Tuvredzīgā taupība (93)
Autors: Nellija Ločmele
Publicēts: 2009. gada 25. novembris 09:48
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Protams, ka partijas arī Latvijā ir jāfinansē no valsts budžeta. Taču aptaukošanās upuris pie labākas veselības netiek, ja diētisko jogurtu uzdzer pa virsu speķamaizēm. Tā arī partiju sabiedriskās finansēšanas mērķi – godīgāku politiku – nevar sasniegt, ja nodokļu lati tikai papildina ietekmīgo sponsoru „kolekti” un netiek principiāli ierobežots partiju rijīgums jeb politiskās ietekmes atkarība no naudas. Šie pamatprincipi Saeimai ir jāīsteno, vai arī šonedēļ virzību sākušais likumprojekts par valsts finansējumu partijām paliks bez patiesa ieguvuma sabiedrībai.

Pilsoņu lielā neuzticēšanās politiskajām partijām un to šeptēšanās dažu ietekmīgu sponsoru interesēs gadiem Latvijā ir veidojusi noslēgtu burvju apli, kas mūsu valstij ļāvis palikt kā izņēmumam no Eiropā akceptētās prakses, ka nodokļu maksātāji piedalās demokrātiskas partiju sistēmas uzturēšanā, jo tā ir reālais pārstāvniecības mehānisms.

Pēc daudzu gadu muļļāšanās Saeima pērn deva zaļo gaismu valsts finansējuma ieviešanai partijām, uzdodot attiecīgu likuma grozījumu pieņemšanu valdībā jau līdz šā gada maijam, taču izpildvara šajā lietā nav bijusi sevišķi izpildīga. Politisko partiju finansēšanas koncepcija pieņemta jau janvārī, bet partiju finansēšanas likuma grozījumi tikai šonedēļ nonākuši Ministru kabinetā, turklāt vairāki būtiski jautājumi nav regulēti, un jaunās kārtības ieviešana atlikta no 10. uz 11.Saeimu. Finanšu ministrija iebildusi, ka pašreizējā budžeta situācija neļauj uzņemties papildu izdevumus. Taču šī ir reize, kad uzvarēta kauja par taupību nozīmē zaudētu karu pret valsts nozagšanu.

Par kādām izmaksām ir runa? Valdība rosina partijām, kas vēlēšanās ieguvušas vairāk nekā 2% balsu, ik gadu piešķirt 50 santīmu par katru tās vēlētāju. Piemēram, 9.Saeimas vēlēšanās vairāk nekā 2% balsu ieguva 9 saraksti, par kuriem kopā nobalsoja gandrīz 855 tūkstoši vēlētāju, tātad ikgadējās izmaksas šo partiju finansēšanai būtu 427 tūkstoši latu jeb 1,7 miljoni visā Saeimas pilnvaru termiņā. Nav dārga maksa, un to būtu jēdzīgi pat dubultot, ja pretī saņemam būtiskus uzlabojumus politiskajā procesā.

Ilustrācijai divi skaitļi. Pirmais – 5300. Tik maz Latvijā ir cilvēku, kas ziedojuši partijām laikā no 2002. līdz 2008.gadam, liecina KNAB datu bāze. Otrs – 15 miljoni. Tik dārgi partijām izmaksājušas trīs vēlēšanu kampaņas šajā pašā laika posmā. Šaura cilvēku saujiņa, kas par lielu naudu pasūta mūziku, ir Latvijas politikas firmas zīme. Un tā arī ir atbilde uz jautājumu, kas jāmaina partiju un vēlēšanu finansēšanā – jāmazina atkarība no dažiem lieliem ziedotājiem un jāierobežo dārgo kampaņu ietekme uz vēlēšanu rezultātu.

Valsts finansējuma ieviešana partijām ir solis pareizā virzienā, un arī valdības izvēlētais naudas sadales princips ir pieņemams. Taču atvēlētā summa nebūs pietiekama un iecerētās pārmaiņas nedos rezultātu, ja nepiepildīsies vēl vismaz trīs svarīgi nosacījumi.

