Pusmiljonu un arestu – deputāts pret žurnālisti (35)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2009. gada 26. novembris 18:19
Atslēgvārdi: , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pusmiljons latu un krimināllietas ierosināšana, kuras rezultāts prasītājam labvēlīga sprieduma gadījumā var būt arests – tādas prasības no Saskaņas centra (SC) ievēlētais Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis izvirzījis pret žurnālisti Guntu Slogu par viņa portretējumu žurnālā Sestdiena.

Lai gan pagājušajā nedēļā Saeima beidzot izslēdza no Krimināllikuma atavismu – 158. pantu, kas ļāva personai prasīt krimināllietas ierosināšanu par goda un cieņas aizskaršanu, viens tomēr palicis un ļauj prasīt kriminālprocesus par neslavas celšanu (157.pants).

“Lietām, kas attiecas uz civiltiesiskiem strīdiem, Krimināllikumā nav vietas,” saka Latvijas žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders. “Mums ir pieredze, ka ir tiesneši, kas pret šo iespēju izturas atbildīgi, bet ir tādi, kas pie katra politiska pasūtījuma steidz rosināt lietas tikai par to, ka kaut kas ir publicēts presē.” 158.panta svītrošana esot apsveicama, jo “tas tika izmantots kā politisks instruments, lai izrēķinātos ar žurnālistiem un mediju vadītājiem”.

Īpaši nedomāja

Juridiskās komisijas atbildīgais deputāts Imants Valers (TP) atzīst, ka nav bijis īpašu diskusiju, vai šādu strīdu kriminalizācija vispār ir nepieciešama. “Ziniet, tas vilkās tik ilgi, divus gadus,” viņš mēģina atcerēties. “Tieslietu ministrijā ir darba grupa ar tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, viņiem iebildumu nebija un mums arī ne.”  Beigās viņš kā pamatojumu min vārds vārdā TM uzrakstīto, ka goda un cieņas aizskaršana ir vieglāks, personiskāk vērtējams nodarījums, tāpēc tas jārisina civiltiesiski, bet neslavas – celšana smagāks, sabiedrisks nodarījums.

Prasa pusmiljonu, jo jūtas pazīstams

A.Mirska sūdzībā tiesai, kurā saskaitītas 20, viņaprāt, nepatiesas ziņas, teikts, ka G.Slogas raksts “kopumā ceļ neslavu – tajā ir publicētas gan nepatiesas,viņa godu un cieņu aizskarošanas ziņas, gan kopumā raksta tonis ir uzbrūkošs, pilns ar sarkastiskiem epitetiem un salīdzinājumiem. Žurnāliste izsaka pārmērīgi aizskarošu viedokli un ne ar ko nepamatotas prognozes.”  Žurnāliste esot izmantojusi “psiholoģisku metodi, lai ietekmētu vēlētāju noskaņojumu, diskreditē A.Mirski personīgi un viņa pārstāvēto politisko spēku”. Viņa godu stipri aizskarot un neslavu ceļot arī salīdzinājums ar Minhauzenu.

A.Mirskis ne tikai lūdz tiesai pieprasīt atklāt žurnālistes avotus, bet arī piedzīt Ls 528 000 kompensāciju, pamatojoties gan uz to, ka raksts publicēts populārā izdevumā (sūdzības autori uzskata, ka Dienas tirāža šovasar bija 176 tūkstoši, un par katru eksemplāru jārēķina Ls 3 kaitējums), raksts ietekmējis viņa attiecības ar darījumu partneriem, “politiķa reputācijas sagraušanai ir smagākas sekas nekā vidusmēra iedzīvotāja reputācijas sagraušanai” un A.Mirskis ir sabiedrībā pazīstams cilvēks, bijis Saeimas un tagad eirodeputāts. “Līdz ar ko viņu pazīst vidusmēra lasītāju lielākā daļa,” teikts sūdzībā.

Brīdinājums žurnālistiem

A.Mirska advokāte Inguna Kalniņa citadiena.lv skaidroja, ka viņš esot izvēlējies kriminālapsūdzības, nevis civiltiesisku ceļu, “lai liktu žurnālistei saprast, ka nevar par personu rakstīt pēc baumām, savām vīzijām un sagrozot faktus”.  Sarunas gaitā “žurnālistei” pārtop par “žurnālistiem”, taču tas nekādā gadījumā neesot uztverams kā mēģinājums iebiedēt šīs profesijas pārstāvjus, jo “personas likumīgo tiesību izmantošana nevar būt iebiedēšana”.

