Dainu skapis – lai izkrīt pa logu! (321)
Autors: Anda Burve-Rozīte
Publicēts: 2009. gada 4. decembris 12:44
Atslēgvārdi: , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Leons Taivāns skaidro pagājušajā nedēļā Šveicē notikušā referenduma iemeslus par minaretu celtniecības aizliegšanu, kā arī izsaka viedokli par latviešu vietu mūsdienu civilizācijā un Latvijas perspektīvām izdzīvot.

Pagājušajā svētdienā Šveices pilsoņi referendumā nobalsoja par minaretu celtniecības aizliegšanu valstī. Ko šis balsojums liecina par šveiciešiem, un kā, jūsuprāt, līdzīgā situācijā rīkotos Latvijas pilsoņi?

Man liekas, Latvijā būtu liela vienaldzība. Varbūt zināma interese, jo tas būtu kaut kas jauns un eksotisks. Latvieši ir krituši uz eksotiku.

Šveices gadījums ir citāds Eiropas kultūras kontekstā. Ikviens no mums ir ievērojis Mežaparka villas, kas būvētas XX gadsimta sākumā. Šo villu modelis ir Šveices romantiskā arhitektūra. Ar Šveici saistīti Eiropas arhetipa priekšstati. Šveice ir viens no Eiropas protestantisma šūpuļiem. Vieta, kur veidojās – pēc Maksa Vēbera – protestantisma ētika un kapitālisma gars. Šveice ir ikoniska. Tā ir simbols.

Daudziem tā saistās ar tādām mājām, kādas ir Mežaparkā. Ar pastorālām ainavām, nelieliem ciemiem ielejās, kuru centrā ir baznīcas tornis. Iedomāsimies tagad, kā šī vēsturiskā ainava izskatītos, piepildīta ar minaretiem. Tas būtu ļoti sāpīgs sitiens Eiropas identitātei.

Vai robežas Rietumu demokrātijā nav ārkārtīgi trauslas, ja runājam par tiekšanos ievērot visu sabiedrības grupu intereses, būt atvērtiem, tolerantiem un vienlaikus – apzinātām vai neapzinātām bailēm pazaudēt savu identitāti šajā tik atvērtajā vidē?

Salīdzināsim Šveici ar Balkāniem, kur ir šī kaimiņu būšana. Tā pastāvējusi ļoti sen – Osmaņu impērijā, kad XV gadsimtā sākās turku iekarojumi Balkānu valstīs, kur dzīvoja pareizticīgie, grieķu kristietības pārstāvji. Tur parādījās minareti. Baznīcas tika pārvērstas pa mošejām. Tas bija savdabīgs, ļoti sāpīgs kultūru sintēzes process. Šodien tā attālinātās sekas redzam notikumos, kas norisinās Maķedonijā, Serbijā, Kosovā. Tas ir toreizējās varmācīgās integrācijas rezultāts.

Kāds būs tālākais rezultāts musulmaņu tautu ienākšanai Eiropā, mēs daļēji varam modelēt no Osmaņu impērijas pieredzes. Acīmredzot mierīgs tas nebūs. Iemesls ir ļoti dziļas apziņas izmaiņas, kas notikušas Eiropā. Degradācija. Pie tā galvenokārt vainojami paši eiropieši.

Ko vēlaties ar to teikt?

Kopš kristietības pirmsākumiem, tā ir divtūkstoš gadu vēsture, Eiropas kultūrā tika kultivēts priekšstats, ka cilvēks radīts pēc Dieva vaiga un līdzības. Tātad cilvēkam jādod Dievam līdzīga cieņa. Tas ir viens no kristietības pamata uzstādījumiem. Cauri gadsimtiem esam mācīti – sinagogās ebreji un baznīcās kristieši -, ka cilvēks nav vienkārši dzīvnieks, bet garīga būtne. Tā daļa cilvēkā, ko sauc par dvēseli vai prātu, vai logosu, ir nemirstīga. Tā ir dievišķa. Kad Eiropas pirmsākumos izveidojās valstis, tās par savu ideoloģiju pasludināja kristīgās vērtības. Arī tad, kad baznīca tika šķirta no valsts, tā tomēr turpināja kristīgo vērtību glabāšanu. Ja cilvēki negāja uz baznīcu, viņi lūkojas uz citu ētiskās atskaites punktu – likumu. Ja likums aizliedza nogalināt, zagt, sniegt nepatiesu liecību tiesā, cilvēks to nepārkāpa.

