Šķēle, trešais uzlējums (253)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2009. gada 22. novembris 22:17
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Andra Šķēles atgriešanās kongress sestdien droši vien sagādāja vilšanos tiem, kuri bija cerējuši dzirdēt ne tikai apstiprinājumu sen novecojušajai ziņai, ka viņš atgriezīšoties Tautas partijas priekšsēdētāja amatā,  bet arī vēsti, kā tad īsti šis “kompetentais ekonomists” pošas izvest nabaga latviešu tautu no krīzes tuksneša un ievest apsolītajā labklājībā.

Nekā.

Pārmetumi pašreizējai valdībai un politiķiem vispār, tēvišķīga savas partijas pabāršana, banāli autoritāra saimniekpapa konstatējumi par sabiedrības nespēju domāt patstāvīgi un tikpat banāli vēlējumi, lai lepojamies  ar savām “latviskajām īpatnībām” un ļaujam viņam un citiem darītājiem “pašiem lemt” un apsaimniekot valsti.

Taču nekādu svaigu politisku ideju un konkrētas rīcības priekšlikumu, ar ko pamatot savas pretenzijas uz nācijas tautsaimnieciskā līdera lomu, Šķēlem nav.

Pat ļaunāk — saliekot kopā viņa četrdesmit piecu minūšu runā ietrāklētos ekonomiskās politikas priekšlikumu ielāpus, nekas cits nesanāk kā vien lupatu deķītis no tās pašas lielo tēriņu politikas, ar kuru viņa partijas biedra Aigara Kalvīša valdība iedzina valsti šajā krīzes bedrē.

Tikai atšķirībā no Kalvīša izniekotajiem “treknajiem gadiem” vairs nav naudas, ko tērēt. Tāpēc Šķēles ekonomiskā politika sanāk kā suņukam, kas ķer savu asti — jāstimulē ekonomika, jāinvestē lielos infrastruktūras projektos, taču naudas nav, ideju, kā to nopelnīt, arī nav, devalvēt latu, lai vismaz radītu naudas pārpilnības šķitumu, jau ir par vēlu, tomēr jāinvestē infrastruktūrā, vienīgi naudas nav…

Šķēles priekšlikums atbalstīt mikrouzņēmumus ir vienīgais, kā vismaz ģimenēm mēģināt pelnīt naudu. Pārējie ir par tās pārdalīšanu — ieteikums pārskatīt ES fondu izlietojumu, mājiens, ka Parex bankā (kuru pats necik sen ieteica pārdot par latu) esot miljards eiro valsts naudas, un piedraudējums runāt ar starptautiskajiem aizdevējiem par viņu aizdotās naudas novirzīšanu ekonomikas stimulēšanai.

Ja “naudas daudzums tautsaimniecībā ir katastrofāli nepietiekams”, jāvaicā, kā var solīt “maksimāli” investēt infrastruktūrā, piecu līdz septiņu gadu laikā atmaksāt visus valsts parādus (kam gadā būtu jāatvēl ap 10 procentiem no iekšzemes kopprodukta) un tomēr 2011.gadā sastādīt sabalansētu budžetu, ko Šķēle būtu gatavs izdarīt, ja kļūtu par premjerministru?

Un kāpēc, ja tāds brīnums būtu iespējams, “nevajadzētu sapņot par eiro zonu”, kad jau būtu izpildīti eiro ieviešanai nepieciešamie budžeta deficīta un ārējā parāda apmēra nosacījumi?

Vai ne tāpēc, ka Šķēle spēj iedomāties “naudas daudzuma” palielināšanu, tikai to drukājot, kas īslaicīgi radītu ilūziju par budžeta caurumu aizbāšanu, taču iegrieztu inflācijas spirāli, līdz ar to atņemot Latvijai cerības izpildīt inflācijas kritēriju eiro ieviešanai? Acīmredzot, jo jau maijā viņš runāja par “iekšējo tēriņu un vajadzību apmierināšanu pie citas naudas masas ekonomikā”, ko ļautu darīt lata devalvācija.

