Kuru sistēmu mainīt? (96)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2009. gada 20. novembris 00:21
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Vismaz vienā sajūtā Latvijas sabiedrība nupat laikam jūtas vienota — ka valstī kaut kas ir sagājis greizi, tāpēc ir būtiski jāmaina “sistēma”. Taču priekšstati par to, kas ir tā “sistēma”, ko vajag mainīt, līdz ar to arī ieteikumi, kā to vajadzētu mainīt, ir dažādi. Divus galvenos virzienus, kuros var doties, vislabāk parāda divi politiski pieteikumi, kurus bija iecerēts pieskaņot valsts svētkiem: topošās triju partiju apvienības prezentēšanās ar Vienotības nosaukumu un sīkpartijas Visu Latvijai! iecere sākt parakstu vākšanu par visas tautas vēlētu prezidentu.

Protams, ka šie pieteikumi nav samērojami — trīs Saeimā pārstāvētām partijām, no kurām vienai ir valdības vadītāja amats, ir nesalīdzināmi lielākas iespējas ietekmēt valsts virzību nekā deklaratīvu klaigātāju pulciņam, kas piedāvā nojaukt valsts pamatus. (Ilgi neizpaustais, ceturtdien beidzot publiskotais  “Satversmes grozījumu likumprojekts” piedāvā nevis tikai “tautas vēlētu prezidentu”, kā bija solīts, bet gan vienas personas diktatūru.)

Taču VL aktīvistu mēģinājums nezin kuro reizi iekāpt tajā pašā vadonisma upē, kuru citi jau ir daudzreiz briduši, ir labs fons Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai zem Vienotības nosaukuma gatavotajam piedāvājumam, jo ir vērsts pilnīgi pretējā virzienā. VL piedāvā sabiedrībai nevis uzņemties atbildību par savu valsti, uz ko aicina un ko ar savu rīcību, jācer, rādīs topošā apvienība, bet gan tieši otrādi — atzīt savu nespēju ietekmēt notiekošo un atteikties no savas atbildības par Latvijas valsti.

Vai to piedāvā VL, vai atgriezties un strādāt draudošie oligarhi, vai tie ekscentriķi, kuri necik sen ieteica pieteikt karu Zviedrijai un uzreiz padoties, vai tie, kuri tagad prāto, ka latvieši pilnam apliecinājuši nespēju pārvaldīt savu valsti, tāpēc šeit vajadzētu ieviest tiešu Briseles pārvaldi, vai tie, kuri apmaiņā pret ekonomiskiem ieguvumiem pašiem sev būtu gatavi atdot Latviju Kremļa “stingrajai rokai”, — visi apelē pie “ierindas pilsoņa” bezpalīdzības sajūtas un gatavības ļaut citiem parūpēties par sevi.

Pirms lemt, vai pašreizējo problēmu risinājums būtu atteikšanās no savas valsts, kas ir visu minēto un līdzīgo “risinājumu” būtība, derētu papriekš uzstādīt diagnozi — formulēt, kas ir problēma.

Valsts prezidents Valdis Zatlers 18.novembrī uzrunā pie Brīvības pieminekļa to izdarīja negaidīti asi, pie reizes arī noraidīdams pirmītējos atbildības atdošanas risinājumus: “Tikai mēs paši varam cīnīties pret savtību un alkatību, panākot to, ka visi, kas ir apzaguši valsti un savus līdzcilvēkus, stājas tiesas priekšā. Tikai atklājot nelikumības un viltīgās shēmas, pieprasot atbildību, varam attīrīt Latviju no šīs sērgas.”

Neviens valsts galva nevienā svētku runā līdz šim nebija tik skaidri un nepārprotami nosaucis zagļus par zagļiem, kuriem jāstājas tiesas priekšā, un valstiska mēroga “shēmotājus” par sērgu, no kuras šī valsts ir jāattīra.