Jūrmalas tiesa pēc A.Mirska lūguma ir ierosinājusi krimināllietu, un G.Sloga ir apsūdzētās statusā. Viņa norāda: “Rakstot šo rakstu, tāpat kā visus citus, esmu stingri pieturējusies pie žurnālistu ētikas principiem un visiem kritērijiem, kas vienmēr bija svarīgi laikrakstam Diena. To skaitā turēt saviem avotiem doto solījumu neatklāt tos. Pašlaik neesmu gatava komentēt A.Mirska iesniegtās sūdzības saturu. Taču uzskatu par absurdu situāciju, kad pēc godprātīgi padarīta darba žurnālists tiek saukts pie kriminālatbildības. Tāpēc, manuprāt, apsveicams ir Saeimas lēmums svītrot no Krimināllikuma pantus, kas šādu atbildību paredz.”

A.Mirskis tiesā vērsies pēc nu jau Saeimas izsvītrotā 158.panta, taču viedokļi atšķiras, kas notiks tālāk.  LŽS vadītājs uzskata, ka lietu nāksies izbeigt, savukārt A.Mirska advokāte ir pārliecināta, ka “95% prasības ir par neslavas celšanu un tā turpināsies”.

LŽS līderis norāda, ka eirodeputāta prasība ir nesamērīga un atgādina daudzos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kuros amatpersonas goda un cieņas robežas traktētas daudz plašāk nekā ierindas pilsoņa. “Prasības celšana par pausto kritiku liecina, ka varbūt viņš nav līdz galam izpratis – viņš šobrīd pārstāv varu un varas pārstāvim  ir jābūt pacietībai uzklausīt dažādus viedokļus, kritiku, un diskutēt ar tiem, kas ir citās domās.”

Neņem vērā rekomendācijas

Šādu lietu nav daudz. Lielāko skandālu savulaik izraisīja tiesas spriedums, kas atzina par vainīgu žurnālisti, kas salīdzināja vietējo policistu ar Robinu Hudu. Pēc tā arī sākās debates, ka kriminālsodi par goda un cieņas aizskaršanu, un neslavas celšanu no likuma būtu jāizslēdz.

Tiesu informācijas sistēmas dati rāda, ka par 157. un 158.pantu no 2005. līdz 2009.gadam notiesātas kopā piecas personas. Civillietu skaits ir daudz lielāks un skaidri parāda tendenci . Piemēram, 2007.gadā pirmās instances tiesā iesniedza 34 prasības, no kurām visas tiesa noraidīja. Taču, ja tiesa ir ierosinājusi krimināllietu, žurnālists līdz tās izskatīšanas beigām ir apsūdzētais.

Pat Tieslietu ministrija, kas virzīja grozījumus, to anotācijā pati atzīst: “Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā aizskārusi personas godu un cieņu, tiktu sākts kriminālprocess.” Un kriminālprocesa sākšana jau pati par sevi rada personai „neērtības”. Turklāt prasītājam nav nekādas atbildības, ja žurnālistu attaisno.

Ministrijā citadiena.lv pamatoja, ka pants par neslavas celšanu saglabāts, jo Civillikums runā tikai par goda un cieņas aizskaršanu, bet Krimināllikumā ir darīšana ar apzinātu neslavas celšanu, kas izslēdz labticīgu maldīšanos vai kļūdu. “Ir jāatceras, ka valstij pienākums  aizsargāt personas godu un cieņu ir noteikts Satversmes 95.pantā. Līdz šim šāda aizsardzība daļēji dublējās starp kriminālo un civiltiesisko, kas ar grozījumiem tika novērsta.”

Tā arī aizbildinās, ka ārvalstu pieredze ir ļoti atšķirīga un godu un cieņu aizsargā ar krimināltiesiskiem līdzekļiem gan Argentīnā, Austrijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Krievijā u.c. valstīs.

Deviņi atteikušies

Eiropas padome un EDSO jau vairākus gadus aicina dalībvalstis atteikties no kriminālatbildības par goda un cieņas aizskaršanu un neslavas celšanu.  EDSO mediju brīvības tiesībsargs vēl šomēnes, apsveicot Lielbritāniju ar šāda lēmuma pieņemšanu, sacīja, ka, lai gan arhaiskie panti rietumvalstīs gandrīz nav lietoti, to “stindzinošais efekts”  darbojas pats par sevi. Deviņas EDSO valstis ir atteikušās no kriminalizācijas.