Taču par devalvācijas lietderīgumu tagad pat Šķēle “kļuvis skeptisks”, un pašlaik esot visnepiemērotākais brīdis to darīt. Kopā  ar viņa mudinājumu savai partijai palīdzēt premjerministram Valdim Dombrovskim “neiekrist aizā” tas ir ļoti labs signāls starptautiskajiem investoriem, taču Šķēlem pašam nozīmē atzīšanos nespējā piedāvāt neko.

Dombrovskis, viņaprāt, esot “ekonomikas apskatnieks”, taču Šķēles zīmētie “pieci lielie darbi” (jāatjauno tautas izaugsme, jāattīsta ražošana, jānodrošina enerģijas apgāde, jāspēj pašiem pārvaldīt savas finanses, jāsakārto valsts pārvalde) paliek tikai apskatnieciska pļāpāšana, aiz kuras ir tā pati vecā TP tērēšanas un dalīšanas ideoloģija. Nav vairs ne miņas no svaiguma, ko Šķēle varēja piedāvāt kā bezpartejisks premjerministrs 1995.gadā vai kā vēlēšanās uzvarējušas partijas līderis 1998.gadā.

“Emocionalitāte”, ko Šķēles runā samanīja daži partijas biedri, bezpartejiskam nomaļus vērotājam varēja izskatīties kā nervozitāte un sagurums.

Šīs partijas svarīgāko publiski piesaukto kritēriju savu biedru atbilstībai augstiem amatiem — “uguntiņu acīs” — partijas augstākā amata vienīgais pretendents nespīdināja. Un arī kongresa delegāti pēc gandrīz vienbalsīgā balsojuma par jauno veco priekšsēdētāju cēlās kājās un sveica savu lēmumu ar tādu kā izmisuma entuziasmu, ka varbūt sliktāk vairs nebūs.

Un ka vēlētāji Šķēles ievēlēšanu varbūt netulkos kā viņa paša savulaik savējiem dotā uzdevuma pildīšanu — balsot par lielākajiem kretīniem.

Daudz grūtāk nekā savus 1675 partijas biedrus Šķēlem būs pārliecināt citus vēlētājus noticēt, ka viņš atgriezies ar “sāpi par Latviju”  un par “depresīvu, demoralizētu, nemotivētu un sašķeltu nāciju”, kuras ārējie un iekšējie ienaidnieki viņam iznāk esam tādi paši kā vienam Vidusāzijas valdnieciņam: “ārvalstu finanšu haizivis”, kuras atņēmušas mums “suverenitāti” un ielikušas mūs “parādu cietumā”, un pašmāju prese un citi vārdā nenosaukti “liberālie propagandisti”, kuri izdabājot “pūlim”, spēlējot “populistiskas demokrātijas spēlītes” un graujot “valsts pamatus”, prasīdami “linča tiesas”.

Šīs graujošās darbības rezultātā tikusi “samazināta valdības ietekme pār procesiem”, bet “pūlis” jeb Latvijas sabiedrība esot “sadalīta atomos”, cilvēki neesot spējīgi patstāvīgi spriest un domāt, un “izveidot savu viedokli” — to viņiem “iepotē” augšminētie pamatu grāvēji, taču “lielākā daļa indivīdu” to pat nesaprotot. “Deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem uzskata valdību par korupcijā slīgstošiem vadītājiem,” Šķēle šausminās par tādu sabiedrības “pesimismu”.

Latvijas sabiedrības novērtējumā Šķēle nav ticis tālāk par “stabilitātes garanta” Kalvīša lamāšanos uz “kvaukšķiem”, kuri uzdrošinās jaukties “politikā”, vai savas sievas Kristiānas Lībanes–Šķēles pērn augustā LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? izmesto: “Jūs, tauta.”

