Priekā! Uz vadoņa veselību (88)
Autors: Nellija Ločmele
Publicēts: 2009. gada 6. novembris 00:15
Atslēgvārdi: , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Neprātīgā  „gāzi grīdā” taktika, kas radījusi valsts dzīvotspējai bīstamas ekonomiskās krīzes komplikācijas, nu tiek piedāvāta kā zāles arī politikas mazspējas ārstēšanai.  Moka paģiras? Dzeriet vēl, dzeriet vairāk!

Tā jātulko receptes, kas sabiedrības totālo uzticības zudumu valsts varai ierosina noņemt kā ar roku. Ar vadoņa stingro roku.

Ideja par tautas vēlētu prezidentu un tā pilnvaru palielināšanas nemainīgi uzpeld atļauto elektorāta stimulantu repertuārā pirms katrām vēlēšanām. Grūti atrast nopietnu partiju, kuras pārstāvji nekad nebūtu koķetējuši ar šo ideju, bet daži, protams, ir izcēlušies īpaši, kā sociāldemokrātu “vecākais” Bojārs ar jaunu valsts vīziju 100 lapu biezā Satversmes projektā. Vai kā apvienība „Centrs”, kas vienīgā tika līdz Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstītiem Satversmes grozījumiem 2002.gadā, taču iekūlās kriminālā skandālā – komisija apšaubīja vairāk nekā trešo daļu no parakstiem. Lieta nonāca tiesā. Viens no parakstu viltotājiem aiz restēm.

Jaunākās iniciatīvas šajā virknē ir salīdzinoši kuslais Pilsoniskās savienības šīsnedēļas paziņojums par atbalstu vispārējām prezidenta vēlēšanām ar stingri regulētu reklāmas kampaņu un partijas Visu Latvijai! apņemšanās 18.novembrī sākt parakstu vākšanu par daudz radikālākiem Satversmes grozījumiem, ko izstrādājusi līdzpriekšsēdētāja Imanta Parādnieka vadīta darba grupa (Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Jānis Iesalnieks, palīdzot virknei juristu ar LU Valststiesību zinātņu katedras vadītāju Ringoldu Balodi priekšgalā).

Izmaiņas iecerētas 20 pantos un ne tikai dod tautai tiesības uz pieciem gadiem izraudzīt prezidentu no Saeimā ievēlēto partiju vai 10 000 vēlētāju izvirzītiem kandidātiem, bet arī maina pastāvošo varas sadalījumu. Prezidents būtībā pārņem no Saeimas kontroli pār izpildu un tiesu varu – premjeram un ministriem jāatkāpjas, ja prezidents to prasa, un prezidents apstiprina neatceļamus tiesnešus. Viņam ir ekskluzīvas tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers „vai citāds apdraudējums, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu”. Par to nekavējoties jāziņo Saeimai un „pēc tam, kad Saeima apstiprinājusi izņēmuma stāvokli, Valsts Prezidents uzņemas valdības vadību”.

Kas notiek, ja Saeima to neapstiprina? Nav teikts, bet atbilde acīmredzot jāmeklē 48.panta izmaiņās – prezidentam dotas tiesības vienpersoniski atlaist Saeimu (vienīgais ierobežojums ir sešus mēnešus pirms un pēc vēlēšanām). Pats prezidents ir gandrīz neatlaižams – atcelšana ir iespējama tikai ar 2/3 Saeimas deputātu vairākumu atklātā balsojumā un tikai tad, ja Satversmes tiesa īpašā procedūrā ir atzinusi prezidenta rīcībā Satversmes vai „citu būtisku likuma pārkāpumu”.

Šie grozījumi ne tikai pārdala varu starp tautas ievēlētiem priekšstāvjiem – Saeimu un prezidentu, bet atņem tautai iespēju tieši kontrolēt savus ievēlētos, jo pilsoņiem vairs nav galavārds ne par Saeimas atlaišanu, nedz arī dota iespēja atcelt prezidentu. Pat televīzijas šovu skatītājiem ir vairāk iespēju labot kļūdas, atkārtoti balsojot par kandidātu izslēgšanu vai atgriešanos spēlē, nekā vēlētājiem paredz šī Satversmes redakcija, kuras vēstījums ir skaidrs – mums vajag tikai tavu balsi reizi četros piecos gados, par pārējo parūpēsies nācijas līderis!