Krimināltiesību lietpratējs Andrejs Judins citadiena.lv norādīja, ka žurnālistiem nav imunitātes pret Krimināllikumu, taču tas nenozīmē, ka “katra pārāk jūtīgas personības dēļ žurnālistu var saukt pie atbildības”.  Taču ar 157.pantu esot problēma, jo cilvēki pārāk viegli kļūst par apsūdzētajiem, kamēr ECT prakse iet tieši pretējā virzienā un atgādina publiskām personām, ka tām jārēķinās ar viņu darbu analīzi un kritiku.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(20 balsotāji )
Komentāri

Nu tas ir īsts murgs.
Mirskis, acīmredzot, jau ir iedomājies, ka viņš ir Krievijas t.s. “parlamentā”, kur tāda veida izrēķināšanās ar žurnalistiem un laikrakstiem ir standartprocedūra.
Normālā demokrātiskā valstī nekas tāds pat nebūtu iespējams.
Ja esi tik vārīgs – neej par deputātu, un būs viss OK ar “godu” utt.
Ja esi publiska persona, esi gatavs arī ne pārāk cildinošiem, un pat nepatiessiem rakstiem, ja sabiedrības labums tos atsver.
SC, patiešām, dzīvo pēc Maskavas, nevis ES laika.

P.S.Visiem iesaku filmu “Nācija pret Lariju Flintu”, tur viss par preses brīvību amerikāņu izpratnē.

Man ļoti patika arguments, ka viņa kā viņa kā deputāta reputācija ir aizskarta smagāk nekā parasta iedzīvotāja reputācija. Nevajag līst politikā, ja tik smalka dvēsele! Zīmēties patīk, bet būt publiskai personai ne?

Vēl viens, kam vara galvā sakāpusi. Mirskim vajadzētu tomēr tikt skaidrībā, kas tad viņš pirmām kārtām ir – uzņēmējs vai tautas kalps ar visu kas no tā izriet.

Domāju, ka šis pants apzināti ir atstāts Krimināllikumā – vai tik TP nevadīja tieslietu ministriju?

ECT cooling effect, ko kāda norma var radīt, ne reti ir atzinusi par neatbilstošu cilvēktiesībām.

Bet mani aizvaino, ja kāds, kuru ne pazīstu, ne zinu, kurš nepazīst mani, kuru neesmu ne uz ko pilnvarojusi, vai jebkādā citā veidā lūgusi mani pārstāvēt, mani nosauc par “vidusmēra iedzīvotāja”.
Diez kādi darījumu partneri ir eiropas deputātam? Vispār pretīgi. Protama lieta, kādreiz žurnālisti aizraujas un zaudē mēra sajūtu, taču nedomāju, ka šis ir tas gadījums. Te izskatās kāds vaino spoguli, ka ģīmis greizs.

6.
dzeris - Jūrmalniece.
2009. gada 26. novembris, 18:56

Tur jau tā nelaime, ka viņš, izskatās, absolūti neapzinās, ka viņš nav kungs, bet kalps, kuram ir daudz vairāk pienākumi, kā tiesības, un kura kungiem – tautai, kam viņam jākalpo, ir lielākas tiesības, kā viņam, arī tiesības par viņu pasmieties un viņu kritizēt, un pat kritizēt bez pamata.

“raksts ietekmējis viņa attiecības ar darījumu partneriem” – nez’, kas ir tie politiskie “darījumi”, kurus slēdz deputāts.

Politiķim ir arī daudz vairāk iespēju veidot pašam savu pozitīvo tēlu, nekā vidusmēra pilsonim.
Normālā sabiedrībā viņš ar šādu gājienu – tiesāties ar žurnālistu – savu darbību politikā varētu izbeigt.

Ha-ha, vēl tagad atceros to rakstu, jo tas bija izcils. Viens no retajiem, kuru ir vērts atcerēties, jo tas spilgti un trāpīgi parādīja, kādi cilvēki atrodami partiju sarakstos :)

Mirskis nevarēja nereaģēt, jo viņam līdzīgajiem ir svarīgi kaut ko darīt, ja viņiem šķiet, ka kāds “obižajet” (tas nekas, ka pamatoti). Šādiem indivīdiem dvēsele ir jūtīga, trausla, šķīsta, tāpēc arī pieprasītā summa ir astronomiska. Redz, nabadziņš biznesa partneru acīs esot diskreditēts – tie viņam laikam sensitīvi kā akciju tirgus; pirms tam darbojās un brāļojās, bet te pēkšņi ļaunās žurnālistes rakstā uzzināja, kāds patiesībā ir Saša. Nabadziņš. Varbūt intelektuālis Saša vēl varētu uztaisīt ziedojumu kontu, jo trauma tak ārprātīga?

