Mazuma piegarša (60)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2009. gada 29. novembris 21:48
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu.

Pēc visām slavas dziesmām, kas viņam dziedātas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas medijos, pēc labajām atsauksmēm, kas par viņu dzirdētas arī privāti no diplomātiem un žurnālistiem, EK prezidents Žozē Manuels Barozu (José Manuel Barroso) iedevis viņam amatu, par kuru Piebalgs pats nevar beigt brīnīties.

“Attīstības komisāra portfeli patiešām es negaidīju, un tas man bija pārsteigums,” viņs atzinis Latvijas Avīzei, un tas tikai nostiprina iespaidu, ka amatu viņš dabūjis pēc pārpalikuma principa, saņemot to, par ko neviena no lielajām, ietekmīgākajām valstīm necīnījās. Lai mērs būtu pilns, transporta komisāra amatu, kuru Latvijas pārstāvji izvirzīja par mērķi, ja Piebalgs nevarētu palikt pie enerģētikas, saņēma igaunis. (Atkal viņi mūs apsteidz.)

Tāpēc nav jābrīnās, ka The Financial Times Piebalgu ierindojis starp piektdien prezentētās komisijas zaudētājiem, atzīmējot, ka “atbildība par enerģētikas jomu iepriekšējā komisijā cēla viņa profilu, un viņš būtu varējis cerēt uz ko vairāk nekā attīstības jomu”.

Daži te varbūt centīsies iebilst, ka komisārus vajag uztvert nevis kā valsts pārstāvjus, bet gan kā ES kopējās politikas izstrādātājus un realizētājus. Tāpēc nevajadzētu pievērst uzmanību, vai Latvijas komisāram ir piešķirts mūsu valstij izdevīgs amats.

Savā ziņā tā ir — komisāri nav savas valsts politikas paudēji tiešā nozīmē, un pārāk atklāti lobēt tās intereses viņi nedrīkst un arī pārsvarā to nedara. Tomēr ir tikpat skaidrs, ka katra valsts cer ar izvirzīto komisāra amata kandidātu kaut netieši ietekmēt ES kopējo nostāju sev svarīgās jomās.

Patlaban viens no aktuālākajiem ES ekonomiskās politikas jautājumiem ir finanšu tirgus regulēšanas pārveide, lai neatkārtotos tāds krahs, kādu piedzīvojām pagājušā gada rudenī. Francija iestājas par plašāku pilnvaru piešķiršanu regulatoriem un par to funkciju lielāku centralizāciju Eiropas līmenī, savukārt Lielbritānija, kuras tautsaimniecībā lielu lomu spēlē viens no svarīgākajiem starptautiskajiem finanšu centriem, Londonas Sitija, cīnās par liberālākas pieejas saglabāšanu.

Tāpēc Mišela Barnjē (Michel Barnier) izvirzīšana uz iekšējā tirgus komisāra amatu ar atbildību par šo jomu tika uztverta kā Francijas triumfs, kuru tikai nedaudz līdzsvaro jau tagad paziņotais, ka viens no viņa galvenajiem palīgiem būs augsta līmeņa “eirokrāts” no Lielbritānijas Džonatans Fauls (Jonathan Faull). Gan Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicholas Sarkozy), gan Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) esot zvanījuši Barozu šajā sakarā, tātad dalībvalstu interese par sev interesējošajiem amatiem bija spēcīga un aktīva.

Par nelaimi, Latvija līdz šim nav izcēlusies ar sevišķām spējām efektīvi spēlēt šo Eiropas kadru politiku. Protams, pašreizējais ekonomiskais stāvoklis un atkarība no ES finanšu atbalsta nozīmē, ka Latvijas svars šādu lēmumu pieņemšanā ir vēl mazāks, nekā tas būtu citkārt.

Tomēr ir jājautā, vai Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un prezidents Valdis Zatlers darīja pietiekami daudz, lai panāktu Piebalga nozīmēšanu amatam, kuram ir vismaz kaut kāda saistība ar Latvijas aktuālajām vajadzībām un interesēm.