Vai šādas idejas pārsteidz gadu pirms vēlēšanām? Nē. Vai tās uztrauc un rada bažas? Jā, divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmkārt, trekno gadu negausību atskatījusies, lietussargu revolūcijas frustrāciju un 13.janvāra grautiņus piedzīvojusī, dziļās krīzes un tās neprasmīgo risinājumu novārdzinātā sabiedrība ir nestabilāka nekā jebkad agrāk kopš neatkarības atjaunošanas laiku grūtībām. Ilgas pēc vienkāršiem risinājumiem pieaug. To apliecina ne vien aizbraucēju rindas lidostā un pieaugoša agresivitāte masu protestos, bet arī sausi skaitļi sabiedriskās domas pētījumos.

Nekad pēdējo gadu laikā atbalsts vadonismam nav bijis tik liels kā  tagad. SKDS aptaujā 82% aptaujāto šogad izteikušies par tautas vēlētu prezidentu, savukārt 68% respondentu piekrituši apgalvojumam „lai uzlabotu situāciju valstī, Latvijai ir nepieciešams viens stingrs līderis ar plašām pilnvarām”. Straujš lēciens kopš 2008.gada, kad vadonisma piekritēju bija 55% (tautas prezidentam 74%), un augstākais atbalsta līmenis, kopš kompānija vispār veic šādus ikgadējus mērījumus.

Turklāt šie ir februāra dati un ļoti ticams, ka sāpīgā un nemākulīgā valsts budžeta griešana, atklātībā nonākušie fakti no Parex pārņemšanas aizkulisēm, Bauskas protestu savaldīšana omoniešu stilā un citi līdzīgi piemēri ir tikai padziļinājuši sabiedrības vilšanos politiskajā elitē.

Pulveris ir sauss.

Otrkārt, atšķirībā no citām reizēm, šoreiz nav darīšana tikai ar lētu popularitāti alkstošu marginālu spēku sacerētiem likumu pantiem. Tagad mums ir arī reāli vadoņu kandidāti. Publiskajā telpā jau izskanējuši minējumi, ka Tautas partijas tēva Andra Šķēles lēmums atgriezties politikā jāsaista drīzāk ne ar Saeimas, bet gan vēl pēc gada gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. „Lielāko kretīnu” meklēšanas eksperts esot nopietni piemērījis sev prezidenta krēslu pirms Zatlera atrašanas zoodārzā.

Svarīgi arī tas, ka vadonismam pieteikušies jaudīgi sludinātāji no mākoņtēva sabiedroto svītas. LNT šefs Andrejs Ēķis nesen pasludinājis, ka viņa „virsmērķis” ir panākt prezidentālu republiku ar plašas pilnvaras baudošu valsts un valdības vadītāju vienā personā, un viņš solījis izmantos televīziju šīs iekārtas priekšrocību skaidrošanai. Ēķis atkārto advokāta Andra Grūtupa mantru par nācijas mērķa meklēšanu, kam līdzšinējā demokrātijas forma Latvijā esot traucējusi.

Grūtups nepūlas ar juridiskām mežģīnēm, bet izmanto piezemētus argumentus: „Mēs atrodamies tādā ģeogrāfiskā joslā, kur prezidentāla sistēma būtu daudz piemērotāka”.

Ezim skaidrs, ka ģeogrāfiju neizmainīsi, ja nu vienīgi globālā sasilšana var ko glābt, bet tik ilgi gaidīt nevar, jo parlamentārismā „pie varas var nonākt nesaprašas un muļķi”.

Viens gan nav skaidrs – kā pret muļķiem nodrošināsies prezidentāla valsts, ja vēlēšanas tomēr rīkos? Kā tauta, kas tagad ievēl 100 muļķus, turpmāk ievēlēs 101 gudro? Iecirkņa komisija pirms balsošanas testēs pilsoņus un dulburus sūtīs mājās, bet pie urnām tiks LNT apskaidrotie un tie ar kompostrētām „Vadoņa” biļetēm?

Pirms amputēt parlamentu, jāpārliecinās, vai tas vispār ir īstais Latvijas problēmu cēlonis. Vai alternatīvas labāk kalpos sabiedrības attīstībai, nodrošinot atvērtāku, efektīvāku un godīgāku valsts varu?

