Šķēle, trešais uzlējums (253)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2009. gada 22. novembris 22:17
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Andra Šķēles atgriešanās kongress sestdien droši vien sagādāja vilšanos tiem, kuri bija cerējuši dzirdēt ne tikai apstiprinājumu sen novecojušajai ziņai, ka viņš atgriezīšoties Tautas partijas priekšsēdētāja amatā,  bet arī vēsti, kā tad īsti šis “kompetentais ekonomists” pošas izvest nabaga latviešu tautu no krīzes tuksneša un ievest apsolītajā labklājībā.

Nekā.

Pārmetumi pašreizējai valdībai un politiķiem vispār, tēvišķīga savas partijas pabāršana, banāli autoritāra saimniekpapa konstatējumi par sabiedrības nespēju domāt patstāvīgi un tikpat banāli vēlējumi, lai lepojamies  ar savām “latviskajām īpatnībām” un ļaujam viņam un citiem darītājiem “pašiem lemt” un apsaimniekot valsti.

Taču nekādu svaigu politisku ideju un konkrētas rīcības priekšlikumu, ar ko pamatot savas pretenzijas uz nācijas tautsaimnieciskā līdera lomu, Šķēlem nav.

Pat ļaunāk — saliekot kopā viņa četrdesmit piecu minūšu runā ietrāklētos ekonomiskās politikas priekšlikumu ielāpus, nekas cits nesanāk kā vien lupatu deķītis no tās pašas lielo tēriņu politikas, ar kuru viņa partijas biedra Aigara Kalvīša valdība iedzina valsti šajā krīzes bedrē.

Tikai atšķirībā no Kalvīša izniekotajiem “treknajiem gadiem” vairs nav naudas, ko tērēt. Tāpēc Šķēles ekonomiskā politika sanāk kā suņukam, kas ķer savu asti — jāstimulē ekonomika, jāinvestē lielos infrastruktūras projektos, taču naudas nav, ideju, kā to nopelnīt, arī nav, devalvēt latu, lai vismaz radītu naudas pārpilnības šķitumu, jau ir par vēlu, tomēr jāinvestē infrastruktūrā, vienīgi naudas nav…

Šķēles priekšlikums atbalstīt mikrouzņēmumus ir vienīgais, kā vismaz ģimenēm mēģināt pelnīt naudu. Pārējie ir par tās pārdalīšanu — ieteikums pārskatīt ES fondu izlietojumu, mājiens, ka Parex bankā (kuru pats necik sen ieteica pārdot par latu) esot miljards eiro valsts naudas, un piedraudējums runāt ar starptautiskajiem aizdevējiem par viņu aizdotās naudas novirzīšanu ekonomikas stimulēšanai.

Ja “naudas daudzums tautsaimniecībā ir katastrofāli nepietiekams”, jāvaicā, kā var solīt “maksimāli” investēt infrastruktūrā, piecu līdz septiņu gadu laikā atmaksāt visus valsts parādus (kam gadā būtu jāatvēl ap 10 procentiem no iekšzemes kopprodukta) un tomēr 2011.gadā sastādīt sabalansētu budžetu, ko Šķēle būtu gatavs izdarīt, ja kļūtu par premjerministru?

Un kāpēc, ja tāds brīnums būtu iespējams, “nevajadzētu sapņot par eiro zonu”, kad jau būtu izpildīti eiro ieviešanai nepieciešamie budžeta deficīta un ārējā parāda apmēra nosacījumi?

Vai ne tāpēc, ka Šķēle spēj iedomāties “naudas daudzuma” palielināšanu, tikai to drukājot, kas īslaicīgi radītu ilūziju par budžeta caurumu aizbāšanu, taču iegrieztu inflācijas spirāli, līdz ar to atņemot Latvijai cerības izpildīt inflācijas kritēriju eiro ieviešanai? Acīmredzot, jo jau maijā viņš runāja par “iekšējo tēriņu un vajadzību apmierināšanu pie citas naudas masas ekonomikā”, ko ļautu darīt lata devalvācija.

