Par ko maksāja Parex ārzemju konsultantam? (40)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2009. gada 3. novembris 13:23
Atslēgvārdi: , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Valdība otrdien vēl neizšķīrās, kā tālāk rīkoties ar Parex bankas sadalīšanu tā saucamajā “labajā” un “sliktajā” bankā un vai pieaicināt jaunus konsultantus bankas pārdošanai, pārtraucot sadarbību ar pašreizējiem. Pie tā atgriezīšoties pēc nedēļas.

Taču izrādījās, ka tikmēr pēc Finanšu ministrijas un tās pārstāvju iniciatīvas  bankas padomē ir pasūtīts jauns pētījums auditorfirmai Ernst&Young un Prudentia par to, kā bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā varētu ietekmēt Latvijas ekonomikas stāvokli.  Finanšu ministrijas pārstāvji neatstāja valdības sēžu zāli, kamēr priekštelpā gaidīja prese, tādēļ nav zināms, kāds bijis šī pētījuma iemesls un izmaksas. Bankas prezidents Nils Melngailis paskaidroja, ka tās segušas Parex un Latvijas Hipotēku un zemes banka.  Arī autori to nekomentēja.

Sākotnēji bija domāts, ka šodienas valdības sēdē valdība nolems pārtraukt sadarbību ar  galvenajiem Parex bankas pārdošanas konsultantiem Nomura International un jauna konsultanta pieaicināšanu, kura uzdevums būs banku restrukturizēt un palīdzēt pārdot.  Nomura jau ir samaksāti 150 tūkstoši latu,  bet kļuvis skaidrs, ka pārdot banku kā vienu veselumu šobrīd nav iespējams. Taču tāds bija konsultantam dotais uzdevums. To, ka notiek sarunas par līguma izbeigšanu un tās varētu noslēgties nedēļas laikā, citadiena.lv apliecināja arī Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Mihails Pietkevičs (TP).

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) presei nevarēja atbildēt, cik valdība ir samaksājusi Nomura par sniegtajiem padomiem, lai gan bankas pārdošana nav izdevusies. Saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu, līdz 25.septembrim bija izrakstīts Ls 108 707 rēķins par divu mēnešu darbu.  PA Nomurai par pakalpojumiem, kas sniegti par periodu no 2009.gada 16.marta līdz 25.jūnijam, ir samaksājusi 150 875,47 latus. Pārējās atlīdzības summas tiek saskaņotas, citadiena.lv  informēja PA.

Līgumu ar Nomura par konsultācijām bankas pārdošanā valdība piekrita slēgt 2009.gada 24.martā. Tas paredzēja gan ikmēneša atlīdzību 60 000 eiro neatkarīgi no padarītā (neieskaitot komandējumus un tamlīdzīgus izdevumus), gan divu miljonu eiro komisiju (success fee) pēc veiksmīgas uzņēmuma pārdošanas un 250 tūkstošus eiro par Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas piesaisti Parex.  M.Pietkevičs iepriekš lielo komisiju minēja kā pierādījumu apgalvojumam, ka konsultantam nav pamata vilcināties ar pārdošanu. Tikai tad viņu sagaida „lielā” atlīdzība, bet ikmēneša maksa tik lielam uzņēmumam ir sīkums.

Taču citadiena.lv rīcībā nonākušie Nomura konfidenciālie ziņojumi PA un valdībai, uz kuru pamata vasarā tika pieņemts lēmums nemēģināt banku aktīvi pārdot vismaz līdz rudenim, liecina, ka tieši nogaidīšanas scenāriju konsultants uzskatīja par vēlamāko un ieteica sākt tirgot ne ātrāk kā nākamajā gada 2.ceturksnī.

Ziņojumā maija beigās – jūnijā Nomura norāda, ka pastāv trīs iespējas. Pirmā – pārdot šogad stratēģiskajam investoram, bet „tas, visdrīzāk, ietvers valdības garantiju turpinājumu” (valdība ir garantējusi , piemēram, sindicētos kredītus, kuru atdošanai nākamā gada ziemā ir nākamā kārta) un zemu piedāvāto cenu. Otrā iespēja būtu pārdošana stratēģiskajam investoram vēlāk, lai atbrīvotu valdību no finansiālajām saistībām, bet „tas diez vai drīzumā būs iespējams”. Trešā iespēja ir maksimizēt valdības ieguldīto līdzekļu atgūšanu, kas vienlaikus netieši nozīmē bankas pamatbiznesa iznīcināšanu, neļaujot attīstīt neko jaunu, pārstrukturēt kredītus utt. Tiek norādīts, ka šī versija neatbilst konsultanta pieaicinātāju vēlmēm.

