Mūsu neatkarīgās (?) valsts atkarīgās ārpolitikas varianti (11)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2009. gada 22. novembris 22:11
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

19.novembris ir viena no melnākajām dienām Eiropas Savienības vēsturē. Un nevis tādēļ, ka mūsu Vaira Vīķe-Freiberga netika ievēlēta ES prezidenta amatā, bet gan tādēļ, ka tika ievēlētas divas bezsejainības, nezināmas un nepazīstamas. Ja nu nebūtu, no kā izvēlēties, tad varētu sākt aizbildināties. Bet bija Blērs, Bilts, bija Ilvess, Vīķe-Freiberga un citas personības, kuru vārdi pārskanējuši pāri Eiropai. Bet – nē, personības ar idejām nav vajadzīgas, varētu būt traucējošas, tām būtu iespējams iegūt ietekmi, kas krustotos ar lielo dalībvalstu individuālistisko egoismu, jebkura no tām būtu varējusi kļūt par Eiropas seju un acīmredzot tādēļ nevēlama.

Tā prezidenta izvēlē uzvarēja sīkas kuluāru intrigas, pilnīgi nepieņemamas savā cinismā. Patiesībā 19.novembris labāk kā jebkas cits parāda, cik mazsvarīgs ir ES kopums lielajiem „vaļiem”. Ja kādam vēl bija ilūzijas par ES kopīgām politiskām idejām un rīcībām, tad tagad, pēc Lisabonas līguma absolūti disonējošā sākuma akorda, viss ir skaidrs. Dominēs lielie, viņu intereses, viņu spēja individualizēt savas priekšrocības darījumos ar svarīgiem partneriem ārpus ES. Pirmais solis Lisabonas līguma ietvaros kļuva par pirmo soli ES pakāpeniskas demontāžas virzienā – vismaz ideju un vērtību ziņā. Kopīgs tirgus laukums, nekas vairāk. Un arī tikai tik ilgi, cik to gribēs lielie. Idejiskais bankrots jau noticis – 19. novembrī.

Pagaidām Latvijas ārpolitikā nekas nemainīsies. Turpināsim izlikties, turēsim skaistas runas par ES un NATO, rāsimies ar Krieviju, aizgūdamies pieminēsim transatlantisko saiti. Droši vien tas viss ir pareizi, bet aiz šīs operetiskās kulises mudž problēmu un ēnu kamols.

NATO ietvaros mēs aizsardzības budžeta katastrofiskā samazinājuma dēļ jau esam zaudējuši uzticamību, jo nevaram piedalīties dažos būtiskos kopīgos pasākumos, esam spiesti samazināt armiju. Izmisīgi tiek meklēti citi risinājumi, kuri ļautu paļāvīgi domāt, ka mēs „tomēr” esam NATO dalībvalsts. Varbūt… Ja dominēs kādi ārpus mums esoši politiski apsvērumi, tad varbūt izdosies noturēties, bet militāras spējas ziņā mēs patlaban esam regresā. Un NATO vispirmām kārtām ir militāra organizācija, kura balstās dalībvalstu varēšanā.

Bez problēmām nav arī pati NATO. Galvenā nelaime ir tā, ka NATO lomu pavisam citādi uztver Rietumeiropā un Austrumeiropā. To visu kaut kādā kopējā ietvarā ielika ASV dominance, bet arī šajā ziņā lietas un uztveres sāk mainīties – nav nekāda pamata domāt, ka eirocentrismu ASV politikā nenomainīs citi mērķi un idejas. Esmu pārliecināts, ka NATO eksistence patiesībā atkarīga no diviem faktoriem – Afganistānas un 5. paragrāfa. Ja izgāzīsies NATO operācija Afganistānā, tad grūti saskatīt organizācijas nākotni. Attiecībā uz 5. paragrāfu ir divas iespējas. Ja 5. paragrāfs kritiskā situācijā neiedarbosies, tad ar NATO ir cauri, bet, ja kāds ar arogantu dēku (piem., kaut ko līdzīgu otrai Gruzijai) izraisītu paragrāfa sekmīgu pielietojumu, NATO būtu ieguvis otro elpu.

