Šķēle, trešais uzlējums (253)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2009. gada 22. novembris 22:17
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Andra Šķēles atgriešanās kongress sestdien droši vien sagādāja vilšanos tiem, kuri bija cerējuši dzirdēt ne tikai apstiprinājumu sen novecojušajai ziņai, ka viņš atgriezīšoties Tautas partijas priekšsēdētāja amatā,  bet arī vēsti, kā tad īsti šis “kompetentais ekonomists” pošas izvest nabaga latviešu tautu no krīzes tuksneša un ievest apsolītajā labklājībā.

Nekā.

Pārmetumi pašreizējai valdībai un politiķiem vispār, tēvišķīga savas partijas pabāršana, banāli autoritāra saimniekpapa konstatējumi par sabiedrības nespēju domāt patstāvīgi un tikpat banāli vēlējumi, lai lepojamies  ar savām “latviskajām īpatnībām” un ļaujam viņam un citiem darītājiem “pašiem lemt” un apsaimniekot valsti.

Taču nekādu svaigu politisku ideju un konkrētas rīcības priekšlikumu, ar ko pamatot savas pretenzijas uz nācijas tautsaimnieciskā līdera lomu, Šķēlem nav.

Pat ļaunāk — saliekot kopā viņa četrdesmit piecu minūšu runā ietrāklētos ekonomiskās politikas priekšlikumu ielāpus, nekas cits nesanāk kā vien lupatu deķītis no tās pašas lielo tēriņu politikas, ar kuru viņa partijas biedra Aigara Kalvīša valdība iedzina valsti šajā krīzes bedrē.

Tikai atšķirībā no Kalvīša izniekotajiem “treknajiem gadiem” vairs nav naudas, ko tērēt. Tāpēc Šķēles ekonomiskā politika sanāk kā suņukam, kas ķer savu asti — jāstimulē ekonomika, jāinvestē lielos infrastruktūras projektos, taču naudas nav, ideju, kā to nopelnīt, arī nav, devalvēt latu, lai vismaz radītu naudas pārpilnības šķitumu, jau ir par vēlu, tomēr jāinvestē infrastruktūrā, vienīgi naudas nav…

Šķēles priekšlikums atbalstīt mikrouzņēmumus ir vienīgais, kā vismaz ģimenēm mēģināt pelnīt naudu. Pārējie ir par tās pārdalīšanu — ieteikums pārskatīt ES fondu izlietojumu, mājiens, ka Parex bankā (kuru pats necik sen ieteica pārdot par latu) esot miljards eiro valsts naudas, un piedraudējums runāt ar starptautiskajiem aizdevējiem par viņu aizdotās naudas novirzīšanu ekonomikas stimulēšanai.

Ja “naudas daudzums tautsaimniecībā ir katastrofāli nepietiekams”, jāvaicā, kā var solīt “maksimāli” investēt infrastruktūrā, piecu līdz septiņu gadu laikā atmaksāt visus valsts parādus (kam gadā būtu jāatvēl ap 10 procentiem no iekšzemes kopprodukta) un tomēr 2011.gadā sastādīt sabalansētu budžetu, ko Šķēle būtu gatavs izdarīt, ja kļūtu par premjerministru?

Un kāpēc, ja tāds brīnums būtu iespējams, “nevajadzētu sapņot par eiro zonu”, kad jau būtu izpildīti eiro ieviešanai nepieciešamie budžeta deficīta un ārējā parāda apmēra nosacījumi?

Vai ne tāpēc, ka Šķēle spēj iedomāties “naudas daudzuma” palielināšanu, tikai to drukājot, kas īslaicīgi radītu ilūziju par budžeta caurumu aizbāšanu, taču iegrieztu inflācijas spirāli, līdz ar to atņemot Latvijai cerības izpildīt inflācijas kritēriju eiro ieviešanai? Acīmredzot, jo jau maijā viņš runāja par “iekšējo tēriņu un vajadzību apmierināšanu pie citas naudas masas ekonomikā”, ko ļautu darīt lata devalvācija.