Atcerēsimies, ka valsts nav teritorija, bet gan organizācija. Tā ir ētiskais garants saviem pilsoņiem. Šī izpratne iet cauri visai mūsu civilizācijai. Pēdējais, gan tāds kroplīgs piemērs, bija Padomju Savienība. Tā sekularizēja valsts pastāvēšanas mērķi, un tomēr mērķis bija – sociālisms, komunisms. Valsts modelis bija cits, bet gramatika vecā – reliģiskā.

Kāda ir mūsdienu Rietumu civilizācijas valstu gramatika?

Ja pavaicāsit valstsvīriem, kas ir valsts, atbilde būs – pakalpojumu sniedzējs. Kādus pakalpojumus tā sniedz? Pakalpojumus cilvēkiem. Ja vaicāsit tālāk, kas [mūsdienu pasaulē] ir cilvēks, dominējošais viedoklis būs, ka cilvēks ir dzīvnieks, bet augstākā nervu darbība ir vienkārši dabas kāzuss.

Tātad cilvēks kā dzīvnieks – viss, kas zem nabas. Ēšana, sekss, labsajūta.

Cilvēkiem vienmēr piemitušas miesiskās baudas tieksmes. Ar ko esam sliktāki par priekštečiem?

Agrāk Rietumu civilizācija bija cieši saistīta ar baznīcu. Tas nozīmēja, ka cilvēki, kuri pieder baznīcai, ir Dieva dēli. Viņus saistīja dievišķā daba. Viņi bija kopums. Kā kopums viņi uzņēmās atbildību par notiekošo. Tagad cilvēks Rietumu civilizācijā ir atomāra vienība. Katrs par sevi.

Kurā brīdī pazaudējām brālības sajūtu?

Ļoti aktīvi XX gadsimtā.

Kāpēc mēs to pazaudējām?

Cilvēkā ir divas dabas: dzīvnieciskā un garīgā. Dzīvnieciskā velk uz leju, bet garīgā brīžiem pārāk ēteriska, lai turētos pretī. Tā cilvēks pieaug pie mantas, fiziski taustāmo labumu baudīšanas. Viņš grib visu sev.

Kad izpratne par cilvēku kļūst atomāra, sabiedrība zaudē savu iekšējo kopā turēšanās spēku. Pašlaik mēs Latvijā vairs nerunājam par nācijas pašnoteikšanās tiesībām – par to jūs izsvilptu jebkurā forumā. Toties ir cilvēktiesības. Katra tiesības uz individuālo labklājību. Vairs nav nekā, kas mūs vienotu. Mēs esam atomāras vienības noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā. Valsts pārstāj būt.

Kas mums stāv pretī? Islāma pasaule, kurā garīgās vērtības aizvien vēl ir. Viņiem ir garaspēks, kā mums vairs nav.

Vai nacionālās vērtības mūs vairs nevieno?

Nē. Tas laiks ir pagājis. 200 000 cilvēku vairs Daugavmalā nesavāksim kā 1990.gadā. Ja šodien nāktu iekšā Krievijas armija, neviens ielās neietu. Atomārās vienības domātu katra par sevi. Vēl viena atmoda, par ko tagad runā Sarmīte Ēlerte, ir zaudēta spēle jau pašā sākumā. Tagad latvieši domā, kā iekortelēties Īrijā, Anglijā vai citās labklājības zemēs. Kā dabūt darbu un lētus kredītus. Latviju viņi negrib ne redzēt, ne dzirdēt.

Vai tas ir bīstams signāls, jūsuprāt?

