Migrācija un īstermiņa domāšana (23)
Autors: Marija Golubeva
Publicēts: 2009. gada 25. novembris 22:03
Atslēgvārdi: , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijas politiskajā dienaskārtībā jautājumi par to, kā sadzīvot ar pieaugošu sabiedrības dažādību un nākotnē neizbēgamu imigrāciju, aizņem visai mazsvarīgu vietu. Vēl mazāku interesi no politiķu puses šie jautājumi piesaista, ja tos pasniedz starptautiskajā kontekstā. Ārvalstu ekspertu viedokļi tādos jautājumos kā migrācija un integrācija nešķiet svarīgi politiķiem un valsts pārvaldē strādājošajiem, jo salīdzinošs skatījums uz Latvijas situāciju globālajā kontekstā dažreiz tiek uztverts kā spiediens vai kā Latvijas gadījuma unikalitātes noliegums.

Tomēr arī Latvijā darbojas un turpinās darboties ekonomikas un demogrāfijas likumsakarības, kas noteic, ka nākotnē mūs gaida vai nu ļoti nopietna ekonomikas sarukšana, vai nu nopietna darbaspēka imigrācija no citām zemēm.

Šo novērojumu vēlreiz apliecināja pirms nedēļas Rīgā notikusī starptautiskā konference “Integrācijas neskaidrā nākotne Centrālajā un Austrumeiropā”, ko rīkoja Providus un Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts. Konference, kurā piedalījās pētnieki no 9 valstīm, izcēlās ar augstu starptautisku dalībnieku līmeni, ļoti dzīvīgu diskusiju saturu, kā arī salīdzinoši zemu apmeklētību no valsts pārvaldes pārstāvju puses (lielu auditorijas daļu veidoja LU mācībspēki un studenti).

Konferences noslēguma diskusija starp Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas pārstāvi Džonatanu Čalofu, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Robertu Ķīli un Providus Eiropas politikas un migrācijas pētnieci Daci Akuli izgaismoja gan demogrāfijas un ekonomikas attīstības tendences, kas nākotnē, visticamāk, noteiks nepieciešamību pēc darbaspēka imigrācijas Latvijā, gan arī sabiedrības pilnīgu negatavību uzņemt migrantus. Roberta Ķīļa prezentāciju skatiet šeit!

Kamēr pat optimistiskākās demogrāfijas prognozes nesola, ka Latvija būs spējīga atražot pašreizējo strādāt spējīgo iedzīvotāju skaitu, un pensionāru skaits uz katru strādājošo noteikti tikai augs, politiķi labākajos gadījumos klusē par to, kādas izvēles sabiedrībai būs jāizdara jau pēc dažiem gadiem, un sliktākajā gadījumā manipulē ar iedzīvotāju bailēm.

Kā diskusijas laikā norādīja eksperti, vienīgā alternatīva darbaspēka imigrācijai ir ekonomikas sarukšana, un, kamēr pasaulē daži sociologi un ekonomisti runā par iespēju panākt to, ko angliski sauc par shrinking decently (sarukt cienīgi), ir maz ticams, ka tikko pie rietumu stila patēriņa pieradinātā Latvijas sabiedrība brīvprātīgi atteiksies no tiem materiālajiem labumiem, ko dod ekonomikas izaugsme.

Rezultātā var notikt tas, ko konferences dalībnieki nosauca par shrinking indecently jeb neglīta ekonomikas sarukšana, kas var saasināt konfliktus par labumiem starp iedzīvotāju grupām un pavisam noteikti nozīmēs atteikšanos pat no pašreizējās salīdzinoši pieticīgās infrastruktūras, ko pieraduši baudīt Latvijas iedzīvotāji.

Tie, kas nekad nevēlas satikt Latvijā jaunus migrantus no ne ES valstīm, varētu jau sākt gatavoties situācijai, kad visa tautsaimniecības dzīve koncentrējas Rīgā, kurai apkārt slejas meži ar tukšiem un pamestiem ciemiem, un uz attālām Latgales pilsētām kursē viens autobuss dienā (ko jau tagad var izbaudīt dažās vietās vasaras brīvdienu laikā).