Zatlera pateiktais atbilst sabiedrības vairākuma pēdējās laikā arvien vairāk jūtamajam pagurumam no atbildības atšķaidīšanas ar runām par “mūsu visu vainu” un “atsevišķām kļūdām”, no kurām esot jāmācās atkal jau “mums visiem”. Nē, ne jau “mēs visi” apzogam bērnus slimnīcā un prasām kukuļos desmito vai nu jau pat piekto tiesu no mūsu visu naudas mums visiem vajadzīgajiem valsts pasūtījumiem. Ir jāsauc pie atbildības tie, kuri valsts varu nelietīgi izmantojuši patiešām “mūsu visu” apzagšanai.

Uz šā sabiedrības noskaņojuma maiņas fona VL “jaunie cilvēki” izskatās bezpalīdzīgi vecišķi ar savu staigāšanu apkārt ar lāpām kā risinājumu sabiedrības un valsts problēmām un tagad ar senilo priekšlikumu reizi par visām reizēm atteikties no atbildības par labu vienam gudrajam, lai paši var turpināt rīkot lāpu gājienus. Arī kā populistisks mēģinājums pievērst sev lielāku uzmanību un pārvarēt piecu procentu barjeru Saeimas vēlēšanās, kas varētu būt šās iniciatīvas vienīgais praktiskais mērķis (jo grūti iedomāties, ka tās autori nopietni cer aizdabūt šo murgojumu kaut vai tikai līdz referendumam), tas varētu būt novēlots. Taču arī valsts varas nelietīgajiem izmantotājiem var nākties vilties cerībās, ka sabiedrības sašutumu par viņu cūcībām VL palīdzēs novirzīt bezjēdzīgās diskusijās par vadoņa gaidīšanu. Par vēlu, diskusijas priekšmets, kā to formulēja arī prezidents, ir cits.

Ne jau Satversme vai prezidenta ievēlēšanas kārtība dara iespējamu valsts nozagšanu. (Ilūzijas, ka pielabojot konstitūciju, var labot cilvēkus, kuri izvēlas izmantot varu savtīgiem mērķiem, vislabāk no visiem daudzajiem Satversmes labotājiem kliedēja viscītīgākais — Juris Bojārs, kas cepa pat pilnīgi jaunu konstitūciju, tomēr viņa dēls Gundars kļuva bagāts, līdzko tika par Rīgas mēru. Vai tāpēc, ka tētis tā arī neuzrakstīja labāku konstitūciju?) Ne jau valsts konstitucionālais satvars ir tā “sistēma”, kura būtu jāmaina.

To “sistēmu”, kura ir jāmaina, raksturo viena no jaunā politiskā spēka līdzveidotājām, Nacionālās kultūras padomes priekšēdētāja Sarmīte Ēlerte: “Sistēma ceļ amatos šoferu dēlus, tās konkursos uzvar tie, kas iemaksā melnajā kasē, tā krāj naudu smadzeņu skalošanas kampaņām, lai pārlaistu vēlēšanas un saglabātu slēgto loku — pati sevi, Sistēmu.”

Topošās apvienības veidotāju nevēlēšanās pieņemt ikvienu politisku spēku, kas gribētu tai piepulcēties, vienkārši tikai deklarējot atbalstu tās pasludinātajiem principiem, pats par sevi liecina par piedāvājuma nopietnību. Taču jau tagad viens no pārmetumiem apvienības partijām un politiķiem ir viņu lielākoties itin ilgais stāžs politikā. Tas neizbrīna, zinot “sistēmas” parasto sevis attaisnojumu — ka “visi” ir vienādi netīri. Tā, protams, nav, un tā drīzāk ir apvienības politiķu priekšrocība, ka daudzi no viņiem tuvplānā redzējuši “sistēmas” veidošanos un zina tās darbības mehānismus.