Pirmais, ir jāsamazina summa, ko viens cilvēks partijai var ziedot gada laikā, lai liktu partijām piesaistīt vairāk atbalstītāju un ierobežotu lielo sponsoru īpatsvaru. 100 minimālās algas – šie ziedojuma griesti absolūtajam vairākumam ekonomiski aktīvo vēlētāju ir tikpat nesasniedzami kā debesis un kalpo tikai partiju saimnieku ērtībām. Samazinot griestus uz pusi, partijām būs jādubulto ziedotāju loks. Un pat tad iesaistīts būs tikai pusprocents iedzīvotāju.

Otrais, ir jāpārskata kampaņas regulējums, kas pirms pašvaldību vēlēšanām vājināts. Lauvas tiesu visu kampaņas izdevumu veido reklāma, tāpēc koalīcijai jāpieņem vismaz pašas konceptuāli atbalstītie ierobežojumi – televīzijas reklāmai noteikt divu stundu un radio reklāmai vienas stundas apjoma limitu katrai partijai un aģitācijas aizliegumu paplašināt līdz trijām dienām pirms vēlēšanām, nevis tikai vienu kā pašlaik.

Pie tā gan nevajadzētu apstāties. Jāpanāk faktisks vēlēšanu tēriņu griestu samazinājums vismaz tādējādi, ka kampaņas izdevumos atkal tiek ieskaitīta aģitācijas materiālu sagatavošanas, partiju avīžu, kampaņas pasākumu organizēšanas apmaksa, kas pērn absurdā kārtā tika izslēgta no šī regulējuma (skat. sīkāku analīzi Providus pētījumā).

Kampaņas tēriņu griesti jau tā ir pa kabatai tikai dažām partijām, un nākamgad pretēji tautsaimniecības loģikai tie vēl pat pieaugs – tāpēc, ka ir piesaistīti vidējai algai valstī 2 gadus pirms vēlēšanām. Trekno gadu gāzētāju uzskrūvētais 2008.gada algu lēciens atgriezīsies pie mums vēlreiz kā uzpūsta smadzeņu skalošanas kampaņa 2010.gadā.

Visbeidzot, šo regulējumu pārkāpšana jāpadara patiešām sāpīga un sarežģīta. KNAB tiesības apturēt kampaņu faktiski nedarbojas, ja nav ieviesti šķietami nelieli precizējumi likumos, kas ļauj operatīvi sekot faktiskajiem partiju tēriņiem. Piemēram, šogad pirms vēlēšanām KNAB neapturēja nevienu kampaņu, jo biroja apkopotie dati neuzrādīja pārtēriņus, bet pēc vēlēšanām divas partijas pat savās oficiālajās deklarācijās atzina finanšu griestu pārkāpšanu. Protams, tie nebija salīdzināmi ar pieckārtējo TP vai trīskāršo LPP/LC tēriņu griestu pārkāpumu 2006.gada vēlēšanās, par ko tiesāšanās ilgst jau gadiem, kamēr šīs partijas turpina lietot nelikumīgi iegūto varu, tajā skaitā staipot kampaņu regulējumu savās interesēs. Jā, Temīda ir akla, bet tai nav jābūt vēl arī klibai un bezzobainai.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(48 balsotāji )
Komentāri

Ja partijas tiek finansētas no budžeta, tad loģiski būtu noņemt visus nodokļu atvieglojumus ziedotājiem, jo faktiski jau šī ir budžetam pienākošās nauda, par kuras izlietojumu šobrīd lemj ziedotājs.