Varbūt parāk daudz laika tika ieguldīts, lai Vairas Vīķes-Freibergas iespējas kļūt par jauno ES prezidenti padarītu “lielākas par nulli”, un pārāk maz pūļu veltīts konkrētam un reāli sasniedzamam mērķim — Piebalga nodrošināšanai ar amatu, kurš Latvijai nozīmētu ko vairāk par nulli.

Katrā gadījumā paša eirokomisāra pārsteigums par gala rezultātu neko labu neliecina par mūsu lobistu taktiku un efektivitāti.

Taču fakts, ka šajā spēlē Latvijai šoreiz neveicās, nenozīmē, ka Barozu nosauktajā komisijā nav saskatāmas Latvijai labvēlīgas pazīmes.

Pirmkārt, par ekonomikas un monetāro lietu komisāru, kurš atbild par starptautisko palīdzības programmu Latvijai, nosaukts soms Oli Rēns (Olli Rehn). Viņš labi pārzina Baltiju, un, kamēr mēs paši neradīsim sev un citiem liekus sarežģījumus, varam no viņa sagaidīt izprotošu attieksmi pret mūsu problēmām.

Otrkārt, komisijā vairākos svarīgos ekonomiskos amatos nominēti pārstāvji no liberālā bloka, kura Eiropas parlamenta frakcijas vadītājs Gijs Ferhovstads (Guy Verhofstadt) nesen publicēja rakstu The Wall Street Journal Eiropas izdevumā, aicinot ES vēl aktīvāk palīdzēt jaunājām dalībvalstīm no Austrumeiropas pārvarēt finanšu krīzi.

Visbeidzot, lai gan Piebalga tiešie pienākumi nebūs ar Latviju saistīti, Barozu viņu ir nozīmējis arī par EK pārstāvi ES ārpolitikas padomē, kurā bez viņa ir arī jaunā ES “ārlietu ministre” Ketrīna Eštone (Catherine Ashton) un visu dalībvalstu ārlietu ministri. Kā šī padome darbosies tagad, kad ir radīts jaunais ES ārpolitikas dienests, vēl īsti nav skaidrs, bet ir iespējams, ka Piebalga ieguldījums Latvijas interesēm atbilstošas politikas veidošanā šajā amatā varētu būt lielāks, nekā “pamatdarbā” veicinot attīstības sadarbību.

Protams, komisijas jaunais sastāvs vēl nav apstiprināts, janvārī par to gaidāms Eiropas parlamenta balsojums.  Ja parlaments akceptēs Barozu izvirzītos komisārus, varam cerēt, ka neveiksme ar Piebalgu tomēr nenozīmēs pārāk lielu kaitējumu Latvijas interesēm.

Der arī atcerēties, ka pirms pieciem gadiem neviens enerģētikas amatu neuzskatīja par pārāk nozīmīgu, taču Piebalgs izrādījās īstajā vietā īstajā laikā, kad vēstures pavērsieni pēkšņi nostādija enerģētisko drošību politiskās dienas kārtības galvgalī. Kas lai zina, varbūt mūsu komisāram atkal uzspīdēs laime.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(34 balsotāji )
Komentāri
41.