Apvienības mērķiem vēl bīstamāka būtu tās kļūšana par politiķu grupu, kura ir vienkārši “pret oligarhiem”. Pret “oligarhu” Lembergu savulaik bija gan Šķēle, gan Šlesers — tikmēr, kamēr dabūja savu akciju daļu uzņēmumā “Latvijas valsts”. Viņu izveidotās “SIA valsts” pretdarbība ir neizbēgama. Taču šī tērēšanai veidotā sistēma ir gan korumpēta, gan arī pagalam neefektīva, kā to uzskatāmi parādīja Latvijas iekrišana īpaši dziļā ekonomiskās krīzes bedrē, līdzko vairs nebija, ko tērēt. Vienotībai būtu jāspēj piedāvāt ne tikai citu politisko kultūru, bet arī citādu ekonomiskās domāšanas modeli. Ne tikai godīgu politiku un valsts pārvaldi, bet arī uz vērtību radīšanu, nevis iekšējo patēriņu virzītu saimniekošanu.

Ka tas varētu tomēr izdoties, ļauj cerēt arī sabiedrībā augošā atskārta, ka sistēma nopietni jāmaina. Krīzes atklātā saimniekošanas ačgārnība kopā ar sabiedrības pieprasījumu pēc godīgas politikas, kā arī nevēlēšanās tikt pieskaitītiem “visiem vienādi vainīgajiem”, ir gana laba pote pret ilūzijām, ka pietiktu tikai kaut ko pamainīt likumos un atdot kādam gudrākam lemšanu par sevi un valsti, lai kļūtu “vienādi laimīgiem”.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(74 balsotāji )
Komentāri

Sisteema saakas ar veeleeshanaam.
Jaamaina veeleeshanu likums.
Tadaa gadiijumaa sisteema pati izspljaus aaraa nederiigos politikjus.
Nesen redzeeju to, kaa speej attiiriities daba(juuras krasta ekosisteema) peec drausmiigas naftas nopluudes. Pie tam ljoti iisaa laikaa, 4 gados. Dabas veidotaa sisteemaa ir ielikta speeja attiiriities.
Mums arii jaarada taada politiska sisteema, kas vislabaak speetu uztureet tiirus politikju motiivus.

Cienījamajam Ozoliņam.
Jums daudz var piekris, bet VL Jūs nepamatoti nolikāt. Jā, viņi nav varas partija, jā, viņu nav daudz, jā, viņi politiku tikai mācās. Bet Latvijai viņi ir devuši vairāk, nekā Jūs Ozoliņa kungs. Ar visu Dienas resursu šais nu jau gandrīz 20 gados.

Viņi ir devuši cerību. Ka kaut kas var mainīties uz labu.

P.S.VL jauniešus ir par ko cienīt. Kaut vai par cieņu, ko viņi izrāda mūsu vectēviem un tēviem, latviešu leģionāriem. Pats tak ziniet, ka letiņiem tai karā nebija pareizās puses. Cik reizes Diena par to rakstīja? Ja rakstītu, tas protams nepatiktu ES, arī visādiem vīīzentāliem un izredzētajai tautai. Cik reizes Diena rakstīja patiesību par to, ka Otro pasaules karu izraisīja pirmkārt jau Staļins un pēc tam tikai Hitlers, ka friču uzbrukums PSRS 22.06.1941.g. bija preventīvs trieciens?

Jūs Ozoliņa kungs, arī Jūsu kolēģi, nespējāt lietas saukt savos vārdos. Ne tikai par Otro pasaules karu vien. Bet VL jaunieši to spēj. Un Latvijas un latviešu labā, ja vēl nav izdarījuši, tad izdarīs daudz vairāk par Jums un arī Dienu, kuras lasītājs starp citu tiku bijis no pašiem pirmsākumiem līdz pat pēdējam brīdim.