Protams. Mēs sākam zaudēt savu identitāti. Tur neko vairs nevar darīt. Tas laika gars, kad varēja kaut ko darīt, ir pagājis. Man kā vēsturniekam laimējies redzēt, kā mainās režīmi, krīt valstis un rodas jaunas. Kā laika gars atnāk un aiziet.

Ir dīvaina nianse, ko esmu novērojis. 1988.gadā mana meita beidza vidusskolu. Man vajadzēja viņu sagatavot augstskolai. Viens no eksāmeniem visās humanitārajās augstskolās Maskavā, kur tolaik ar ģimeni dzīvojām, bija PSRS vēsture. Meitai un viņas draudzenēm, vidusskolniecēm, mēģināju to mācīt. Mani pārsteidza interesanta, visiem jauniešiem kopēja iezīme: vienā dienā viņu acīs bija sabrukusi padomju valsts ideja. Viņi kratījās vaļā visiem spēkiem no padomju valsts vēstures un filozofijas izpratnes, kaut gan viņiem šo ideoloģiju neviens nebija mokoši potējis. Tā viņus, bērnus, nekādā veidā nebija smagi skārusi. Bet pēkšņi – absolūti neieinteresēta attieksme.

To redzēja visapkārt – par padomju ideoloģiju cilvēki vairs neko negribēja dzirdēt. Sistēma izjuka, nebija vajadzīgi pat argumenti.

Līdzīgā veidā sākās atmoda. Vispirms Radošo savienību plēnums. Tad žurnāls Ogoņok, kas vienkārši sāka rakstīt patiesību. Viena gada laikā ideoloģiskā sistēma bija sabrukusi.

Jūs vēlaties teikt, ka globālos procesos, kuriem neapšaubāmi var atrast daudzveidīgus racionālus argumentus, ir tomēr kāda daļa iracionālā, un jābūt uzmanīgiem, vērtējot savas nākotnes perspektīvas gan kā nācijai, gan Rietumu civilizācijas daļai?

Tas man liek domāt par varbūt kādu empīriskā eksistencē neiesakņotu – pēc Hēgeļa – gara darbošanos sabiedrībā.

Kas ir šodienas mūsu sabiedrības gars?

Man grūti teikt. Bet tas vairs nav aizstāvēt Latvijas valsti. Nesen lasīju [politiķa Jāņa] Jurkāna interviju, kurā spīd cauri, ka Latvijai laiks beigt savu neatkarību. Tai kā provincei jāpievienojas Eiropas “savienotajām valstīm”. Man liekas, tas ir ļoti uzrunājošs variants. Latvija ir paspēlējusi savu neatkarību. Tas ar skaidru apziņu, bez jebkādas sapņošanas mums jāatzīst.

Varbūt tām “atomārajām vienībām” – Rietumu civilizācijas cilvēkiem, jāmeklē cita identitāte – ārpus nacionālām, reliģiskām kategorijām, un tas būtu tikai godīgi?

Tieši tā. Jāmeklē jaunā vietā.

Sakot “jaunā vietā” jūs taču nedomājiet kādu fizisko koordinātu sistēmu, bet gan iekšējo pasauli?

Vispirms mums jāsaprot, kas esam, kas notiek mūsdienu pasaulē. Lai nonāktu līdz šādai sapratnei, vispirms mums jāpasludina bankrots. Ne tikai Parex bankai, bet veselai virknei mūsu līdzšinējo ideoloģisko uzstādījumu. Nacionālisms ir bankrotējis. Latviešu valoda kā valsts valoda ir bankrotējusi. Sistēma nedarbojas.

Tūlīt jums asi iebildīs.