1. Pēc taviem postiem var mācīt partijas propogandistus – kā mainīt diskusijas objektu :)
2. Runājot par meliem, es tā īsti nesapratu, vai mani meli ir tas, ka Tautas Posta (TP) grupējuma biedrs ekskomjaunatnes funkcionārs Riekstiņš ir LR Ārlietu ministrs? Vai varbūt tas, ka viņš Neprata, Negribēja, Nemācēja, Neuzdrīkstējās, Neparedzēja pārliecināt savas valsts premjeru par to kā labāk rīkoties šādā situācijā? Ja tas bija slikti (vai tiešām tā bija vai arī tā ir tikai veikla sazvērestības teorijās balstīta pierščiku hipotēze?), tad Riekstiņa uzdevums NEBIJA dot “diplomātiskus” mājienus caur presi, bet iet personīgi pie premjera un ar faktiem, ĀM rīcībā esošo dienesta informāciju konfidenciālos apstākļos izrunāt jautājumu un panākt tā noņemšanu no dienas kārtības. Tāpēc palieku pie sava ieskata, ka, ja TĀ IR KĻŪDA, tad TĀ IR Riekstiņa KĻŪDA!
3. Tas pat sabrauktam ezim un slimam sunim ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas Republikas ārlietas Tautas Posta (TP) grupējuma rokās ir pilnīga un totāla izgāšanās praktiski visos iespējamos virzienos! Nav nevienas uzvaras stāsta šīs partijas vadītajā ārpolitikas sektorā! Nevienas, ja neskaita Beigtā Ēzeļa Ausu gadījumu ;) Un es izteikšu savu hipotēzi, ka problēma ir tā pati, kas sagrāvusi visu valsti un novedusi Lielajā Pakaļā, proti, ārlietu sektors Tautas Posta (TP) vadībā ir saslimis ar to pašu čomismu un draugu būšanas slimību, ar ko slimo visi TP un arī šleseristu kūrētie iepirkumu un celtniecības konkursi jeb ārlietu resors ir pilns ar Tautas Posta grupējuma “šoferu dēliem”

P.S. un nebāz man te tos linkus, tie parādījās jau ilgi pēc tam un tieši tāpēc, kad Riekstiņa resors nebija izdarījis savu darbu tā kā nākas. Salīdzinājums no Riekstiņam saprotamākās sporta tēmas varētu būt tāds, ka, ja futbolkomandas vārtsargs (Riekstiņš) nav izgājis uz laukuma, bet nolēmis sēdēt sporta komentētāju ložā, tad vārtos diemžēl jāstājas ir kādam no komandas. Pašlaik gan izskatās, ka visi Tautas Posta grupējuma splētāji (ministri) vairāk pa komentētāju ložu dzīvojas nekā dara savu darbu laukumā ;)

42.

pat neceri, ka es tevis dēļ kaut kādus linkus meklēšu! :) Man par to algu nemaksā.

Katrs normāls cilvēks, kurš nav gluži sklerozes skarts, labi atceras tās metodes ar kurām Tautas Posta (TP) grupējums raka zem JL un Repšes personīgi jau apmēram 2 gadus pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām un ar kādiem epitetiem apveltījis savus politiskos konkurentus pēdējos gados.

Man viedoklis ir konkrēts, Tautas Posta (TP) grupējumam ir viedās Kiki vīra vadībā jādodas pa Latvijas Ceļu! ;) Un labā ziņa ir tā, ka šiem nenomaldīties palīdzēs Kiki :D

Kurmitim

Kurmitis laikam ir ilgi sedejis sava alina, un nezin kas notiek pasaule :) Vina lielakais ienaidnieks ir VVF un Valdis Dombrovskis. Nu tad klausies Kurmiti, ja partsavi Tautas partiju ,tad atzisties, jo savadak tavas pardomas liecina par nezinasanu un mulkibu.
VVF izvirzisana ir strategisks un gudrs gajiens, kas lava Latvijai paradit ES to, ka spejam noformulet ari savas intereses un pieteikt savas ambicijas. Andris Piebalgs ir augsti novertets Eirokomisars, kuram , bija ta iespeja pasam izveleties, kura virziena turpmak stradat. Un vins pats to ari ir izvelejies ! Iespejams tapec, ka arlietas un diplomatija ir vina specigaka puse. Abi Latvijas kandidati -VVF un Piebalgs ir augsta limena profesionali, un pozitivi nes Latvijas vardu pasaule.
Diemzel, ari raksta autors soreiz ir nosavis greizi.