Taču par devalvācijas lietderīgumu tagad pat Šķēle “kļuvis skeptisks”, un pašlaik esot visnepiemērotākais brīdis to darīt. Kopā  ar viņa mudinājumu savai partijai palīdzēt premjerministram Valdim Dombrovskim “neiekrist aizā” tas ir ļoti labs signāls starptautiskajiem investoriem, taču Šķēlem pašam nozīmē atzīšanos nespējā piedāvāt neko.

Dombrovskis, viņaprāt, esot “ekonomikas apskatnieks”, taču Šķēles zīmētie “pieci lielie darbi” (jāatjauno tautas izaugsme, jāattīsta ražošana, jānodrošina enerģijas apgāde, jāspēj pašiem pārvaldīt savas finanses, jāsakārto valsts pārvalde) paliek tikai apskatnieciska pļāpāšana, aiz kuras ir tā pati vecā TP tērēšanas un dalīšanas ideoloģija. Nav vairs ne miņas no svaiguma, ko Šķēle varēja piedāvāt kā bezpartejisks premjerministrs 1995.gadā vai kā vēlēšanās uzvarējušas partijas līderis 1998.gadā.

“Emocionalitāte”, ko Šķēles runā samanīja daži partijas biedri, bezpartejiskam nomaļus vērotājam varēja izskatīties kā nervozitāte un sagurums.

Šīs partijas svarīgāko publiski piesaukto kritēriju savu biedru atbilstībai augstiem amatiem — “uguntiņu acīs” — partijas augstākā amata vienīgais pretendents nespīdināja. Un arī kongresa delegāti pēc gandrīz vienbalsīgā balsojuma par jauno veco priekšsēdētāju cēlās kājās un sveica savu lēmumu ar tādu kā izmisuma entuziasmu, ka varbūt sliktāk vairs nebūs.

Un ka vēlētāji Šķēles ievēlēšanu varbūt netulkos kā viņa paša savulaik savējiem dotā uzdevuma pildīšanu — balsot par lielākajiem kretīniem.

Daudz grūtāk nekā savus 1675 partijas biedrus Šķēlem būs pārliecināt citus vēlētājus noticēt, ka viņš atgriezies ar “sāpi par Latviju”  un par “depresīvu, demoralizētu, nemotivētu un sašķeltu nāciju”, kuras ārējie un iekšējie ienaidnieki viņam iznāk esam tādi paši kā vienam Vidusāzijas valdnieciņam: “ārvalstu finanšu haizivis”, kuras atņēmušas mums “suverenitāti” un ielikušas mūs “parādu cietumā”, un pašmāju prese un citi vārdā nenosaukti “liberālie propagandisti”, kuri izdabājot “pūlim”, spēlējot “populistiskas demokrātijas spēlītes” un graujot “valsts pamatus”, prasīdami “linča tiesas”.

Šīs graujošās darbības rezultātā tikusi “samazināta valdības ietekme pār procesiem”, bet “pūlis” jeb Latvijas sabiedrība esot “sadalīta atomos”, cilvēki neesot spējīgi patstāvīgi spriest un domāt, un “izveidot savu viedokli” — to viņiem “iepotē” augšminētie pamatu grāvēji, taču “lielākā daļa indivīdu” to pat nesaprotot. “Deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem uzskata valdību par korupcijā slīgstošiem vadītājiem,” Šķēle šausminās par tādu sabiedrības “pesimismu”.

Latvijas sabiedrības novērtējumā Šķēle nav ticis tālāk par “stabilitātes garanta” Kalvīša lamāšanos uz “kvaukšķiem”, kuri uzdrošinās jaukties “politikā”, vai savas sievas Kristiānas Lībanes–Šķēles pērn augustā LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? izmesto: “Jūs, tauta.”

Tomēr sestdien viņai šīs “jūs, tautas” liktenis jau bija “daudzām saitēm savijies” ar TP likteni. Arī Šķēle raudzīja uzburt sirreālu un biedējošu ainu, kurā Latvijas valsts un tautas liktenis būtu atkarīgs no TP: “Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!”

Tomēr neradās sajūta, ka TP spēs “mobilizēt Latvijas nāciju jaunam darba cēlienam”, pierunāt mūs visus sadoties rokās ar partiju kā Baltijas ceļā vai kapu svētkos, ko Šķēle minēja “latvisko īpatnību kopuma” sarakstā, “iedvest sevī pašapziņu”, “atjaunot izpildvaras vertikāli” vai vismaz iegūt šajā valdībā kādu “saimniecisku ministriju”, kas delegātu runās atkārtojās tik bieži, ka acīmredzot ir kaut kā saistīts ar tikpat bieži pieminēto “pazemojumu”, ko viņiem nākoties ciest.