Tomēr sestdien viņai šīs “jūs, tautas” liktenis jau bija “daudzām saitēm savijies” ar TP likteni. Arī Šķēle raudzīja uzburt sirreālu un biedējošu ainu, kurā Latvijas valsts un tautas liktenis būtu atkarīgs no TP: “Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!”

Tomēr neradās sajūta, ka TP spēs “mobilizēt Latvijas nāciju jaunam darba cēlienam”, pierunāt mūs visus sadoties rokās ar partiju kā Baltijas ceļā vai kapu svētkos, ko Šķēle minēja “latvisko īpatnību kopuma” sarakstā, “iedvest sevī pašapziņu”, “atjaunot izpildvaras vertikāli” vai vismaz iegūt šajā valdībā kādu “saimniecisku ministriju”, kas delegātu runās atkārtojās tik bieži, ka acīmredzot ir kaut kā saistīts ar tikpat bieži pieminēto “pazemojumu”, ko viņiem nākoties ciest.

Toties Šķēles mudinājums nodziedāt Nevis slinkojot un pūstot lika atcerēties, ka to pašu nodziedāja arī Latvijas ceļš savā kongresā pirms izgāšanās Saeimas vēlēšanās 2002.gadā.

Tiesa, TP šis nebija pēdējais kongress pirms vēlēšanām, vēl viens notikšot maijā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(115 balsotāji )
Komentāri

grāmatu neesmu lasījis bet viedoklis ir!
Šeit man virsū sametās alopātijas fani, kuri uzskata homeopātiju par šarlatānu un pamuļķu pasākumu.Viedokli akceptēju!
Velkot paralēles ar ekonomikas teoriju, secinu, ka katrs apgalvotājs ar tekstiem “tā ir ekonomikas ābece” vai “katrs ekonomikas students to zin” un.t.t.laiž tādu pašu ūdeni, kā es ar homeopātiju.
Visa pasaule pazemina nodokļus, bet LV paauggstina.Tātad pilnībā ignorē ekonomikas teoriju.Ja to var darīt vienā virzienā, tad to var darīt arī citos.Tāpēc jebkurš, kurš uzstājās, kā ekonomikas zinātājs ir apstrīdams pēc definīcijas.
Ir tikai viens likums-vērtību rada darbs!Ar papīriem un procentiem vērtība nepieaug!Iestādīji ābeli-labi pēc 5 gadiem būs āboli.Viss pārējais ir fikcija un miglas pūšana ar ošiem kehriem un citiem šarlatāniem priekšgalā….

Es nezinu cik vēl Latvijā palikuši apmāti ekonomisti, kas neredz acīmredzamo. Ārpus banku sektora, akadēmiskajā vidē tādu vairs nav. Vienīgi daļēji vēl Mortens Hansens. Katra diena, kas paiet nedevalvējot latu nes miljonos skaitāmus zaudējumus. Cik ilgi vēl Rimšēvičs slēps galvu smiltīs un izliksies neredzam acīmredzamo?

Ekonomist, mēs esam Tev visapkārt. Pagriez galvu, paskaties sev aiz muguras!

164.

Jautājums galīgi nevietā, ja nu vienīgi tāds rodas no faktu nepārzināšanas, maldības vai naivuma. Mēs katrs zinām, cik kura avs ir melna, – vai tas būtu Šķēle vai Lembergs vai Kalniete vai glaimojošo vai atmaskojošo komentāru rakstītājs vai kāds cits.
Daudz būtiskāk ir – CIK daudz ļaunuma valstij no kura varam sagaidīt, zinot priekšvēsturi. Un te nu veselīga valsts pašsaglabāšanas instinkta interesēs ir vēlams koncentrēties un lielāko sagaidāmo ļaunumu.

165.