Šķiet, ka Jūs, atvainojos, tāds puskoka lēcējs vien esat. Ar labiem nodomiem un puspasākumiem ceļš vienmēr ir bruģēts uz elli. Diena, kas neapšaubāmi bija labākais no pieejamā, diemžēl aprobežojās ar puspasākumiem. Tā ka daļa atbildības par dižķibeli ir jāuzņemas arī Dienai, arī tās vadītājiem.

VL! jaunieši ir godīgi pret savu tautu. To “jūt”, to nevar noslēpt. Tāpēc jau ir tāds atbalsts šai nu jau partijai. Tāpēc lāpu gājiens bija tik gaišs. Un nevajag meklēt paralēles ar pagātni. Tādu tur vienkāŗši nav.

Lai veiksme citadiena un arī Jums un mums visiem. Lai izdodas nosargāt Latviju.

Paldies par Makariosu, tas bija labi.
Man cits funktieris: senā Roma, kad vēl nebija impērija(un mēs jau arī nekādi milži neesam) lielu sarežģījumu laikā sauca labāko pilsoni un uzticēja tam diktatūru – vienpersonisku varu, bet tikai uz 6 mēnešiem. Lai atrisina lielās lietas- un visiem pienākums klausīt! Un pēc tiem sešiem mēnešiem visi turpina pa iztaisnotām taciņām, attīrītiem laukiem, novērstām briesmām.

84.

“Visu Latvijai!” lāpu gājiens bija un ir skaistākais svētku pasākums Latvijā – nu jau vismaz 5 gadus.
Iesaku Jums nākamgad pievienoties, Ozoliņa kungs!
Vai par tautas manifestācijām Atmodas laikā arī rakstījāt tikpat žultaini? Tiešām interesanti.

Visu Latvijai! ir Latvijas pēdējā cerība.

86.
Raivis Dzintars, Dmitrijs Mironovs
2009. gada 24. novembris, 14:26

„Deklaratīvo klaigātāju” atbilde Ozoliņa kungam

Izlasot 20.novembrī portālos Cita Diena un Delfi publicēto Aivara Ozoliņa rakstu „Kuru sistēmu mainīt?”, pārņem vilšanās sajūta. Nav apstrīdams tas, ka Ozoliņa kungam kā ikvienam žurnālistam ir tiesības paust savu subjektīvo viedokli par sabiedrībai svarīgu procesu virzību. Nav arī nekas nosodāms, ka ilggadējā laikraksta „Diena” darbiniekam ir savi politiskie favorīti, turklāt lieliski apzināmies, ka partija „Visu Latvijai!” nav starp tiem.

Tomēr nepieņemams šķiet pavisam kas cits – izteiksmes veids un argumentācijas paņēmieni, kas izvēlēti savas nostājas pamatošanai. Piedēvējot oponentiem tādus epitetus kā „deklaratīvs klaigātāju pulciņš”, kas „izskatās vecišķs ar savu staigāšanu apkārt ar lāpām”, autors neapliecina augsto intelekta un kultūras līmeni. Konkrētās frāzes nav ne apspriežamas, ne atspēkojamas, jo nesatur racionālu pārmetumu. Tā ir vienkārša (drīzāk – prasta) ķengāšanās maniere.

Drošības pēc, ja nu apsaukāšanās kādam ir šķitusi nepietiekoša, Ozoliņa kungs „Visu Latvijai!” uzmet vēl vienu lamu – sīkpartija. Interesanti, vai līdzīgi viņš dēvētu sev (un arī mums) simpatizējošās apvienības „Vienotība” sastāvā esošo „Sabiedrību citai politikai”, kuras reitings ir faktiski identisks „Visu Latvijai!”?

Lai arī apsaukāšana ir aizņēmusi raksta nozīmīgāko daļu, vērts ir pievērsties arī pārmetumam pēc būtības – piedāvātie Satversmes grozījumi, kas paredz tautas vēlētu prezidentu. Šos grozījumus žurnālists pasniedzis kā tieksmi pēc diktatūras. Tādā gadījumā par tumsonīgām diktatūrām būtu jāpasludina arī tādas valstis kā Austrija, Francija, Īrija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Lietuva, Polija un citas. Vai nav tā kā par traku?!