Latvijas valstij izveidojoties, bija uzstādījums, ka runās latviešu valodā. Ir pagājuši divdesmit gadi. Valstī izveidojusies latviešu kopiena un krievu kopiena. Savā laikā mēģināju ieskaidrot politiķiem, ka Latvijā vajag uzreiz ieviest trīs skolas valodas: latviešu, krievu, angļu, un mācību priekšmetus pasniegt visās šajās valodās. Neviens to negribēja dzirdēt. Kur mēs tagad esam nonākuši? Latviešu bērni, nemākot krievu valodu, nevar konkurēt. Krievu bizness prasa krievu valodu. Latvieši veido pilnīgi nespējīgu anklāvu, zinot tikai latviešu un šā tā angļu valodu. Redzu pēc studentiem – iedod biezāku grāmatu angļu valodā lasīt, viņi netiek galā. Ja būtu trīs valodu mācība skolās, vai Ždanoka un Pliners rīkotu visas tās akcijas? Tās beigtos pašas no sevis. Politiskās filozofijas vietā cilvēki iedziļinās tikai tehniski. Bez nopietniem argumentiem.

Kā raugāties uz argumentu, ka Latvija ir Eiropas daļa – lai diskutētu, sadarbotos un konkurētu, mums primāri jāzina angļu, nevis krievu valoda.

Mums parasti ir bailes – bērnišķīgas bailes, runājot par šo jautājumu. Esmu nodzīvojis Krievijā divdesmit gadu un vēl kādus piecus gadus citās zemēs. Gribu teikt, ka Krieviju diezgan labi pazīstu. Krievija pašlaik ir ļoti sliktā situācijā. To gaida lielas ekonomiskas problēmas, jo Krievija ir milzīgos parādos. Visi lielie Putina projekti, to skaitā tie, kas iet caur Baltijas jūru, ir lielā mērā uz parāda. Vai tie varēs sevi atpelnīt, ir jautājums. Tātad Krievija pati ilgi ķepurosies. Kas tā būs par valsti, kad izķepurosies, ir liels jautājums. Bet pašlaik pārāk baidīties no Krievijas nevajadzētu.

Vai mums nav jābaidās no pašu politiķiem, kuri bieži brauc ciemos uz Krieviju?

Es domāju, tā ir mūsu politiķu psihošana. Briesmīgākais ir tas, ka Latvijai nav ārpolitikas doktrīnas, tradīcijas. Nu nav! Tas, kas aizvietoja doktrīnu, bija ieiešana Eiropas Savienībā, NATO. Tagad, kad mērķis sasniegts, vairs nezinām, ko tālāk. Patlaban latvieši ir iekrituši parādos, kas viņiem ir ļoti neraksturīgi [vēsturiski skatoties]. Viņi meklē darbu. Viņus neinteresē savas valsts perspektīvas ne iekšpolitiski, ne ārpolitiski. Tas saistīts ar milzīgajām problēmām mūsu izglītībā. Šogad mums eksaktās zinātnes studē 28% jauniešu, bet vairāk nekā 70% izvēlējušies humanitārās zinātnes. Kam vajadzīgs tik milzīgs humanitāri izglītotu cilvēku skaits?

Mums galīgi nav izglītības politikas, tas draud ar bēdīgām sekām. Āzijas dienvidaustrumos pagājušā gadsimta 70.-80.gados radās milzīgi daudz privāto augstskolu. Tāpat kā Latvijā tās izveidojās, lai pelnītu – iekasētu mācību maksu. Humanitārā izglītība prasa salīdzinoši nelielus resursus. Tādēļ uzsvaru lika uz to. Tika saražots milzīgs skaits humanitāri izglītotu bezdarbnieku. Viņi izveidoja revolucionāras bandas, politiskas kustības. Tās gandrīz divdesmit gadus drebināja Indonēziju, Malaiziju, Singapūru, Indoķīnas valstis. Salauzti likteņi, sabojātas dzīves. Mēs tagad ejam tajā pašā virzienā.

Vai nedomājat, ka humanitāri izglītoti cilvēki Latvijai vajadzīgi pašapjēgsmei? Lai saprastu, kurp iet, vispirms jāzina, kas esam.

