Faksu laikmets valsts pārvaldē (37)
Autors: Rita Ruduša
Publicēts: 2009. gada 22. novembris 23:21
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Londonas latviešu kopiena valsts dzimšanas dienu svinēja divreiz. Neformāli un lustīgi, ar kori, deju kopu, bērnu ansambli un balli, un oficiāli – ar amatpersonu uzrunām, klavierkoncertu un vīnu. Oficiālajā reizē klātienē runāja vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais un neklātienē arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Tikai – ak tu neraža! – prezidenta runa nebija attīta līdz pareizajai vietai un iesākās pusvārdā. Ieraksts bija jāaptur un, skanot gandrīz aizmirstajam švīīīīkt un klakt, jāattin atpakaļ, lai atskaņotu no sākuma. Jo runa bija atsūtīta video kasetē.
Pāris dienas pēc prezidenta video uzrunas man bija jāzvana Nacionālajai Radio un televīzijas padomei, lai iegūtu datus par LTV programmu sadalījumu. Man atbildējusī padomes darbiniece laipni piekrita informāciju sagādāt, bet tikai pēc 3 dienām un tikai pa faksu.
Nezinātājam būtu grūti saprast, kādēļ YouTube un digitālo ierakstu laikmetā jālieto smagnējā 90.gadu metode prezidenta runas izplatīšanai. Tikpat grūti būtu saprast, kādēļ Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko mediju regulators glabā svarīgus elektroniski tapušus dokumentus tikai papīra formātā. Bet zinātājiem atliek tikai nopūsties, jo plaisa starp vārdiem un darbiem ir līdz mielēm pazīstama kaite. Kamēr Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija modelē ceļus zināšanu sabiedrības attīstībai, prezidents ieraksta runas čīkstošā video kasetē. Kamēr Nacionālā pasūtījuma dokumenti runā par televīzijas nepieciešamību pielāgoties tehnoloģiski izglītotās auditorijas prasībām, tikmēr televīzijas regulators krāj papīrus noputējušos vākos. Un šajā gadījumā pat nevar likt lietā ierasto naudas trūkuma argumentu – vairāku ķieģelveidīgu kasešu nosūtīšana uz dažādām valstīm pavisam noteikti izmaksā dārgāk par video ievietošanu internetā un fakss uz Londonu pavisam noteikti izmaksā dārgāk par e-pastu.
Tikmēr The Economist šonedēļ raksta par to, Svindonas pilsētai Lielbritānijā veicas ar publiski pieejama visu pilsētu aptveroša bezvadu interneta tīkla ieviešanu. Drīz būšot gatavs, tikai jāuzlabo signāla uztveršanas iespējas iekštelpās. Ak, jā, arī Ruandas galvaspilsēta Kigali ar jauno gadu plāno iedarbināt lielo pilsētas wi-fi antenu. Valstī vēl daudzviet nav ceļu, bet valdība domā, ka tehnoloģijas ir svarīgākas.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(31 balsotāji )
Komentāri

Izklausās gandrīz neticami, ka Valsts kanceleja ir tik atpalikusi laikā, kad teju katrā ģimenē ir daudz laikmetīgāki sakaru un saziņas līdzekļi. Par to man radās pārliecība, vērojot arī t.s. Stratēģiskās analīzes komisijas primitīvo darbošanos.
Latvija jau sāk atpalikt pat no Ruandas :(

Nekas, Dižezis ir atgriezies, tūlīt atlaidīs visus sliktos un slinkos un vedīs arī mūs pretī apgaismībai…

Rita!

Labs, labs, labs:)

Tā ir tā pati Valsts prezidenta videouzruna, kurā viņš kāpj tornī, tad to jau vismaz dienu pirms valsts svētkiem varēja noskatīties internetā….

5.

Ja ir runa par šo video – http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=14644 -, tad tas prezident.lv lapā bija pieejams jau aptuveni nedēļu pirms svētkiem.