Eu, zēni, beidziet apmierināt Kurmīti!
Vinam no Jums vajag tieši to, ko viņš perfekti saņem – uzmanību savai personai un jebkuras jēdzīgas diskusijas izšķīdināšanu bezjēdzīgos vardu plūdos,virtuālās sacensībās par garāko krāniņu…

Kas attiecas uz Raudsepa rakstu, šoreiz negribu īsti piekrist. Iznāk, godu gribam, bet satīrīt savu pieķēzīto māju, gan nē..
Piebalgs šoreiz nav tikai indivīds ar savām personiskajām īpašībām, viņš ir valsts pārstāvis. Valsts, kas sevi prezentē ne no tās labākās puses, un nevis tāpēc, ka Dombrovskis, atliekot budžetu, neslīpē grīdas Briselē, bet gan kā valsts, kas stāv bankrota malā savas muļķības un alkatības dēļ…
Ja Piebalgs ir uz kaut ko spējīgs, tad izcelsies da jebkurā vietā, ja nav spējīgs, amats nelīdzēs.
Zatlers tam dzīvs apliecinājums…

45.

1. Labi, ka vismaz vienu esi dzīvē iemācījies – kad nav vairs ko teikt, tad neteikt neko.
2. Tavi meli ir, ka atbildības piedēvēšana Riekstiņam par VVF virzīšanu. Pats to esi dokumentējis 09:23. Attiecībā par to, ka Riekstiņš neesot personīgi gāis „pie premjera un ar faktiem, ĀM rīcībā esošo dienesta informāciju konfidenciālos apstākļos izrunāt jautājumu un panākt tā noņemšanu no dienas kārtības” … a kas tev teica, ka viņš nav gājis ??? … un runājis ??? … ar faktiem ??? Ja tev ir tāda informācija – padalies. Es no savas puses zinu, ka ĀM neoficiāli brīdināja Premjera biroju par šī soļa glupību un, ka par to samaksās Piebalgs, bet jēlajiem aunapierēm jau nekad nekas neaiziet, ja viņi ko galvā ieņēmuši. Kā tu domā – ko tad tas dombrovskis tur tā muldēja publiski, ka „vajadzētu ĀM atbalstu” viņa kārtējai ģeniālajai idejai ? ĀM uzreiz pateica, ka tur būs tik vien kā ēža pirdiens, nevis amats Vīķītei, bet jēlie ar narcisimu slimojošie pajoliņi jau vienmēr visu labāk par citiem zina, vai ne? Iznāca kā vienmēr un kā viss, kam jēlie keretīni roku pieliek.
3. Vot i nezināju, ka iestāšanās ES un NATO ir „pilnīga un totāla izgāšanās” !?? … :) :) :)
4. Un pēdējais. Man apnika „diskutēt” ar jefiņu, kurš tik vien spēj kā savus murgus reproducēt. Un nevienu faktu vai kaut saiti savu murgu pamatošanai nespēj iedot. Pie ārsta vajag iet. Un ar tevi es duskusiju turpināšu tad, kad tev tādi fakti vai saites parādīsies. Nav jēgas tērēt laiku ar slimiem ļaudīm.
Punkts.
Off.

Betam piekrītu par 100%. Būt jebkuras ES nozares komisāram ir pietiekami liela atbildība – ja cilvēks grib un prot strādāt, viņš atradīs daudz darāmā.

Briseles līmenī nevienam postenim nav “mazuma piegarša”. Konkrēti “attīstības sadarbība” mums te Latvijā neko daudz neizsaka, bet Dienvideiropā tā ir vitāli svarīga nozare – lai no Marokas nebrauktu laivas pilnas ar labas dzīves kārotājiem. Būs jāzina, no kuras puses smērēt Āfrikas birokrātiem, lai panāktu viņu sadarbību izejvielu ieguves, imigrācijas politikas un citos jautājumos. Latvijai kā korumpētai Eiropas valstij var būt diezgan praktisks skatījums uz šīm lietām – varbūt tādēļ arī Piebalgam to amatu uzticēja.