Lielākas prezidenta pilnvaras un tautas tiesības valsts galvu izvēlēt pašiem ir normāla demokrātiska prakse daudzās attīstītās rietumu valstīs. Pirmkārt, tas mazina prezidenta atkarību no valdošās koalīcijas, otrkārt, vairo (!!!) sabiedrības iespējas ietekmēt politiskos procesus. Šajā kontekstā dīvains šķiet aicinājums „uzņemties cilvēkiem atbildību” kā pretstats tautas vēlētā prezidenta idejai. Tieši tautas tiesības lemt pašiem, nevis gaidīt kādu polittehnologu zoodārzā radītu shēmu rezultātu, nozīmē vislielāko atbildību.

Ja kāds konkrētajam projektam mēģina meklēt saknes kādas oranžas partijas kantoros, tad aicinātu padomāt, vai tiešām kādam no tautā šobrīd tik nemīlētiem oligarhiem būtu izdevīgi Satversmes grozījumus sasaistīt ar savu vārdu vēl pirms tie ir pieņemti? Ir pilnīgi skaidrs, ka A. Šķelem pietuvinātu personu runas par Šķēli kā prezidentu, ir vissmagākais trieciens idejas īstenošanai. Vai tiešām politikā tik pieredzējušais Šķēle to nebūtu sapratis? Saprata, un pat ļoti labi saprata.

Shēmotājiem, kas jūtas droši esošās sistēmas ietvaros, vairāk par visu vēlams saglabāt esošo kārtību. Pareizāk sakot – esošo haosu. Tauta pašreiz prezidenta amatā visdrīzāk izvēlētos tādus kandidātus kā Vairu Vīķi Freibergu un nekad ne Šķēli, Šleseru vai Ušakovu. Ja tas tā nebūtu, diez vai šobrīd par Satversmes grozījumu parakstu pilsoņiem pašiem būtu jāmaksā 2 lati. Atrastos sponsori. Tāpēc arī bija vajadzīgs viltīgais oranžo plāns, kā norakt tautas vēlētā prezidenta ideju, izmantojot par bubuli… pašiem sevi.

„Visu Latvijai!” piedāvātie Satversmes grozījumi nav nekāds brīnumlīdzeklis. Tā ir viena no daudzajām sistēmiskajām izmaiņām, kuras uzskatām par svarīgām, lai nākotnē patriotiski valstsvīri varētu īstenot savus mērķus un ideālus. Ne mazāk svarīgas būtu izmaiņas vēlēšanu likumā un partiju finansēšanas kārtībā. Saukt kādu likumu par neaizskaramu ne pie kādiem argumentiem, turklāt izmaiņām piekarot nepamatotas birkas, protams, var. Tikai žēl, ja to dara cienījami žurnālisti. Ja pietiek dūšas un racionālu argumentu, „Visu Latvijai!” ir gatava diskutēt par katru grozījumos paredzēto punktu gan ar A. Ozoliņa kungu, gan ikvienu citu.

Un visbeidzot. Ceturto varu atšķirībā no pirmās neviens neievēl. Vienīgais mandāts ir cilvēku uzticība un profesionālisma novērtējums. Gribas ticēt, ka Latvijas sabiedrība tādus ķengu materiālus, kādi bija lasāmi 20. novembrī, par profesionāliem un uzticību veicinošiem vis neuzskatīs. Ticēsim, ka tas bija pārpratums, un tie žurnālisti, kas sevi sauc par etalonu visai Latvijas žurnālistu saimei, turpmāk pratīs rādīt cienījamu priekšzīmi.

Ozoliņ, kāpēc tik nesakarīgs raksts?