Vai esi pārliecināta, ka kanceleja nepiedāvāja kopienai saiti internetā?

gan jau VHS tika izmantots, jo nebija droši, ka citādi tālajā UK kāds mācēs parādīt ;)

Taa vishhh ir, te ir daudz cilveeku, kas spirinaas pretim, ja tiek piedavats kaut ko nosutit pa epastu. Japiebilst, ka tie ir vecaaka gadagaajuma paarstaavji. Sheit nemaz naff tik daudz oficiaalaas latviesju kopienas “aktivistu”, kas ar tehnologijam ir uz “Tu”.

… Kambodžas vīzu varēja pieteikt, apmaksāt, saņemt un izdrukāt 12 stundu laikā. Otrā lielākajā Kambodžas pilsētā Siem Reap centrs no brīvu wi-fi spotu pārpilnības mudžēja. Kambodža sagadīšanās pēc ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm…

Žēl, ka mūsu žurnālisti raksta, nemaz nemēģinot noskaidrot reālos faktus, lai zinātu, kurš patiesībā šo pasākumu rīkoja, un kurš ierakstīja runu video kasetē.
Prezidenta kanceleja to piedāvāja digitālā formātā, taču tā kā zālē, kurā norisinājās LNPL rīkotās svinības, nebija citas tehnikas, kā arī pasākuma organizētāji ir gados vecākie kopienas pārstāvji, viņi arī ierakstīja šo runu videokasetē.
Un, ja nekas nebūtu aizķēries runas atskaņošanā un parādīšanā, tad nevienam patiesībā neinteresētu, ar kādu tehniku tā tikusi rādīta.
Secinājums paliek viens. Galvenais jau atkal “uzbraukt” valsts pārvaldei. Tas nekas, ka fakti nepatiesi.

Vai CitaDiena saņem naudu/aktīvistus no Jura Šoroha kalpu tīkla? Nu bet ar veciem cilvēkiem tā ir, tiešām, viņi vēlas nomirt un lai līdz viņu nāvei viss ir kā viņu spēka gados :( , tas tiesa

Paskatieties “gorodok” sižetu par wi-fi. Taisni kā Latvijā, ne pleskavā noskatīts…

Prezidenta svētku uzruna(internetsaite un instrukcija kā to atvērt) tika nosūtīta visām latviešu bierībām pasaulē jau 28.10.
Biedrību tehniskās iespējas ir dažādas, tādēļ dažas no tām izmantoja iespēju pa e-pastu saņemt uzrunas drukāto versiju un svētkos to nolasīt!
Ja kāds izvēlējās runu ierakstīt VHS kasetē, bet atskaņojot neiedomājās to pārtīt uz sākumu, tad tajā lūdzu nevainojiet cilvēkus kuri godprātīgi pildīja savu darbu un ietaupīja valsts līdzekļus(kopēšanas un sūtīšanas izdevumi vairāk nekā uz 300 adresēm)!

13.
Atbild prezidenta kanceleja
2009. gada 24. novembris, 13:42

Ļ.cien. Rita Ruduša,

Atsaucoties uz Jūsu komentāru „Faksu laikmets valsts pārvaldē”, vēlos informēt, ka Valsts prezidenta kancelejas darbībā jau sen netiek izmantots video kasešu, bet gan digitāls formāts, un Valsts prezidenta svētku uzruna netika nosūtīta ne video kasetēs, ne citos datu nesējos, bet gan piedāvāta, izmantojot moderno tehnoloģiju risinājumus.