Toties Šķēles mudinājums nodziedāt Nevis slinkojot un pūstot lika atcerēties, ka to pašu nodziedāja arī Latvijas ceļš savā kongresā pirms izgāšanās Saeimas vēlēšanās 2002.gadā.

Tiesa, TP šis nebija pēdējais kongress pirms vēlēšanām, vēl viens notikšot maijā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(115 balsotāji )
Komentāri
201.

Nu pastāsti tagad lūdzu ko konkrētāk par Ķīnu, tas ir interesanti . Gribētu dzirdēt kā tur ir ar to valūtu .

Ekonomist!
Tikai muļķis noliegs, ka ekonomikas pamatlikumus pārzini lieliski, bet arī advokāts krimināllikumu pārzina lieliski un taisni tāpēc dažkārt slepkavu nenotiesā. :) ))

203.

To, ka lata devalvacija ir nokavēta, nupat atzīst pat Sķēle. Tāpec, ka saprot, kāda putra tad sāksies. Te jau kolēgi mēgina Tev to apskaidrot.
Ja devalvet, tad to vajadzēja darīt pagājušā gada pirmajā pusē. Kurš tad kurēja valsti, Kalvītis vai jau Godmanis? Tātad visas Tavas pretenzijas viņiem.
Tagad gausties par to, kas būtu, ja būtu, nav jēgas, nav virzības.Un vēl jo vairāk lamāt Dombrovski, Repši vai Rimševicu (kurš personīgi man, ir ļoti nepatīkams tips).

Kurš muļķis no Šķēles gribēja ko jaunu un oriģinālu saklausīt? Varēja kaut pats apsolīties regulāri tīrīt protēzes, ko kādreiz lika mums darīt, ņirgādamies no augsta amata virsotnēm par tautiešiem. Viņš tagad ir izkārpījies no vēstures sūdu bedres ar cerību atkal noslaukt no valsts un tautas kādu nebūt naudiņu un viss. Vienīgi slikti, ka jūtama nelaba smaka no visa šitā teijātera.

205.

Nav vērts ar ‘Ekonomistu’ diskutēt. Vēl ne reizi viņš nav pacenties lietišķi noargumentēt savu pārliecību. Viņš maļ uz riņķi – devalvācija, ābeces patiesība, jūs rakstiet muļķības, bla bla bla. Arī tagad neko jēdzīgu nesagaidīsiet.

Zimbabves finansu padomnieks:)

>Parastais – var mēģināt diskutēt ar Godmaņa vai Šķēles kungiem,kuru kuģi ‘Latvijas’ ir stūrējuši noteiktā virzienā – neskatoties ne uz kādiem ‘komandas’ iebildumiem ( kāds mums pašlaik uzticības reitins ‘kapteiņiem’- politiķiem 5-7% ).
Runājiet un rakstiet – baudiet parastos demokrātijas labumus, bet kuģa kurss no tā jau nemainīsies….

ekonomist,nogalini sevii Sorosu!!!un padomaa par Universu vai vismaz paoshnjaa padusi..:)

208.

Ir vērts simtiem reižu atkārtot, ka kuģa kurss ir bijis nepareizs, lai vienreiz vēlētājs saprastu, ka iepriekšējām varas partijām vienmēr patiesais mērķis ir bijis radīt saujiņu bagāto slāni, un nerūpēties par pārējo sabiedrības daļu.
Tikko uzrodas kāds politiķis, kurš ierunājas par maznodrošinātajiem un pensionāriem, tā pārējie uzreiz nozākā to par populistu utt.
Vēlētājam vienkāršā valodā ir jāparāda, ka TP, LPP/LC, SC, ir tīras buržuju partijas, ZZS ir hibrīds.

209.