No vienas puses Tautas Partija ar visu savu zagšanu bērnu slimnīcās un citur padarīja mūsu valsti līdzīgāku Zimbabvei. Bet vienlaikus – arī palīdzēja nodrošināt amatu Piebalgam. Jo daudzās citās Eiropas valstīs cilvēki nezina, ko nozīmē pensionāriem rakāties pa mistkastēm, ko nozīmē skolēniem uz galvas birstoši apmetuma gabali, ko nozīmē pilsētas galvenais arhitekts – kukuļņēmējs, utt. Cerams, Piebalgs kā izbijis skolas direktors to visu vēl labi atceras – un spēs profesionāli likt lietā.

beta: “Eu, zēni, beidziet apmierināt Kurmīti!
Vinam no Jums vajag tieši to, ko viņš perfekti saņem – uzmanību savai personaišana …”
- – -
Tiešām, loģiski būtu viņu ignorēt, jo bez reakcijas viņs no šejienes ātri nosvīstu. Jo tas ko viņš dara, tā nav nekāda diskusija, bet vienu un to pašu vārdu virpināšana par jekuru tēmu. Ja kāds cer, gudri un argumentēti diskutējot, viņu pārliecināt, tad tas ir alojies.

kurš radījis šo plaši tiražēto un autora atgremoto muļķīgo atziņu, ka dombrovskis veltīgi pūlējies panākt vīķes freibergas nokļūšanu ES prezidenta amatā, jo tā, lūk, izterēti diplomātiskie resursi piebalga nolobēšanai svarīgākā amatā? anglijas gājiens, virzot blēru uz šo amatu, zinot ka to nedabūs un kā kompensāciju dabūjot t.s ES ārlietu ministra portfeli, pilnīgi pretēji, tiek uzskatīts par lielbritānijas diplomātijas spožu uzvaru. visi ziņu kanāli zelē viena zināma pīāra kantora sacerētos “atzinumus”

vairāk par amatu godu gan būtu jāpadomā, kas ir šie eiropas komisāri. man liekas, ka tie ir emulatori ar ļoti plašām pilnvarām, kuri bez problēmām var pasaules otrajā lielākajā ekonomiskajā telpā vadīt te enerģētikas politiku, te starptautisko palīdzības politiku. tāda nedabiska paļaušanās uz atsevišķu cilvēku kompetenci, kuri nav konkrētās jomas profesionāļi ir kaut kas līdzīgs latvijas politiskajām valsts uzņēmumu padomēm, par kuru kroplīgo būtību šeit visi jau ir pārliecinājušies

Man šķiet, ka mūsu “ārpolitikas neveiksme” ir pats ārpolitikas ministrs, nevis VVF izvirzīšana (vai tad lobismam ir kādi noteikti kvantitatīvi rāmji – cik un ko var lobēt?) Vai kāds zina, ar ko tik briesmīgi noslogots gan ir mūsu ārl.ministrs? Un vēl man šķiet, ka korelācija starp Piebalga amatu un VVF ne-izvirzīšanai ir stipri pārspīlēta. Piebalgs, kā mazas valsts pārstāvis, iepriekšējā periodā dabūja nozīmīgu amatu, tagad šī iespēja bija jāiedod citiem. Nu nevar visiem būt tikai topa jomas. Lai gan jau pati ideja, ka jomu skaitam ir jāatbilst dalībvalstu skaitam, ir stipri kropla (kā mums – ministriju skaits nevis pēc vajadzības, bet pēc politiskās ietekmes).

Man gan šķiet, ka tik lineārs salīdzinājums ar Somiju ir nekorekts, jo lielākais elektrības patērētājs ir industriālais sektors, tāpēc iedzīvotāju skaits ir sekundārs indikators. Piemēram, Somijā tik attīstītā celulozes rūpniecība ir ļoti energoietilpīga, bet kas ir Baltijā? Liepājas Metalurgs, Mažeiķu Nafta, … ?