Jau gadu Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests apkalpo visas Latvijas televīzijas, piedāvājot tām video materiālu digitālā formātā no dažādiem Latvijā un ārpus tās notikošiem pasākumiem ar Valsts prezidenta dalību, ko tās aktīvi saņem, izmantojot interneta piedāvātās priekšrocības. Tāpat arī šoreiz, ierakstot Valsts prezidenta uzrunu, mēs domājām par vienkāršāko un modernāko komunikāciju veidu ar tautiešiem visā pasaulē, īpaši attiecībā uz auditoriju Rietumvalstīs, t.sk., Lielbritānijā. Valsts prezidenta kanceleja bija sagatavojusi Valsts prezidenta uzrunu digitālā video formātā un noglabājusi uz sava servera jau pāris nedēļas pirms svētkiem. Taupot valsts resursus, adresātiem tika piedāvāts moderns un efektīvs risinājums – izmantojot lietotājvārdu un paroli, no servera lejupielādēt Valsts prezidenta svētku uzrunu. Tādā veidā adresāts gandrīz minūtes laikā (atkarībā no interneta pieslēguma ātruma), neizmantojot pasta pakalpojumus un atrodoties jebkurā pasaules malā, ar interneta pieslēguma palīdzību varēja saņemt Valda Zatlera svētku uzrunu. Tautiešiem tikai vajadzēja noglabāt atsūtīto uzrunu digitālā datu nesējā (piemēram, datorā, USB atmiņas kartē, CD vai DVD) un, izmantojot projektoru, televizoru vai datora ekrānu, to noskatīties svētku dienā. Ārlietu ministrija informāciju par video uzrunas lejupielādēšanas iespējām izplatīja visām vēstniecībām, konsulātiem, goda konsuliem, latviešu apvienībām – kopumā vairāk nekā 1500 adresātiem.
Turklāt Valda Zatlera uzruna tautiešiem tika publiskota jau 12. novembrī Valsts prezidenta mājas lapā http://www.president.lv, un kāds no aktīvākajiem tautiešiem šo pašu video materiālu jau bija publiskojis arī interneta vietnē http://www.youtube.com, kas ir plaši pieejama ikvienam globālā tīmekļa lietotājam.

Vēlos arī atzīmēt, ka Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests ir izmantojis komunikācijas veicināšanā arī citas modernās tehnoloģijas, piemēram, SKYPE komunikāciju programmu Valsts prezidenta preses tiešsaistes nodrošināšanai no Strasbūras ar Latvijas mediju pārstāvjiem, kas finansiālo ierobežojumu dēļ nevarēja piedalīties NATO 60.jubilejas galotņu sanāksmē.

Ar cieņu,

Ilze Rassa
Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja

Tiešām šķiet, ka cilvēkam kurš organizēja pasākumu ir aizture attīstībā. Būtu no lapas nolasījis Zaķa runu zem Lilitas bildes un miers.
Ja nopietnāk: kāda atdeve ir/bija mūsu uzturētai e-lietu ministrijai n-tos gadus? Protams izņemot zemeņu kūkas garšu.

Tā ka jau 20 gadus darbojos biroja tehnikas laukā, varu pilnīgi droši apgalvot, ka Latvija elektronikā ir atpalikusi ļoti tālu. Bet tas nav brīnums, ja šo nozari ilgi vadīja kanalizācijas speciāliste ( RTU diploms ) Ina Gudele. Un tas jau šeit ir norma – visi ir speciālisti visās jomās. Nu tad – spečoki uzpriekšu…

Ir viegli kritizēt valsts pārvaldi (šoreiz gan nepelnīti)vai tautiešu organizācijas ārzemēs. Acīmredzot daudz grūtāk mūsu jaunajiem intelektuāļiem ir nevis pie sevis vīpsnāt, bet gan aktīvi iesaitīties latviešu kopienas aktivitātēs, varbūt pat pārņemot vadību savās rokās. Tad varbūt plašāks būs arī šo organizāciju biedru loks un lielāka rocība, lai varētu atļauties pirkt vai īrēt modernus multimēdiju risinājumus. Domājams, ka arī Londonā ir pietiekami daudz IT speciālistu no Latvijas, tomēr ar savu padomu un palīdzību Latviešu Nacionālajai Padomei Lielbritānijā neviens nesteidzās. Ceru kādreiz CITAS DIENAS lapā izlasīt arī nopietnākus rakstus par latviešu kopienas pašorganizēšanās problēmām ārvalstīs.

Šeit jau nu patiesībā raksta autore pilnīgi nezin par ko raksta :D

Ja viņai būtu bijusi kaut neliela vēlme painteresēties kas un kā notika.