Ir tikai viens likums-vērtību rada darbs!Ar papīriem un procentiem vērtība nepieaug!Iestādīji ābeli-labi pēc 5 gadiem būs āboli.Viss pārējais ir fikcija un miglas pūšana…
—-
Lai cik skaisti tas izklausītos tā tomēr galīgi nav taisnība. Vērtību patiesi rada vienīgi darbs, bet nelaime ir tā, ka pieprasīju pēc darba lielā mērā rada nauda. Te arī parādās maudas piedrukāšanas brīnumainā daba. Tavu darbu neviena nevajag, bet kāds šarlatāns tipa Rimšēvičs piedrukā kādu naudiņu un pēkšņi tavs darbs ir pieprasīts. Un skat, tavs darbs rada vērtību un to visu izsaucis šarlatāna piedrukātais papīrītis. Tāda nu ir modernā ekonomika.:))

166.

Varbut ka butu jaskatas otradi:
Cik daudz LABUMA valstij no kura varam sagaidīt, zinot priekšvēsturi. Un te nu veselīga valsts pašsaglabāšanas instinkta interesēs ir vēlams koncentrēties un lielāko sagaidāmo labumu?

167.

Labums neradīsies, ja tam rasties traucēs visādi šarlatāni. Šādi Šķēles ļoti nopietni apdraud visas valsts drošību. Ja Tava māja degs, Tu taču vispirms izsauksi ugunsdzēsējus, vai ne?

168.

Piektdien (laikam) Apollo bija komentars (diemzel neatceros autoru un nav laika meklet), ka Latvija ir pašvaldības, kas tiek pārvēlētas jau trešo termiņu pēc kārtas un kur nekas nenotiek – nenotiek nekādi iepirkumi (līdz ar to nav iespējas iegūt “otkatus”, nav darba ne KNABam, ne Delnai), līdz ar to netiek ne ce;li remontēti, ne skolas, ne kultūras nami, vienkārši sakot – pilnīgi nekas nenotiek….
Bet toties visa vara ir absolūti balta un pūkaina..
Vai tas ir tas, ko mēs gribam visas valsts mērogā?

169.

Labums neradīsies, ja tam rasties traucēs visādi šarlatāni
———————————————–
Protams. Bet kā noteikt, kurš lielāks šarlatāns? Es, piemēram, uzskatu, ka Ēlerte ir absolūts šarlatānisma iemiesojums salīdzinot ar Šķēli un viņas atrašanās politiskās cīņas laukos tikai veicina Šķēles piekritēju pulku. Tad varbūt viņa ir bīstamāka, jo veicina šo pulku?
Un vienīgie, kas iegūst ir SC, kuri pēc vēlēšanām varēs izvēlēties, vai strādāt kopā ar Šķēli vai Ēlerti.

> asset
Vai Jums cita ienākuma nav, un ir palikušas tikai cerības, ka esot TP, kaut ko atmetīs?

>Ekonomists
Nu labi, labi, piedrukājam naudu. Kas tālāk? Kādā veidā tā tiks iepludināta ekonomikā?

172.

Vienīgais, ko es zinu, ka man neviens neko neatmetīs, ne TP, ne JL, ne arī kāds cits. Cik es pats ar savām rokām un zināšanām nopelnīšu, tik arī būs. Neviens man neko nedos.

173.

Lata vērtība ir saistīta ne tikai ar parādiem un to vērtību, bet arī ar ārkārtīgi daudz citiem faktoriem. Kādu triecienplānu tu piedāvā, lai devalvācija nebūtu sociāla katastrofa?
Kā palielinot kapitāla apjomu mēs šobrīd varam nodrošināt tā vērtību?
Jo ko tieši LV ekonomikā un finansu sistēmā devalvācija sildītu? Kā darba devēji maksās atbilstošas vērtības algas visiem strādājošajiem, kuru darba produkts nemainīsies?
Padalies savā skaidrajā vīzijā, jo tavi komentāri citādi ir tādi tendenciozi lozungi bez ne informatīvi, ne emocionāli būtiska satura.

174.

Akadēmiskā vide bija domāta – tipa Karnīte , Osis? Vai tad Karnīte kādreiz nebija TP galma ekonomiste? Vai Osis nebija Ekonomikas ministrs, kur varēja pilnībā izpaust savas akadēmiskās zināšanas?