Un kā ar Krieviju? Cik ilgi noturēsies Putina režīms? Kad to sāks šūpot ekonomisko reformu nepieciešamība, demogrāfiskais krahs, dabas resursu izsīkums? Būtu smieklīgi apgalvot, ka mūsu ārpolitiku neiespaido Krievijas norises. Patlaban Putins ļoti veikli blefo ar gāzes vadiem, neskaitāmām shēmām zem jūrām, uz sauszemes Eiropā un citur, pamodinot eiropiešos vēlmi būt pirmajam vai vienīgajam labumu saņemšanā. Bet arī pokera spēlē beidzot ir mirklis, kad kārtis jāuzliek galdā. Un tad kļūs redzams, ka Krievijai nav resursu gāzes atradņu veiksmīgai ekspluatācijai (piemēram, Štokmaņa atradnes Barenca jūrā, kurām būtu jāpiepilda vads zem Baltijas jūras, ekspluatācijā izmaksās tik dārgi, ka ir lielas šaubas par reālo iespēju tur kaut ko darīt). Kā tas ietekmēs Krievijas nākotni? Kāds ir Latvijas redzējums un varianti? Ar līdzšinējo laipošanu te nepietiks.

Bet vistrakāk patiesībā ir ar slaveno Baltijas vienotību. Trīs valstu politiskie un ekonomiskie saskares punkti tagad jau kļuvuši tīri formāli, jo katra iet savu, atšķirīgu attīstības ceļu Igauņi mierīgi iesoļos eirozonā, neglābjami pārraujot baltisko nabas saiti, lietuvieši izvēlējušies citu, no mums atšķirīgu krīzes pārvarēšanas veidu, kurš būs dārgāks, bet atļaus saglabāt suverenitāti. Bet mēs?

Šimbrīžam mēs vairs neesam gluži neatkarīga valsts, tādēļ jautājuma zīme virsrakstā. Jo esam zaudējuši rīcībspēju pamatjautājumā – budžeta sastādīšanā un realizēšanā, arī Satversmē noteiktās pilsoņu tiesības vairs īsti nestrādā. Kas un kādā veidā atjaunos patiesu neatkarību? Vai arī kļūsim par ekonomisku provinci kādai no kaimiņu valstīm, saglabājot fiktīvu de jure neatkarību, bet de facto piederot kādam citam? Tie ir skarbi jautājumi, uz kuriem nāksies atbildēt. Bet attiecībā uz ārpolitiku ir skaidrs, ka tikai patiesi neatkarīga, suverēna valsts var izvēlēties savus variantus tajā sarežģītajā spēlē, ko šodien sauc par starptautisko diplomātiju, un kura rīt kļūs vēl sarežģītāka. Mums līdz šādai varēšanai vēl jānonāk, vispirms sakārtojot savu iekšpolitiku.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(23 balsotāji )
Komentāri
1.
Aleksandrs Kiršteins
2009. gada 22. novembris, 23:05

Labs raksts. Vienīgais iebildums, ka Krievijai izejvielu resursi izsīks vēlāk, kā Rietumiem.

Neredzu nevienu argumentu, kāpēc “nezināmas un nepazīstamas bezsejainības” nevar būt labi vadītāji. Pat paši vārdi “nezināmi un nepazīstami” nozīmē, ka autors šos cilvēkus nezina un nepazīsta. Kāpēc tad uzreiz brūkt viņiem virsū?
Turpetīm Bildts, piemēram, pazīstams citu starpā arī to, ka viņš bija iesaistīts kaut kādā korupcijas skandālā ar Gazprom piedalīšanos. Paldies dievam, ka viņu neievēlēja.
VVF arī nav gudra dāmīte, manuprāt, kaut arī man, kā latvietiem, viņas ievēlēšana glaimotu.
Īsi sākot, jānogaida kāds laiks, kāmēr mēs jaunos vadītājos pazīsim, un tikai tad var spriedēlēt, vai izvēlē bija slikta vai laba.

Manupraat EU vajadzeetu saistiit ar NATO pec iespeeja mazaak, jo NATO veel ir kaut cik ricibspeejiga. Tacu EU ir izkurteejusi un so divu nepazistamo izvirzisana prieksplaanaa ir tikai karteejais apliecinajums, ka EU nemaz necensas mainities.

Bez tam, tas ir mulkiigi saistiit NATO varesanu vai nevaresanu ar Afganistaanu. Es domaju, ka agri vai veelu no Afganistaanas bus jaaiziet ar sameraa nolaiztu galvu, bet kopumaa NATO no taa tikai paliks stipraaks.

paarlieku alarmisms nav tas labaakais domaashanas stils.