Kopš kura laika žurnālistiem aizliegts lietot epitetus, metaforas un salīdzinājumus vai izteikt prognozes, balstoties uz savākto informāciju? Tad jau Slakteris varētu sūdzēt tiesā The Economist par viņa salīdzināšanu ar Boratu, Repše virkni mediju par salīdzinājumu ar marsiešiem utt. Tas ir absurds.

Nu, ziniet, esmu gatava iet piketēt, lai aizstāvētu Guntu Slogu! Preses brīvībai sagribējuši ķerties pie rīkles! Ko vēl neizdomās, tautas kalps nožēlojamais!!! Turieties, G.Sloga!

Dobelis teica: jebkura reklāma laba, arī negatīvā, Stendzenieks domā tāpat, kas ir mainījies?
Deputāti grib kļūt pozitīvi? Vai klibo humora izjūta, kā arābiem?

11.
jūrmalniece - dzeris
2009. gada 26. novembris, 20:52

Pat nezinu smieties vai raudāt par šitādiem ‘priekšstāvjiem’, nāk prātā tas krievu teiciens ‘s grjazi v knjazi’.

Kā gan nabaga Mirskis tagad dzīvo ar sagrauto reputāciju? Vai vispār var sagraut to, kā nekad nav bijis?
Esot ietekmēts vēlētāju noskaņojums-”Dienas” lasītāji- Mirska vēlētāji? Tur jau zirgam jāsmejas!Lai gan pēc tā asprātigā portretējuma kāds varbūt arī nobalsoja-frizūra ta tīri tā nekas.
Neslavu ceļot salīdzinājums ar Minhauzenu. Drīzāk jau otrādi-salīdzināt Minhauzenu ar šito tirliņa-jampampiņa hibrīdu. Advokātiem arī laikam švaki ar darbu, ja jāuzņemas šādas pazemojošas prāvas. Bet nauda jau …

13.

Lasu un re..,sāk niezēt rokas. Prātā ieskrien nelāgs stāstiņš par kādu roku, kas sniedzas pēc kaut kā, izdzirdot par kaut ko..Žēl, ka kabata pagaidām tukša, bet uz Briseli gadās lidot jo bieži un arī viens bezvalodu kuņģelis ir redzēts deldējam biznesa klases krēslu.Visādi gadās.
Ōmīte mācīja cienīt slimus cilvēkus, arī garā trūcīgos.Nez vai ir vērts cienīt šizofrēnisma skartu sabiedrību nenāk ne prātā.
Labs gabals, jo īpaši kādas tur advokātes irga par to kāpēc krimināllieta ir labāka par civillietu. Ek, kabata mana, ātrāk jel pilna topi.. Ek, roka mana, roka, esi taisna un droša.
Un vispār, Luters-Bobis bija cienījams čalis.:))

Krievi grib lai viņus Latvijā respektē un ievēlē EP galīgu plānprātiņu. Tas respekts varētu izpausties sapuvušās olās un tomātos.

Šovakar uz “Meža takas TV žurnālists satikās ar Ludzas mednieku Aleksandru fon Hornu, kurš principiāli runāja krieviski. Nu ir te dažiem tādi atvēzieni, ka man sagribējās iesūdzēt tiesā reizē Kalvīti par “kvekšķi”, Lagzdiņu par žestu un-Pasakiet priekšā, kurš mūs te par “muļķu zemi ” nosauca?

16.

jumoram: Nu būtu saņēmis dūšu un iemācījis fon hornam runāt latviski..? Tas ir diezgan viegli, jo īpaši medībās,tur visi ar stobriem.:)Cilvēks ar uzvārdu fon horns noteikti būtu talantīgs, jo visi foni ir eigēnikas produkti, valodas tver lidojumā. :) ))

17.

Pareizi! Krištopāns aizskāra mūsu Tēvzemi Latviju – “Muļķu zemi”! Un es arī biju tur pūli, kad ekspresīvi izpaudās Lagzdinš! Esmu jauna, maiga, godīga sieviete, šitādu žestu man publiski rādīt! Derētu saukt pie atbildības :)

Mirskis spoži parādīja, ka viņš ir izcili dumjš. Un tagad lai sūdz mani tiesā, jo es domāju precīzi tāpat, kā Gunta Sloga un kā noteikti domā ikviens latvietis.
Tāds Mirskis ir apkaunojums ne tikai Latvijai, un visvairāk – viņu izvirzījušai partijai.
Domāju, ka uz tiesas sēdi var sanākt pilna zāle un pilna tiesas māja, kuri visi teiks to pašu, ko Gunta Sloga. Un tad lai Mirskis pierāda, ka teiktais NAV taisnība.