Nomuras ziņojumā vilcināšanās pārdot pamatota ar faktu, ka stratēģiskā investora interesei par banku ar laiku vajadzētu pieaugt (gan piebilstot, ka potenciālo pircēju dabiskais loks ir ierobežots).

Konsultanti norāda, ka jebkurš risinājums būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo neviens pircējs negribēs uzņemties vēl arī regulācijas risku papildus jau esošajiem, kas saistīti ar Latvijas ekonomikas un Parex bankas stāvokli. „Pašreizējie tirgus apstākļi un Parex situācija nav piemēroti normālam pārdošanas procesam, ātrākais iespējamais ir 2010.gada otrais ceturksnis,” teikts ziņojumā.

Interesantas tēzes atrodamas arī sadaļā, kas attiecas uz stratēģiskā investora iespējamo piesaisti. Norādīts, ka dabiskais pircēju tirgus atklātā pārdošanā būtu lieli Krievijas spēlētāji (vai nu valdībai piederošās – Prominvest, Sberbank, vai agrāk interesi izrādījusī – Alfa banka). Tiesa, pat konsultanti jautā, vai Latvijas valdība vēlētos akceptēt Krievijas valdībai piederošu banku kā investoru.

Kā nākamie pieminēti Austrumeiropas spēlētāji, kā trešie – Rietumu/Ziemeļeiropas spēlētāji, kas jau darbojas Austrumeiropā un Baltijā (kā reālākais pircējs vērtēta DnB/NORD, iezīmēta arī Nordea, taču norādīts, ka tā vairāk fokusējas uz Poliju; nekādu cerību no SEB, Swedbank, Danske Bank, Handelsbank).

Septembra ziņojumā konsultanti apgalvo, ka izprot valdības vēlmi atvieglot savu finanšu situāciju un pārdot banku jau šogad, bet „ir jāatzīst, ka šim procesam ir maza iespēja beigties ar veiksmīgu iznākumu, jo līdz šim brīdim nav saņemti piedāvājumi pirkt banku kā kopumu, tas prasītu pārdot ar zaudējumiem un pastāv risks, ka darījums izgāžas”. Tajā vēlreiz norādīts, ka ātrā pārdošana varētu prasīt papildus valdības garantijas, piemēram, bankas aktīvu apdrošināšanu pret zaudējumiem.

Lai gan konsultants nav izpildījis savu galveno uzdevumu – pārdot banku – PA pārstāvis M.Pietkevičs citadiena.lv teica, ka, viņaprāt, nauda nav iztērēta lieki. „Viņi visu laiku ir strādājuši. Paprasiet Nilam Melngailim [Parex prezidents – aut.] un viņš jums apliecinās, ka bez Nomura viņi nebūtu varējuši iesniegt Eiropas Komisijai restrukturizācijas plānu, jo ne viņiem bija cilvēki, ne moduļi, ne kompetence,” apgalvoja M.Pietkevičs. „Tas, ka viņi neizpildīja galveno uzdevumu – pārdot banku kā stāv, ar filiālēm Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Zviedrijā, banku Šveicē, milzīgu filiāļu tīklu Latvijā, apjomīgu līzingu Krievijā un NVS, pircējam, kas to visu grib un vēl aizvieto valsts ieguldītos depozītus, vairāk ir saistīts ar pārāk optimistisku uzstādījumu uzdevuma došanas brīdī, neprecīzi novērtējot apstākļus.”

N.Melngailis presei sacīja, ka var vienīgi apliecināt – Nomura pārstāvji ir palīdzējuši konsultācijās ar EK.

Jautāts, par ko Nomurai maksāts, ja nav izpildīts galvenais uzdevums, M.Pietkevičs atbildēja: „Man viņiem nav, ko pārmest. Viņi visu laiku ir strādājuši.” Tas arī esot bijis iemesls, kādēļ vasarā netika izmantota iespēja uz diviem mēnešiem līgumu apturēt un atlīdzību neizmaksāt.

Vairāk nekā 100 tūkstoši latu, protams, ir sīkums uz valsts ieguldītā miljarda fona, kura ieguldīšanas apstākļus pārbauda Ģenerālprokuratūra. Taču tā ir prāva summa, ja raugās no, piemēram, slēdzamas mūzikas skolas viedokļa. Valsts kontroles ziņojumā minēts , ka ar līdzīgiem uzdevumiem strādāja gan bankas prezidents ar Ls 12 000 algu (tā gan tagad samazināta par 30%), gan viņa piesaistītais konsultants Riga Capital (tajā laikā daļēji piederēja N.Melngailim, konsultēja no decembra līdz maijam), gan Nomura. Kopumā tas izmaksājis vairāk kā 100 000 latu mēnesī. Tā kā uzdevumi un mērķi neesot būtiski atšķīrušies, “pastāv risks, ka līdzekļi šo pakalpojumu pirkšanai tiek izlietoti neefektīvi”. Cits situācijai tuvu stāvošs avots notiekošo salīdzināja ar ābolu, kas ārēji izskatās labi, bet lēni žūst no iekšpuses (jāatceras, ka banka katru mēnesi bijušajiem akcionāriem izmaksā nepilnus 400 tūkstošus latu par noguldījumiem).