Diskusijā, kurā aktīvi iesaistījās arī pārējie konferences dalībnieki, izskanēja arī citi apsvērumi par to, kāpēc nevelēšanās runāt par migrācijas lomu Latvijas nākotnē var novest strupceļā. Baiļu no visa svešā centīga veicināšana, ko varēja pamanīt gan „Latvijas Avīzē” sakarā ar jaunām integrācijas pamatnostādnēm, gan dažu partiju pašvaldību vēlēšanu kampaņās šāgada pavasarī, neatrisina problēmas, ar kurām Latvijas sabiedrība saskarsies pēc septiņiem vai desmit gadiem. Vienkārša atteikšanās runāt par jaunas imigrācijas iespēju nākotnē (un ar to saistītu nepieciešamību pēc jaunas integrācijas politikas) ir nekas cits kā īstermiņa domāšana pēc principa “būs jau labi” vai stūrgalvīga nevelēšanās atzīt, ka kaut kas būs jāmaina valsts iedzīvotāju izpratnē par nākotnes attīstību.

Imigrācijas “šausmu” scenāriji, ko dažreiz zīmē Latvijas mediji un ko it kā apstiprina ārvalstu mediju ziņas, ir tikai scenāriji, ko var novērst, laikus gatavojot politiku, kas vidējā termiņā paredz subsidētus valodas kursus, kvalificēta darbaspēka piesaisti un sociāli atbildīgu pilsētu plānošanas politiku, kas nepieļautu geto veidošanos. Savukārt atteikšanās atzīt, ka katrai ES valstij ir lielas izredzes agrāk vai vēlāk kļūt par imigrācijas valsti, un nevēlēšanās rīkoties, lai laikus tam sagatavotos, var novest tieši pie sliktāko scenāriju īstenošanās reālajā dzīvē.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(18 balsotāji )
Komentāri

Raksts protams domu rosinošs,bet vai kāds varētu padalīties ar linkiem uz konferencē apspriesto info,vai kādu pētījumu?
Un vispār,varbūt varētu padalīties ar kādu iespējamo līdzīgu pasākumu sarakstu.Labprāt apmeklētu,bet kaut kā parasti visu ieraugu par vēlu :(

Var tikai piekrist tam, ka šī problēma ir (būs) ļoti smaga. Un “laikus gatavojot politiku, kas vidējā termiņā paredz subsidētus valodas kursus….” mūs neglābs no tā, ka Latvija pārvērtīsies par krieviski runājošu zemi, kur latviski runā tikai daži un arī mājās. Mēs pat nebijām spējuši panākt, ka padomju laika migranti runā valsts valodā. Jā, izredzes ir visai neiepriecinošas: valstiņa ar sabrukušu ekonomiku vai Krievijas satelītvalsts ar krievu valodu…

Gudrais Blaumanis novelē “Šūpulis” gan sacījis – ko nevēlos notiekam, uz to negatavojos!
Iedzīvotāju nākotnes izpratnei var būt visādi pavērsieni un pašai nākotnei arī.:)

Varbūt, mēģināt, iesākumā, panākt, lai paši latvieši no Latvijas nelaižas prom?
Bet, jebkurā gadījumā, būs te migranti, katram skaidrs.
Nu un vēlams būtu padomāt, sevišķi tiem panikas cēlājiem, kas tad labāks – mentāli tuvāki krievi, vai kādi arābi, vai ķīnieši, vai afrikāņi,utt?
Ar ko katrs gribētu dzīvot blakus?

Jādara viss iespējamais, lai pastiprinātu valsts valodas likumu un panāktu tā precīzu ievērošanu. Latvijā nedrīkstētu būt situācija, kad te var ilgstoši dzīvot un darboties iztiekot tikai ar krievu valodu.