“Vai tagad turi kaut cik necik lielus iekrājumus latos? vai kāds lielāks darījums šobrīd notiek latos? Es visu lieko naudu, kas man nav vajadzīga tekošajiem maksājumiem nekavējoties konvertēju eiro. Tāpat nezinu nevienu, kurš pārdotu nekustamo īpāšumu vai mašīnu par latiem.”
———————————– :) :D
Patiešām tas viens vai abi Latvijas iedzīvotāji, kuri vēl spēj nopirkt jaunu auto, salonā norēķinās Eur?
Ko gan darīs tie, kuri vēl spēj samaksāt līzingu, saņem algu LVL, bet krītu maksā EUR, darīs pēc LVL devalvācijas?
Būtībā pēc Tevis teiktā Latvija jau gandrīz ir pārvērtusies par Kosovu, kur apritē ir euro, kaut tai vēl, nu, mazliet, mazliet jāpaciešais, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus. Tagad es saprotu, kāpēc Putins tā mīlēju Latviju salīdzināt ar Albāniju. Tad redz kur tās paralēles. Skatoties uz Ušakovu kā mēri, latviešiem jāsāk pierast pie serbu lomas Kosovā, kur albāņi visu pamažm nomāca.
Ja jau, pēc Taviem vārdiem, visi brīvie līdzekļi jau tagad ir konvertēti EUR, tad kāda jēga vispār devalvēt latu? Lai Tev katru reizi, kad pārvēt LVL pa EUR tas maksātu dārgāk?
Problēma ar devlavāciju ir tā, ka tikko tā notiks, tā tiks pazaudētas pēdējas uzticības paliekas LVL un fiananšu sistēma nokļūs vēl briesmīgākā situācijā. Mēs jau tagad balansējam uz haosa robežas, vai vēl varam riskēt ar ļoti diskutbaliem risinājumiem? Pati lielākā problēma ir tā, ka mēģinot stimlēt ekonomiku ar naudas drukāšanu, Latvija riskē ar sociālo sprādzienu. Tā ir pirmā un smagākā problēma, kas neļauj par devalvāciju pat sākt runāt.

210.

Devalvācija būtu nokavētu, ka mūsu pamatproblēma būtu tikai algu un pensiju samazināšana. Bet problēmas ir daudz dziļākas. Problēma ir nekonkurētspējīga ekonomika. Ar augstu lata kursu tā paliks nekonkurētspējīga mūžīgi. Tieši ar to pašu, ar ko mēs tagad ilgus gadus mocījās Īrija. Viņi sešdesmitajos gados ilgi nedevalvēja īrijas mārciņu un 300 000 īru aizbrauca no valsts. Tikai 80 -tajos ilgstoši mocoties viņi izšķīrās ar samgu sirdi devalvācijai. Un lieta aizgāja. Vairākas pēc kārtas devalvācijas, pēdējā 1993. gadā un Īrijas ekonomiskais brīnums ir vispārzināms. Tagad viņiem ir eiro un jūtas nelaimīgi, jo Anglija var sekmīgāk ar krīzi cīnīties, devalvējot savu mārciņu.

Īrijas ekonomikas panākumu iemesls 80-tajos un 90tajos ir veiksmīgi izlietotie ES līdzekļi nevis devalvācija, savukārt bēdu iemesls tagad – tas pats, kas mums un daudziem citiem – nekustamā īpašuma tirgus brīvajā kritienā.

212.
maniaks - Ekonomists
2009. gada 23. novembris, 20:10

Redzi, šobrīd, izskatās, ka A.Š. vēlas piektdien nākt klajā ar paziņojumu par valdības gāzšanu. Loģiski, ka A.Š.vēlēsies sākt ar “reformām”,kuru popularitāte ir apšaubāma un bīstama. Devalvējot Ls, par tiem pašiem ~30% mēs varbūtu iegūsim īstermiņā (?), bet ilgtermiņā tas radīs sociālo spriedzi, kuras reultātus mēs redzēsim aptuveni 2010. gada vasarā (+/-). Manas un dažu manu biedru prognozes ir sekojošas, devalvācijai sekos “cenu pilnbrieds”, kā rezultātā būs ‘90 gadu repšiku variants algas ap 5000 “Repšiku”, bet cenas sākot no 20 “repšikiem” par sērkociņu kārbiņu ( tā populāri izsakoties). Visitirdzniecības darījumi notiks Eur. un notiks vēl smagāka ekonomiskā noslāņošanās, parādīsies deficīts, vietējie nevarēs atļauties importa preces, eskports neattīstīsies (diskutabli), jo lai veicinātu eksportu vajadzēs investēt Eur.. Apburtais loks īsāk sakot, kurš novedīs pie BANKROTA