(papildināts un rediģēts saskaņā ar jaunāko informāciju pēc valdības sēdes)

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(19 balsotāji )
Komentāri

„Viņi visu laiku ir strādājuši. Paprasiet Nilam Melngailim [Parex prezidents – aut.] un viņš jums apliecinās, ka bez Nomura viņi nebūtu varējuši iesniegt Eiropas Komisijai restrukturizācijas plānu, jo ne viņiem bija cilvēki, ne moduļi, ne kompetence,” apgalvoja M.Pietkevičs.
=============

Diez vai tā ir, kā tu stāsti, Mihail.

2.

Šo lasot, piekrītu Šķēlem. Banka jāpārdot kaut vai par 0,99 Ls.
Izzags, un valsts paliks ar -1,000,000,000 Ls

Uj ja tur ir Pietkevičs tad skaidrs banka ir nodota buržuju izlaupīšanai.Vispārība kādā sakarā valdība uzņemās sindicētajiem kredītadevējiem atgriezt naudu?Vai tad viņi nav tādi paši kreditori kā valsts(šeit es domāju pensionarus,budžeta darbiniekus utt.) kas ir aizdevusi naudu Parexam?Tapat kā Karginam ar Krasovicki arī starptautiskajiem aizdevējiem jabūt rindas gala kas kautko var un grib saņemt no šīs bankas.

Droši vien mani citi komentētāji tūlīt apēdīs bez sāls, bet – pēc manā rīcībā esošās informācijas, tā vien ir, ka Parex šogad bija labāk paturēt nekā pārdot. Atcerēsimies taču visi ārkārtīgi pesimistisko situāciju visā pasaulē, kā arī bažas par Latvijas situāciju! Ir pilnīgi skaidrs, ka dabūjamā cena par banku būtu daudz mazāka nekā ieguldīts. Tagad, kad pasaulē strauji atjaunojas optimisms un arī Latvija kaut cik ķepurojas, cena atkal sāk augt.

Šeit es nekādā gadījumā nekomentēju, kāpēc ir maksātas tik lielas summas konsultantiem, kā arī kāpēc nav nekādu sankciju, ja uzdevums nav sasniegts. Viņi taču paši parakstīja šo “pārāk optimistisko” līgumu – līdz ar to paši arī ir vainīgi!

Pietkevičs – superstārs.

Skaidrs – ka paturēt, īpaši ņemot vērā minētos Nomura un veikla darboņa Bostonieša/MelnaisGailis un viņa komandas fantastiskos atalgojumus (uz vispārējā taupības, cirpšanas u.c. propagandas pasākumu fona ). Paturēt – un max ilgi šiverēties….

kur var cepties – paskatieties cik maksā pasaules līmeņa konsultanti. Tie 100k latu ir santīmi uz visa tā pasākuma fona un summām par ko iet runa. Nu nav tādu banku tik vienkārši pārdot kā paku kefīra piemājas veikaliņā. Un ticiet man, tie zeļļi ir strādājuši pa naktīm – tas pieder pie investīciju banku ikdienas.

Šitādas izmaksas nedrīkst salīdzināt ar bērnudārzu slēgšanām un tā tālāk – tādā gadījumā nevienu konsultantu nevarētu piesaistīt un sanāktu kārtējais LV stila “process” kurā labos aktīvus pa lēto iegūst keksi kuri pazīst šleseri, bet sliktie aktīvi paliek valstij. Ja tev ir nopietns starptautisks konsultants, tad nav tik vienkārši uztaisīt acīmredzamu zagšanu – konsultants var uz to neparakstīties.

PA pārstāvis M.Pietkevičs citadiena.lv teica, ka, viņaprāt, nauda nav iztērēta lieki. „Viņi visu laiku ir strādājuši. Paprasiet Nilam Melngailim [Parex prezidents – aut.] un viņš jums apliecinās, ka bez Nomura viņi nebūtu varējuši iesniegt Eiropas Komisijai restrukturizācijas plānu, jo ne viņiem bija cilvēki, ne moduļi, ne kompetence,” apgalvoja M.Pietkevičs. „Tas, ka viņi neizpildīja galveno uzdevumu – pārdot banku kā stāv, ar filiālēm Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Zviedrijā, banku Šveicē, milzīgu filiāļu tīklu Latvijā, apjomīgu līzingu Krievijā un NVS, pircējam, kas to visu grib un vēl aizvieto valsts ieguldītos depozītus, vairāk ir saistīts ar pārāk optimistisku uzstādījumu uzdevuma došanas brīdī, neprecīzi novērtējot apstākļus.”