Zināma taisnība ir, bet, redziet, augstskolā cilvēkam ir uzdevums iemācīties lasīt speciālo literatūru. Ne vairāk par to. Lai lasītu speciālo literatūru, cilvēkam jānonāk attiecīgā vidē, kur viņa zināšanas ir pieprasītas. Ja cilvēks pēc studijām aizbrauc uz Īriju strādāt supermārketā – likt plauktos preces, viņš vakarā mājās Hēgeli nelasīs. Nenodarbosies ar sociālām, politiskām konstrukcijām. Viņš mācīsies angļu valodu, varbūt biznesa pamatus.

Jo grib ēst.

Tieši tā. Jo grib ēst. Latvijā problēmas ir ne tikai humanitāri, bet arī eksakti izglītotiem cilvēkiem. Nav darba. Neesam atraduši Latvijas stratēģiski ekonomisko pamatu, ko attīstīt. Zāģējam tikai baļķus un vedam prom uz Skandināviju. Tā ir koloniālā ekonomika! Tāpat kā Krievijā. Latvija pārdod mežus, Krievija – naftu. Vairāk neko neprotam.

Kur ir mūsu problēma? No jūsu sacītā izriet, ka esam vienkārši par dumju.

Jā, mēs esam par dumju. Kāpēc ebreji savāc Nobela prēmijas zinātnē, ir veiksmīgi finansisti, mūziķi? Ebreji ir lasīt un rakstīt pratēji kopš 5.gadsimta pirms Kristus. Viņu rakstveida kultūrai ir divarpus tūkstoši gadu. Katram ebreju zēnam sinagogā bija jāiemācās lasīt un publiski jāparāda, kā apguvis Toras lasīšanu. Sena rakstveida kultūra ir daudzām Eiropas tautām. Bet mēs? Lepojamies ar dainām. No tām vajadzētu kaunēties. Tās liecina, ka mums rakstveida kultūra nav pastāvējusi līdz pat XIX gadsimtam. Tikai tad sākām lasīt – ne jau dainas, bet Bībeli boksterējām. Jauna tauta, jauna kultūra. Tādi čukči vien esam.

Gribam tikt Eiropā, bet nemaz tur neiederamies, jūsuprāt?

Tā ir. Atsaucoties uz Hantigtona, Toinbija (Samuel Phillips Huntington, amerikāņu politikas pētnieks; Arnold Joseph Toynbee, britu vēsturnieks un civilizāciju pētnieks – red.) teorijām, pēc civilizācijas rādītājiem, ja pieskaitām sevi Rietumu kristietībai – luterāņiem, katoļiem, tad piederam Eiropai. Tiklīdz sakām, nē, mēs esam dievturi, dainu skandinātāji un teicēji, mēs pārejam austrumkristietības robežu, kas attiecināma uz Krieviju, un pat vēl tālāk – pie čukčiem, ziemeļmongoloīdiem. Pie ciltīm.

Ciltis nekad nav izveidojušas valsti. Tā kā par [nācijas] atslēgas svētkiem uzskatām Jāņus, tad esam cilšu cilvēki. Kad profesors [Visvaldis] Klīve rakstīja savu Reliģiju vēsturi, viņam bija liels metodoloģisks jautājums, ko viņš nevarēja atrisināt: kur likt seno baltu reliģiju? Tās “astes” labi saskatāmas Latvijas un Lietuvas folklorā, sadzīves rituālos, kapu kultūrā. Vai likt tās pie Austrālijas, Austrālāzijas, Ziemeļu cilšu reliģijām? Tas ir, pie analfabētu un necivilizēto tautu sadaļas. Pirmā doma Klīvem bija, ka jāliek tur. Beigās atrada kompromisa variantu – ielika pie senajām mirušajām Eiropas reliģijām. Bet te ir problēma. Mums tā nav mirusi. Mēs joprojām sevi ar to identificējām.

Pat neapzināmies. Mums liekas, ka mēs bāleliņi. Bet tie bāleliņi pasaules kopainā izskatās diezgan nožēlojami. Tāpēc domāju, ka lielākā laime mums būs, kad pa logu izkritīs Dainu skapis un pazudīs.