82.
Absints uz Charlotte
2009. gada 26. novembris, 11:44

Piekrītu Jūsu komentāram. Nekur neesmu teicis, ka griestu noņemšana būtu taisnīgāks risinājums. IR godīgi politiķi. Taču Charlotte, kā novilksi robežu starp tiem un tiem negodīgajiem? Un kā zināms viena darvas karote medus mucā…
Likumi galvenokārt tiek izdoti tiem, kas ir tie sliktie, ne labajiem. Diemžēl. Viss krimināllikums, piemēram nav domāts lojālajiem, godīgajiem, Latvijas pilsoņiem. Nellijas priekšlikumā, piemēram, ir ieteikts ierobežot TV reklāmu uz s stundām. Man liekas, ka vajag 2 stundas 5 minūtes. Ar ko mans priekšlikums ir labāk vai sliktāks par Nellijas?. Ar neko, jo abi ir slikti, jo abi ir balstīti uz principu „ierobežot atļauto valsts noteikto oficiālo laiku” Bet tajā pašā laikā komisijā par to var diskutēt mēnešiem, jo ir vidējie rādītāji, statistika… Cits piemērs Kā ar SMS izsūtīšanu, operatori tagad ir uz to naski. Priekšlikums par to klusē., bet vai to ar nevajag ierobežot? Kā par maksimālajiem reklāmas plakātu izmēriem? Nu ietērps Saules akmeni oranžu piemēram? Pareizi – vajag ierobežot, jo mazām partijām tādas iespējas nebūs, Ja mēs ejam šajā virzienā, tad vienmēr būs 100 detaļas, un 101. par kuru tiks aizmirsts. Kāpēc tam te vajag tērēt manu nodokļu maksātāju naudu? Tāpēc jau Latviai naudas nav, ka tā tiek tērēta nevajadzīgām lietām. Atzītam, ka Latvija nespēj šo likumiune izstrādāt, ne galvenais, īstenot. Vai nepietiek ar pozitīvismu, kā Latvijas bezzobainības spoguli? 50 santīmi un 2 stundas televīzijā visu sakārtos? Nu neesmu tik naivs Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju piecīti ceļu policijai, lai atpirktos par ātruma pārsniegšanu, neuzskata par korupciju. Vai tā ir tā augsne godīgumam?
Tāpēc labāka ir atklātība, jo griesti tikai rada vēlēšanos slēpties. To, kā netiešo reklāmu var taisīt , labi parādīja Meteorīts. Griesti nosaka, ka tādai netiešai reklāmai ir zāļā iela . Un, ja vēl pēc vēlēšanām „sponsors” kaut drusku var dabūt atpakaļ no valsts. Super! Un Tevis minētie „godīgie”, tādā veidā tikai cietīs. Es tomēr dodu priekšroku redzamam pretiniekam, ne tādam, kas slēpjas aiz mākoņiem.

Domājiet, ja finansēs partijas no valsts, tad nebūs iespēja atnākt kādam “biznesmenim” no mākoņiem vai rimi un papildus valsts naudai iegrūst miljonu savā partijā? Līdz ar to citi vienalga būs spiesti vai nu meklēt sev tādu pašu “labdari”, vai vienmēr palikt malā?

Precīzi!
Lielāki un sarežģītāki ierobežojumi sasniedz pretēju efektu, tie ļauj ļoti veikli krāpties, slēpjoties aiz likuma burta, jo jēga sen jau pazudusi daudzajos aprakstos par to, cik minūtes reklāmas drīkst raidīt un cik gab. reklāmas lapeles drukāt.
Vienkārša, visiem saprotama partijas lielo ziedotāju publiskošana un pārbaude būtu daudz efektīvāka. Nedomāju ka vajadzētu kratīt cauri tos, kuri ziedojuši Ls 100, bet lielajiem maksātājiem gan būtu jāparāda, no kurienes viņu nauda “aug”. Tas paplašinātu partiju finansētāju loku, un neļautu patiesajai varai koncentrēties dažu bagāto ziedotāju lokā.

85.

“Vienkārša, visiem saprotama partijas lielo ziedotāju publiskošana un pārbaude būtu daudz efektīvāka. Nedomāju ka vajadzētu kratīt cauri tos, kuri ziedojuši Ls 100, bet lielajiem maksātājiem gan būtu jāparāda, no kurienes viņu nauda “aug”.”

Pilnīgi piekrītu, vajag atcelt visu ierobežojumus un kārtīgi paskatīties, lai ziedotu tikai godīgi nopelnītu, nevis sazagtu vai kā citādi iegūtu naudu. Tajā mirklī, kad tu zini, ka cilvēks liek idejas atbalstā sūri grūti nopelnīto, tad nevar būt nekādu pretenziju pret to, ka viņš izliek lielu naudu, kas citiem nav pa kabatai. Visu cieņu tādiem cilvēkiem.

Mans lozungs: dzīvosim godīgā sabiedrībā, neradīsim absurdus šķēršļus, kur tie ir bejēdzīgi un nenesīs rezultātu.
Tie ir liekuļi, kas cīnās par visādiem ierobežojumiem, jo arī viņi sirds dziļumos saprot, ka neko te neviens neierobežos, ka visu ierobežojumus tā kā tā apies. Un ierobežojumi ir kaitīgi un lieki pēc būtības, kā jau vairākkārt te rakstīju. Bet šiem cilvēkiem jau pati cīņa ir mērķis, nevis gala rezultāts. Viņi cīnās cīnīšanās vārdā, padarot mūsu sabiedrību par sīkumaini reglamentētu absurdu.
Par ko tad brēks, ja atcels ierobežojumus?