Vai Jūs tur bijāt? Vai Jūs sazinājāties ar Latvijas Nacionālo Padomi, lai noskaidrotu lietas apstākļus?

Un nepiekrītu Eduardam – Personīgi zinu, ka bija sagatavoti pat dažādu formātu DVD diski ar prezidenta ofici;alo uzrunu! Atbalsts bija, cik to bija iespējams tais apstākļos nodrošināt.

Cienījamā Rita Ruduša nākošreiz painteresējaties par tēmu par ko Jūs rakstāt, lai nav jākaunas, kad Jūs palūgs ATSAUKT ŠĪS MUĻĶĪBAS.

Atvainojiet, Zuti, bet kādēļ Ritai Rudušai būtu jāvelta savs laiks, lai noskaidrotu, kādēļ kāds neprot ielikt videokaseti un nospiest “attīt” pogu? Ko jūs grasāties prasīt atsaukt? To, kas dabā ir noticis? Saprotu sašutumu, ka cilvēki daudz darījuši, bet nav sanācis ideāli, taču prasās pēc mēra sajūtas.

19.

“Jo runa bija atsūtīta video kasetē.”

Šis teikums rakstā ir bīstami neprecīzs.

Jā, te nu Citadiena galīgi nošāvusi garām. Apgalvojumu “prezidents ieraksta runas čīkstošā video kasetē” kancelejas atbilde vienkārši samaļ miltos. Jo šādus pieņēmumus pirms publiskas izteikšanas tomēr ir jāpārbauda.
Un piedevām, tā vietā, lai vismaz kaunīgi paklusētu, Sanita Jemberga akli metas aizstāvēt kolēģi.
Biju augstākās domās vismaz par šo mediju.

+++

Sanita, ja rakstā ir teikts “Jo runa bija atsūtīta video kasetē.”, un liek pārmetumus uz prezidenta biroju, tad vispirms derētu tomēr apjautāties tam, kas kaseti atnesis, no kurienes kasetīte. Kas sagādājis. “Kas atsūtījis.”

Vai man jūs par žurnālistiem būt jāmāca?

23.

Objektīva žurnalistika
Objektīva žurnalistika
Objektīva žurnalistika
Objektīva žurnalistika

Kas tas ir ?

Vai tiešām šeit nevajadzēja “pretējās puses” viedokli, pirms šīs publikācijas ?
Un tagad, kad šis viedoklis ir skaudri parādijis, ka “objektīva žurnalistika” jums ir kkas tāls, vai tomēr nevajadzētu saņemties un uzrakstīt “sorry Valdi, sorry visai svītai” ?

Nu Rudušas kundzei jau arī vecajā Dienā gadījās misēkļi.

No drošiem avotiem varu teikt, ka prezidenta kanceleja ir visefektīvākais informācijas devējs valsts struktūrās. Informācija tiek izsūtīta digitālā formātā jau sen, ja ir jautājumi, tiek tiek ātri un efektīvi risināti.

Tā kā Londonieši paši vainīgi. Un tiešām – kāpēc bez faktu pārbaudīšanas uzbrukt prezidenta kancelejai? Tas nav profesionāli. Tad jau vairs nevienai informācijai, ko publicē Cita diena ticēt vairs nevar.

Manā ikdienā vienīgais sastaptais uzņēmums Latvijā, kam vienīgais pazīstamais sakaru līdzeklis ir drātstelefons (par rēķini tiek rokrakstā uz papīra izrakstīti), ir Latvijas dzelzceļš. nedaudz atpaliek dažādu Eiropas valstu un pilsētu viesnīcas – uz e-pastu atbild ar faksiem. Tā ka ir aizdomas, ka autore ir nošāvusi greizi…:)

Štrunts par faktiem, ja tikai var kaut kā savu pēcpusienas slikto noskaņojumu novadīt tautās. Un, protams, Jembergas kundze metas Rudušas kundzi aizstāvēt labākajās žurnālistikas tradīcijās. Sajūsmā ir arī kāds “Veiko.”
Kādēļ gan Rudušas kundzei būtu bijis kaut kas jānoskaidro? Kādēļ gan rakstā būtu jāparāda iesaistīto pušu viedoklis? Kādēļ būtu kaut nedaudz realitāte jāņem vērā?
Ja viņai šķiet, ka prezidents kaut ko ir ierakstījis čīkstošā video kasetē un par dārgu naudu sūtījis apkārt, tā noteikti arī ir.

