“Sliktajā Parex” grib nodalīt miljardu vērtus aktīvus (32)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2009. gada 17. novembris 08:21
Atslēgvārdi: , , , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Valdība otrdien jau trešo nedēļu pēc kārtas mēģinās nolemt, vai sadalīt Parex banku divās daļās – labajā un sliktajā – un paturēt tās starptautisko pārdošanas konsultantu.  Līdz šim lēmumu kavējusi gan finanšu ministra prombūtne, gan piesardzība pēc Valsts kontroles (VK) skarbā atzinuma par kļūmēm bankas pārņemšanā un Ģenerālprokuratūras sāktās pārbaudes, gan pēkšņas Tautas partijas (TP) ministru aktivitātes.

Valdības lēmumu ekonomisko pamatojumu un lietderību sabiedrībai novērtēt kļūst arvien grūtāk. Jau agrāk lielākā daļa informācijas bija ierobežotas pieejamības. Tagad slepenības līmenis celts vēl vienu pakāpi augstāk, tādēļ citadiena.lv kopainu mēģināja saprast no dažādu avotu neformāli sniegtas informācijas.

Sliktajā nodalīs 1/3 daļu

Ja valdība nolems banku sadalīt, izveidosies divi uzņēmumi, kurus investoriem varētu piedāvāt jau nākamā gada pirmajā pusē. “Sliktajā” daļā (kas nebūtu banka, bet fonds) varētu nodalīt 1/3 daļu no visiem bankas aktīviem līdz miljarda latu vērtībā (bankas aktīvi ir ap 2,7 miljardiem).

Tie varētu būt “sliktie” kredīti, bankas jaunā māja, Valsts kases depozīti, NVS izveidotās līzinga kompānijas un arī daļa NVS valstīs izsniegto kredītu. Jebkurā gadījumā aktīvu sadale ir valdības līmeņa jautājums tieši valsts ieguldītās naudas dēļ.

“Labajā” bankā varētu palikt privātpersonu noguldījumi un plašais filiāļu tīkls, bankas korporatīvie klienti, banka Šveicē, Parex Asset Management, nerezidentu kontu apkalpošana.

Pamatojums bankas sadalīšanai publiski ir vienkāršs – neviens kā veselumu to pirkt nevēlas, bet pa daļām varētu. Lai gan oficiāli bankas vadība un valdība par potenciālajiem pircējiem nerunā, izskanējis, ka par labās daļas pirkšanu interesi izrādījusi gan „Nordea” (kas pati izauga no līdzīgas sadalīšanas), gan citi potenciālie pircēji, bet par sliktās – Pasaules banka un investīciju fondi, kas uzpērk sliktos aktīvus.

Banku varētu sadalīt līdz gada beigām.

Lētāk apkalpot parādu

Valda Dombrovska (JL) valdība, negribēdama nonākt  Ivara Godmaņa (LPP/LC) Ministru kabinetam līdzīgā lomā Valsts kontroles ziņojumā, meklē veidus, kā daļu atbildības par lēmumiem piesegt ar kādu citu. Šoreiz tam kalpos pēc pēc Finanšu ministrijas vēlmes pasūtītais Ernst&Young un Prudentia pētījums, ar kuru pirms divām nedēļām valdību iepazīstināja aiz slēgtām durvīm.

Citadiena.lv zināms, ka tas runā par labu sadalīšanai – nesadalīta banka turpinās nest zaudējumus. Ja to sadala un nākamgad izdodas pārdot kaut vai daļu, valsts  budžetā atgrieztos ievērojami līdzekļi, kas uzlabotu kredītreitingu un samazinātu ārējā parāda apkalpošanas izmaksas. Turklāt tas atvieglotu arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas situāciju. Abām bankām nākamajā pavasarī ir jāatdod 450 miljonu latu sindicētie kredīti praktiski vieniem un tiem pašiem aizdevējiem.