Ko nepatīk, ka jaunieši patriotiski atzīmē 18.novembri?

Tu, kosmopolīt, esi NOŽĒLOJAMS!

“Tā ir viena no daudzajām sistēmiskajām izmaiņām, kuras uzskatām par svarīgām, lai nākotnē patriotiski valstsvīri varētu īstenot savus mērķus un ideālus.”

Kurš būs tas “patriotiskais valstvīrs”, kurš īstenos “savus mērķus un ideālus”? Hūtainais, Darītājs vai Bārdainais? Nāks “saimnieks” un privatizēs Latviju? Tas arī ir vienīgais mērķis un ideāls. VL, nevaru saprast tikai vienu, vai jūs esat vienkārši kretīni vai vislielākie kretīni?

Rokas nost no Latvijas Republikas Satversmes!

89.

Vislielākie kretīni ir korumpētie krievi no SC!

90.

Centralizētais ļaunums?

Ar šo komentāru vēlos paust viedokli par Latvijas politiskās sistēmas problēmām un sabiedrības iespējami nepareizo pieeju to risināšanai.
Pēdējos pāris gadus lasot neatkarīgos mēdijus un interneta portālus (Diena (līdz šī gada vasarai), Tvnet u.tml.), man ir radies iespaids, ka sabiedrība dalās divās lielās grupās:
1) iedzīvotāji, kuri ir vai nav iesaistīti politikā, bet aktīvi tai neoponē, pat ja tās darbība neapmierina
2) iedzīvotāji, kuri nodarbojas ar centralizētu ļaunuma meklēšana un politisko oponēšanu.
Bet te arī rodas problemātika ar konceptuālo modeli – centralizētais ļaunums. Gan ex-Dienas žurnālisti, gan partijas kā SCP, PS, JL u.c.., gan ar politisko situāciju valstī neapmierinātie cilvēki aktīvi meklē centralizēto ļaunumu (oligarhi? partijas? u.tml), cerībā, ka novēršot šo centralizēto ļaunumu (oligarhus cietumā? partijas likvidēt?), pēkšņi šajā valstī viss kļūs skaists un rožains. Bet tas, ko šie meklētāji acīmredzami nav spējuši ieraudzīt, ir, ka mūsu valstī valda „morāla kroplība”. (Morālās kroplības koncepts ir pārlieku liela materiālo vērtību nozīmība sabiedrībā, kas kombinācijā ar relatīvu zemu izglītības un kultūras līmeni, rada ilgstošu Latvijas valsts aktīvu izsaimniekošanas procesu.)
Manuprāt, problēma ir sekojoša, ka Latvijas ilgstoša atrašanās PSRS sastāvā (vai arī tā ir tautas īpatnība), ir radījusi savdabīgu pasaules uztveri lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju, daži spilgtākie piemēri būtu:
1) Valstij man jānodrošina ienākumi
2) Visi izmanto valsts resursus personīga labumā gūšanā, es arī izmantošu
3) Par neētisku valsts resursu izmantošanu man nekas nedraud, jo visi tā dara
4) Ja es neņemšu, kāds cits paņems
u.c.
Lai morālo kroplību novērstu nepietiks ar „čūskas galvas nociršanu”, jo diemžēl mūsu valstī ļaunums nav centralizēts, bet gan ļoti izkaisīts. T.i., izmetīsim šos oligarhus, zags nākamie. Nebūs oranžiem, būs pro-krieviskie vai citi. Protams, ka cīņas ar ietekmīgākajiem zagļiem un izsaimniekotājiem ir apsveicama, bet tā vienmēr būs neefektīva, kamēr vien netiks mainīta pamatsistēma – likumdošana un satversme.
Tātad ieteikumi, lai izskaustu morālo kroplību:
1) Jāmaina satversme, lai Latvijas iedzīvotāji, neapmierinātības gadījumā var efektīvi nomainīt valdošo varu – līdz ar to radot mazāku vēlmi rupji zagt, jo savādāk izmetīs ārā. Šo varētu panākt ar Satversmes punkta mainīšanu, kuras rezultātā tiktu atļauta 15-20% tautas nobalsošana par jaunu saeimas vēlēšanu organizēšanu, ja tautu neapmierina pastāvošā varas darbība. Līdzīgi arī par pašvaldībām. Šis solis nepieļautu esošo situāciju, ka ievēli politiķus, bet tie nospļaujas par saviem pirmsvēlēšanu solījumiem.
2) Jāmaina Čevera ierēdņu likums, t.i. ja ierēdnis slikti pilda savu darbu (izsaimnieko, slinko u.t.t.) , tad tiek atlaists. Šajā redakcijā ierēdņa atlaišana ir ļoti sarežģīts process. Kā arī būtu jāparedz spēcīgāka kriminālatbildība par valsts līdzekļi izsaimniekošanu.
3) Jāuzlabo izglītības un kultūras sistēma. Ir nepieciešamas vērtību pārmaiņas Latvijā. To visefektīvāk var panākt izmainot izglītības sistēmu (mācot pastiprināti ētiku un rietumeiropisku vērtību sistēmu), kā arī palielinot kultūras apjomu sabiedrībā, līdz ar to samazinot materiālo vērtību nozīmīgumu.
Līdz ar to, vēlos Jums pajautāt, varbūt ir lielāka jēga mums tērēt resursus, lai panāktu šādas izmaiņas, kas ļautu izskaust morālo kroplību kopumā, nevis fokusēties uz morālās kroplības spilgtāko piemēru izskaušanu, bet atstājot lielāko morālās kroplības daļu neskartu?