Ja Melngailim un co nav ne cilvēku, ne kompetences utt., tad es tiešām nesaprotu, kāpēc viņu tur par tik milzīgu algu un vispār, kāpēc tik nekompetentā bankā ieguldīja miljardu Ls un neļāva tai bankrotēt?!

9.

Atrumaa piemetu ka izdalot butu iztereti kadi $625 stundaa. Par tadu naudu varetu samaksat kadiem 3 – 4 konsultantiem kas lidzigu projektu ir darijushi ieprieksh. Pareizi “hello” teica ka ja nemaksaas simtus tukstoshus starptautiskas klases konsultantiem tad savejie baalelinji izzags summas miljonos. Un ja konsultanti ir zinoshi tad ir verts ieklausities vinju padomos.

Tads prezidents Melngailis, kas bez konsultantiem neko ne var, ne saprot. Par ko vinam vispar alga jamaksaa, ja tads mulkis?!

nez, tomer jau tas nav nekas arkartejs maksat konsultantiem, pat ja darijums nenotiek. lai ka ari gribetos visu vienkarsot un domat ka ir iespejams vienam cilvekam-genijam piesest un pa nedelas nogali visu izrekinat

Savādā Latvija. Gribējās, ka labāk; sanāca, kā vienmēr.

Jemberga ir malace. Labi strādā.

Ja zivi sadala labajā(fileja) un Sliktajā(iekšas un asakas) daļā, tad labo daļu var pārdot, bet ko iesākt ar tām asakām?

Divas sīkas piebildes komentētājiem:

1) Nomura nav Melngaiļa, bet valdības konsultants – tāpat kā šodienas pētījuma autori ERY/Prudentia.
2) es nesaku, ka konsultanti per se ir kaut kas slikts. Lielā un sarežģītā pārdošanā starptautiski zināms un ar labu reputāciju apveltīts konsultants ir zelta vērtē, un LV zinu ļoti maz tādu cilvēku. Domāju, ka arī pēc sadalīšanas, tirgojot “labo” banku, ir vajadzīgs konsultants,jo ne jau Dombrovskis, Repše vai Segliņš runās ar fondiem/citām bankām. Te ir runa par drusku kaut ko citu. Nolīgts konsultantu pārdot banku. Pēc 2mēnešiem konsultants saka – ziniet, puiši, mēs domājām, ka nevar šogad. Skaidrs, tātad uzdevums nav izpildāms, apturam/izbeidzam līgumu un miers. Nāciet vēlreiz labākos laikos. Bet, nē, viss turpinās kā iepriekš, piemeklējot, par kādiem darbiem varētu maksāt. Es nevaru vainot Nomuru, ka viņi pieņem naudu, ko viņiem par kaut ko citu nekā viņu darba līgums maksā LV valdība, bet maksātājus gan.

Kāds teica,ka nevar līdzināt atlīdzību ar mūzikas skolu. Var gan. Jo bieži, dzīvojot tikai skaitļu pasaulē, 100 tūkstoši vienā vai otrā virzienā nav nekas sevišķs. Reālajā dzīvē tā ir nauda, ko var iztērēt lietderīgāk.

Man patika: šovakar krievu ziņās jau atsaucās uz avotu “Cita Diena”. Tā turēt, Sanita!

hello: “Ja tev ir nopietns starptautisks konsultants, tad nav tik vienkārši uztaisīt acīmredzamu zagšanu – konsultants var uz to neparakstīties.”

- bet var arī parakstīties. ja maksā.

nomura, ka zinams tiek parasti izveleta, kad politi-kaniem vairak ir nepieciesamiba pec flexibla shemotaja un naudas channelotaja neka investiciju bankas obektivajiem pakalpojumiem…

…nu un ja vini tiks aizstati ar e&y a.l. persona vai pru g.r. persona, tad drosi ka situacija klus vel flexiblaka :)

Elizabete, kc:

Nomura ir Japānas lielākā investīciju banka (~50% tirgus daļa), kas kotēta Tokijas un Singapūras biržā. Ieņēmumi 2009.g. pirmajos 3. ceturkšņos – 719 mlrd Japānas jēnu. Pārņemot Lehman Brothers Eiropas un Āzijas franšīzes, Nomura ir ieguvusi spēcīgu IB bāzi. Nomura ir lielākais treideris Londonas SE, kas dod tai pieeju fantastiskam informācijas apjomam.