Ja kāds valdībai vēlāk pārmetīs, ka dalīšana nebija pareizs risinājums (piemēram, neatrodas pircējs sliktajai daļai un tā paliek valstij kaklā uz ilgu laiku), tā vienmēr varēs atsaukties – redz, speciālisti teica, ka tā ir pareizi.

Kādi ir mīnusi?

Parex sadalīšanu pirmā ierosinājusi bankas vadība. Tās prezidents Nils Melngailis min divus iemeslus. Pirmais – ja nodala labos un sliktos aktīvus, bankai ir vajadzīga mazāka kapitāla pietiekamība (vienkāršojot – nauda, kas jātur saistību segšanai). Tagad ir nepieciešami 10% aktīvu jeb 270 miljoni latu. Ja bankas aktīvos paliek 1,7 miljardi, tad kapitāla pietiekamība ir 170 miljoni.  Atbrīvojas ievērojama summa, ko var ieguldīt citādi. .

Otrais – ir bijusi interese pirkt atsevišķi banku un atsevišķi sliktos aktīvus, bet ne visu kopā.

Sliktā banka nav Latvijas izgudrojums. Kā norāda Economist, par spīti nosaukumam, tā beigās var izrādīties labs risinājums. 90.gados to banku krīzes laikā praktizēja Zviedrija (tika pagarināts valsts naudas atdošanas laiks, pārņemtos aktīvus izpārdeva, bet valdība beigās izgāja ne tikai ar sausām kājām, bet pat plusā). Anglija nule sadalīja nacionalizēto Northern Rock, arī daudzas citas Eiropas bankas, kas saņēmušas valsts palīdzību, Eiropas komisijas prasību dēļ sadala biznesus.

Taču otrs nosaukums sliktajām bankām ir “zombiju bankas”. Ja valdībai to neizdodas pārdot, pastāv risks palikt ar sliktiem aktīviem kaklā un uz ilgu laiku. Ja izdodas pārdot, atklāts ir jautājums, kā slikto aktīvu nodalīšana ietekmēs labās bankas puses cenu, kādus noteikumus investors vēlēsies valsts depozītu atgriešanai un vai būs nepieciešamas papildu garantijas.

Citadiena.lv rīcībā esošais konfidenciālais Parex pārdošanas konsultantu Nomura International rudens sākumā rakstītais atzinums par sadalīšanas scenāriju kā plusus min vēsturisko pieredzi, kas rāda, ka tas ir ideāls risinājums sliktiem aktīviem. Slikto aktīvu nodalīšana arī ļautu bankas vadībai koncentrēties uz bankas attīstību, nevis domāt par slikto aktīvu pārvaldi.

Pie mīnusiem minēta vajadzība pēc lielāka kapitāla (slikto aktīvu nodrošinājums), labās bankas cenas samazināšanās (samazinās pašu kapitāls, pēc kura parasti rēķina cenu), kā arī nosacījumi valsts ieguldījumu atmaksai. Atklāts paliek arī jautājums par “sliktās” daļas finansēšanu.

Atlaist, neatlaist

Tikpat neizlēmīga kā par bankas sadalīšanu valdība līdz šim bijusi arī attiecībās ar pārdošanas konsultantu. Pirms pāris nedēļām bija tuvu tam, lai izlemtu, ka ar Nomura, kas ir ļoti dāsni atalgota (65 tūkstoši eiro mēnesī, 50 000 eiro vajadzību izdevumi, un vairākas lielas prēmijas pie bankas pārdošanas, ERAB ienākšanas), attiecības jāizbeidz. Jāmeklē jauns pārdošanas konsultants, kas atbalstītu bankas iespējami ātru pārdošanu.

Pēc TP ministru  aktīvās iejaukšanās valdības sēdēs situācija mainījusies. Tagad kā reālistisks tiek vērtēts scenārijs, ka Nomuru neatbrīvos, bet mainīs darba uzdevumu. Tādā gadījumā strīdīgākais jautājums varētu būt konsultanta atlīdzība, par ko jāvienojas no jauna.

