ir nepieciešama dažādu iemeslu dēļ – gan miera un stabilitātes uzturēšanai reģionā un pasaulē, gan Apvienoto Nāciju leģitimitātes un ticamības labad. Ja šī starptautiskā organizācija turpinātu izdot rezolūcijas bez rezultātiem, tā zaudētu to lomu, kādu mēs vēlamies, lai tā uzņemas pasaulē.

Pagājušā nedēļas nogalē varēja vērot milzīgas protesta akcijas visā pasaulē. Vai Jūs uzklausāt Latvijas tautu, ņemot vērā, ka pēc nesenās aptaujas ir atklājies, ka trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju neatbalsta karu?

Esmu pārsteigta, ka tādu ir tikai trīs ceturtdaļas! Ņemot vērā mūsu pagātni �� daudzi, tai skaitā arī es pati, vēl atceras, kāds bija karš – protams, ka esam pret karu. Tieši tāpēc jūtam, ka ir jāaizsargā ne tikai miers un stabilitāte, bet arī brīvība. Diemžēl pārāk bieži iztapība jeb nomierināšanas politika, kas tiek pielietota miera vārdā, ir novedusi pie vardarbības izplatīšanās un apspiestības paildzināšanas. Tādēļ nav viegli pretstatīt karu mieram un teikt, ka viens ir slikts, bet otrs labs. Uzskatu, ka mums ir nepieciešama brīvība un cilvēktiesību ievērošana, un mēs nedrīkstam aizmirst, ka, ja šīs vērtības tiek apdraudētas, tās ir jāaizstāv.

Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju tomēr ir ļoti liels skaitlis. Kā Jūs esat iecerējusi viņiem izskaidrot situāciju? Kā bijusī Austrumeiropas valsts, jūs zināt, cik svarīgi ir uzklausīt tautas viedokli. Jūs minējāt pagātnes pieredzi un stāšanos pretī tirānijai, bet Jums ir arī jāuzklausa tauta. Jo trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju tomēr neatbalsta karu…

Tauta nevēlas karu, un tā vēl arvien cer, ka ir iespējams saglabāt mieru. Kā Latvijas prezidente vēlos uzsvērt to, ko arī prezidents Bušs šorīt uzsvēra mūsu kopīgajās sarunās, proti, ka tā, kas šobrīd var noteikt, vai būs miers, ir tikai Irāka pati. Skaidrāk to nevar pateikt. Viss, kas tai būtu jādara, ir – jānāk klajā ar pārliecinošiem pierādījumiem, ka atbruņošanās ir patiešām notikusi. Šādas rīcības precedenti ir bijuši – no Irākas netiek prasīts nekas ārkārtējs vai neparasts. Dienvidāfrika to ir izdarījusi, Ukraina un Kazahstāna arī ir atbruņojušās. Irākai jānāk klajā ar pierādījumiem, ka tā ir atbruņojusies, un mēs visi varēsim laimīgi doties mājup un priecāties, ka miers ir saglabāts.

KONTROVERSALIS UN VOLX PASHI IR NEIECIETIIGI PRET JEBKURU CITU VIEDOKLI UN , LIEKAS,NEMAZ NEZIN, KAS IR ZIGURDS MEZHAVILKS UN KAADA IR SHAA CILVEEKA DZIIVES PIEREDZE.TIPISKI KRIEVMIILJI, KAS DZIIVO NOSTALGIJAA PEEC PSRS UN NETIEK VALJAA NO MASKAVAS PROPOGANDAS UN IDEOLOGIJAS.KAA NEVAR IZTIKT JEBKURAA PILSEETINJAA BEZ POLICISTA, TAD ARII GLOBAALAA MEEROGAA KAADAM JAAPILDA SHII LOMA. JAUTAAJUMS VAREETU BUUT, VAI MEES UZTICAM ASV SHO PASAULES ZHANDARMA LOMU? TACHU, VAI PASTAAV KAADA SAPRAATIIGA ALTERNATIIVA ? TAMBOVAS VILKI GAN GAUDO SLAVAS DZIESMU PUTINAM…MAN TAS LIEKAS NOZHEELOJAMI UN BAISMI KAA TUMSHAA MEZHAA IEGAAJUSHAM…

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Vēstules no Londonas
Kausējam leduslāci (18)
Rita Ruduša

Kopenhāgenas klimata forums Londonā šonedēļ ir klātesošs visdažādākajos veidos – medijos, skatlogos, admirāļa Nelsona statujas pakājē izveidotajā vides aktīvistu telšu pilsētiņā, politiķu intervijās un pat [..]

Lasi visu »»
Komentāri un Vēstules no Londonas
Faksu laikmets valsts pārvaldē (37)
Rita Ruduša

Londonas latviešu kopiena valsts dzimšanas dienu svinēja divreiz. Neformāli un lustīgi, ar kori, deju kopu, bērnu ansambli un balli, un oficiāli – ar amatpersonu uzrunām, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Veselīga pieturzīme (12)
Rita Ruduša

Viens premjerministrs ir jau atvainojies, otrs vēl raksta runu. Amatvīru sorry droši vien neko nemainīs to cilvēku dzīvē, kuri bērnībā tika pret savu gribu aizvesti [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Tautas kalpa septiņi baušļi (11)
Rita Ruduša

Britu deputātiem turpmāk būs liegts pieņemt darbā radus un pieprasīt kompensāciju par žurku indi. Ieteikumi kompensāciju sistēmas reformai piemin arī citas šķietami pašsaprotamas lietas. Acīmredzot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Pastnieki un elastība (7)
Rita Ruduša

To 30 miljonu pastā iestrēgušo vēstuļu kaudzē, kas izaugusi Royal Mail darbinieku streika dēļ, ir arī manas internetā pasūtītās biļetes uz Operas spoku. Izrāde ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Ekstrēmists, BBC un vārda brīvība (40)
Rita Ruduša

Šī ir Nika Grifina nedēļa. Visiem vēl svaigā atmiņā pirmdiena, kad britu ģenerāļi pauda sašutumu par karavīru izmantošanu Britu nacionālās partija reklāmās, bet pienāca piektdiena [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Ruduša: Ģenerāļi iebilst pret armijas uzvaru politizēšanu (7)
Rita Ruduša

Rita Ruduša Bruņoto spēku karavīra tēla izmantošana politisko partiju reklāmās nav īpaši oriģināls PR paņēmiens – Eiropas valstu politiskā spektra galējās malās netrūkst partiju, kas to [..]

Lasi visu »»
Raksti » Vēstules no Londonas
Ruduša: Kamerons iesildās atbildīgi (22)
Rita Ruduša

Līdz vēlēšanām Lielbritānijā vēl trīs gadalaiki, bet konservatīvo līderis Deivids Kamerons jau iesildās premjerministra lomai, kura viņam ir tikpat kā garantēta, jo leiboristu reitingi ir [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books