Kā domājat, “cik būtu jāmaksā” (lieku pēdiņās, jo apgalvojums liekas absurds) šādam konsultantam, lai tas parakstītos uz kaut kādu apšaubāmu, netīru vai pilnīgi bezcerīgu darījumu?

Turklāt pēc Medofa un Stenforda skandāliem, kā arī naidīgo attieksmi pret bankām kā tādām, tā izdarīs pilnīgi visu, lai tās reputācija paliktu tīra un spoža. Ne jau visur notiek tā, kā Latvijā, ka vari 3 gadus smērēties ar mēsliem, jo 4-ajā gadā naivie tautieši tāpat visu būs aizmirsuši. Ir tomēr vietas/industrijas, kur reputācija ir pārāk dārga, lai to zaudētu.

20.

Nav ne mazas šaubas par Nomuras profesionalitāti, bet šaubas māc par līguma lietderīgumu.

Atkal, kompetences un veselīga saprāta trūkuma dēļ, LR valdība iedomājusies kā Pareksu ir jāpārdod jo ātrāk jo labāk. Bet globālas lejupslīdes un “credit crunch” apstākļos tas taču acīmredzami vai nav pavelkams, vai darams ar zaudējumiem, no kuriem varētu izvairīties stabilizējoties globālajai ekonomiskajai situācijai. Jo 2008. gada 1. ceturksni, tapāt kā 2009. gada 1. un 2. ceturkšņus pasaules tirgi pavadīja zem lozunga kā pasaules ekonomikā valda Liela Nenoteiktība, un tas bija skaidrs katram, kurš vismaz minimāli apjēdz finansēs ( un var gaidīt, ka tādiem cilvēkiem Latvijas valdībā bija jābūt), un pieņemt sapratīgo lēmumu par stratēģijas un restrukturēšanas plāna atlikšanu, bet par stratēģiju izvēlējoties piem. esošās klientu bāzes saglabāšanu, izmaksu samazināšanas vai ko citu kā starpmērķi. Skāļie kliedzieni par to, ka valstij nav jānodarbojas ar bankas parvaldīšanu šoreiz neder, jo apstākļi piespiež to darīt.

Cita lieta, ir , kā patreiz, kas notiek Parekss bankā ir ļoti vāji kontrolēts, gan izmaksu ziņā, gan to, kādi aizdevumi un kam tiek atlaisti..

Vai Nomuru bija jāpiesaista pie EBRD ieguldījuma piesaistīšana, nevaru komentēt, jo nezinu precīzas prasības. Man ir vispār aizdomas, ka EBRD nebija jāiesaista, jo cerības, ka tā aktivāk piedalīsies Pareksa menedžēšana neattaisnojās, , kā arī cerības, ka EBRD ieguldījuma fakts padarīs Parekss bank par pievilcīgāko priekš pircējiem, ir diezgan iluzors.

21.

..Nav ne mazas šaubas par Nomuras profesionalitāti, bet šaubas māc par līguma lietderīgumu…

…Cita lieta, ir , kā patreiz, kas notiek Parekss bankā ir ļoti vāji kontrolēts, gan izmaksu ziņā, gan to, kādi aizdevumi un kam tiek atlaisti…

…cerības, ka tā [ERAB] aktivāk piedalīsies Pareksa menedžēšana neattaisnojās….
*******

Tik daudz patronu iztērēts, bet mērķis svinu pat tuvumā nav redzējis.

22.

Atvainojos, par līguma nelietderīgumu gan piekrītu.

Absoluuti nepiekrītu par līguma nelietderīgumu. Davai pamodelējam situāciju – ko jūs būtu darījuši 2008. gada decembrī, ja jūsu rokās būtu nonākusi banka (whatever kādu iemeslu dēļ) un no kā jums būtu jātiek pēc iespējas ātri un nesāpīgi vaļā. Nu nav nevienam Latvijā tāds marketknowledge spēks, lai pateiktu cik, kad un kā šādos gadījumos varētu to banku pārdot.

Tas ko dara loģisks un racionāls bankas vadītājs/ īpašnieks – piesaisti kādu saprātīgu konsultantu. Protams, vajag vienmēr pakaulēties par cenu, un cena salīdzinot ar bērnudārziem patiešām arī var šķist iespaidīga. Diemžēl nav iespējams noteikt, vai šī cena ir augsta vai zema – tas ir atkarīgs no perspektīvas un konsultanta darba rezultāta.