Turpina žūt

Tikmēr turpinās process, ko bankas norisēm tuvi avoti raksturo kā ābola izžūšanu no iekšpuses. Piemēru ir daudz – gan Ls 380 000 ikmēneša procentu maksājumi bijušo īpašnieku ģimenēm (dati no VK atzinuma), gan 1,2 miljonu latu kompensāciju izmaksa astoņiem bijušajiem vadošiem darbiniekiem “zelta izpletņos”, par kuriem vienošanās bijusi ar bijušajiem akcionāriem, ikmēneša Ls 42 000 minimālais maksājums Nomura (jau samaksāti vairāk nekā 150 tūkstoši).

Tam pievienojušies vēl 60 000 latu, ko Parex un LHZB bijušas spiestas samaksāt par FM pieprasīto pētījumu Prudentia/Ernst&Young par bankas sadalīšanas ietekmi uz makroekonomisko situāciju. Nozares speciālisti citadiena.lv atzinuši, ka par šāda līmeņa pētījumu ir pārmaksāts un summai vajadzētu būt tuvākai Ls 20 000. Turklāt valdībai jau ir Nomura, kam pēc būtības būtu jāpēta arī šādi scenāriji.

Bankas prezidents N.Melngailis žurnālistiem vien noplātīja rokas, sakot, ka FM pārstāvji bankas padomē to prasīja un bankas vienkārši samaksaja rēķinu.

Savukārt Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace citadiena.lv skaidroja, ka pētījumu neesamība par bankas pārņemšanas ietekmi uz makroekonomiskajiem procesiem tai tika pārmesta bankas pārņemšanas laikā. Lai valdība varētu pieņemt pilnvērtīgu lēmumu, “bankai tika lūgts nodrošināt šādu analītisko pētījumu”. Konkrētu konsultantu piesaiste esot bijis bankas lēmums. Nomura to neesot varējusi darīt, jo tai ir cits līguma priekšmets.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(16 balsotāji )
Komentāri

Kā vecuvecajā uzdevumā par cauro mucu – cik ātri vajag liet iekšā, lai kompensētu par caurumu iztekošo. Skaidrs, ka ir vēlēšanās šo mucu sadalīt divās – ne jau nu virtuālās. To cauro atstāt LV , lai paši tiek galā ar saviem aktīviem. To pelnošo daļu – jāpārdod.
Jautājums: no kuras daļas saņems ikmēneša peļņu K&K kompānija?

Par visu jāmaksā Godmanim un Birkavam, šis putras ievārītājiem.

Dārzniekam – mani arī tā K&K daļa interesē, bet īsti atbildi neesmu dzirdējusi ne no viena. Tāpat kā man nav līdz galam skaidrs,kā dalīs valsts ieguldījumu labajā/sliktajā, un vai sliktajai vajadzēs papildus kapitālu. Slepenība, kas šim pasākumam ir uzstutēta, nepalīdz nevienam no mums – ne žurnālistiem, ne viņu auditorijai. Saprotu, ka bankas pārdošanu nevar un nevajag izkladzināt pirms notikšanas, bet ir kaut kādi kontroljautājumi, kurus tomēr gribas noskaidrot attiecībā uz valsts ieguldījumu.

Sanita, ja jau tiki klāt tiem dokumentiem – tur taču viss normāli secināms par K&K.

Par rakstu:

…Pirmais – ja nodala labos un sliktos aktīvus, bankai ir vajadzīga mazāka kapitāla pietiekamība (vienkāršojot – nauda, kas jātur saistību segšanai). Tagad ir nepieciešami 10% aktīvu jeb 270 miljoni latu. Ja bankas aktīvos paliek 1,7 miljardi, tad kapitāla pietiekamība ir 170 miljoni. Atbrīvojas ievērojama summa, ko var ieguldīt citādi. [Sanita, taču iedod kādam banku nozares pārstāvim izlasīt rakstu, pirms publicē. Vai tad ir tik traki, ka nav uzticamu avotu?]