“Nu labi, labi, piedrukājam naudu. Kas tālāk? Kādā veidā tā tiks iepludināta ekonomikā?”
—————————
Pavisam vienkārši – daži vadoši ierindas biedri atdos savus latvu pārādus par apmēram 30% lētāk, bet lielākai iedzīvotāju masai, kurai Kalvīša valdība un TP uzraudzītais FKTK žēlīgi lāvā kreditēties EUR būs jāmaksā par šiem 30% vairāk.
Viss pārējais ir šarlatānisms, jo par importētām precēm, enregoresursiem māksāsim to pašu cenu, jo redzi devalvējot to cena nemainās līdzi uz leju. Šaubos vai Kalvītis pusdienās ar Putinu sarunāja, ka gāze vai nafta uzreiz maksās lētāk. Tā tas nenotiek.

Osis bija ekonomikas ministrs. Laikā, kad tika dalīti G-24 kredīti. Apbrīnojami, ka kāds L-jā viņu joprojām spēj nopietni uzklausīt. Arī 90tajos gados, kad viņš bija pie ekonomikas pamatiem, tādi netika ielikta, ko mēs skaidri redzam šodien, kad Latvijā nopietnas ekonomikas lāga nav. Pašreizējiem ir jāmēģina pārcilvēviskiem spēkiem to radīt, piedevām vēl maksāt Oša un viņa draugu sataisītos parādus. Pats viņš no malas tēlo gudro ekspertu, kat gan viņš ir viens no tiem, kuram vajadz’tu cieši aizvērties.

ja jau Ēlerte esot šarlatāne, tad kāpēc Šlesers tādā gadījumā tik ļooooti glaimo Ēlertei, piemēram, intervijā “Klubam”, teikdams, par Ēlerti – “Kā politiskais pretinieks viņa bija ārkārtīgi gudra un radoša, cepuri nost.” Tieši tādiem vārdiem, varat pārliecināties. Vai tad Šlesers arī Jums nepatīk, vienīgais, kas der – Šķēle??

178.

Kādu triecienplānu tu piedāvā, lai devalvācija nebūtu sociāla katastrofa?

Ja tev vēl nav samazināta alga vai neesi atlaists, tad tās ir tikai lika jautājums. Un tad tu arī sapratīsi kas par sociālo katastrofu ir lata nedevalvācija.
Tieši sociālās katastrofas novēršanai nepieciešama lata devalvācija. Ja tev nav saprotamas šīs abeces patiesības, tad grūti runāt. Tas ir tas pats kas runāt par aritmētiku ar cilvēkiem kas nesaprot ka divreiz divi ir četri.

Par to jau stāsts , ka tādi ekonomisti arī tagad bīda savus tekstus . Jautājums – kā lai viņiem tic?

180.

Es nu gan nekur un nekad neesmu teicis, ka Šķēle man der. Nedomāju, ka Ēlerte ir šarlatāne kā politiskias pretinieks, bet domāju, ka viņa ir ekonomiska šarlatāne, salīdzinot ar Šķēli vai Šleseru.
Neesmu dzirdējis, ka viņa vispār kaut ko teiktu par ekonomiskiem jautājumiem.
Vai tad Šlesers glaimo Ēlertei kā ekonomistei?

181.