Ir civilizācijas donori un civilizācijas recipienti. Vienas civilizācijas dod savu kultūru citām vai uzspiež to, piemēram, Vācija, Krievija, Francija, Anglija ir izteiktas kultūras emisijas zemes. Latvija ir tipisks kultūras recipients (saņēmējs – red.) Tā neko nedod, bet ļoti viegli, labi, ērti uzsūc. Latvija ēd visu, kas tiek saukts par kultūru. Līdz ar to tā top par kultūras mutantu.

Tūlīt sašutušie sacīs, ka mums ir Vestards Šimkus…

Mūzikas izpildītājs, vai ne? Jā, izpildītāji mums ir [daudzās jomās]. Ja skatāmies jaunradi dažādās jomās, tad, diemžēl, nekas vairāk par recipientu Latvija nav. Mēs uzņemam, atgremojam tikai citu kultūru. Tas ir mūsu vājums. Latvijai vajadzētu noformulēt ideālu. Saprast sapni, kas ir cilvēku galvā, un sintezēt to ar realitāti.

Teicāt taču, ka nekāda kolektīvā sapņa mums vairs nav.

Nav, jā.

Teicāt, ka šī egocentriskā ievirze nav tikai Latvijas, bet visas Rietumu kultūras nelaime. Vai mums ir lielāks risks zaudēt savu identitāti nekā citām Eiropas tautām?

Bez šaubām, mums ir lielāks risks, jo mēs esam vājāki. Taču visa Eiropa iet uz grunti. Absolūti. Tas ir demogrāfiskās problēmas dēļ. Iedzīvotāju pieaugums gandrīz visā Eiropā ir tikai uz ieceļotāju rēķina.

Bet tad jau mēs esam liekuļi! Negribam, lai musulmaņi Eiropā būvē minaretus, bet gribam, lai ieceļotāji šeit dzemdē bērnus, strādā, tajā skaitā melno darbu, ko pašiem negribas darīt?

Visām civilizācijām, kuras pasaules vēsturē iznīkušas, to beigu posmā bijis raksturīgs hedonisms: diezgan bezatbildīga dzīves baudīšana, vēlēšanās uzvelt visus smagos darbus citiem. Tā aizgāja bojā Romas impērija, kad kara vešana tika uzticēta algotņiem, lauksaimniecības produktu ražošana – ieceļotājiem. Līdzīgi notika Ziemeļāfrikā, Spānijā. Piemēru ir daudz. Šādos laika posmos neviens nespēj strādāt, veltīt sevi citiem, jo ir aizņemti ar baudas gūšanu. Nekādas atbildības. Tikai tiesības. Tagad Eiropā notiek tieši tas pats. Kā Vācijā iesākās turku imigrācija? Vācieši negribēja strādāt ceļa remontdarbus, par šoferiem, sētniekiem, trauku mazgātājiem. Tāpat arī Izraēlā, tur šos darbus veic arābi.

Pie tā mūs novedis egoisms un augstprātība. Pat zoologi izpētījuši, ka altruistiskās populācijas ir dzīvotspējīgākas. Egoistiskās populācijas ir ļoti vājas. Tikko tās sastopas ar altruistisko populāciju, tā izzūd.

Ja piemērojam šo zooloģijas likumu cilvēcei, Eiropas populācija nav tik dzīvotspējīga kā Tuvo Austrumu. Viņiem nav cilvēktiesību koncepcijas. Toties ir dzimtas tiesības, kopienas tiesības, tautas tiesības. Katrs cilvēks savu eksistenci pakārto kopējam labumam. Dzemdēt bērnus, rūpēties par viņiem, kā arī par vecīšiem. Tātad – kalpot. Tas nodrošina sabiedrības pastāvēšanu, ilgtspēju. Bet, ja uzskata, ka visiem jākalpo man un valsts ir pakalpojumu sniedzējs – kāpēc tā mani pienācīgi neapkalpo, tad sabiedrība nevar izdzīvot kā kopums.

Kādas, pēc jūsu domām, ir Rietumu civilizācijas perspektīvas divdesmit, piecdesmit gadu griezumā?