…Turklāt tas atvieglotu arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas situāciju. [par šo mēs vēl turpmākajos mēnešos domājams vēl daudz dzirdēsim. Feiferis veiksmīgi nodeva stafeti Paņko.]

…Pie mīnusiem minēta vajadzība pēc lielāka kapitāla (slikto aktīvu nodrošinājums) [lielāka kapitāla kurā bankā???], labās bankas cenas samazināšanās (samazinās pašu kapitāls, pēc kura parasti rēķina cenu) [ drīzāk ir tieši otrādāk]

par izžūšanu no iekšpuses – minētie argumenti ir pupu mizas uz kopējā notikumu fona, bet tautai labi saprotami. tie “tuvu stāvošie” avoti droši vien ir kādi no jaunajiem speciem, kas bankā ielikti un darbojās saskaņā ar avīžu virsrakstiem.

kopumā, jāsecina, lai arī ar pāris emo vietiņām, viens no kvalitatīvākajiem rakstiem, ko nācies lasīt par procesu kopumā.

ja tā turpināsiet, varbūt pat būšu gatavs abonēt šo saturu :)

Nekojausev – es netieku klāt visiem dokumentiem, ja tiktu, būtu vieglāk dzīvot. Ja variet man līdzēt, epasts ir vārds.uzvārds@gmail.com

Par Hipo es neesmu tik ļoti iedziļinājusies, lai varētu ko teikt. Par izžūšanu – tā veidojas no pasākumu kopuma, kurā, protams, 60K var likties sīkums, bet pēc būtības jau nekas nav sīkums, ja ir runa, cik no valsts ieguldījuma varēs atgūt.

Ja esmu ielaidusi kaut kādas vienkāršošanas kļūdas, atvainojos. Savukārt plusi un mīnusi ir 1:1 no valdības konsultantu ziņojuma, jo tik gudra banku dalīšanā es nejūtos.

Dzirdēts, ka laikam apgāds Atēna gatavojot grāmatu par Parex nonākšanu līdz kraham, pārņemšanas apstākļiem un visu pārējo. Vai tā varētu būt Jūsējā?

es laikam esmu palaidis garam – bet kads ir iemesls neizmaksat karginam&krasovickim vinu depozitus? ir kaut kada juridiska saistiba, ka vini par piespiest parex paturet depozitu?

redzeju tos ciparus un tas izskatas smiekligi – depoziti ir 14 miljoni, bet kaut kad pirms menesiem diviem procentos bija izmaksati jau 4 miljoni. izskatas, ka driz procentos bus izmaksata ta pati depozita summa.

no konteksta visu laiku izklausas ta it ka valstij butu loti vajadzigs, lai vini tur glaba tos 14 mlj.

Jācer, ka bankas sadalē nebūs tādas nianses, kā sadalīšana labajā, sliktajā un “otrajā bankā” – jeb virzienā, par kuru atsevišķi “labajai” un “sliktajai” bankai tiks teikts, ka objekts tika iedalīts “otrajā” bankā.

Ja visu gudri izdara, tad tiešām var uzvārīties.
Pēc būtības – valsts par minimālu maksu ir ieguvusi vesalu banku. Vienīgās izmaksas ir depozīta reālā ”naudas vērtība”. To naudu noguldot kaut kur citur (tautsaimniecības), varētu saņemt daudz lielāku naudu – ātrāk un vieglāk pārvarēt krīzi.