Liels paldies visiem komentētājiem! Prezidenta kancelejas aizrādījumu pieņemu un atvainojos par neprecīzo informāciju. Aizrādījumu par neiesaistīšanos latviešu kopienas aktivitātēs noraidu, jo esmu tajās iesaistīta ļoti aktīvi. Rakstot šo vēstuli biju domājusi ierosināt diskusiju par digitālo tehnoloģiju (ne)izmantošanu valsts iestādēs, kura ir aktuāla tēma arī tad, ja prezidenta runa bija pieejama internetā.

Nedaudz pārsteidz to komentētāju replikas, kuri vēstulē saskatījuši tikai žulti un sliktu garastāvokli. Manam garastāvoklim šajā kontekstā nav pilnīgi nekādas nozīmes – runa ir par to, ka Latvijai kā elastīgai un visu jauno strauji apgūt spējīgai valstij ir daudz iespēju kļūt par web 2.0 līderi snauduļojošajā Eiropā. Bet tas nevar notikt, ja ierēdniecība digitālās izglītībs ziņā atpaliek no vidusmēra pusaudža.

Rita! Pilnībā piekrītu Jūsu uzstādītajam jautājumam par nepieciešamību modernizēt mūsu valsti, ieviešot digitālās tehnoloģijas ikdienā. Kategoriski nepiekrītu viena no Jūsu minētajiem piemēriem, sasaisti ar ierēdniecības “atpalicību”. Tas nebija kāda Latvijas ierēdņa lēmums digitālā formā pieejamo Valsts prezidenta runu pārnest uz analogo nesēju(VHS kaseti) un pēc tām nemācēt to jēdzīgi palaist. Tad jau drīzāk jārunā par Lielbritānijas izglītības sistēmas produktu nespēju pielāgoties modernajai pasaulei. Kvalitatīva žurnālistika prasa pietāti pret faktiem, it īpaši, manis patiesi cienītajā un rūpīgi lasītajā CITĀ DIENĀ.

30.
Rita Ruduša Eduardam
2009. gada 25. novembris, 15:27

Jēdzienu “atpalicība” es nelietoju, jo to varētu uzskatīt par aizvainojošu. Bet minētais piemērs par datorā rakstītu dokumentu sūtīšanu pa faksu nav vienīgais un, jā, acīmredzot tēmas aktualizēšanai būtu jāraksta nevis vēstule no Londonas, bet pamatīgs pētniecisks raksts no Rīgas. Man žēl, ka manas kļūdas dēļ diskusija ir pārvērtusies kašķī par to, kurš neattina kaseti. Domāju, ka daudzi komentētāji piekritīs – digitālo tehnoloģiju izmantošanā Latvijā ir ļoti daudz neizmantota potenciāla.

Ļ.cien. Rita,
es domāju, ka šeit nav “kašķis par to, kurš neattina kaseti”, bet gan diskusija par to, ka ikviens Citā Dienā labprāt lasītu precīzi noskaidrotus un pārbaudītus faktus, jo mēs visi lieliski zinām, cik liela vara var būt medijiem ietekmējot ne tikai cilvēku viedokli, bet arī tos izglītojot. Tāpēc, pieņemot, ka ne visi uzreiz zina patiesos stāstus, daudzi var pārņemt Jūsu rakstīto par savām zināšanām un viedokli par valsts pārvaldi, kas šajā gadījumā nebūtu pareizi.
Latvijā, protams, ir vēl daudz neizmantota potenciāla daudzās lietās, taču tiešām nevarētu sacīt, ka digitālās tehnoloģijas netiktu izmantotas. Tāpēc ļoti ceru uz precīzākiem un kvalitatīvākiem rakstiem turpmāk.