Taču par devalvācijas lietderīgumu tagad pat Šķēle “kļuvis skeptisks”, un pašlaik esot visnepiemērotākais brīdis to darīt. Kopā  ar viņa mudinājumu savai partijai palīdzēt premjerministram Valdim Dombrovskim “neiekrist aizā” tas ir ļoti labs signāls starptautiskajiem investoriem, taču Šķēlem pašam nozīmē atzīšanos nespējā piedāvāt neko.

Dombrovskis, viņaprāt, esot “ekonomikas apskatnieks”, taču Šķēles zīmētie “pieci lielie darbi” (jāatjauno tautas izaugsme, jāattīsta ražošana, jānodrošina enerģijas apgāde, jāspēj pašiem pārvaldīt savas finanses, jāsakārto valsts pārvalde) paliek tikai apskatnieciska pļāpāšana, aiz kuras ir tā pati vecā TP tērēšanas un dalīšanas ideoloģija. Nav vairs ne miņas no svaiguma, ko Šķēle varēja piedāvāt kā bezpartejisks premjerministrs 1995.gadā vai kā vēlēšanās uzvarējušas partijas līderis 1998.gadā.

“Emocionalitāte”, ko Šķēles runā samanīja daži partijas biedri, bezpartejiskam nomaļus vērotājam varēja izskatīties kā nervozitāte un sagurums.

Šīs partijas svarīgāko publiski piesaukto kritēriju savu biedru atbilstībai augstiem amatiem — “uguntiņu acīs” — partijas augstākā amata vienīgais pretendents nespīdināja. Un arī kongresa delegāti pēc gandrīz vienbalsīgā balsojuma par jauno veco priekšsēdētāju cēlās kājās un sveica savu lēmumu ar tādu kā izmisuma entuziasmu, ka varbūt sliktāk vairs nebūs.

Un ka vēlētāji Šķēles ievēlēšanu varbūt netulkos kā viņa paša savulaik savējiem dotā uzdevuma pildīšanu — balsot par lielākajiem kretīniem.

Daudz grūtāk nekā savus 1675 partijas biedrus Šķēlem būs pārliecināt citus vēlētājus noticēt, ka viņš atgriezies ar “sāpi par Latviju”  un par “depresīvu, demoralizētu, nemotivētu un sašķeltu nāciju”, kuras ārējie un iekšējie ienaidnieki viņam iznāk esam tādi paši kā vienam Vidusāzijas valdnieciņam: “ārvalstu finanšu haizivis”, kuras atņēmušas mums “suverenitāti” un ielikušas mūs “parādu cietumā”, un pašmāju prese un citi vārdā nenosaukti “liberālie propagandisti”, kuri izdabājot “pūlim”, spēlējot “populistiskas demokrātijas spēlītes” un graujot “valsts pamatus”, prasīdami “linča tiesas”.

Šīs graujošās darbības rezultātā tikusi “samazināta valdības ietekme pār procesiem”, bet “pūlis” jeb Latvijas sabiedrība esot “sadalīta atomos”, cilvēki neesot spējīgi patstāvīgi spriest un domāt, un “izveidot savu viedokli” — to viņiem “iepotē” augšminētie pamatu grāvēji, taču “lielākā daļa indivīdu” to pat nesaprotot. “Deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem uzskata valdību par korupcijā slīgstošiem vadītājiem,” Šķēle šausminās par tādu sabiedrības “pesimismu”.

Latvijas sabiedrības novērtējumā Šķēle nav ticis tālāk par “stabilitātes garanta” Kalvīša lamāšanos uz “kvaukšķiem”, kuri uzdrošinās jaukties “politikā”, vai savas sievas Kristiānas Lībanes–Šķēles pērn augustā LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? izmesto: “Jūs, tauta.”