Cienītais asset, man kā pilsonei prioritāri – kurš no viņiem vēlas saglabāt pro-rietumniecisko kursu Latvijas attīstībai. Jūsu nožēlojamais “tautsaimnieks” Šķēle notirgos Latvijas grimstošās valstiņas enkuru Putinam, par Šleseru nemaz nerunājot. Vai tad tas nav skaidrs? Par Ēlerti toties skaidrs, ka viņa ir lojāla Latvijai – Rietumos sakņotai, tā teikt. Savāks vislabāko ekonomistu-padomnieku komandu, kur problēma? Nav viņai jābūt diplomētai ekonomistei. No klajas ļaunprātības te ir jāglābjas!

214.

tiešām?!!! O, johaidī…

215.
Literatūrvēsturnieks
2009. gada 23. novembris, 20:38

šķēles minētās Uguntiņas Acīs bija 60.gadu krievu bērnu romāna Burvis pa pilsētu staigā varonim – zēnam, kam miljons burvju sērkociņu kārbiņu bija par maz, kurš pats sevi dēvēja par rausēju.

Mani uztrauc citi rēķini. Ja TP ir 1675 biedri, tad rēķinot viņu ģimenes, jāreizina ar četri. Ja atceramies, cik no novadiem ir zem TP un ne visi ir slikti saimnieki, tāpēc šie novadi arī būs TP elektorāts, sanāk varens skaitlis, ko neviena cita partija var nesavākt. Aizgājušo gadu finansu injekcijas savu ļaužu pašvaldībās arī vēl joprojām kaut ko nozīmēs. Izeja varētu būt pilnīga vēlēšanu ignorance – ja vien tāpat vēlēšanas neskaitīs par notikušām…

Gribētu lasīt vairāk no dažādu pusēm par minēto pagātnes faktiem Šķēles runā. Tautas partijai jāsāk vienoties savā starpā kā publiski atzīties par pašu nodarīto kļūdām gan saskaņā gan pret citu buldozeriem. Nevienai atsevišķai personai nekad nevarēs vairāk būt tāda ietekme kāda ir bijusi kurlai elitei. Kur naudu SVF ir aizdevusi citur pasaulē ir sekojusi politiskās diktatūras. Vienalga kādas partijas vēl nāks klajā, man sāk pietrūkt laika ieklausīties tādos kuri man jautā “kurš tev maksā lai to darīt?”

>JUMORS -”(..)ja vien tāpat vēlēšanas neskaitīs par notikušām… ” – par vēlēšanām vari būt mierīgs, tāpat kā par rezultātu – demokrātija triumfēs ! Tas nemainīs ne mūsu kopējā kuģa ‘Latvija’ kursu, ne lomas – ‘airētāji’ paliks
‘airētāji’, ‘bocmaņi’, ‘kapteiņi’ un ‘žurkas’ tāpat. Jumors ‘living in absurdistan’(M.Hansen) turpināsies – kamēr šo ‘humora pilno valsti-kuģi’ uzturēs tā sponsori-naudas donori…..

Sāk likties, ka es, eksaktais, esmu nonācis diži mācītu ekonomistu sabiedrībā. Ar lielu interesi lasu diskusiju, taču rādās, ka šis nav tas strīds, kurā dzims patiesība. Varbūt ekonomikā tā nemaz nenotiek. Mani patreiz interesē kas cits. Vai kāds no jums var aprēķināt, cik lieliem jābūt nodokļiem, lai tos būtu izdevīgāk maksāt nekā nemaksāt?

>ululiņš
Svarīgāks laikam ir kā nodokļi tiek tērēti. Tas stipri var pavilk to robežu uz vienu vai otru pusi.

vot man arī kā diplomētam santehniķim sākoties ekonomistu disputam nāk prātā aņuki par psihologiem…sausais atlikums ir tāds, ka ne sūda jūs ekonomisti nejēdzat un nevarat pateikt!Es vismaz varu podu salabot, kurš kādu gadu netecēs…a jūs gudrāks viens par otru, bet neko sakarīgu tā arī neesmu dzirdējis…

>jumors
Vēlēšanu likumā laikam nav noteikts kaut kāds kvorums. Vienīgi ar to 5% barjeru var sanākt interesanti. Teorētiski var būt situācija, ka viena no visām partijām tiek pāri 5% barjerai kaut vai ar 5,0001% un aizpilda visus Saeimas krēslus. Dievs, nedod!