“Tieši sociālās katastrofas novēršanai nepieciešama lata devalvācija. Ja tev nav saprotamas šīs abeces patiesības, tad grūti runāt. Tas ir tas pats kas runāt par aritmētiku ar cilvēkiem kas nesaprot ka divreiz divi ir četri.”
——————————
Tātad, acīmredzot, saskaņā ar Tavu loģiku Latvijas Bankā un citur, kas nepiekrīt lata devalvācijai ir problēmas ar elementāru aritmētiku.
Drīzāk viņi saprot, ka ir jātrado risinājumi, ka patiešām uzlabot efektivitāti un samazināt izmaksas, pārorientēties uz eksportu, nevis vienkārši sadrukājot vairāk papīrīšus. Kas viņiem vairs ticēs, kad vakardienas 1 Ls, rītdien būs vien 0,70 Ls, bet parīt ….. varbūt jau tajā pašā vakarā….
Visi nekavējoties pāries uz EUR un Latvija vairs nebūs ne ar ko labāka par Kosovu, kura jau ieviesusi eiro.
Vai tad cilvēkiem ir iestājusies amnēzija, visi aizmirsuši laikus, kad auto, nekustamais īpašums un visi citi daudz maz vērtīgi īpašumi tika tirgoti vien USD vai DM. Savukār maize maksāja vienu dienu 20 LVR, otru dienu jau 35 LVR un tādā garā.

182.

Jo ko tieši LV ekonomikā un finansu sistēmā devalvācija sildītu? Kā darba devēji maksās atbilstošas vērtības algas visiem strādājošajiem, kuru darba produkts nemainīsies?

Kā reiz te teica B. vērtību rada tikai darbs. Latvijā šobrīd nav pieprasījuma pēc darba radītajiem produktiem, tāpēc lieli darbaspēka resursi netiek pielietoti. Devalvācija palielinot Latvijas uzņēmumu konkurentspēju palielinās pieprasījumu pēc darba, kas radīs papildus pievienoto vērtību šī darba rezultātā.
Devqalvācijas rezultātā darba produkts tieši mainīsies. Tas palielināsies tieši par tik, par cik palielināsies naudas daudzums apgrozībā un naudas aprites ātrums. Tas ir viss kā divreiz divi un tur pat nav ko diskutēt.

183.

Par Mozgi, Rozentali un branžu.
Nupat viens cilvēciņš pastāstīja interesantu versiju. Pēc aresta (momentāli) Rozentāle aiznesās un arzemēm, lai no turienes var zvanīties, saskaņot sakāmos, lai nenopeilē, kas un no kurienes zvanījis.
Tagad to pašu darot Mozgis.
Vai kāds zina, vai Mozgis acumirkli ir Latvijā?

Šlesers jau nu nebūtu tas, kura viedoklis būtu jāņem vērā, kad runa ir par ekonomiku vai puslīdz tīru politiku. Tur, kur kāds ir ieRāvis nāsīs kādu miljonu no pasta bedres Rīgas centrā – o! jā – te šis arodskolnieks gan ir meistars!

185.

Tas, ka LB vadītājam ir problēmas ar elementāru aritmētiku diežēl ir fakts. Citādi paskaidro man kā tik kompetents cilvēks, kurš zina visas naudas plūsmas varēja aizņemties 750 000 eiro un nopirkt nekustamo īpašumu pašā hipotekārā burbuļa maksimuma fāzē 2008. gadā?
Un tieši ar tādiem inflācijas bubuļiem kādus tu piesauc Latvijas sabiedrība tiek dzīta kaut kādā kaujamo lopu novietnē. Jebkurš saprātīgs ārvalstu ekonomists brīnās par mūsu valdības izvēlēto kursu.

186.

Viss tiešām ir vienkārši kā 2×2.
Lata devalvacija der lielām, ražojošām ekonomikām, savukārt,neder mazām, kam viss japērk.
Kas te var nebūt skaidrs?

187.

Zini esmu bijis biznesā no 91 g. un ļoti labi atceros to situāciju ,kad bija vēl krievu rublis un atceros pāreju uz latu, tāpat lata piesaisti SDR.
Pateikšu ,kur būs pamatproblēma manuprāt –
1. Valūtas kursa maiņas riski tiks iestrādāti pakalpojuma un preces cenā, kas būs papildus pienesums inflācijai.
2. Būs nopietnas grūtības ar pēcmaksas institūtu ,kas izspiedīs no tirgus mazos spēlētājus.
3. Nezinu ko darīs tie ,kam būs fiksētie ienākumi latos, jo enerģijas nesēji , pārtika u.t.t. vilksies līdzi kursa kritumam.
4. Varētu jau cerēt ,ka augs mūsu eksportspēja u.t.t. , tikai es kaut kā neredzu tās ražotnes ,kas ir spējīgas saražot šo eksportpreci. Manuprāt te ar ir lielākā problēma, ka nav jau mums ekonomikas pēc būtības, pēdējie gadi ir pagājuši triecot aizņemtos līdzekļus neražojošās lietās.

