Liepnieks un korupcija (51)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2009. gada 30. novembris 14:29
Atslēgvārdi: , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Man nav vēlmes sākt polemiku ar Jurģi Liepnieku. Joprojām uzskatu, ka Liepnieks ir gudrs cilvēks, kaut gan viņa intervija citadiena.lv parāda nesimpātiskus arogances un cinisma vaibstus. Tomēr pavisam nepieņemami ir viņa uzskati par korupciju kā nenozīmīgu parādību. Par to tad arī sakāmi daži teikumi, pievienojot tos citiem, jau izteiktiem (skat. intervijas komentārus) iebildumiem.

Korupcija ir ārkārtīgi bīstama tāpēc, ka tā no apgrozības izņem vienu no svarīgākajām kapitālisma sastāvdaļām – brīvu konkurenci, kura regulē cenas un kvalitāti. Korupcijas apstākļos tiek pilnībā sagrautas daudzas lietas, piemēram, valsts un privātā kapitāla partnerība, valsts iepirkumi utt. Jo konkursos uzvar nevis labākais un lētākais, bet gan „pietuvināto” piedāvājums, bieži vien ar ieprogrammētu „rezervi”, kura dod iespēju līdzekļus nosūknēt par labu vienam, otram vai melnajai kasei. Šī shēma ir līdz apnikumam pazīstama, sadārdzina it visu (arī Liepnieka minētās celtnes), tās nodarītos zaudējumus nav iespējams pat aptuveni aplēst.

Var jau būt, ka personīgajās kabatās ieslīdējušie naudas žūkšņi salīdzinājumā ar valsts budžetu ir niecīgi (šaubos!), bet vispārējā koruptīvā atmosfēra sagandējusi valsts izdevumu un ienākumu bilanci, radījusi aplamu vērtību sistēmu biznesa darījumos, nemaz nerunājot par morālo kaitējumu un grandiozajiem finanšu zaudējumiem. To, ka Latvija aizvirzās pa šādu korporatīvi korumpētu ceļu, ārzemju uzņēmēji pamanīja, jau sākot ar 1998.gadu. To zinu precīzi un neapstrīdami, šajā laikā un turpmākajā gadu desmitā tuvplānā saskaroties ar Skandināvijas uzņēmēju komentāriem tad, kad pildot savus diplomātiskos pienākumus, centos rosināt viņu investīcijas Latvijā.

Protams, ka cīņa ar korupciju nav un nevar būt valdības programmas pamats (šo kļūdu tiešām pieļāva Repšes premjerēšanas laikā), bet tā joprojām ir un būs jebkuras kaut cik atbildīgas Latvijas valdības programmas ļoti nozīmīga sastāvdaļa. Taisnības labad jāpiebilst, ka ar korumpētu pieeju esmu saskāries praktiski visu pie varas pabijušo partiju funkcionāru rīcībā, tiem risinot un izlemjot valstiski svarīgus ekonomiskus jautājumus. Tomēr TP tīklojums vienmēr bijis priekšgalā…

Un vēl viena nianse: šodien bieži dzird izsaucienus par kapitālismu, kurš nu mūs novedis bedrē. Te vēlreiz jāatgādina, ka patiesībā īsts kapitālisms ar īstu konkurenci pie mums Latvijā pēdējos gados nemaz nav darbojies, vismaz lielajos valsts pasūtījumos jau nu pavisam ne. Un šie pasūtījumi lielā mērā ir noteikuši naudas plūsmu mūsu zemē. Kādi ir rezultāti korumpēto partiju-korporāciju valdīšanai, varam izbaudīt tagad katru dienu.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(77 balsotāji )
Komentāri

Man gan šķiet, ka Jurģis savā rakstā runāja pavisam par ko citu, nevis par to, ko apstrīd autors. Demagoģijas pamatprincips – uzsākt polemiku nevis pēc būtības, bet gan par marginālību.

>Vagrant:”Diemžēl pie mums nav korumpēti tikai atsevišķi politiķi vai daži ierēdņi. Pie mums ir korumpēta sabiedrība. ” – Ko līdzīgu jau 1929.g., iespējams, teica daudzi, tomēr atradās daži Sūnu ciema zēni, kas netikai teica/runāja, bet arī sāka ko reāli darīt – ‘acis darba izbijās, rokas darba nebijās…..’ – un izrādījās, ka to brīdi ‘Kamēr vairums cilvēku….” var tuvināt reāli strādājot !
Gaidīsim vai strādāsim, Vagrant ? – ”liepnieki”&’’stendzenieki”&u.c. šodienas Latvijas miljonāru palīgi jau negaidīja, negaida un negaidīs to brīdi, kamēr viss būs skaisti un ideāli…..

Šodien Krustpuktā Tomsons bija paaicinājis izpausties Stendzenieku, Romānu Meļņiku un Liepnieku.
Es nesaklausīju nevienu gudru domu ne no viena no t.s. politikas virtuves pārzinātāja, tieši otrādi – Liepnieks demonstrēja tikai uzlecošu satīriķa talantu, Stendzenieks vaidēja, ka tauta neapmierināta ar polibiznesa ģēniju darbu rezultātiem, un Meļņiks labi iejutās komjauniešu aģitbrigādes vadītāja lomā.