Slogas raksts “Sestdienā” ir šeit: http://j.mp/8MsxFF
Nu nav jau tur nekas tik briesmīgs.

Nu nav taja raksta neka. Eh, kaa rokas niez par to ka sita mesla del zurnalistei ir kriminallieta.

Kads vinam tur bija numurs uz auto- LEADER? Vajadzetu parbaudit, vai vina lexus ir run-flat riepas vai nav? :->

Jāatzīst, ka es par tādu Mirski vispār nebiju neko dzirdējis. Tagad zināšu, ka mūsu russkojazičņiki EP ievēlējuši kaut kādu jampampiņu.

Ja gribi gozēties slavas saulītē,rēķinies ka metīs arī ar sapuvušām olām.Kaut kāds atavisms.

23.
Pilsoniskajai sabiedrībai
2009. gada 27. novembris, 09:58

Atceros kā Eiroparlamenta deputātu vēlēšanu dienā Krāslavā un laikam arī Daugavpilī krievvalodīgajā radiostacijā (iespējams, ka viņam piederošajā NOVOE RADIO) vairākas stundas tika raidīta autorprogramma par Mirski, viņa dziesmām, dzīvi, neuzkrītoši iepīti cilvēka sasniegumi, cik viņš labs cilvēks. Ar domu – “tautieši” – ejiet balsot, bet atcerieties, par ko.

Kārtējo reizi vilšanās bijušajā Dienas komandā… diez vai par sīm izmaiņām KL viņi vispār pieminētu, ja viņu kolēģe nebūtu iesūdzēta tiesā?

Arī viņu pašu varētu papurināt ar krimināllietas ierosināšanu par pamatu ņemot priekšvēlēšanu pašreklāmu: “Viens no deputāta (A.M.) pamatīgākajiem ieročiem bija viņam piederošā radiostacija Novoe radio, kuras viļņos Mirskis ne tikai izlikās par teju lielāko darītāju Saskaņas centra Saeimas frakcijā, bet arī pēla viņa nemīlēto Tatjanu Ždanoku (PCTVL). Kritiskus vārdus Mirskis veltīja arī saviem partijas biedriem. Vēl viņš gozējās krieviski iznākošajos glancētajos žurnālos un vēlētājiem Latgalē uz imitētām Saeimas deputāta veidlapām sūtīja vēstules. Tajās viņš uzsvēra, ka Eiroparlamentā nav “gudru” Latvijas deputātu un nu ir pienācis laiks situāciju mainīt”
Lasot G.Slogas rakstu, nepārtraukti smīnēju, neko arī vairāk šāds puišelis, kas vēlas uzpēlēt kariņu uzvarētāja lomā, neizraisa.
Nožēlojami, ka šādus tipiņus ievēlam. Un tādu ēnu partiju rindās netrūkst.

Ls 528 000 .Iespaidīgs cipars.Vai Mirskis sava mūža laikā spētu šādu naudu nopelnīt!?
Varbūt kāds pacenstos celt neslavu par mani-es būtu priecīgs saņemt uz pusi mazāku summu.

Munk, ja jūs izskatītu vecos “Dienas” arhīvus, rdzētu, ka par šīm izmaiņām (156.-158.panti) ir rakstīts gadu gadiem, pat vēl pirms Robina Huda gadījumā. Pameklējiet Ozoliņa komentārus, ziņu rakstus, kur tie pieminēti utt. Mums var pārmest, ka valsts svētku un mazu resursu iespaidā palaidām garām, ka 19.novembrī ir bijis galīgais lasījums, bet to arī neviens regulārais medijs nebija pamanījis. Labāk vēlāk, nekā nekad.

Es domāju, ka būtu pamats iesūdzēt pašu Mirski par to neslavas radīšanu valstij, ko šis melis vēl radīs vazādamies pa EU gaiteņiem

Munks, nav katra žurnālista pienākums lasīt cauri pēc kārtas visus likumus, un meklēt kas tur ir nepareizi.
Un šoreiz apvainojums pilnīgi bez pamata, jo, kā raksta Sanita Jemberga, tad Diena tiešām jau ļoti sen par to ir rakstījusi. Atceros, ka esmu par to lasījis jau vairāk kā pirms gada, tiesa, citas lietas sakarā.

senākos laikos vismaz pastāvēja iespēja sasist publiski pa seju ar baltiem cimdiem tādam p..pim un pēc tam pēc viņa izvēles vai nu sacaurumot ar svina gabalu vai uzdurt uz iesma..