Pie tam, līdzšinējie aprēķini par elektroenerģijas patēriņu (esmu lasījis Latvijas un Lietuvas veikumu) ir balstīti uz hipotēzi, ka elektroenerģijas patēriņš augs ar iepriekšējo 4-5 gadu vidējo pieaugumu. Tā kā treknajos gados patēriņš tik tiešām kāpa ļoti strauji, tad, izmantojot šo 8. klases teksta uzdevuma līmeņa metodi, mēs iegūstam, ka jau uz 2018.g. elektroenerģijas patēriņš dubultojas. Tas nekas, ka var mainīties tehnoloģijas (piem., ekonomiskās spuldzes) vai ekonomikas struktūra kā tāda – mums viss ir vienkāršs kā 2+2. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences (gan dabisko negatīvo pieaugumu, gan emigrāciju) + ekonomikas datus, mūsu elektroenerģijas patēriņš neaugs tik strauji, lai mums būtu nepieciešamība šajā brīdī meklēt simtiem miljonu eiro, lai ieguldītu AES būvniecībā. Pilnībā piekrītu Piebalgam, ka Latvijā pat nav apzināts tas enerģijas potenciāls, kas guļ mūsu neapstrādātajos laukos vai izcirtumos atstātajos celmos un zaros (starp citu, ZM vai EM šādu aprēķinu nav, lai gan EM ir vesels Enerģētikas departaments), tāpēc nav vajadzības skriet notikumiem pa priekšu ar AES. Ieviešot ES emisiju kvotu sistēmu, mūsu zaļie resursi varētu kļūt pat ļoti konkurētspējīgi.

51.

Darbam §olitikā ir viens mērs – rezultāts! :)

Tu pats raksti “..ka ĀM neoficiāli brīdināja Premjera biroju ..”. Sorrī, tas nav nekas! Rezultāta nav! Tas līdzinās lūzeru komandas trenera gaudām pēc spēles, ka es jau spēlētājiem neoficiāli pirms spēles teicu, ka, ja nesitīsiet pa pretinieka vārtiem, tad neuzvarēsiet! :)

Par NATO un ES atcerējies! :) 1) tas bija ļoti sen, 2) pie NATO(īpaši) VVF personīgi vairāk piestrādāja nekā visa TP kopā; 3) Dižais Stūrmanis viņš arī Kikī Vīrs toreiz gandrīz visu ar saviem antisemītiskajiem izteicieniem par “līkdeguņiem” sačakarēja, 4) Latvijas ieiešanas pozīcijas ES ir vienas no sliktākajām, kas ir tiešs pārrunu veicēju neizdarītā darba rezultāts, 5) kā beigās izrādījās, tad iekļūšana ES nebija nekāds super-truper panākums, bet gan jau iepriekš Eiropas top valstu politiks lēmums, un iekšā būtu tikuši pat bez Pajocīgā Meža Večā – Emša acu bolīšanas un pļurināšanas par “zilajām ugunīm”. Rumānija un Bulgārija tam spilgts piemērs.

Un visbeidzot, es vēlreiz atkārtoju, ka es netaisos tērēt savu personīgo nekādi neapmaksāto laiku, lai meklētu saitus, ko tev atrādīt! Tu nemaz neesi tāds muļķis un nezinītis kā brīžiem iztaisies. Ja arī neesi TP propogandas biroja apmaksāts komponists, tomēr partitūru zini perfekti un spēlē kā pēc notīm, tāpēc ir stulbi tērēt laiku, lai tev skaidrotu to, ko pats zini.

P.S. Atgriežoties pie “hipotēzes” par VVF izvirzīšanas kaitējumu Piebalga amatam, gribas pajautāt, kur ir linki, kas to pierāda? :) Atsauces uz grāmatām un saitiem par žid-masonu sazvērestībām pret cilvēci, lūdzu nepiedāvāt!
P.P.S. Nu kā ir, kad tev sit pretī tik pat truli, kā tu to dari savos komentos? ;)

52.