Uz galu. Tas var pienākt pilnīgi negaidīti. Kaut kas pēkšņi var salūzt Eiropas mehānismā. Kas tieši, scenārijs nav zināms. Ekonomika ir aizgājusi tik sarežģītus ceļus, finanšu mahinācijas kļuvušas tik necaurredzamas un samudžinātas, ka paši shēmu veidotāji vairs nezina, kur sākums un gals. Acīmredzot tieši ekonomika dos pirmo sitienu. Varbūt tas jau ir saņemts. Protams, nevajag domāt, ka atnāks musulmaņi un apkaus eiropiešus. Tā tas, protams, nenotiks. Pārmaiņu procesi notiks daudz smalkākā veidā.

Dodiet savu versiju!

Cilvēki [rietumu pasaulē] jau tagad meklē transcendentālo, bet ne kristietībā. Islāmā, budismā un citās reliģijās. Vācijā uz šo brīdi jau ir ne mazāk kā divsimt tūkstoši vāciešu, kuri pieņēmuši islāmu.

Kā tas izskaidrojams?

Islāms ir vienkāršāks. Skaidrāks. Kristietība – ļoti samudžināta, filozofiska. Cilvēks vairs nesaprot, kas tur ir. Terminoloģija, ko lieto mūsdienu kristietībā, ir anahronisms. Tā tiek izsmieta. Nav pieņemama. Uzprasiet latvietim par vārdu “grēks”, viņš paliks nikns. Tā leksika vairs neder. Tāpēc hinduisma, budisma terminoloģija eiropietim liekas ļoti pievilcīga, zinātniska. Reliģiski aktīvā daļa Eiropā gan ir tikai vidēji 2,5% iedzīvotāju. Kristietība pārceļas uz Austrumiem – Ķīnu, Singapūru, Koreju. Viņi savukārt ir noguruši no savas reliģijas.

Vai mūsdienu cilvēku neraksturo arī iedziļināšanās problēma? Nogurums ir no visa, kas liek domāt, ne tikai uztvert.

Lekcijas lasot, esmu ievērojis, ka pirmie atlūst amerikāņi. Viņi spēj noturēt uzmanību desmit minūtes. Tad viņiem vajag, lai viņus kāds “pārslēdz”. Neapšaubāmi tā ir subkultūras ietekme. Arī studenti biezas grāmatas vairs nelasa. Viņi to vienkārši nespēj. Tikai citātus, un ar tiem operē. Ja pavaicā, kāda ir grāmatas filozofija, kurp autors ved, viņi nevar atbildēt. To ietekmē arī interaktīvais mācību veids skolās – tagad viss tiek mācīts caur spēli. Nevis lai trenētu pelēko vielu, bet – kā vieglāk. Tādējādi veidojas egoistisks, uz savām vajadzībām un vēlmēm vērsts cilvēks. Tāda ir arī mūsu elite – piemēram, [Ainārs] Šlesers. Ļoti spējīgs cilvēks, bet neizglītots. Iemācījies valodas un taisa šeftes. Šādai elitei ir grūti domāt stratēģiski un abstrakti. Nopietnus jautājumus tā skata tuvredzīgi.

Kādas sociālekonomiskas pārmaiņas varētu skart Latviju tuvākajos gados?

Esam nonākuši parādos. Latvija nav tāda valsts kā, piemēram, Krievija, kas varētu atļauties nostāties pozā un pateikt Starptautiskajam Valūtas fondam – mēs nemaksāsim. Būs jāmaksā bargi. Latvijā ienāks imigranti, kuri veidos savu ekonomiku, savas “kabatas” – Eiropā jau tās ir. Anklāvi, kas dzīvo paši par sevi, apkārtējā pasaule viņiem nav vajadzīga. Latvijā ir daudz tukšas zemes, kas ļoti nopietni interesē cilvēkus Turcijā, Ķīnā. Pasaule ir pārapdzīvota. Atveriet robežas, mūsu jaunieši jums pelnīs pensijas, viņi saka. Vairs nebūs tukšu ceļu, tukšu lauku. Būs rosība. Bet tie nebūs latvieši, protams.