5.

Kā var NATO iziet zaudētājos no Afganistānas un gūt no tā labumu ? Jau Gruzijas konflikts pamatīgi sašķobīja tās reputāciju. Pēdējais variants NATO būs 5. paragrāfa pielietošana attiecībā uz kādu dalībvalsti..un kāpēc lai šis eksperiments nenotiktu ar Latviju ? Krieviem mēs nepatīkam, esam visiem parādā + krievi veica militārās mācības pie mūsu robežas.

Tieši tā. Ir lielie un ir mazie. Zilonis peles pīkstienu nedzird. Kāpēc lai viņš to darītu? Tādai Eiropas savienībai Latvija bijusi nebijusi. NATO Latviju interesē tikai tik daudz, cik ,Latviju aizskarot , tiek aizskartas lielvalstu intereses. Demokrātija der kā apmetnis, kas atļauj visur pamatot savas intereses. Šovinisms mūsdienu interpretācijā. Demokrātijā taču visu nosaka vairākums. Tas, kas apmierina lielāko daļu. Bet lielākā daļa ir lielvalstis. Lielvalstu šovinisms ir tā demokrātija. Vai mums der demokrātija?

De facto neatkarības zaudēšana ir globalizācijas sekas. Tā notik un notiks neatkarīgi no mums. Mēs neesam un vairs nevaram būt ekonomiski neatkarīgi. Tāpat kā Dānija, tāpat kā Holande, tāpat kā pārejās valstis. Esam atkarīgi no tām precēm un pakalpojumiem, ko paši neražojam. Un visu kopumu sen jau neražo un nesniedz neviena valsts. Neatkarību zaudē visas. Jo lielāka un attīstītāka valsts, jo neatkarība ir zaudēta mazāk. Jo mazāka un atpalikušāka, jo vairāk. Latvija ir zaudējusi neatkarību vairāk, kā Vācija, piemēram, bet arī tai tās pilnā apmērā vairs nav. Pie kam de Jure neatkarība paliek tikai simbols, jo ko tas dod, ka varam neatkarīgi un lepni pacelt galvu , bet iet izlūgties sev kādu cukuru tējai. No tiem, kas to ražo…
Tāpēc Saeima tāds dārgs vienpadsmitias teātris vien ir. Ulmanis 34. gadā pļāpātavu izdzenāja un lika visiem strādāt. Tad arī tā neatkarība de Facto radās. Latvija kļuva valsts ar kuru rēķinājās. Ap to laikau vecais labais zēns Ēriks Marija Remarks teica „Nauda dara cilvēku brīvu”. Tagad klanamies SVF un ar to brīvību tā nu ir kā ir.

Pie kam nav nevienas pazīmes, ka kādreiz kaut kas varētu mainīties

7.

NATO jau tagad butu jasaak domaat par to kapec neiet Afganistaana. Ja neiet tur, tad visticaamak ziepes butu ari citus un aizstaavot pasiem sevi. Un vislabaak sos jautajumus uzdod vacu, francu, holandiesu u.c. mikstmiesu valodaas.

Pilnigi piekritu par lielvalstu lomas palielinasanu ES , un mazo valstu ignoresanu. Visa prieksgala ir Merkele un Sarkozi, divi iedomigi un uz autoritarisma cela nostajusies valditaji, isti un patiesi Krievijas draugi

Kāpēc tik vienkāršoti?

Rekur Times raksta:

Herman Van Rompuy, the Belgian Prime Minister, broke his silence before Thursday’s summit to choose the president — but only at a meeting of the secretive Bilderberg group of top politicians, bankers and businessmen.

Vēl Times apgalvo, ka Rampujs grib kopēju ES nodoklīti. Welcome to my big country.

Kodolīgs un patiess raksts! Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums un LR gadījumā tā agonē.

Ja vien kādam neienāks prātā- kā šur tur izskanējis, ka ES var iestāties, bet var arī izstāties!

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Pārsteidzoši! (138)
Valdis Krastiņš

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr… Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Valdis Krastiņš

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu. Un [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Satversmes sapulce? (103)
Valdis Krastiņš

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Valdis Krastiņš

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Gaismēnas Saulgriežos (4)
Valdis Krastiņš

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā! Tātad viss labi un skaisti? [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books