Izņemot to, ka Ūdre bija bija vienkārši galīgi dumja, knapi runāja angļu valodā, un viņas augstais pašnovērtējums absolūti nesakrita ar viņas reālo vērtību, ko sauc par paškritikas trūkumu, kas piemīt ne pārāk gudriem cilvēkiem – citādi vaina nebija nekāda.

>pmlks

P.P.S. Nu kā ir, kad tev sit pretī tik pat truli, kā tu to dari savos komentos?
—————-
Truli…:)

“Man gan šķiet, ka tik lineārs salīdzinājums ar Somiju ir nekorekts, jo lielākais elektrības patērētājs ir industriālais sektors.”
—————————–
Vispirms mums vajadzētu jautāt – kā tas nākas, ka it kā dārgā darba spēka, augsto nodokļu valstī ir liels industriālais sektors? Iespējams, ka atbilde slēpjas apstāklī, ka nav nemaz tik vienkāršoti, ka nav jēgas attīstīt rūpniecību, ražošanu, ka ir bezcerīgi konkurēt ar lētajiem aziātu ražotājiem. To mums mēģina iestāstīt, bet tikmēr Somija attīsta un spēj pelnīt no industriālā sektora. Tai skaitā sekmīgi ar kuģbūvi konkurējot ievērojamos dienvidkorejas ražotājus.
Vai mums jāpieņem, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis arī nākotnē paliks industriāli neattīstītas? Pat ja šī attīstības nebūs tik strauja tik un tā daudz labāk un drošāk, ja ir rezerves, nevis jāpaļaujas uz savienojumiem ar Krieviju vai Zviedriju. Pēdējā arī sevi ir pierādījusi, kā savtīgs un neuzticams partneris.
Tāpat jāatceras, ka pasaules auto industrija ir skaidri parādījusi nākotnes virzienu – elektro auto. Tā ir precīza tendence, ko soli pa solim ievieš. Vai Baltija spēs nodrošināt energosresursus savam auto parkam? Vai arī turpmāk paliks atkarīga no Krievijas degvielas piegādēm?
Vēl svarīgs faktors, ja pieminam Somiju – AES ir būtībā daļa no viņu aizsardzības koncepcijas – lielākā daļa no tām ir izvietotas austrumu robežas virzienā. Iespējams sakritība.
Protams, nevar salīdzināt Baltiju lineāri ar Somiju. Tomēr viena AES uz 6-7mil iedzīvotāju pret 4(5) AES uz 5 mil iedzīvotāju izskatās nesamērīgi. Vai tiešām Somija ir 5 reizes industriālāka nekā Baltija? Ja runājam par pārējiem risinājumiem – ar viņiem netrūkst biomateriālu. Tomēr tas joprojām ir 100% neatbildēts nākotnes risinājums, kas nav pārliecinoši brīdī, kad elektrības būs nepieciešama jau rīt.

Domāju, ka taisnība tiem, kas saka, ka te spožāks iekšējais Eiropas amats zaudēts vairāk Latvijas prestiža krituma dēļ. Tam nav sakara ar komisāra personību, bet kuluāros, amatus dalot, šāds arguments var būt iedarbīgs.
Viens gan fakts – Piebalga vārds bieži figurēs pasaules masu medijos. Ja viņam tā patiks, šis var būt spožs turpinājums karjerai.