Ja dskatās, kā Parekss tiek sadalīta labajā un sliktajā bankā, tad loģiski sanāk, ka K&K depozīti paliek tā saucamajā labajā bankā( ir fizisko personu nauda un tātad Latvijas valstij tie nav jāmaksā. Bez tam, ja Parekss tiek pārdots vai tad netiek mainīti arī nosacījumi ar K&K un viņu noslēgtajiem līgumiem? Var jau būt, ka garākais K&K depozīttermiņš ir 3 gadi, tad nu gan pircējs būs nepatīkami pārsteigts.
Cik sapratu, tad pie sliktās bankas būs visi NVS valstīm izsniegtie kredīti un līzingi! Atkal jau te krievija galvenokārt nokāsīs Latvijai naudu.
Man interesē, kura banka atmaksās sindicētos kred ītus 450 milj. Nesapratu vai tas ir kopā ar HZB.
Tas, ka Pareksam atkal vajadzēs iepludināt Latvijas valsts naudu, ir skaidri redzams, jo šitik milzīgas algas, kas tiek maksātas neveiksmīgai bankai , ir tīrs noziegums. Kaut elles liesmās sadegtu Godmanis ar Slakteri&co, kuri ar šo veikumu praktiski Latvijas valsts finanšu sistēmu ir sagrāvuši un mūsu tautas nakotni praktiski iznīcinājuši iedzenot to milzīgos parādos, kam vēl galu neredz!

”Provinciālsociālisma un čomu kapitālisma bīstamā alianse” (DienasBizness 23.02.2000) – pravietiski par smagajām sekām Latvijas ekonomikai (valstij) jau pirms >9-iem gadiem brīdināja žurnālists J.Kaža.Tagad vērojam šīs aliases darbību bezmaz ‘on-line’, taču ko reāli izdarīt šīs darbošanās apturēšanai nav iespējams. Parex banka ir 4. maija sistēmas pamatā – sistēmas ekonomiskais pamats, ko sistēmas cilvēki nekad neļaus aiztikt – tas ir viņu ”dzīvība”.

runājot par K&K depozīt%, būtu jāsaka, ka pircējs būs tikai priecīgs, ka viņam izdevies nopirkt banku, kurā ir uz pietiekami ilgu laiku noguldīta ļoti ievērojama naudas summa – vairāki 10ti miljoni latu!
Kāda starpība bankai vai samaksāt šos 60000 Ls par 20 ļimonu noguldījumu 10000 pensionāriem, kuri katrs nolikuši 200 Ls vai pāris noguldītājiem. Būtība ir tajā, kā banka šos depozītus apgroza un cik ar tiem nopelna. ja bankas vadība neprot ar šiem 20 ļimoniem mēnesī nopelnīt vairāk kā izmaksā %, tad ir jāmaina bankas vadība un nevis noguldītājam apsolītie %! ;)
Par savu noguldījumu taču tu spriestu tieši tā, vai ne ;)

saprotu, ka reāli paraudzīties uz lietu traucē tikai šo noguldītāju uzvārdi.

13.

1) es jūsu vietā būtu ļoti uzmanīgs ar konfidenciālu līgumu tekstu publiskošanu vai citādu to satura atklāsmi plašam ļužu lokam.
Es saprotu, ka jums ir svarīgi nozīmēties un būt pirmajiem, kas kaut ko nopublicē, bet Pareksā ir mūsu visu (valsts) nauda, pie tam ļoti liela. Ja nu tagad mēs visi esam naski abu K zākātāji, ka nemākulīgas rīcības dēļ noveduši banku tur, kur tā ir šobrīd, tad vēl zākājamāki, manuprāt, būtu tie “gašie spēki”, kuri savu savtīgo interešu dēļ sačakarētu “labās” vai “sliktās” bankas daļas pārdošanu un nosistu to cenu potenciālo pircēju acīs. Vai jums, Sanita, neliekas aizdomīgi, ka kāds jums ļauj iepazīties ar slepeniem dokumentiem? Vai nerodas domas, ka šis “labvēlis” manipulē ar jūsu dabisko vēlmi nopelnīt (popularitāti, latus, autoritāti – da vienalga ko) pats savu savtīgu interešu vadīts?

Tauta joko: “Pārdosim fileju, bet kur likt asakas?”

15.