Nekādā ziņā nemēģinot attaisnot neprecizitātes un vēlreiz atvainojoties tiem, kuri jutās maldināti, gribēju vēl piebilst, ka pastāv žanra atšķirības starp pētniecisku rakstu un vēstulēm, kas ir vērojums, refleksija par apkārt notiekošo. Jā, varbūt tādam tekstam drīzāk būtu vieta blogā, nevis portālā līdzās analītiskiem rakstiem(un, nē, es nedomāju, ka blogos neprecīza informācija ir pieļaujama).Bet tā acīmredzot ir cita diskusija. Paldies par komentāriem.

Vēlos komentētājiem atgādināt, ka raksti, kurus Jūs Citā Dienā varat lasīt, ir tapuši brīvprātīga darba rezultātā. Neviens no raksta autoriem atalgojumu nesaņam.

Manuprāt mums būtu jābūt ļoti pateicīgiem, ka ir šie žurnālisti, kuri neskatoties uz citiem darbiem, ģimenēm un saistībām ziedo savu laiku un pūles, lai Cita Diena varētu pastāvēt, nevis jāpārmet par sīkām ķļūdām, kuras ir saprotamas, ņemot vērā to, ka laiks un resursi to tapšanai ir ļoti ierobežoti (un šajā gadījumā kļūda raksta galveno domu nemaz nemaina).

Protams, ka, ja būtu laiks un nauda, tas vai runa tika atsūtīta VHS, vai tajā ierakstīta, būtu noskaidrots. Autore kļūdu ir atzinusi, un par to atvainojusies, varbūt liksieties mierā? Vai varbūt paši ziedosiet savu laiku, par pliku velti lai uzzinātu vissīkākās, vismazsvarīgākās detaļas? Ja arī turpmāk gribat lasīt rakstus Citā Dienā, iesaku autoriem neuzbrukt, bet gan izteikt savu nepatiku konstruktīvi.

Liels paldies Ritai Rudušai par skaisti uzrakstīto rakstu, un visiem citiem Cita Diena žurnālistiem par laiku, kuru ziedojiet Citai Dienai, un par rakstiem, kuri tā rezultātā top!

Vēlētos iespējami korekti iebilst cienījamai Dainai Zvidrai!
Rudušas kundze rīkojās cienījami atzīdama savu kļūdu un tas liecina , ka autore faktiski atzīst, ka raksts tapis uz kļūdaina un nepārbaudīta pieņēmuma pamata, bet komentāra autore faktiski saka,- Paldies par skaisti uzrakstītiem meliem(!) Tā Jūs, cienītā, izdarat patiesi lača pakalpojumu kā raksta autorei, tā Citai dienai, kuras viens no principiem (un kura dēļ to arī lasu) varētu būt patiesība, lai arī cik rūgta tā nebūtu!
Šajā gadījumā Cita diena var tikai lepoties ka ar šo rakstu rosinājusi diskusiju, kuras rezultātā noskaidrota patiesība.
Lūdzu cieniet savus “komentētājus” lai arī tie jau sākuši apnikt…

Pilniba piekritu raksta autorei par Latvijas atpalicibu jauno tehnologiju joma, it ipasi valsts un pasvaldibu pakalpojumu sniegsana. Nesaprotu, kapec Igaunija var but tik talu prieksa saja joma, ieguldod lidzigu finansejumu.Prata nak vards ‘korupcija Latvija’ vai ari nolaidiba. Prieks, ka vismaz Prezidenta kanceleja pec gadiem ilga darba ir atrisinajusi video kasesu jautajumu, jo pirms paris gadiem runas vel tika izsutitas cikstosas kasetes…

36.