> 19. Kurmītis 08:49
_… izdomāja, ka var savas iekšzemes neveiksmes kompensēt un dubļos izvārtīto ģīmi paspodrināt ārpolitikā, izspēlējot VVF kārti …(..)… Tieši dombrovska sarīkotais cirks ar VVF nominēšanu arī nogremdēja Piebalga izredzes iegūt ko vairāk. Pat, ja Barozu būtu gribējis iedot viņam kādu nozīmīgāku amatu…_
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Parasti vēlos tev iegāzt ar lāpstu bet šoreiz tevis šeit teiktajam piekrītu.
Skatot VVF 9 gadus es nebrīnos ka viņai tas uznāciens derēja bet nezinu un nesaprotu kāpēc velni dīdīja Dombrovski pakļauties un iesaistīties jau sākotnēji bezcerīgā pasākumā visu banku liekot uz nojātu ķēvi kam izredzes bija kā Džima Kerija varonim filma “Stulbs un vēl Stulbāks” – lielākas par nulli. Dombrovskis palaida garām kā Širaks teiktu “iespēju paklusēt”, diskreditēja sevi un valsti un viņam personīgi es to nepiedošu.
Savas kļūdas ir jāmācās atzīt un no tām izdarīt vērtīgus secinājumus lai no jauna neliktos ar seju līdzīgā grāvī. Politiskais grupējums kas izvēlēsies sev par karogu, buldozeru vai lokomotīvi gaisa tricinātāju Veru-Viku kas EU spēja piedāvāt vienīgi savu dzimumu un svešvalodas būs lemts sakāvei. Man negribētos ka tas drīz notiek ar cilvēkiem kas man mazliet simpatizē.

Brīnos par raksta autora sašutumu. Kāpēc gan par zemu novērtēt attīstības komisāra amatu ?? Un kāpēc sacīt, ka Latvijai attīstība nav vajadzīga ?? Kas gan cits te ir vajadzīgs, ja ne attīstība ? Cik ilgi sēdēsim bezdarbībā un peļķē ? Piemēram, no attīstības viedokļa raugoties, tagad ir iespēja padomāt, kāpēc vajadzēja pakļauties Francijas spiedienam un sagraut cukura rūpniecību Latvijā un tagad domāt par jaunu rūpnīcu celtniecību. Tāda veida ES attīstības piemēri ir ne mazums. Lai veicas Piebalga kungam !!

lai veicas Piebalga kungam un lai veicas raksta autoram, paldies tam par šo rakstu, – šīs lietas vajadzēja izvērtēt un par tām vajadzēja runāt

>TanteSidra
Un kāpēc nepieņemt šādu versiju: Dombrovskim jau iepriekš bija skaidrs, ka tik nozīmīgu amatu Piebalgam vairs nedos. Ne tāpēc, ka Piebalgs būtu slikts, vai Latvija būtu bedrē, bet vienkārši tāpēc, ka citi kandidāti un valstis nav sliktāki.
Cik tad ir tie nozīmīgie amati un cik bieži katrai ES dalībvalstij ir iespēja “dabūt” kādu no tiem?
Un varbūt pateicoties tieši tam, ka Dombrovskis izvirzīja VVF ES prezidenta amatam, “Barozu viņu (Piebalgu) ir nozīmējis arī par EK pārstāvi ES ārpolitikas padomē”.

Galu galā te ir citāts no Financial Times:
“Andris Piebalgs, whose profile had risen in the energy brief in the last Commission, might have hoped for more than the development brief, but there are funds that come with the job.”

Raudseps runā par varbūtību, ka pārāk daudz pūļu veltot VVF lobēšanai tika atņemta iespēja Piebalgam iespēju ieņemt nozīmīgāku amatu. Bet “iekšīgai lietošanai” tas jau ir pārvērsties par apgalvojumu. Šim apgalvojumam pašreiz ir tikai iekšpolitiska jēga ar mērķi “iekost” Dombrovskim.

> 59. puika, 01:06
_…varbūt pateicoties tieši tam, ka Dombrovskis izvirzīja VVF ES prezidenta amatam, “Barozu viņu (Piebalgu) ir nozīmējis arī par EK pārstāvi ES ārpolitikas padomē…
Raudseps runā par varbūtību…_
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
es jums piekrītu, viss tiešām ir uz ‘varbūt’.
manuprāt Dombrovskis šajā lietā tiek kritizēts pamatoti, VVF uznāciens manuprāt izskatījās ļoti nepievilcīgi, neīstā laikā neīstā vietā, bet kā jau teicu no visa mēs varam mācīties.
paldies par viedokli.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books