Tomēr sestdien viņai šīs “jūs, tautas” liktenis jau bija “daudzām saitēm savijies” ar TP likteni. Arī Šķēle raudzīja uzburt sirreālu un biedējošu ainu, kurā Latvijas valsts un tautas liktenis būtu atkarīgs no TP: “Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!”

Tomēr neradās sajūta, ka TP spēs “mobilizēt Latvijas nāciju jaunam darba cēlienam”, pierunāt mūs visus sadoties rokās ar partiju kā Baltijas ceļā vai kapu svētkos, ko Šķēle minēja “latvisko īpatnību kopuma” sarakstā, “iedvest sevī pašapziņu”, “atjaunot izpildvaras vertikāli” vai vismaz iegūt šajā valdībā kādu “saimniecisku ministriju”, kas delegātu runās atkārtojās tik bieži, ka acīmredzot ir kaut kā saistīts ar tikpat bieži pieminēto “pazemojumu”, ko viņiem nākoties ciest.

Toties Šķēles mudinājums nodziedāt Nevis slinkojot un pūstot lika atcerēties, ka to pašu nodziedāja arī Latvijas ceļš savā kongresā pirms izgāšanās Saeimas vēlēšanās 2002.gadā.

Tiesa, TP šis nebija pēdējais kongress pirms vēlēšanām, vēl viens notikšot maijā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(115 balsotāji )
Komentāri
241.

Igauņi ir veiksmīgi nepieļāvuši to varas zirnekļveida strutūru. Domājams tam par iemeslu ir arī kaimiņi ziemeļos.

>klusais
Par Kokinu nezinu. Es viņu neapzīstu. Uzdūros blogam klejojot pa netu un raksts likās interesants.

243.

Bet atgriežoties pie tā- kā valdība veido budžetu. Manuprāt- viņi nekur tālu no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu shēmas tālāk nav pavirzījušies.
Normāli jau būtu, ja viņiem katrs budžeta punkts valdības sēdē būtu pieejams un koriģējams. Un būtu uzbūvēts vismaz kautkāds matemātiskais modelis. Viņiem tur nošu grāmatas (Notebook) ir priekšā, bet jēga ta kāda?
Vai tur ir redzams, ka konkrētā zemesgabalā, par kuru tiks samaksāti Ls xxx tiks uzbūvēts bērnudārzs par Ls yyy?
Jeb tikai tas, ka vispār būtu jānopērk tikuntik zemesgabali par tik miljoniem latu, lai varētu bērnudārzu būvniecībā iegāzt vēl tikuntik miljonus latu?

Sveiki visapkārt jaukā kompānija. Sasmējos no tiesas lasot komentus kas sakrājušieskopš mana vakarnakts komentāra. Tas dižais “ekonomists” gan varētu mainīt niku uz “demagogs”vai reizesrēķina tabuala,jo niks ekonomists viņam gauži nepiestāv-tas taču bija smieklīgi lasīt arkādu uzpūtību jūs te visi tikāt apcelti,ka nezinat ka 2×2=4,tanī pat laikā viņš tā arī “nerubija fišku”kad klusais, MB un beta sākumā delikāti centās paskaidrot kādas ziepes var iznākt ja rīkotos kā viņš te apsapņojis vienpusīgos devalvācijas labumus,aizmirstot medaļas otru pusi,ko viņam beidzot jau atklātā tekstā ieskaidrojāt,ka resursu senas ar mainīsies un spēja tās iegādāt, utt.nu visu pilnīgi uz pirkstiem priekšā noskaitījāt,bet viņš vienalga nesaprata. Bet eksaktie kungi,cik zinu pēc klasiskā dalījuma,ekonomisti nepieder humanitārajām zinātnēm,tās tāpat kā juristi un vadības zinātne pieder sociālo zinātņu jomai,humanitārie ir atkal pavisam cita branža.
Un tagad mans pēdējais cveltījums iedomīgajam ekonomistam. Es vecīt nemaz neesmu no tā bara,kas politiķus ir uz mirkli redsējis pie Saeimas piketā,bet gan veselu vienas saeimas laiku esmu tajā mājā nostrādājusi, un vēl piedevām esmu vienas vecas un draņķīgas partijas biedre kopš 5.saeimas,tā ka drēbi pazīstu no oderes puses, un arī par nupat tapušo 3 veidojumu man lielu ilūziju nav, jo redzēju viņu visu pārstāvjus vienā NVO saietā,kurā peiedalījās visas lielās partijas izņemot TP,sēdēju tuvu pie prezentācijas galda un redzēju un dzirdēju replikas,kā viņi faktiski cits citu necieši,tā apvienošanās ir tikai izmisuma dzīta,jo to nosaka reālā situācija pret SC un LPP/LC iespējamo dupletu,ko parādīja RD vēlēšanas.