Cilveks, redzams, ne parak kaut ko saprot no ekonomikas.
1) IKP ir svarigs nevis apjoms, bet gan per capita. Lidz ar to, saruksana nav nekada problema. Savukart, imigracijas gadijuma pec capita var tikt saglabats tikai tad, ja imigresojie ir videji ar augstaku cilvekkapitalu neka vietejie. Kas Latvijas gadijuma ir maz ticams. Savadak ir Irijas variants, kur, paldies imigrantiem no Latvijas, paslaik ir grutibas uzturet visu iebraukuso armiju, kas palikusi bez darba.
2)zems iedzivotaju blivums nav problema un imigracija parasti nevis samazina, bet taisni palielina koncentraciju galvaspilsetas. Nekur pasaule imigranti neapdzivo laukus. Tapec pieminetie retie autobusi un kas tur vel klus par vel lielaku problemu.
3)nezinu kaa dazadu angazetu politologu aprindaas, bet ekonomistu zinatniekiem jau sen ir skaidrs, ka imigracija nekadi nevar but (un nekur nav bijusi) risinajums demografijas problemam. Galvenokart tapec, ka imigrantiem, ja tie tiesam integrejas, dzimstiba ir tada pati ka vietejiem. Ja neintegrejas – tad deg automasinas piepilsetas un ir vel lielakas problemas.
4) Dazkart gandriz jasak piekrist paranojikiem. Shis jautajums, jaa, varam pienemt, bija aktuals paris gadus atpakal. Tacu tagad, atvainojiet, varbut dazadu “fondu” apmaksati kadri nav ieverojusi, tacu bezdarbs Latvija ir 20 procenti. Un daudzi uzskata, ka samazinasies tas visai lenam. Lai nu kas, bet darbaspeka trukums seit galigi nav aktuals, drizak otradi. Arguments, ka “tie jau aizbrauks uz Iriju” ir galigi absurds, jo tad jau to pasu varam teikt par iebraukusajiem ne-ES imigrantiem. Priece protams, ka liberali redz tik struju Latvijas atkopsanos, kadu paredz reti kurs, tacu temas “aktualitate” ir pagalam mulsinosa.

“kā sadzīvot ar pieaugošu sabiedrības dažādību un nākotnē neizbēgamu imigrāciju”

Varbūt minētā alternatīva – nopietna ekonomikas sarukšana – ir labāks variants?

Latvijas politiskajā dienaskārtībā jautājumi par to, kā sadzīvot ar pieaugošu sabiedrības dažādību un nākotnē neizbēgamu imigrāciju, aizņem visai mazsvarīgu vietu.
==========================
Kurā vietā “pieaugoša dažādība”? Un kāpēc gan NEIZBĒGAMĀ migrācija?

Kā mantru atkārtot un kā pašsaprotamu lietu uzdot to, kas nebūt nav “akmenī cirsts” – bet, kas, protams, iekļaujas sorosistu antinacionālajā iedeoloģijā. Atkārtosim pēc iespējas bieži, kā Gēbelss: sak, varbūt piepildīsies. Publika noticēs, pieradīs un sāks “ar izpratni gatavoties neizbēgamībai”. Pieradīs, un varbūt vairs nedomās paši.

Nez, vai šeit varētu parādīties arī pretējs viedoklis – tāds, kas nesaskan ar Sorosa maizē briedušās brālības ideoloģiju?…
Par to arī “Dienas”/”Citas dienas” kompašku nespēju cienīt un neņemu par pilnu.

> Haris.
Ja Sorosa vārds neradītu pilnīgu domāšanas paralīzi, tad nāktos atzīt, ka demogrāfiskās tendences ir tādas, kādas tās ir- vecie ļaudis pēc aiziešanas pensijā spītīgi turpina dzīvot par spīti nogrieztajām pensijām, toties bērnu jau tagad dzimst par maz, un turpmāk dzims vēl mazāk, jo valsts ar māmiņu algu apcirpšanu un bērnudārzu nebūvēšanu (un vēl daudz ko citu) ir klaji likusi saprast, ka bērnus labāk gādāt ārzemēs, vai negādāt nemaz. Un sociālā budžeta iekrājumi ir notērēti (ar kādām tiesībām, starp citu?) un šodien dzīvojam no rokas mutē. Un, lai līdzīgi tam, kā padomju laikos tika pierādīts sviesta kaitīgums, tagad nenāktos zinātnieku konsīlijiem nākt pie secinājuma, ka veciem cilvēkiem ir ļoti kaitīgi ēst katru dienu, bet 3x nedēļā ir ļoti veselīgi, kādam ir jāstrādā un jāveic sociālā nodokļa maksājumi. Nedomāju, ka sabiedrība, kas neprata ar prātu tērēt un iekrāt pārticības laikā, pēkšņi iemācīsies ar cieņu un sociāli atbildīgi sagremot ekonomikas sarukšanu. Tātad iebraucēji būs, un mentālā distance starp latviešiem un baltkrieviem ir krietni mazāka nekā, teiksim ķīniešiem. Bet jebkurā gadījumā par to ir jādomā, jo šurp dosies tie, kas kaut mazliet spēj sazināties ar vietējiem, t.i. prot krieviski. Ja šo procesu atstās pilnīgā pašplūsmā, tad krievvalodīgo skaits tikai pieaugs, un problēmas arī. Labi, ka ir vismaz kāds, kas domā tālāk par šodienu.