Parlamentārisms, protams, nav vienīgā demokrātijas forma, taču tā ir piemērotākā sistēma mūsu neviendabīgās sabiedrības pārvaldei apstākļos, kad demokrātija joprojām ir trausla. Pilsoniskās sabiedrības organisms ir jātrenē patstāvīgai un pastāvīgai politiskai līdzdalībai, nevis rahītiskai čurnēšanai pie saimnieka kopgalda.

Latvijas parlamentāro sistēmu noteikti var uzlabot, soli pa solim tas notiek un šis darbs ir vēl neatlaidīgāk jāturpina, stiprinot partiju sistēmu un uzlabojot vēlēšanu procesu.

Taču vajag skaidru galvu, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus.Vadonis ir kā jauna šļuka, kas aizmiglo paģiru nelabumu, bet attālina atskurbšanu.

Visu Latvijai! Satversmes grozijumu projekts, 05.11.09. redakcija

 

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(61 balsotāji )
Komentāri

Es tikai nesaprotu vienu: kāpēc mēs visi, kuri esam par godīgu un efektīvu valsts uzbūvi nevaram runāt ar saviem draugiem, radiem paziņām, skolas un studiju biedriem? Kāda velna pēc mēs neuzņemamies atbildību, lai izglītotu vēlētāju būtu vairāk?
Protams, liela loma ir izvarotajām socioloģiskajām aptaujām (, piem., TP rupors Freimanis ar saviem “Latvijas faktiem”), dažu mīksmiesīgo (,- acīmredzami iespaidoto) politologu daiļās runas medijos, kuri zina, kā “smērēt” tautas apziņas ratus, vēlēšanu balsu nesatricināmā skaitīšanas metode, samainot uz galda izbērtos biļetenus ar “jau pareizi iezīmētajiem”, kāpēc vēlēšanu komisijas vadītāja amats ir mūžīgs, nevis tikai uz kārtējām vēlēšanām? u.t.t. – Par šo visu ir ne tikai daudz jārunā, bet jādar viss, lai tauta netiktu krāpta.

-> Pēterim Krišjānim, Bertai

Varas (atbildības, budžeta, lēmumu pieņemšanas) decentralizācija un sabiedrības lielāka iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesos ir divas saistītas lietas. Jo nevar miljonu kvalitatīvi iesastīt vienas Rīgā (kas nozīmē no lielas iedzīvotāju daļas tālu) esošas valdības lēmumu pieņemšanā, kamēr konkrētas teritorijas iedzīvotājus iesaistīt lēmumu pieņemšanā par savu dzīves vietu un sev un ģimenei svarīgiem jautājumiem ir vienkāršāk. Decentralizācija ir atslēga šodienas Latvijai. Kamēr budžets ir centralizēts, tas ir daudz iekārojamāks tādiem Andriem, Ainariem un Aivariem.

Ja vara un budžets būtu decentralizēti un ar lielāko daļu naudas rīkotos pašvaldības, iespēja piekļūt lielam naudas daudzumam kļūst praktiski neiespējama.

Decentralizācija arī veicinātu pozitīvu konkurenci pašvaldību starpā – kaut vai par to, kā izveidot uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem kvalitatīvāku vidi, lai pašvaldību ieņēmumi vairotos.

Decentralizācija nozīmētu arī lielākas iespējas iedzīvotājiem pašiem kontrolēt, kas viņu teritorijā notiek? Vietējie politiķi ir fiziski sasniedzami, sejā un pēc vārda zināmi, tāpēc arī kontrole pār viņu darbībām ir vieglāka.

Vietējiem politiķiem nav tādu iespēju ietekmēt kontroles institūcijas un tiesu varu, kā tas līdz šim ir izdeviem oligarhiem…

Varas decentralizācija vairo iedzīvotāju atbildību par sev apkārt notiekošo un vairo arī viņu vēlmi iesaistīties procesos.

Nekas jauns jau tas nav – tā ir formula, kas darbojas vai visās Eiropas valstīs…

>Sleepwalker

Pilnīgi piekrītu par decentralizāciju.
Pēdējā laikā aizvien vairāk domāju par to, ka esam kļuvuši pārāk atkarīgi no centrālās varas labvēlības un arI (ne)kompetences.
Tagad vēl pastiprināt centrālo varu un cerēt, ka situācija mainīsies uz labo pusi ir ļoti riskanti.