No augstākminētās info var spriest, ka pilnīgi visi konsultanta piesaistīšanas mērķi netika sasniegti. Taču var uz to skatīties arī no otras puses – varbūt patiešām ir ļoti labi, ka banka vēl netika pārdota – varbūt konsultants izdarīja ļoti pareizi, ka teica – davai veči, tagad vēl nepārdodam – tirgus ir sūdīgs. Tādā gadījumā varam teikt tikai paldies konsultantam (kas mums maksāja 100k LVL), ka esam nepārdevuši to banku (kas mums būtu izmaksājis neiegūtus miljonus).

Bez tam, parasti jau noslēdz tādu līgumu, ka no beigu success fee noskaita visus mēneša maksājumus. Attiecīgi, te drīzāk ir jautājums kāpēc tiek mainīts tas konsultants – vai mūsu bāleliņi atkal negrib sataisīt kādus sūdus.

Un vēlreiz atkārtoju – tam visam nav vispār nekāda sakara ar bērnudārziem. Tur šlosis savā laikā pareizi teica – nav jābaidās no lieliem izdevumiem. Ir jābaidās no maziem ienākumiem. +/- 100k tiešām ir santīmi, ja runa iet vai banku pārdod pa 100 MEUR vs 105 MEUR. Nemaz nerunājot, ja nogaidot var pārdot, teiksim par 150 MEUR.

24.
nekojausev to hello
2009. gada 4. novembris, 09:38

Runa jau ir par to, vai ir nepieciešams piesaistīt konsultantu, samaksājot x-simts tūkstošus, lai viņš pateiktu to, ko cilvēki tāpat zina – banku bez zaudējumiem īsā laikā nav iespējams pārdot… drīzāk tagad būtu laiks piesaistīt konsultantu, kas palīdz ar restrukturizāciju utt, lai process netiek salaists dēlī jau pašā sākumā.

“Ceplis” vers.2008

Pilnīgi skaidrs, ka šis nav pats labākais lai pārdotu banku. Pasaulē bankas ar valsts kapitālu nav nekas neparasts. Melngailim šobrīd jādod uzdevums vienkārši attīstīt banku, stabilizēt, padarīt par stabilāko un ietkemīgāko banku Latvijā, Baltijā.
Protams, skandināvu bankām Parex šajā gadījumā atkal kļūst par konkurentu un viņi, pragamtiski, skatīsies lai to nepieļautu. Latvijas valdības attieksmei ir jābūt skaidrai – valstij ir ne tikai jāsedz pilnībā zaudējumu, kurus radīja bankas pārņemšana, bet arī jāgūst pietiekam peļņa. Šobrīd ir slikta tirgus situācija un tādēļ banku jāstabilizē un nākamos 5 gadus jāstrādā, lai padarīto to par perfektu un drošu banku. Labāko reģionā. Melngailis taču to spēj. Mums ir desmitiem vietējo, augstākā līmeņa banku darbinieku, simtiem vidējā līmeņa – viņi visi labprāt ieguldītu savas pūles vienā – Latvijas iedzīvotāju bankā. To vajag izmantot. Bankas bija un ir vajadzīgas, tad Parex bankā ir vienreizēja iespēja, lai banku peļņā neaizplūst svensonu smalkā dzīvesveida uzturēšanai, bet gan paliktu tepat. Mūsējie arī ir pelnījuši.
Esmu runājis.

27.

no “sliktākās” zivs daļas (asakām un galvas) parasti vāra zupu. Diezgan nepatīkama smaka, bet varen labi garšo. ;-)

Piekrītu viedoklim, ka šobrīd nav tā labākā tirgus situācija lai kaut ko pārdotu, bet lai ieguldītu gan.
Šaubas tikai māc par to vai Līgums par konsultācijām ir noslēgts par labu valstij. Kāpēc nevar maksāt pēc gabaldarba principa?

Es arī gribu konsultēt Parex banku vai kādu citu. Par šādu naudu tādu slēdzienu es arī varu iedot. Bez problēmām.

Es nekādi nesaistu finanšu problēmas pasaulē ar tiem mēsliem, kas notiek Latvijā. Manuprāt tās ir dažādas lietas. Un Latvija nekur nekārpās. Tā vēl nav nokritusi līdz lejai. Kamēr galvenos zagļus neiesēdinās cietumā ar visa sazagtā konfiskāciju, tikmēr tā būs šeit dzīvojošo morāle un zags katrs kuram būs kaut sērkociņu kaste pieejama.

Citu variantu Latvijai nav, tikai Šķēli, Lembergu un Šleseru attīrīt no sazagtajām mantām un nosūtīt uz katorgu. Tas noteikti mainīs latviešu psiholoģiju un no papīrbīdītājiem latvieši kļūs par strādātājiem.

Konsultantu atzinums pārdošanas sakarā ir respektējams, bet vai tas tiks pieņemts? Aktivitātes rāda pretējo, kāds atkal vēlas ievākt valsts naudu; pieredze rāda, ka tas nekādas sekas nerada, notiek vien parunāšana par tēmu VK līmenī u.c. Raksts kā tāds ir lielisks.