Tipiski kabinetiska replika, es teiktu.:) Par spīti tam, ka tā ir radīta ar radošu, dziļu, vispusīgu, neprovinciālu un domātspējīgu prātu.:)

Jūsu un Golubovas piedāvātais taču NAV NEKĀDS RISINĀJUMS. Jo kas tad ir MĒRĶIS?
1. Pāri visam – indivīda labklājība “plaukstošā” ekonomikā? Ja tāds ir tas pasaulskats – tad taču labāk braukt prom. Varbūt varat paspēt dzīvot labklājīgi jau šajā dzīvē.:)
2. Cits variants – saglabāt sevi kā nāciju, saglabāt telpu, kurā kā indivīdi varam dzīvot savas valodas un kultūras apstākļos, lai arī ne pārāk labklājīgi materiālā nozīmē?

Saprotams, esmu par šo otro variantu, bet Golubovas piedāvājumu – “subsidētus valodas kursus, kvalificēta darbaspēka piesaisti un sociāli atbildīgu pilsētu plānošanas politiku, kas nepieļautu geto veidošanos” – uzskatu par informēta cilvēka… nu, nezinu, nelietību vai vienkārši tomēr dumību.

Baltkrieviem, krieviem VALODU KURSI?! Un tie viņus atturēs no integrēšanās jau esošajā krievu populācijā un kultūrtelpā, no pievienošanās SC un PCTVL elektorātam?:)
Tad kas vēl atliek – Rumānijas čigāni vai ķīnieši? Varbūt tos Golubova iedomājas piejaucēt latviešu kultūrai un valodai ar “kursiem” un “plānošanu”?

P.S.
Un, protams, PAŠPLŪSMĀ šos jautājumus nedrīkst atstāt. Tikai risinājumi ir vajadzīgi gluži citi.

Varbūt Jūsu versija par to, ko nozīmē ’saglabāt nāciju’ nav vienīga? Iespējams, ne tikai Sorosa ‘tīklu’ pārstāvjiem bet arī daudziem jauniem un izglītotiem latviešiem doma par pašizolāciju stagnējošā valstī nešķiet pievilcīga? Ne visiem tomēr ir alerģija uz cilvēkiem, kam latviešu valoda nav dzimta…

Imigrācijas sekas (autores izlikumā “šausmu scenārijus) nevis “it kā apstiprina ārvalstu mediju ziņas”(atkal autores patvaļīgs apgalvojums), bet faktus, kas uz tiem attiecas, iespējams uzzināt visdažādākos medijos. Fakti ir tie objektīvie notikumi, par kuriem var pārliecināties jebkurš un, kas nemainās atkarībā no novērotāja ticības, vēlmēm vai pārliecības.
Tas, ka šos faktus it kā varētu novērst, pastiprināti sagatavojot augsni imigrācijai, būtu tas pats, kas novērst ugunsgrēku, pieblīvējot dzīvokli ar benzina kannām.

Latvijā uz 1,3 miljoniem latviešu ir apmēram 800 tūkst. migrantu. Otras tādas valsts Eiropā nav. Vai tiešām kādam šķiet, ka mums vēl trūkst “dažādības”?

>andris B.
Ko Jūs uzskatat par migrantiem? Visus kuri nav latvieši? Manuprāt Latvija nekad nav bijusi mononacionāla. Nevajag pārspīlēt.

un ko man tagad darīt? kura valoda man būs jāmācās, lai saprastos ar imigrantiem, lai varētu šos pilnīgi integrēt?