Diemžēl arī raidījuma vadītājs Tomsons nespēja pamatot, kāpēc pa nodokļu maksātāju naudu tiek ļauts šiem manipulatoriem izpausties tiešajā ēterā bez opozīcijas puses.

http://lr1.latvijasradio.lv/sakums/mater/04213.mp3

“No Tallinas prāmji atiet ir pa 1/2 h. Cik atiet no Rīgas? ”
———–
Var piekrist, ka Rīgas ostā prāmju satiksme bija tik tizli attīstīta, ka nevilšus radās doma, ka Tallina kādam maksā, lai nekas nenotiktu un ja tomēr kaut kas notiktu, tad palaistu peldošu miskasti, kas varētu kalpot par psrs atraugas piemēru.
Tai pašā laikā arī jāsaprot objektīvais – attālumi no Rīgas līdz Stokholmai un attālumi no Tallinas līdz Helsinkiem.
Tomēr – drīzāk salīdzināmi ir Turku – Stokholmas satiksme.

Pilnībā jāpiekrīt parastajam, ka tāds raidījuma komandas komplektējums bija tas pats, kas spēle vienos vārtos. Liepnieku par mata tiesu reabilitē viņa paustā doma,sak, arī treknajiem runčiem derētu paskatīties sev ģīmī. Skumji, ka šo profesionālo vāvuļošanu nekādi necentās piebremzēt vai citādi pagriezt politoloģijas zinātņu pamatus apguvušais Aidis Tomsons. Ceru, ka tā nebūs LR norma, bet tikai negadījums.

Kaut kas īpašs un man nesaprotams piemīt šī portāla komentētājiem. Es ar dzirdēju to radio raidījumu un ja neskaita Meļņiku, tad abi pārējie izteicās visnotaļ interesanti, asprātīgi, gudri un svaigi. Es tieši biežāk gribētu dzirdēt tādus raidījumus.

>Andris Ozols
“..ja neskaita Meļņiku, tad abi pārējie izteicās visnotaļ interesanti.”
Tieši tā, i n t e r e s a n t i, bet ne gudri, un abi reklāmisti demonstrēja pilnīgu atbildības trūkumu par savu sastrādāto (kas abiem ir nodrošinājis izcila labu materiālo stāvokli).
Pēc stendzenieka teiktā, šlesera vienīgā vēlme esot ierakstīties enciklopēdijā un parādīt pārējiem maskačkas čomiem, ko džeks spējis sasniegt.
Te Tomsonam bija jājautā – kāda mārrutka pēc mums visiem ar mūsu valsti ir jāturpina piedalīties šlesera ambīciju šovā, kuru Stendzenieks prot spožā, skaļi čaukstošā papīrā, bet mums dod tikai zaudējumus?

Domāju, ka tie, kuri patiešām vēlas dzīvot motivētā, uz attīstību vērstā, gandarītā un dzīvespriecīgā sabiedrībā, lieki neklaigā un nenodarbojas ar sociālo grupu sarīdīšanu. Jā, korupcija, interešu konflikti, blatu sistēma, mītu kultivēšana, “raganu” medības un tml. ir slikti. Bet cik ir tādu, kuri saprot, KĀPĒC?! Domiņa pasekla – ja man un maniem čomiem ir labi, kas tad slikts no tā? Skaidrojiet cēloņsakarības! Un nevajag kautrēties to darīt tieši un nepārprotami! Ja tu esi ļāvies kārdinājumam un pārdevis savu pārliecību, tad tev ir jāsaprot, ka esi sekmējis vilšanos, apātiju, depresiju, nodokļu nemaksāšanu, noziedzību un sazin ko vēl!

49.

Kāpēc ir slikti, ka koruptīvā konkursā uzvar savējais?
1. Nav vajadzības optimizēt savu darbību – līdz ar to konkurētspēja brīvā tirgū pasliktinās.
2. Nav vajadzības ieviest jaunākus un racionālākus produktus un līdztekus apmācīt personālu darbam ar tiem.
3. Liela daļa valsts attīstībai paredzēto resursu pāriet uz patēriņa sfēru.
Visu šo, manuprāt, liela daļa tāpat saprot.

Kamēr valstī netiks sakārtota likumdošana tā, ka šādiem jauniem pusizgītotiem zaķiem būs publiski jāpastāsta, kā var pāris gados Rīgas luxus rajonā nopirkt pāris elegantus dzīvokļus un un vizināties ar poršiem, tikmēr viņi vīzdegunīgi tērzēs populārākajos radioraidījumos un muļķos plašas ļaužu masas. Bet tā kā iespējami labāko koruptīvo iespēju iegūšana ir visu mūsu vēlēšanu galvenais partiju(brigāžu/bandu/oligarhu)virsuzdevums,tad valstī viss viss notiek tieši tā, kā tas ir ar likumdošanu sakārtots.

1. Liepnieka un viņam līdzīgo cinisms un nesodāmības sajūta ir apbrīnojama.
2. Diemžēl ievērojama daļa sabiedrības, īpaši Neatkarības laikā izaugušie, ir pārliecināti, ka tādi liepnieki ir superdžeki un cenšas viņiem līdzināties.Pērējie, kas mēģina godīgi strādāt un pelnīt, tiek uzskatīti par neveiksminiekiem.
3. Latvija par korporatīvi korumpētu ceļu sāka virzīties daudz ātrāk, jau tūlīt pēc Augstākās padomes atkāpšanās. Savu apogeju tā sasniedza t.s treknajos gados, kad pie varas bija Kalvīša vadītā koalīcija.

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Pārsteidzoši! (138)
Valdis Krastiņš

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr… Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Valdis Krastiņš

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu. Un [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Satversmes sapulce? (103)
Valdis Krastiņš

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Valdis Krastiņš

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Gaismēnas Saulgriežos (4)
Valdis Krastiņš

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā! Tātad viss labi un skaisti? [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books