Tas man kaut kā atgādina skolas pēdējo komjauniešu sapulci. No apmēram 200 komjauniešiem 3 nobalsoja “par”, pārejie atturējās. Rezultātā protokolā ierakstīja – lēmums pieņemts vienbalsīgi. :D :D :D

>B
Ekonomikas likumi labi darbotos, ja visos gadījumos ekonomikas dalībnieki rīkotos racionāli. Ha, sapnis.
Vai tad bankas Latvijā rīkojās racionāli? Un valdība? Cilvēku vēlme pēc vieglas peļņas atrod dažādus veidus kā kārtējo burbuli uzpūst.

Pavisam vienkārši-Latvijas ekonomikai kādu 300 000 iedzīvotāju ir par daudz+arī pensionāru ir par daudz…..

Izcils raksts , precizs un labs.

226.

Klau , pieļauju ,ka neizlasīji 199. komentu , bet tomēr kā tur ir ar to Ķīnas valūtas kursu ,ko pieminēji? Man tas tiešām ir interesanti. Tu taču esi specs tajās lietās , vai ne?

227.

Tavs jautājums ir jāskatās laika ritumā . Domājams ,ka uz x ass ir jāatliek laiks , bet y ass varētu būt funcija , kas nosaka saikni starp varbūtību, ka tevi pieķers un soda apmēru.
Bet ja nopietnāk ,tad funcija y=f(x) nav lineāra un f(x,x1,x2,x3…..) šodien definēt būtu stipri grūti , jo nav īsti zināms cik mainīgo tur var parādīties un kā tos principā definēt.
Bet ,ja pa nopietnam man prieks, ka diskusijā iesaistās ļaudis ar eksaktām zināšanām , jo manuprāt tas ir tas ,kas šodien ļoti pietrūkst pārlieku humanitārajā publikā.

Labi, tomēr gribas kaut ko labu par Šķēli arī pateikt.
TP izveidošana nav viennozīmīgi ar mīnuss zīmi. TP Latvijā laikam ir pirmā partija ar struktūru, kas aptver visu valsts teritoriju. Tagad pagrūti atrast datus par biedru skaitu partijās TP dibināšanas brīdī. Ja atmiņa mani neviļ tad TP šajā ziņā krietni parspēja citas partijas. Savā ziņā TP nodibināšana iezīmēja sīkpartiju ēras beigu sākumu.
Kādi bija Šķēles patiesie mērķi dibinot TP jau ir cits jautājums.
Palabojiet, ja es kļūdos.

229.

Nu bet protams, ka kaut kas ir arī labs. Tu taču būsi noteikti dzirdējis par to ,ka absolūto temperatūras nulli praktiski nav iespējams sasniegt, tātad kaut kas pozitīvs būs vienmēr.

230.

Tavā minētajā gadījumā funkcija y var būt arī vairākdimensonāla, t.i. x, x1, x2 un x3 var neatrasties uz vienas ass. Tas, protams, stipri sarežģī aprēķinus. Taču visiem argumentiem nav vienādi būtiska ietekme uz funkciju. Tādos gadījumos var izteikt divu argumentu ietekmi ar papildfunkciju, līdz vienādojums reducējas līdz 2. pakāpes vienādojumam, kurš risinas viegli. Vai tā nebūtu tēma disertācijai – precīzi formulēt mainīgos un to attiecības?
Par iesaistīšanos – vienmēr esmu gribējis zināt, kāpēc tas notiek tā un nevis citādi.

231.