245.

Nezinu neko par 30 gadu shēmu , bet manuprāt budžets nav izstrādāts tik smalki līdz katrai detaļai un tas patiesībā ir konkrētās ministrijas redzeslokā.

Da pārdos viņš visu kas vēl palicis un devalvēs latu. Protas tas sauksies citādi – stratēģiskas investijas valsts sektorā un lata koridora paplašināšana:)). Tādi lopi ir jātur jūdzes attālumā no siles.

105.
Ekonomists – klusais
2009. gada 23. novembris, 14:2″…. Par politiku šeit visā nopietnībā spriež cilvēki, kuri nekad nav bijuši Saeimā un ar reāliem politiķiem ir runājušies vienīgi uz īsu brīdi…”
Vēl trakāk! Lai jau “spriež” pa kaktiem kā vistas par atomfiziku.
Bet!!!-viņi iet uz vēlēšanām!!! Tā vietā.lai raudādami kristu ceļos un uz vaiga!!(abiem).
Salidzīnājumam-polša kvalitāti gribēs noteikt tādi, ka pat ne reizi atļurbenē nav bijuši!!!

248.

Par matemātiku – ir vēl viens variants. Vakar vēlajā stundā piemirsu. Nav obligāti procesa matemātisko modeli aprakstīt ar vienu vienādojumu. To var izdarīt arī ar savā starpā saistītu vienādojumu sistēmu. Atgriežoties pie sākuma jāutājuma kādā brīdī pēkšņi sapratu, ka ekonomikā pārāk lielu lomu ieņem neaprēķināms subjektīvais faktors, piemēram, biržu indeksos.

249.

Par subjektīvo faktoru – to arī teorētiski var uzmodelēt, bet tas ir tikai teorētiski.

250.

Protams, var. Tikai varbūtība, ka šāds modelis darbosies ar vajadzīgo precizitāti, būs ne pārāk liela.

Ja arī kāds mēģinās ko darīt pēc šī zagļa metodēm, tad tikai austrumos no Latvijas. Rietumos Šķēle sen būtu cietumnieks.

Visu cienju pret Skeles kungu, kaa, kursh neslinko un nepuust! Izveidojis uznjeemumu grupu, sapelniijis nauidinju, tagad atkal skeershlji vinja uznjeemumiem (vai jaunaam idejaam), un atkal jaanaak valdiibaa, lai shos skeersljus paarvareetu. Cilveeks domaa, riikojas!

Bet kaa politikjis, kursh sapelniijis (vai sazadzis) naudinju un kuram tagad nu buutu jaadomaa par paareejiem (jeb to stulbo tautu, kaa neviens vien no muusu pashu ieveeleetajiem vadiitaajiem domaa; arii izsakaas), vinsh ir zaudeejis.

Atgrieziisies ceturto reizi, lai straadaatu! Loti iespeejams, ka taa arii notiks, bet tad tieshaam tauta ar balsojumu paraadiis, ka ir stulba.

Raksts ar izmaiņām izmantots EPSO tulkotāju testā. Vai tam ir saņemta autora atļauja?

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books