Starp citu, ļoti labu tēmu pacēli – piekrītu, ka viena lieta ir vilkt ārā un publiskot drošības likumu grozījumus, horizontālos taimkodus, pavisam kas cits ir publiskot visu (nešķirojot), ko var sadabūt par rekša darbību. tas tomēr ir brīvais tirgus, kurā reksim ir jācīnās blakus skandināvu monstriem. un te, kā Dieva dāvana, žurnālisti, kas publicē dokumentus, kas tikko svaigi parakstīti bankas vadības struktūrās… tā tie nodokļu maksātāju latiņi arī aiztek…

es nesaku, ka visiem tagad paklausīgi jāklusē, bet nu vajadzētu tomēr filtrēt, ko publicēt un ko nē. kas vēl svarīgāk – kurš ir info piegādātājs.

– neviens kā veselumu to pirkt nevēlas,…
——————————————-
Tikai Nothing special ar bundzinieku vēlējās!?

Ir jau saprotams prieks par to, ka K&K ir noguldījuši Latvijas bankā 14 “ļimonus”. Un ir tā kā žēl, ka par to , lai viņi šos “ļimonus” noguldītu , bija jāsamaksā viens miljards.

>Dārznieks:”Un ir tā kā žēl, ka par to , lai viņi šos “ļimonus” noguldītu , bija jāsamaksā viens miljards.” – kam žēl tās nodokļu maksātāju (tautas) vai ES fondu naudiņas? Mācies no ekspertiem FKTK :”Pats galvenais – Parex banka nav salīdzināma ar Banku Baltija, jo neviens nav pazaudējis savu naudu” (I.Krūmane.sk.LA O1.10.2009). Vot, tā – neviens neko nav pazaudējis, miljards ir drošībā un vēl nesīs dividendes ( varbūt, tikai ne visiem – tikai ‘vienlīdzīgākajiem’? ).

Plmks&Nekojausev

Par dokumentiem – es neredzu nopubliskotu nevienu slepenu dokumentu:) Pasta gadījumā publiskojām informatīvo ziņojumu, lai cilvēki paši redz, ka Mono lēmumu pieņēma bez nekāda ekonomiskā pamatojuma. Parex konsultantu atzinums nav slepens dokuments, bet citējams gan, lai redzētu, kādus padomus konsultanti devuši valdībai. Tas ir darīts arī citos gadījumos, piem, privatizācijā. Kāpēc cilvēki stāsta to, kas skaitās slepens – ziniet, tieši tāpēc arī stāsta, lai spinotu sev vajadzīgajā veidā. Līdz ar to vienīgais risinājums ir aprunāties ar visām pusēm un mēģināt tikt pie sajēgas. Sliktāk ir tad (kā Parex gadījumā nereti bijis), ka parunā ar vienu pusi un tad to uzdod kā vienīgo.

20.

Es neesmu pārliecināts, bet man liekas, ka atbildība par klasificētas informācijas neizpaušanu juridiski gulstas uz to personu, kuram ir pieeja šim dokumentam, bet nevar automātiski tikt pārnesta uz to personu, kura to izlasa vai ievieto publiskā vietnē.
Pretējā gadījumā, jebkuram ‘upload’ darbības veicējam būtu OFICIĀLI jābūt pārliecinātam, ka konkrētais fails vai info nav definēts kā klasificēta informācija.

nu ko, parex afers ir tik liels ka paša tauta nesaprot visu kas noticies.
a. godmanis/rimševič/karginieši/fktk ir vainīgie un tos vaiag likt cietumā.
b. kāpec citās valstis liek cilvēķus cietumā ka miljards aiziet no valsts un tauta sāk braukt prom.
c. pensionari mirst tāpec ka parex aferu sacerēja godmanis/rimševič/karginieši/fktk.

lielākā probleme:
visas partijas ir iesaistītas aferā.
a. ministru kabinete balsoja glabt parex banku,
bet nesaprata ka nedrikst balsot jo viņiem pašiem nauda parex bankā, radiem, savām biznessēm, tāču vis balsojums bija neparēiz jo bija intrešu konflikts.
c. tur vaiadzēja taisit specialu komitēju ar cilvēķiem kuri nebija ieliduši karginam pakaļa un nebija nēmuši naudu no karginā ka visas politiskās partijas.
d. tagad vaiag melu detektoru parbaudi visām partijām.
===============================
kāpec cilvēki brauc prom, kāpec biznesses bankroptēja, jo vairs nebija cilvēķiem nauda ko pirkt drēbes utt. vis ir saistīts ar parex aferu,
jo tikai ka godmanis un aferisti izgudroja šito lietu, tad iesākas krize latvijā.
—————–
experti visi teica ka iesāksies krize ap jāņiem, bet iesākas jau tulit novembri, decembri ka pirmos 200 miljonus maksāja parex aferam.