Bet kaut kā tā muļķīgi sanāk – TV3 žurnāliste tikai par to, ka tika publiskoti viņas pašas teiktie vārdi, pieprasīja no valsts 300 tūkstošus, kas ir 15 reižu vairāk, nekā valsts samaksāja bērnam par viņa tēva bojāeju armijā, tas ir labi. Bet, kad ES deputāts prasa 500 tūkstošus, tas ir grāks.

Mik,
Cik saprotu, Ilze Jaunalksne iesūdzēja valsti par nesankcionētu korespondences privātuma pārkāpumu noklausoties viņas sarunas, ne jau par teiktā saturu. Šādiem totalitārisma aizmetņiem, sevišķi tādā politiskā vidē kā Latvija, ir drīzāk jādod pat pārspīlēti stiprs pretsitiens, jo citādi vainīgais pat nesaprot, ka ir problēma.
Tiesai vajadzēja izmest Mirska sūdzību kā pretrunā ar starptautiskām cilvēktiesību un vārda brīvības normām un norādīt, ka, ja naudas netrūkst, var celt civilprasību par savas trauslās dvēseles apspļaudīšanu. Bet tas ir pāri Jūrmalas tiesas saprātam (gribēju rakstīt — zimbabviskās Jūrmalas tiesas, bet Zimbabvē ir bijuši gadījumi, kur tiesas aizstāv cilvēktiesības)

Domāju lietā jārisina vairāk nozīmīgi jautājumi: vai šis subjekts sevi uzskata esam par augstākas “šķiras” būtni par ierindas pilsoni. Ja tā, tātad viņš ļaunprātīgi izmanto administratīvos valsts resursus savas patmīlības audzēšanai. Turklāt, ja tā ir (un pēc viņa paša vārdiem – tā ir), tad šis, ar plašākām politiskajām pilnvarām kā pārējie pilsoņi apveltītais subjekts ir naidīgi noskaņots pret šīs valsts konstitūciju, kuras priekšā VISI ir vienlīdzīgi. Turklāt, militārās un politiskās amatpersonas (ieskaitot šo subjektu) līdz ar lielāku sabiedrisko atbildību nes arī lielāku sodu par konstitūcijas burta un gara nodevību. Turklāt, ja tiesa lemj par labu Mirska prasībai, tātad tā ir juridiskas iestādes nesta diskriminācija pret ne-politiķi. Jeb varbūt, pats Mirskis ir garantējis šādu institūcijas diskriminējošu rīcību. Jebkurā gadījumā, pat Mirskis nes atbildību konstitūcijas priekšā, un žurnālistei ir jācīnās tik ilgi, kamēr jautājums, vai izdot Mirski kriminālvajāšanai tiek izskatīts Saeimā.

Tagad saprotu, ko nozīmē jaunās Dienas “cilvēciskums” – neaizkart un nekritizēt pie varas esošos.
Lasu Hilarijas Klintones “Dzīvo vēsturi”: ASV prezidentu un Pirmo lēdiju lamāja un apmeloja bez pieradījumiem mēdijos par finanšu, nodokļu uc noziegumiem. Un vienīgais, ko viņi atlavās – aizstavēties, publiski uzstājoties, vai ,biežāk, klusējot. Prezidentam ne prata nenāca saukt žurnalistus pie atbildības, jo no viņiem bail visvairāk un ASV vini ir neaizskarami.

Ziņa mani satrauca. Tā kā par šādu personu Mirski dzirdējusi neatcerējos, es pārlasīju rakstu Dienā, kurš kalpojis par pamatu krimināllietas ierosināšanai.

Pirmkārt, tas izsauca smaidu. Patiešām, jokaini sanāk: ja rakstā minēte fakti atbilst patiesībai, šis cilvēks ir izmelojies līdz deputātam. Iespaids tāds, ka šis tipiņš ir nožēlojams, un tagad vēl tērēs valsts naudu.
Priecāšos, ja šo viņa prāvu talantīgs advokāts pratīs novadīt kā mēģinājumu negodīgi cīnīties pret preses brīvību un notiesās pašu par melošanu un necieņu pret valsti.

Jāsaņemas!

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books