Pēc būtības pilnīgi piekrītu hello komentāram – pārdot banku nav pārdot kefīra paku, turklāt konsultanta nomaiņa tik tiešām vairāk izskatās saistīta ar to, ka šāda līmeņa investīciju banka neļauj vārīt to putru, ko mūsu bāleliņi ir pieraduši darīt.

Manuprāt, Parex bankas pārdošanu nevar skatīt kā klasisku M&A procesu, jo tas ir dziļi politisks. Attiecīgi arī ir konsekvences:
1) Tā kā nākošgad ir vēlēšanas, tad neviena no valdošajām partijām nevēlas vilkt sev līdzi Parex rēgu uz priekšvēlēšanu kampaņu. JL vēl varētu sevi kaut kā apmazgāt, taču TP un atslēdznieka partijai tas būtu pagrūti. Tāpēc arī tāds uzstādījums – pārdot pēc iespējas ātrāk, lai vai kas;
2) Šis gan vairāk velk uz konspirācijas teoriju, taču, manuprāt, vēlme nomainīt Nomura ir saistīta ar to, ka tā sniedza “nepareizu slēdzienu”. Tai nevajadzēja rakstīt “varētu pārdot Krievijas valstij piederošajām bankām, taču Latvija to diez vai gribētu”, bet bija jāraksta “Stingri rekomendējam pārdot Parex spēcīgai Krievijas bankai, jo tas šajos tirgus apstākļos ir vienīgais iespējamais risinājums”. Vai tad Kalvītis tāpat vien brauca drupačas no Putina galda lasīt? TP nošautu divus zaķus: 1) kārtīgi nopelnītu (Šķēle un Kalvītis Maskavā par % droši vien jau vienojušies); 2) visu varētu uzgrūst uz konsultanta + JL valdības pleciem – sak’ mēs jau nepārdevām, Dombrovskis pārdeva! Iespējams, TP iziet uz visu vai neko, jo raustās, ka nākamajā Saeimā tās ietekmes sviras būs mazas, ja vispār būs.

No bankas darbības viedokļa lēmums pārdot to Krievijas valstij piederošai bankai būtu neloģisks, jo Parex nerezidenti naudu šajā bankā netur tāpēc, ka tā piedāvā Lieldienu depozītu likmes. Ja tas, no kā slēpjas, nopērk vietu, kur slēpties, tad loģiski, ka no turienes ir jālaižas.

No politiskā viedokļa, Krievijai piederošai bankai būtu nepieciešams nopirkt sistēmiski svarīgo Parex jau pirms vēlēšanām un uzsākt kaut kādu nebūt kreditēšanu. 1) Būtu iegūts stabils pamats arī LV finanšu sistēmā, lai izplestos uz plašāku nozaru spektru; 2) Vēlētājiem būtu spilgts kontrasts starp ļaunajām zviedru bankām, kas neko nekreditē, un mesiju Krievijas bankas izskatā. Statistiski vidējam vēlētājam tas jau būtu ļoti daudz, lai balsotu par tiem, “kas dara, nevis runā”.

Nē konsultantus jau nevejag, vajag pašiem tādā garā kā Godmanis tirgoja Lattelekom- beigās čiks vien sanāca.

Nu atkal te komentētājiem, manuprāt, ir nepareizs fokuss.

Jā, lai vienkārši pateiktu, ka nav labs laiks pārdošanai patiešām nav vajadzīgs daudz darba – pieklauvē pie Nila durvīm, atver durvis, ieej iekšā, izmaisi kafijas krūzītē cukuru un saki “man liekas, ka nav īstais laiks pārdošanai” un izraksti rēķinu.

Lai pateiktu, ka šis laiks nav labs pārdošanai, un nodrošinātos, ka pēc tam kāds pastulbs politiķis tevi neiesūdz tiesā tev ir nepieciešama nedaudz vairāk darba un dziļāka analīze.

Lai pateiktu, kā un ko restrukturizēt – vēl dziļāka analīze un vēl vairāk darba.

Var daudz ko runāt par pašmāju speciālistiem, bet jāatcerās viens – pašu mājās nav neviena tāda pircēja, kas patiešām tādu parex’u varētu nopirkt. Attiecīgi, pašmāju bāleliņiem un konsultantiem nav tiešas pieredzes un pietiekams kontaktu līmenis globālajā tirgū, lai piesaistītu visus potenciālos interesentus un novadītu šo pasākumu tiešām līmenī. Tāpēc vien nākās iet pie starptautiskiem konsultantiem, kuriem attiecīgi ir jāmaksā. Un tas, protams, nenozīmē, ka tie japāņi/ amerikāņi vai vienalga, no kurienes tie konsultanti bija, nevar savārīt sūdus – viņi ļoti bieži to dara. Taču pie šiem keksiem aizejot iespēja, ka savārīs sūdus ir mazāka nekā ejot pie Jāņa Bērziņa no konsultāciju kantora ABC SIA.