Parastajam – juridiski atbildība glabāt klasificēto informāciju gulstas uz to, kam ir valsts dota piekļuve šādai informācijai. Man tādu neviens nav devis, līdz ar to no manis nevar prasīt atbildību par tādas glabāšanu.

raksts ir ļoti labs. nekojausev sākumā nav taisnība, [Sanita, taču iedod kādam banku nozares pārstāvim izlasīt rakstu, pirms publicē. Vai tad ir tik traki, ka nav uzticamu avotu?]

bet protams, ka Sanitai Jembergai taisnība: lieta ir, ka “sliktā banka” vairs nav “banka, kas piesaista depozītus”, bet kļūst par “fondu” tāpēc tai vairs nevajag kapitāla rezerves, tāpēc, loģiski, atbrīvojas pašu kapitāls.

ļoti apsveicama un laba iniciatīva, sadalīt parex 2 daļās. Šai valdībai atšķirībā no Godmaņa ir smadzenes.

> Sanita

atbildiba var gulties uz jebkuru, tad ja no apstakliem (neesot nekadam konfidencialitates ligumam) ir redzams, ka ta ir konfidenciala

Forši, Kargini uzcēla jauno bankas ēku, ņemot kredītu savā parex, un tagad izrādās ka bankas jaunā ēka ir bankas sliktā daļa. Cik tas ir?? 20 miljoni vai 30 miljoni LVL??

Ceru ka parex vērspapīru portfeļi netiks pašreiz norakstīti (pārdoti par lētu naudu saviem čomiem), jo tiem tomēr nākotnē ir potenciāls.

tikai daži komentāri:
- dalīšana ir vienīgais pareizais risinājums! labo daļu paķers tūlīt… un nevajag demagoģēt ka slikto neviens neņems – šobrīd jau rindas sāk veidoties sakot no Vašingtonas līdz centrālāzijai… jautājums tikai par to kāds būs diskonts. un skaidrs, ka tas būs fonds, ne banka.
- k&k depozīti, protams, paliks labajā daļā. neaizmirstiet, ka daļa no viņu naudas ir subordinētie kredīti, kas atļauj to iekļaut rezervēs tādejādi samazinot nepieciešamo naudu no valsts kabatas
- un tie nav nekādi smieklīgi 14 mio par ko nak tie 380k/mēnesī bet gan ap 40 mio lvl no visas la famiglia.. likmes nemaz nav uzpustas, bet loti normalas, ja nem vera summu, ieguldījuma laiku, citus nosacījumus un kredītinstitūcijas drošību!
- visbeidzot par tam Nomura izmaksām… nu beidziet taču lūdzu vienreiz demagoģiju un painteresējieties kādi ir investīciju banku retaineri un success fees! jā kādu vietējo bāleliņu, naudas atmazgātāju, a la konsultantu skaidrs, ka varētu par sviestmaizi un pus polšu sarunāt, bet jēga ta kāda… normāla, strptautiska ib bez 100k mēnesī un 2-3% success fee di*su nepacels!

28.
nekojausev > sanita
2009. gada 19. novembris, 08:56

Vēlreiz atgriežoties pie atbildības temata.