Nu tur jau nav jābrauc uz ārzemēm ,lai saskaņotu sakāmo. Man daudz interesantāk liekas fakts ,ka FPP vienā laikā ar KNAB uzzīmēja lietas – viens, kur tika krāpta nauda, otrs, kur tika tā mazgāta.

189.

Par Rimsi un māju – to ar esmu ne reizi vien rakstījis.

190.

Pasarg die’s no Šlesera, protams! Bet kur var gvelzt, ka ēlerte ir šarlatāne, nūūūūūūūū, beidziet!

191.

viltīgs jau viņš tomēr ir

Kāpēc visi aizmirsuši par nodokļiem? Kamēr būs tik lieli nodokļi un tāpēc zels ēnu ekonomika, baidos, ka valsts kasei no devalvācijas nez vai būtu liels labums.

193.

“kā tik kompetents cilvēks, kurš zina visas naudas plūsmas varēja aizņemties 750 000 eiro un nopirkt nekustamo īpašumu pašā hipotekārā burbuļa maksimuma fāzē 2008. gadā?”
—————-
Tas ir privāts darījums un spriest pēc dažiem virspusēji zināmiem faktiem ir vismaz pārsteidzīgi. Jebkurā gadījumā nopietns nekustamais īpašums vērtīgā vietā ir ārkārtīgi izdevīgs ieguldījums ilgtermiņā.
Tādi īpašumi parasti neder spekulācijām īstermiņā, jo nogaidot var pazaudēt un otra izdevība var arī nepienākt. Iespējams, ka šobrīd viņš ir pamatīgi zaudējis, bet Nekustamā Īpašuma tirgus pēc zināma laika atgriežas iepriekšējās pozīcijās un aug vēl augstāk. It īpaši tādās vietās.
Bet ne jau Rimševics vien aizstāv LVL.
Un, lūdzu, nenovērs uzmanību ar Rimšviča privāto dzīvi, kad jāatbild, ko nozīmēs, ka devalvējot LVL Latvija var pārvērsties Kosovā, kur ekonomika faktiski pāriet uz EUR stihiski un pilnībā

194.
Ekonomists - klusais
2009. gada 23. novembris, 17:39

Es arī ļoti labi atceros tos laikus. Bet te ir pavisam nesalīdzināma situācija.
Es nedomāju, ka lats jālaiž freefloatā. Tikai un vienīgi kontrolēta devalvācija visu laiku latu turot apzināti pazeminātā vērtībā. Tieši tāpat kā visus šos gadus dara Ķīna, Koreja un citas valstis ar strauju attīstību. Tāpēc jau nav ekporta, ka lats ir pretēji loģikai uzturēts nemainīgi augstā vērtībā. Nav itin nekādas loģikas turēt augstu valūtas kursu. Lai man kāds paskaidro kāds Latvijai no tā labums?

195.

Tas jau it kā ir vienīgais stingrā lata aizstāvju arguments. Ātrāk ieviest eiro. Tākā tavas bažas par eiro ieviešanu nesapratu.
Bet nopietni runājot nesapratu arī sakarību starp devalvāciju un Kosovu. Polija devalvēja, Zviedrija devalvēja, Baltkrievija devalvēja. Kur te Kosova?

196.

Kurš no akadēmiskajiem ekonomistiem aizstāv LVL? Tāds, kurš nesaņem algu no bankām? Es tādus nezinu.

197.