Pārlasiet taču visu diskusiju no jauna. Autore ļoti cēli jau atvainojās par kļūdaino rakstu, bet jūs tik kaut ko komentējat bez zināšanām. Prezidenta kanceleja visu nodrošina digitālā formātā jau daudzus gadus, un katras vēstniecības izvēle ir šos formātus izmantot jeb nē. Tikai vecajā Anglijā vairs iespējams, ka vēl saglabājušies un tiek lietoti video magnetafoni. Citās vēstniecībās rāda uz sienas caur speicālu projektoru pa tiešo no datora.
Garumzīmju lietošana arī liecinātu par kulturālu attieksmi pret pārējiem lasītājiem un komentētājiem.

Halloween Sarma varetu uzstadit latviesu garumzimes visiem pasaules datoriem, tas butu daudz vertigak par dzeligu komentaru rakstisanu. Varbut butu laiks sakt domat plasak? Neaprobezoties ar Latvija redzamo un pienemto?
Paldies ari par mana intelekta apsaubisanu; tas norada uz Jusu augsto kulturas pakapi. Atgadinasu, ka ari Jusu piekopta vardu pareizrakstibas neieverosana neliecina par kulturalu attieksmi pret parejiem.
Loti labi parzinu situaciju un zinu, ka video kasesu izsutisana pirms pavisam nedaudz gadiem notika neatkarigi no sanemeju velmem. Ari digitalu materialu pieejamiba biedribam un vestniecibam bija loti ierobezota dazadu tehnisku problemu del. Ka jau mineju ieprieks, esmu prieciga, ka tas sobrid ir atrisinats.
Atzisu, ka mani skumdina tas, ka Jus nesaredzat autores raksta dzilako jegu par Latvijas digitalo atpalicibu, bet personalizejat nelielu faktu neprecizitati, kas pavisam nesen bija visistaka realitate.
Man ari divaini skiet tas, ka Jus nesaredzat visas vestniecibas ka Latvijas valsts parvaldes dalu. Ja atseviskam vestniecibam nav resursu, lai iegadatos modernu aparaturu, ko svetkos varetu izmantot ari latviesu biedribas, tad tas norada uz plasakam LATVIJAS valsts parvaldes problemam, nevis uz citu valstu, piemeram, Lielbritanijas, atpalicibu.
Es ceru nakotne lasit ari citus autores rakstus par so temu.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kā dabūt baltu seju un nepieskarties bruņurupucim (146)
Laila Pakalniņa

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Sprādzieni metro (106)
Askolds Rodins

Saistībā ar terorismu Maskavas metropolitēns iepriekšējo reizi tika pieminēts pirms turpat sešiem gadiem. Pirmdienas rītā metro vagonos uzspridzinājās divas pašnāvnieces. Bojā gājušo skaits ir tuvu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Autobusi un pircēji (107)
Askolds Rodins

Pirmajā aprīlī cilvēki, dabiski, plēsīs jokus, taču sagaidāmas arī nopietnas lietas. Tieši šajā dienā Vācijas automašīnu ražotājs „Daimler” var panākt izlīgumu ar ASV Tieslietu ministriju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri
Korupcijas novērošanas birojs (542)
Sanita Jemberga

Žurnālistiem bieži pārmet, ka tie nesauc lietas īstajos vārdos. Man ir priekšlikums pārdēvēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par Korupcijas novērošanas biroju. Gada laikā, kopš par [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Bičkovičs izvēlējies (63)
Askolds Rodins

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otrdien turpmākam darbam ģenerālprokurora amatā nominēja tagadējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kas šajā krēslā atrodas jau otro termiņu. Likumdošana neierobežo amata [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Alkohols un jaunieši (34)
Askolds Rodins

Deputātiem jāieklausās. Sabiedriskā organizācija Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija vērsusies Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu, kas saistīta ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Marts un miers (116)
Laila Pakalniņa

Vai Latvijā ieviesīs kalendāru, kurā 15.martam uzreiz sekos 17. un nav 16.marta – līdzīgi tam, kā, piemēram, daudzās pasaules viesnīcās nav 13.numuru vai 13.stāvu? Reizēm [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books