86.

Man bail, ka tiem 100 svētajiem vairs nav daudz kur atkāpties, un izmaiņas likumā, spiežot tikai uz viņiem, varētu būt tīri simboliskas. Taču mēs vēl neesam apskatījuši pēdējo iespēju – Satversmes 47. pantu, kurš piešķir prezidentam likumdošanas iniciatīvu. Varbūt šoreiz lielākais spiediens jāizdara uz prezidentu, neaizmirstot arī Saeimu? Šāds process gan būtu jākoordinē.

87.
Vladis Spāre > charlotte
2009. gada 26. novembris, 17:28

“Atvainojos Jums, Spāres kungs, pārāk rupji/emocionāli Jums uzbruku. Pieņemsim, Jūs esat ideālists :)

Jūs neko rupju man nepateicāt, vienīgi apšaubījāt manu veselo saprātu. Jumss ir tādas tiesības. Šaubīties par visu ir arī mans lozungs. Es nepieņemu Nellijas raksta pirmo (sic!) frāzi:
“Protams, ka partijas arī Latvijā ir jāfinansē no valsts budžeta.” kā kaut ko pašsaprotamu. Ja viņa uzrakstītu “Protams, ka zeme ir apaļa”, tad man nebūtu iebildumu. Bet šis Čapajeva stils man nav pieņemams, kad abgalvojumi tiek bārstīti bez iedziļināšanās lietu būtībā, kā cērtot ar zobenu. Tāpēc arī te diskutējam. Un izrādās, ka es nebūt neesmu viens, kas iebilst pret absurdiem ierobežojumiem. Ari Jums iesaku kritiskāk attiekties pret visu, ko Jums ceļ galdā dažādi taisnības cīnītāji. Labāk ir kļūdīties, domājot patstāvīgi, nekā akli sekot pašpasludinātu vienīgās patiesības paudēju tekstiem.

Ne velti citās ES dalībvalstīs nav tāda partiju finansēšanas modeļa kā tas ir Latvijā. Pati par sevi partiju finansēšana no valsts budžeta negarantē korupcijas izskaušanu kā tādu, tomēr tas ir viens no būtiskiem korupcijas mazināšanas soļiem. Viens no galvenajiem efektiem būs tāds, ka šāds regulējums tomēr nepieļautu tik agresīvu vēlētāju zombēšanu (šlesera kampaņa RD vēlēšanās), bet vienlīdz svarīgi ir arī individuālo ziedojumu ierobežojumi partijām, jo bez ierobežojumiem lielas jēgas jaunajam politisko partiju finansēšanas likumam nebūs.

Diskusija par plusiem vai mīnusiem partiju tēriņu un ziedojumu sakarā man atgādina debati, vai labi ir noteikt ierobežojumus alkoholiskiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem. Vienmēr atrodas pilnīgas rīcības brīvības aizstāvji, kas dedzīgi skandē – jāatļauj viss un tikai katra paša ziņā ir, ko un cik daudz lietot. Tomēr vienā aspektā visi ir vienisprātis, ka NEPILNGADĪGAJIEM šīs lietas ir aizliedzamas.
Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Latvijā vidējais statitiskais vēlētājs, iespējams, balansē uz pilngadības/nepilngadības robežas demokrātijas pieredzes aspektā. Tas varētu būt viens no būtiskajiem argumentiem, kāpēc Latvijas situācijā jāierobežo vēlētāja masīva apstrāde ar puspatiesām partiju reklāmām.

90.
Vladis Spāre >Parastais
2009. gada 26. novembris, 21:22

Vēlētāji ir PILNGADĪGI.
Salīdzināt vēlēšanas ar alkoholisku plostu, kura laikā caur reklāmām tiek nodzirdīt pusaudža prātā esoši latvju bāleliņi un zeltenītes, skan forši, man jau patīk:)
BET. Vai uztvert savus līdzcilvēkus par nepilngadīgiem indivīdiem, kuriem nav nobriedušas smadzenes demokrātijai, ir korekti? Kurš te man tikko jautāja par mantisko stāvokli un prāta spējām?:)

91.