Uz zilāsDienas caurkritušo visu nozākātāju Aivaru Ozoliņu dusmoties nevajag, jo pēc visa spriežot, viņš ir nopietni psihiski slims cilvēks.
Ja Ozoliņš kādreiz sadūšosies un aizies pie psihiatra, tad uzzinās savu diagnozi, saņems attiecīgas tabletes un cilvēks varēs atbrīvoties no smagajiem kompleksiem un atgūt savu pašcieņu.

Protams, ir sāpīgi, kad tādi ozoliņi, pakalnietes, streipi, ēlertes un rodini zākā savas tautas cienījamākos cilvēkus(skolotājus, garīdzniekus u.c.), bet tādēļ jau mūsu valsts ir tagad katastrofā. Viņi bija tie, kas gadus 15 veidoja “sabiedrisko domu Latvijā”. Un izveidoja purvu, kuram mala nav saredzama.

Perfekti un profesionāli sagatavots raksts !
Neko pielikt,neko atņemt !!!

vai cik te daudz vislatviešu spamotāji pamodušies,kā pēc Vadoņa pavēles :) ))

94.

esmu Ozoliņā vīlies. Kas gan tik vecišķs staigāšanā ar lāpām? Būtu labāk pats kaut ko darījis lietas labā.

Labs un precīzs raksts. Visu Latvijai , protams, ir sīkpartija, tas ir fakts. Un , diemžēl, vadoņi šai partijai ir nederīgi priekš reāla valsts vadīšanas darba. Tukši muldētāji un amorāli ļautiņi, piemēram vadonis Parādnieks…

Indikatiivi ir kaut kas cits: latviesjiem tas principaa nedriiksteetu iet cauri. V. Valters grib vienu komandu Eiroliigaa (prezidentu). Nee, Latvijaa nebuus nekaadu vienpersonisko patvaldnieku, kameer buus divas komandas vismaz basketbolaa, kameer pats Valters veerps intrigas un kameer Veetras kandidatuura nebuus viennoziimiiga, kameer ir clash, kameer ir polaritaates, mees veel te uzdejosim. Viena komanda un viens lielais prezidents buus beigas.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books