Patiesībā es arī biju tā domājis , ka ir vairāk kā viens mainīgais , ko apzīmēju kā x ar indeksiem ,jo laikam šī vienādojuma risinājumam vienkārši pietrūktu alfabēta burtu – proti runa bija par daudzdimensionālu vienādojuma telpu. Vienīgais – diez vai izdosies šos augstāko pakāpju vienādojumus reducēt tik vienkārši uz 2.pakāpes vienādojumiem , jo tomēr pārlieku daudz mainīgo un to vienādojumi nav lineāri .
Jautājumā par iesaistīšanos – manuprāt eksaktie ļaudis vienkārši ieraugot humanitāro ” gudros” ” murgus” saprot ,ka spēlē citā līgā.

232.

klusajam un ululiņam
Manuprāt, nevar būt f(x1, x2, utt.) Būs f(x, k1, k2, k3 u.t.t.), kur k(i) būs kaut kādi koeficienti.

233.

Nu ieslīgām matemātikā. Skaidrs,ka tie ir daudzdimensionāli vienādojumi un no mainīgo apzīmējumiem būtība nemainās. Svarīgākais ir tos konkrēti aprakstīt.
Mans personīgais moto par tēmu ir vienkāršs – jebkuru situāciju var matemātiski aprakstīt . Kā to izdarīt ir cits jautājums, bet tā ir sliktākajā gadījumā vienādojumu sistēma ar bezgalīgi daudz mainīgajiem.

Pilnīgi lieka bija norāde >Dzenis.
Piedodiet. Tā gadās.
Bet attiecībā uz funkcijām- viss atkarīgs no tā, ko gribam aprēķināt un kādus faktorus ‘ņemt vērā aprēķinos.
Mani interesē- kādus faktorus valdība ņem vērā, aprēķinot nodokļu palielinājuma ietekmi uz faktiskajiem ieņēmumiem. Vai tiek ierēķināts tas- kā samazināsies ar nodokļiem apliekamā bāze?

Nu, ne jau bāze- bet apliekamā summa.

236.

Ja godīgi , tad domāju ,ka valdība ( konkrētāk FM) neko dižu nerēķina. Šobrīd ir izdzīvošanas režīms un notiek akla pakļaušanas SVF, nosakot kādas prioritātes ( šobrīd izskatās PVN) . Visi parējie stāsti par mugurkaulu u.t.t. ir tukšs populisms.
Galvenais jautājums ir vienkāršs – kapēc igauņi tomēr spēj izvilkties no situācijas daudz maz sausi?

>klusais, ululiņš, Andrejs
Hehe, iedošu linku ar norādēm uz lielumiem, kuri jāiekļauj vienādojumā. Runa gan ir par darbaspēka emigrāciju, bet būtība jau tā pati – izvēlamies kur (ne)maksāt nodokkļus.
http://gatis.kokins.com/weblog/2009/10/par-aizbrauksanu-no-lv.html

238.

Redz runa jau bij ,ka vienādojuma mainīgie lielumi tiecas uz bezgalību ,lai korekti aprakstītu procesus.
Bet runājot par linku – vecais jautājums – kur tad bija gudrais onka Kokins agrāk. Ka tik nav atkal nākamā mesija…

239.

Manuprāt, tādēļ, ka viņu vadošie vīriņi ir izrādījušies mazāk savāskabatāsstūmēji kā mūsu vadošie vīriņi.
Vai arī- Igauņu medijiem ir bijusi iespēja attīstīties labāk kā Latvijas medijiem, tādējādi savlaicīgi apstādinot savus savāskabatāsstūmējus.
Vai arī- Igauņi ir demokrātijai piemērotāki, kā latvieši.
Vai arī- latvieši vienkārši ir stulbāki par igauņiem.
Vai arī- Latvijas likumdošana un korupcijas apmērs ir uzņēmējiem nelabvēlīgāki kā Igaunijā.

240.

Klau , kur pazudi?
Kas grūtības ar augstāko matemātiku vai kā ?
Nekrenķējies , nav jau noslēpums ,ka LU ekonomistu akadēmiskās zināšanas eksaktajās jomās nav tās spīdošākās. Atceros jaunības dienās spēlēju kādas pāris fukšu balles Jūsu , laikam 4 vai 3 stāva zālē tur uz Kr.Barona un Aspazijas stūra – meitenes tur toč bija foršas, par izglītības līmeni labāk nespriedīšu. Saprotu ,ka eksaktās zinātnes prasa nedaudz arī saprašanu , nu nav tas meiteņu fakultātei…

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books