Atļauj pajautāt – kā var nobriest demokrātijai? Kā godīgs lauku cilvēks var uzzināt, ka smukais, smaidīgais deputāts neko netaisās izpildīt no sasolītā? Kā ierindas vēlētājs var zināt reklāmas aģentūru virtuvi un kas ir polittehnoloģija? Ierindas vēlētājam sapņos nerādās, kāda mašinērija tiek iedarbināta viņa apmuļķošanai!
To pieredzi iegūst paaudzēs, no bērna kājas mācot atpazīt melus no patiesības.
Pieredze nerodas no prāta, tā rodas no informācijas pieejamības. Mēs, interneta lietotāji, esam ievērojami labākā situācijā nekā vecāka gada gājuma ļauži, kas neko citu kā TV reklāmas un outdoorus uz ielām neredz. Tāpēc pagaidām Latvijā uzvar nauda, nevis idejas!

Izteikšu prognozi: nākošo Saeimas vēlēšanu kampaņu papildspēki būs jauna veida trešās personas. Tās vairs nebūs steigā dibinātas biedrības, bet jau laicīgi veidotas organizācijas ar lielāku iesaitīto skaitu. Pelēkā zona. No vienas puses, apsveicami, ka notiek kaut kāda sabiedrības aktivizēšana. No otras, velk uz tādu kā pakļauto organizāciju pusi, kurās idejas tiek iepotētas no augšas. Interesants fenomens ir vēlme noteikt vecuma cenzu dalībai – 30 gadi. Kaut kur laikam tiek rēķināts, ka šis ir nestabilākais elektorāts par kuru vērts pacīnīties, ja tiek domāts par nākotni.

hm …
Interesanti, labi, sakarīgi
tikai
TAGAD
Kā šo sakarīgo diskusiju pavērst tā, lai KATRAI politiskajai partijai mēneša laikā uzprasītu, ko tā reāli domā DARĪT šai lietā un KAD?
Un vajadzētu uzprasīt tā, lai tām visam būtu jāatbild
—————–

P.S. Attiecībā uz progresīvā nodokļa ieviešanu (vismaz principā) politiskās partijas jau gandrīz pilnībā jau ir sniegušas savu attieksmi. Un tagad padomāsim. Ja izdodas atrast vēl vismaz pāris šādu visiem vēlētajiem būtisku jautājumu, kuri pretēji vēlētāju interesēm gadiem bremzēti, TAD atliek tautas referenduma ceļš. Un atkal. Tas mums izmaksātu lētāk kā gaidīt un cerēt, ka kāda t.s. “lielā varas partija” kaut kad varbūt pabeigs mūsu valts politiskās sistēmas veidošanu

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Migla un cerība (252)
Nellija Ločmele

Ja vien iespējams sarūgtinājums pēc nāves, Tomasa Džefersona vilšanās būtu dziļa. ASV Neatkarības deklarācijas autora slaveno izvēli – labāk avīzes bez valdības, nekā valdība bez [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Lavīna un sniegpārsliņas (210)
Nellija Ločmele

Lavīnā neviena pārsliņa nejūtas atbildīga. Iedomājos par šo teicienu treknas sniega putras klātajā atceļā no jaunā tautas attīstības pārskata atvēršanas pasākuma. Pārskats tieši par to [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Brīvprātīgais nodoklis (287)
Nellija Ločmele

Novēlu jums jaunajā gadā nomaksāt visus nodokļus, premjers sacīja tautai pusnaktī pirms gadu mijas. Vai arī jau iepriekš pateicās. Varbūt lūdza vai laikam drīzāk atvainojās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Valsts kā jautājums (62)
Nellija Ločmele

„Jā” ir ļoti stiprs vārds. Atbildība, atbalsts, uzticēšanās, iespēja. Vārds, kas rada. Apgūstiet prasmi pateikt „nē”, rekomendē laika plānošanas eksperti un psihologi, bet ir taču nepieciešams vispirms [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Priekā! Uz vadoņa veselību (88)
Nellija Ločmele

Neprātīgā  „gāzi grīdā” taktika, kas radījusi valsts dzīvotspējai bīstamas ekonomiskās krīzes komplikācijas, nu tiek piedāvāta kā zāles arī politikas mazspējas ārstēšanai.  Moka paģiras? Dzeriet vēl, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books