Tu gribi teikt, ka Elerte ir ekonomikas guru?
Kapec nav dzirdets vinas viedoklis, vai pasreizeja ekonmiska politika ir laba vai slikta un kāpēc?
Viss, ko viņa saka: Šķēle un Šlesers sliktie, Vienotība labā… Vienkārši tāpēc, ka tā ir…
98 gadā to pašu Šķēli slavēja ar tādām pašām putām uz lūpām, kā tagad lamā…

198.

“Bet nopietni runājot nesapratu arī sakarību starp devalvāciju un Kosovu. Polija devalvēja, Zviedrija devalvēja, Baltkrievija devalvēja. Kur te Kosova?”
———————
Man žēl, ka
1) nesaredzi atšķirību starp Latviju un Poliju, Zviedriju, Baltkrieviju.
2) nesaredzi, Polija ir mazliet lielāka valsts par Latviju, tajā ir ražošana, pietiekami nopietna, tās valdība, tirgojos ar ES par visu un vienmēr, kas nozīmē daudzus papildsu faktorus, daudz labākus kā Latvijai, kura sarunās parakstīja bezmaz visu ko nolika priekšā. Zviedrijas pieredze ir pavisam cits stāsts, nebūt ne tas skaistākais. Ja piemini Baltkrieviju, tad turpini tālāk un drīz vien jau runāism par Ziemeļkoreju. Lukašenko šobrīd ir ļoti sliktā situācijā un spiests atcelt lielu daļu no sociālajām garantijām.
3) aizmirsi pieminēt citas valstis, kas arī riskējušas ar devalvāciju ar visiai skumjiem rezultātiem.
4) Žēl, ka nesaprati piemēru par Kosovu. Vispirms – pēc liecinieku teiktā, ja zemeslodei ir pakaļa, tad tā atrodas Kosovā. Latvijas finanšu sistēma var nonākt turpat tajā brīdī,. kad devalvēs Latu. Tas uzreiz zaudēs uzticību, iedzīvotāji uzreiz konvertēs visu EUR, jebkurš nopietnāks darījums notiks EUR vai kādā citā valūtā. Faktiski Latvijas ekonomikā iestāsies juceklis. Kāds no tā būs labums? Jau tā lielākā daļa no sociālajām lietām, budžeta algām ir pie izdzīvošanas minimuma, vēlreiz iemaucot pa tām būs reāls sociālais sprādziens.
Devalvācija der vietās, kur IR ražošana. Latvijā tāda ir, bet fragmentāra, vēl parāk rudimentāra. Izejvielas, resursi, iekārtas tāpat tiek pirktas par valūtu.

Mozgis ir Latvijā un, ja kādam zvana, tad pilnīgi legāli. Nekā slēpjama viņam nav.
Ar to viņš atšķiras no TP brandžas un visiem citiem shēmotājiem Latvijas valstī.

200.

Sorry, man nav spēka atspēkot visas tās muļķības ko esi sarakstījis. Vari saukt mani par demagogu, kuram nav argumentu, ja tev no tā labāk, bet redzu, ka nav jēgas tev kaut ko skaidrot. Vēlreiz atvaino. Tikai vienu gan gribu pajautāt. Tīri aiz intereses.

Latvijas finanšu sistēma var nonākt turpat tajā brīdī,. kad devalvēs Latu. Tas uzreiz zaudēs uzticību, iedzīvotāji uzreiz konvertēs visu EUR, jebkurš nopietnāks darījums notiks EUR vai kādā citā valūtā.

Vai tagad turi kaut cik necik lielus iekrājumus latos? vai kāds lielāks darījums šobrīd notiek latos? Es visu lieko naudu, kas man nav vajadzīga tekošajiem maksājumiem nekavējoties konvertēju eiro. Tāpat nezinu nevienu, kurš pārdotu nekustamo īpāšumu vai mašīnu par latiem. Tā kā nesapratu tomēr tavas bažās. Tieši neticība neadekvātajam lata kursam jau sen kā ir noticis fakts.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books