Tas arī viss. Un šajā gadījumā likmes ir pārāk augstu, lai visu procesu sačakarētu tikai tāpēc, ka paņēma pa lēto kādus vietējos durakus.

Man domāt, šāda apmēra atlīdzības degradē naudas vērtību. Reizēm “konsultanti” saņem nesaprātīgu samaksu par savu vārdu un reputāciju. Nekāda riska būtībā nav, jo vienmēr kļūdas gadījumā varēs piesaukt apstākļus utt. Un par to visu maksā ne jau banka, bet tie, no kuriem 7 ādas noplēš tā pati banka. Nekādas vērtības netiek radītas, bet nauda aizplūst pie gudrajiem onkuļiem, kuriem skatās mutē- pārdot vai nepārdot.

35.

Tur gan tev protams pilnīga taisnība. Ideālā pasaulē konsultantus nevajag. Bet pasaule nav ideāla, un LV ir vēl mazāk ideālā kā pasaule. Kaut kā tā.

Tas bija domāts ne tikai par šo konkrēto gad. Pēdējā laika tendences, kad kapitāls koncentrējas nelielas(nosacīti)grupas rokās, bet ražotāji-reālie vērtību radītāji- ir aizvien vairāk atkarīgi no valsts ierēdņu, banķieru un dažādu ekon. un investīciju”speciālistu” labvēlības. Situācija drīz kļūs sprādzienbīstama, jo apakšas vairs nespēs un negribēs dzīvot pa vecam. Man tuvāks ir Zviedrijas sociālisms, kur nepieļauj tik milzīgu sociālo noslāņošanos.

Ir vispārzināms, ka Parex banka tika izmantota Krievijas netīrās bankas atmazgāšanai. Līdz ar to rietumu bankām liela daļa Parex aktīvu nav vajadzīga. Šo problēmu varēja atrisināt šāds darījums – kāda rietumu banka pārņem Parex nosacīti “tīros” aktīvus, bet “netīros” pārņem ar tiem saistīta banka (piemēram, Alfa banka). Bet – Kalmanoviča nošaušana rāda, ka šīs netīrās naudas īpašniekiem nav tie labākie laiki. Tā kā pašlaik Parex ir kā karsts kartupelis, kuru neviens nezin kur likt!

Kotletes pārdod, mušas patur valstij. Lai pingvīni maksā mūžīgi mūžos, āmen.

Ja nevar pārdot draņķīgu preci, tad nevajag vēl lieki tērēt naudu konsultantam, kurš saka to pašu. 100 000 katru mēnesi noderētu kam citam. Es saprotu, ka šādas konsultācijas tā maksā, bet ja tās nepalīdz, tad kāda jēga tērēties?

Un kaa ar tiem 100 milj., kurus, kaa teicis Nils, vajadzees tieshi no valsts?
Kaapeec tieshi no valsts?
Vai tie nav zaudeejumi, kuri radushies nemaakuliigas paardoshanas jeb izstraadaatas nepaardoshanas rezultaataa?

Piem., Skolotaajs.
Skolotaajs panjemis krediitaa Parex bankaa maaju, regulaari atmaksaa to. Skolotaajam atnjem liidz pat 40 % no algas, pamatojoties uz kuru vinjam pieshkira krediitu.
Kaa tad sanaak? 40% nogrieztie algas procenti, kas paliek budzhetaa, kuru vadiitaaji izlieto taa pasha Parex ‘paarnnemshanai’ (cik skaisti skan – paarnemshana!), lai glaabtu banku, plus Skolotaajs turpina tai pashai bankai maksaat krediitu.
Skolotaaja alga krediita njemshanas briidii bija, pienjemsim, 300 ls, tagad – 160 ls krediitam jaatmaksaa 120 ls. Taatad – skolotaajs straadaa un dziivo, lai ’saglaabtu’ banku, samaksaatu Nomurai, Nilam, lai banka vareetu vinjam laiciigi atsuutiit krediita nomaksas grafiku un draudu veestules par kaveetiem maksaajumiem utt.

Ja arii Nomura International ir ljoti iespaidiiga firma shaadu jautaajumu kaartoshanaa, tad, piedodiet, kam taa nepiecieshama sheit, kapeiku skaitiishanai?
Un kaapeec Nomuras nebija bankas ‘paarnjemshanas’ briidii?

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books