Piebilde: jo atkarīgāki esam, jo vieglāk ar mums vēlētājiem manipulēt.

Par valsts pārvaldes decentralizāciju:Saeimai vispirms jāakceptē ES Pašvadību harta visos jautājumos, kuri attiecās uz Pašvaldību varas decentralizāciju.
Arī Rīgā, tagadējās domes vadība – aiz amatvienību samazināšanas un itkā finanšu taupīšanas plīvura turpina agrāk, pēc 1994.gada vēlēšanām, uzsākto pašvaldības varas CENTRALIZĀCIJU.
Patiesībā tā ir attālināšanās no iedzīvotājiem, no viņu likumīgo interešu garantijām, finanšu centralizācija un to “atsviešana” centrālās varas pietuvināto vietvalžu, starp citu ļoti nekompetentu un nezinošu “šoferu dēliem”, rajoniem.
Katrs Rīgas rajons ir vairākreižu lielāks pēc iedzīvotāju skaita par t.s. “republikas” pilsētām.
Palūkojieties uz Rīgas rajonu un priekšpilsētu ielu iekškvartālu ceļiem – bedres auto riteņu pusdiametra dziļumā, automāsīnas novietotas zālājos…
Rīgas dzīvojamo ēku fonds, kas tiek ekspluatēts pēdējo 50, 40 un 30 gadus ir nolietojies par jau vairāk nekā 50%, nepamatoti siltumenerģijas zudumi tajās.
Kur redzams Rīgas Pašvaldības darbs ES fondu apguvē, lai samazinātu iedzīvotāju maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, t.i. reabilitētu un rehabilitētu minētās dzīvojamās mājas – nomainītu pilnībā nolietojušās apkures sistēmas un siltinātu fasādes, bēniņus, pagrabus, citur arī jumtus?
Jebkuras varas centralizācija ir, kā izriet no savulaik Gorbačova teiktā, mahoviks, kuru ir ļoti grūti iekustināt!
Izcili piemēri par Pašvaldību varas decentralizāciju nav tālu jāmeklē.
Aizbrauciet uz Brēmeni un pārliecinieties, ka tur ir mazāk iedzīvotāju nekā Rīgā, bet tāpat tur ir 6 neatkarīgas priekšpilsētas, kuras pārvalda uz 7 gadiem ievēlēti izpilddirektori un viņi attīsta katrs savu reģionu, bet Brēmenes Parlaments (tas pats, kas Rīgā Dome), kā lēmējvara, akceptē un kontrolē priekšpilsētu attīstības atbilstību Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem.
Brēmenē ir nošķirta ļoti precīzi lēmējvara no izpildvaras!
Ne jau par velti KNAB “izrevidēja” iepriekšējās domes Attīstības komitejas vadītāja un Attīstības departamenta kabinetus un dažam labam uzlika roku dzelžus.
Arī šobrīd Rīgas domes “aparātā” notiek “reorganizācija”, bet darbinieku skaits nesamazinās atbilstoši, jo saprotams, ka darbu apjoms arī tāpēc jau nesamazinās.
P.S.
Latvijas Likumā par Pašvaldībām nav termins: pilsētas MĒRS, bet gan Domes priekšsēdētājs. Brēmenē, cik man zināms, par pilsētas MĒRU godā IZPILDDIREKTORU.
Aicinu masu mēdijus tādejādi audzināt mūsu vēlētājus tuvāk likumu garam un burtam!
MĒRS – tas vēlētājos, protams, izklausās respektabli, vareni un šarmanti: “buldozers”gan tā arī netika “mēra krēslā”, bet “vicemēra” gan…

Projektā noklusēta otrā panta redakcija: Vara Latvijā pieder zoodārzam – kā tas būs faktiski, ja pieminētie 82% projektu atbalstīs. Cilvēki vairumā nesaprastdami kā darbojas sistēma(valsts iekārta), paļaujas uz to, kā varētu darboties uzticams cilvēks(prezidents) un tādējādi no vilka bēgdami uzkrīt lācim. Daudziem izprotamais, ka Šķēles šeftes nevar iztikt bez administratīvo resursu izmantošanas, ir aisberga redzamā daļa. Īstais iemesls kāpēc uzpirktdams masu medijus cīņā par varu viņš atdarina Berluskoni ir imunitāte.
Divdomīga ir marginālo partiju iztapība šai “modei” no vienas puses un 82% no otras.