Nu te jau daži, izskatās. labprāt autu kājās pastalas, uzceltu apkārt Latvijai mūri, un tad justos absolūti laimīgi savu tautas brāļu un māsu kompānijā, cits scenārijs tos neapmierina.

Kur kaut kas par svešā ģeopolitiskā telpā apmaldījušos un integrēties negribošo krievimpēristu “īpašo vajadzību” apmierināšanu, tur Saskaņas centra dzeris tut kak tut ar savu odobrjam odobrjam.

Domā, tikai SC pārstāvji saprot, ka globalizācijas laikmetā izvairīties no imigrantiem nespēj neviena valsts, visi pārējie vēl arvien spriež kā tu – pag. gs. 30 -o gadu kategorijās?

Marija Golubeva noteikti nav lasījusi ZEMES ATJAUNOTĀJI(Ātrumā neatceros – Grīns vai Veselis).

uz G.D.
Ar vārdu dažādība laikam jāsaprot ne tikai nacionālo dažadību, bet arī citu. Cilvēki, kuri neveido normālas ģimenes un nerada un neaudzina bērnus arī ir tie, kuru dēļ Eiropas valstis ir iekļuvušas šajā apburtajā lokā.
Nav gan dzirdēts, ka viesstrādnieki uz R-eiropas valstīm dotos vieni paši – bez ģimenēm, bērniem un vecākiem. Viņi ierodas vieni un vēlāk apaug ar saviem radiem, kuru viņiem ir ļooooti daudz. Un viņiem ir nepieciešamas gan bezmaksas skolas bērniem, gan pensijas veciem ļaudīm, plus dažādi pabalsti utt.

NELIKUMĪGIE VARAS SAGRABĒJI KOPŠ 1991G PRET LATVIEŠU NACIJU NOTUR ekonomisko un politisko GENOCĪDU, Ka SEKAS IR AP 50 000 LATVIEŠU IZDZĪTI NO VALSTS, SAKOTIES EIROPAS SAVIENĪBAS OKUPACIJAI.TŪKSTOŠIEM IZNĪCINĀTU ĢIMEŅU UTT. KRIEVU OKUPACIJAS LAIKĀ ŠEIT TIKA IEVESTI AP 800 000 KOLONISTU. VARU SAGRĀBUŠIE SOCIOPĀTI TAGAD DRAUD AR TO PAŠU KO KRIEVU KOMUNISTI-IEVEST NAKAMOS SALAŠŅU TŪKSTOŠUS,NACIJU,KULTURU, VALODU NAU UN TAMLĪDZĪGI!!! ŠITAS VISS IR NOZIEGUMS PRET MUMS LIELKAPITALA INTERESĒS. MUMS IR TIESĪBAS UN PIENAKUMS UZ SACELŠANOS, EKONOMISKĀ GENOCĪDA REŽĪMA MAIŅU MŪSU PAŠU INTERESĒS!!!

Mums noteikti nav vajadzīgi viesstrādnieki un vēl ilgi nebūs vajadzīgi jo Latvijas ekonomija neattīstās. Golubeva raksta tendenciozi lielkrievu šovinisma virzienā.Diemžēl treknajos gados iebraukušie viestrādnieki padarījuši Rīgas publiku vēl krieviskāku un brutālāku.Par kādu sabiedrības dažādošanu te var būt runa. Ne jau krieviski runājoša inteļģence te iebrauc.

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Marija Golubeva
Laiks mainīt akadēmiskās tradīcijas (184)
Marija Golubeva

Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) filozofijas nodaļas studentu atklātā vēstule, kuru uzdrošinājās parakstīt tikai daži, ne tikai piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību, bet arī izraisīja represīvas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Marija Golubeva
Kā atvērt valsti (33)
Marija Golubeva

“Latvijā ir daudz vairāk cilvēku, kas var piedalīties ar labām idejām, nekā ietilpst vienas ministrijas apspriežu telpā.” Šie vārdi, ko teica politikas pētniece Iveta Kažoka, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books