Teorētiska situācija. 2005. gads (tātad – treknais). Valstī viss labi. Sanāk kopā FKTK un LB, lai paspriestu par konkrētu banku finanšu stabilitāti. Dokuments nonāk tavās rokās. It kā nekā konkrēta, bet analizēti vairāki scenāriji, kur būtiski samazinās bankas likviditāte, kā rezultātā banka nebūtu spējīga pildīt saistības. Analīze nonāk tavās rokās. Jautājums – vai tu publicētu šādu info? Jo, acīmredzot, lai arī attiecīgā institūcija attiecīgajā brīdī normāli darbojas, nekādu problēmu nav, publicējot info par “iespējamām problēmām”, visdrīzāk šīs problēmas arī rastos…

Diezgan līdzīgi ir ar reksi – ir info, kas bankai nekaitē un par kuru iedzīvotājiem ir jāzina, bet ir info, par kuras publicēšanu konkurenti tikai priecājas, jo nodokļu maksātāju nauda ļauj šiem konkurentiem izdzīvot uz valsts bankas rēķina (jauni klienti)… Tāda tā dilemma…

Dazreiz – tā būtu gara prāva:)

Nekojausev – tā nebūtu pirmā reize, kad saskaramies ar tādu situāciju. Tās tiek ļoti rūpīgi vērtētas,kopā sanākot vairākām galvām. Es savulaik strādāju BNS,kad Boriss Epšteins analīzē uzrakstīja, ka Bankai Baltija ir nopietnas problēmas (kad tas vēl nebija publiski).Strādāju Dienā, kad sākās problēmas ar Parex un vēl pirms valdības lēmuma jau puse Rīgas zināja, kāds ir problēmu raksturs, un bija sācies run arī uz Swedbanku,bija skaidras runas par Aizkraukles likteni utt. Mēs apzināti izvēlējāmies to netiražēt,lai gan par Swed, piemēram, vēlāk izrādījās balta patiesība. Protams, ka bankas ir sevišķi jūtīga nozare, un to visi saprot. Arī šajā gadījumā jau mēs neesam publicējuši pilnībā un sīki aprakstījuši dažādus atzinumus, kur ir apsvērti arī teorētiski citi scenāriji bankas sadalīšanai.

Tomēr nav skaidrības par vienu lietu, par ko parasti maz runā PAREX sakarā. Ir zināms, ka visu problēmu cēlonis PAREX un LHZB bija milzīgs vērtspapīru portfeļa kritums. Turklāt šīm abām bankām bija sevišķi spekulatīvi portfeļi (kurš to sankcionēja LHZB?).

Taču kopš 2008. gada rudens akciju tirgi ir cēlušies 2 reizes. Labi, paliek jau Lehmann Brothers, kam ASV valdība atļāva maksātnespējas procedūru pēc 11. panta, un tam tiešām klāt netiek, otrreizējā tirgū vērtspapīru cena 13%. Taču pēc visa publicētā radies iespaids, ka PAREX un LHZB nebūt nebija tik daudz šādu bezcerīgu vērtspapīru.

No kā rodas permanentais drausmīgais likviditātes caurums LHZB un PAREX?? Valsts banka taču neveido sliktiem kredītiem uzkrājumus.

Vai tiešām būtu pamats baumām, ka pretēji Godmaņa izteikumiem par akcionāru atbildību, visu laiku uzpeld jaunas līdz tam nezināmas saistības?

ATBALSTĪSIM ŠVEICES VĒLEŠANU SISTĒMAS IEVIEŠANU LATVIJĀ.
ĪSTENOSIM DZĪVĒ SATVERSMES TĒZI-VARA PIEDER TAUTAI.
VALDĪBAS VADĪTĀJS IR JĀAPSTIPRINA PREZIDENTAM-PĒC KONKURSA
REZULTĀTIEM.JĀRIKO KONSULTATĪVIE REFERENDUMI PAR POLITIKAS
VIRZIENIEM.VALDĪBAS VADĪTĀJS IZVELAS MINISTRUS UN VEIDO
POLITIKU ATBILSTOŠI PILSOŅU BALSOJUMAM.

32.

Man ieteikums būtu nepārdot “labo” daļu pirms nav pārdota “sliktā”.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books