“Šampēteris:
Cilvēki vairumā nesapr (-ot) astdami, kā darbojas sistēma (valsts iekārta)…”
_______________________________________________
Kādreiz kādas Ziemļlatvijas Skolas vēstures kabinetā, ne vēstures mācību kabinetā, laimējās iemest aci 1933.gadā izdotās 4.klases lasāmā grāmatā un uzzināt, kur izlieto pašvaldības budžeta naudu, bet zem lasāmā gabaliņa, apmēram četrām rindkopām, ar sīkākiem burtiņiem bija piezīme, ka ziņas par pašvaldības ieņēmumu daļas veidošanos sk.3.klases grāmatā…Tā, lūk!
Tāpēc nav ko brīnīties par mūsu tautas izglītības vispārējo pamatizglītības līmeni – Latvijas 1.neatkarības gados cilvēki beiguši vismaz 7 klases jau izprata, kas ir nodokļi un kas ir pašvaldības budžets. Tas bija pietiekami, lai 1938.gadā Latvijas eksports tiktu divkāršots salīdzinot ar 1937.gada eksporta apjomu, turklāt ar 90 000 000 Ls ozitīvu saldo…

Gan prezidentālais,gan parlamentārais valsts pārvaldes modelis Eiropā jau gadu desmitus ir izmēģināts praksē.Tāpēc godīgiem prezidenta pilnvaru palielināšanas piekritējiem vienkārši vajadzētu uzskaitīt neskaitāmos prezidentālo valstu,piem.Francijas,ieguvumus un milzu progresu salīdzinājumā ar parlamentārajām demokrātijām,piem.Vāciju.Ja viņi par to nerunā,tad,acīmredzot,nekādu priekšrocību nav.
Parlamentāras pārvaldes pārveidošana par prezidentālu valsti paralizētu vismaz uz gadiem pieciem.Tāpēc vienīgā intriga visā šajā kampaņā – kam tas ir izdevīgi?
Mans minējums:vienu valsts vadītāju (prezidentu) ietekmēt (nopirkt,iebaidīt,šantažēt) ir daudz vieglāk nekā 51 no 100 parlamenta deputātus-lēmējus,lai cik arī šie deputāti nebūtu negudri vai savtīgi.
Bet Latvijas politiku ietekmēt ir ieinteresēta gan kaimiņvalsts,gan pašu bāleliņu ekonomiskie grupējumi.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Migla un cerība (252)
Nellija Ločmele

Ja vien iespējams sarūgtinājums pēc nāves, Tomasa Džefersona vilšanās būtu dziļa. ASV Neatkarības deklarācijas autora slaveno izvēli – labāk avīzes bez valdības, nekā valdība bez [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Lavīna un sniegpārsliņas (210)
Nellija Ločmele

Lavīnā neviena pārsliņa nejūtas atbildīga. Iedomājos par šo teicienu treknas sniega putras klātajā atceļā no jaunā tautas attīstības pārskata atvēršanas pasākuma. Pārskats tieši par to [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Brīvprātīgais nodoklis (287)
Nellija Ločmele

Novēlu jums jaunajā gadā nomaksāt visus nodokļus, premjers sacīja tautai pusnaktī pirms gadu mijas. Vai arī jau iepriekš pateicās. Varbūt lūdza vai laikam drīzāk atvainojās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Tuvredzīgā taupība (93)
Nellija Ločmele

Protams, ka partijas arī Latvijā ir jāfinansē no valsts budžeta. Taču aptaukošanās upuris pie labākas veselības netiek, ja diētisko jogurtu uzdzer pa virsu speķamaizēm. Tā [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Valsts kā jautājums (62)
Nellija Ločmele

„Jā” ir ļoti stiprs vārds. Atbildība, atbalsts, uzticēšanās, iespēja. Vārds, kas rada. Apgūstiet prasmi pateikt „nē”, rekomendē laika plānošanas eksperti un psihologi, bet ir taču nepieciešams vispirms [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books