Sociologs Niklass Lūmans ir teicis – katra sabiedrība ir tas, kas tā ir, gan arī tas, kas tā nav. Varbūt latviešu kolektīvajā zemapziņā tomēr ir kāds neatklāts potenciāls, ko pamodināt?

Tā varētu būt Eiropas identitāte. Ja Latvija izbeigtu savas nacionālistiskās un pagāniskās ambīcijas, atteiktos no kādiem valstiskuma atribūtiem, piemēram, Ārlietu vai Aizsardzības ministrijas, Valsts prezidenta amata – nevajag mums tādu, mums pietiktu ar Ministru prezidentu un Eiropas Savienības prezidentu, kā arī izmainītu valodu politiku, par dominējošo ņemot angļu valodu, tad mēs varētu lietišķi ietilpināties Eiropā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(136 balsotāji )
Komentāri

Lieliska intervija, Leons Taivāns ir gudrs un zinošs cilvēks.

Interesants raksts, bet daži muļķīgi vispārinājumi vai nu nezināšanas vai apzintātas faktu sagrozīšanas dēļ – piemēram par vāciešiem, kuri pieņem islamu – nu nav tā! Vienkārši sievietes, pārsvarā austrumeiropietes, kuras apprec Vācijas turkus, spiestas pāriet islamā un nav tam nekāda sakara ar reliģiozitāti, vienk. normālākus vīrus meičas nav dabūjušas :)

Uhh, spēcīgi, skarbi un diemžēl patiesi…

Visai rasistisks tas Taivāns. Ebreji esot tie pareizie,bet čukčas tie nepareizie. vai ir viņam kāds termometrs, ko iespraužot dupšos ebrejam un čukčam uzrādās cik kurš laimīgs. Nobela prēmija. Tas kāds kritērijs. Dievam nav nobela mr’;emijas, bet re kādu eksperimentu saveidojis, ka Einšteins netika gudrs ar visu savu prēmiju. Boms ar Pribramu palēnām tik pietuvinās esošā izprtnei.
Kad izzudīs pašreizējās tehnaloģijas un tas neizbēgami notiks, jo neizbēgams ir globālu katastrofu cikliskums, čukčas un arī tie latvieši, kuri paļaujas uz dainām un rušinās pa zemi un nodarbojas ar malu medniecību izdzīvos, bet diži rakstošie un lasošie Nobela prēmiju laureāti varēs ar pirkstu smiltīs rakstīt cik grib, bet ēst no tā, vai siltāk tāpat nepaliks :)

P.S.
Atbilstošs joks no Ufo:

Agrāk es spēlēju tenisu, futbolu, nodarbojos ar brīvo cīņu, piedalījos sacensībās šahā un kartingā! Viss beidzās, kad salūza dators. :D

Uzprasiet latvietim par vārdu “grēks”

Latviets zina gan: “Grēks nepirkt!“

Nu , patiešām, lieliska intervija, guvu īstu baudījumu!
Un, šķiet, autoram daudz kur taisnība, kaut arī, iespējams, skats pārāk pesimistisks, un ne visam varētu piekrist.
Nezudīs jau ne tā Eiropa, ne Latvija, tepat vien paliks, tikai nedaudz savādākā veidā.
Vispār, šis te raksts prasa ilgākas pārdomas.
Bet, tā ideja par triju valodu mācīšanu visās skolās – angļu, vācu, krievu, ir lieliska, un, cik zinu, kaut kas līdzīgs notiek dažās Āzijas valstīs un bijušajās kolonijās, kur mācās dzimtajā valodā, angļu valodā, un vēl kādā trešajā.
Mums, protams, nekas tāds nenotiks nekad,nevienam neinteresē absolventu konkurentspējas, mums politika viena – sarīdi vienu etnisku grupu ar otru, skaldi un valdi.

Kļūda – angļu, latviešu, krievu.

9.

Lieliska jau ta intervija ir, Taivans ir gudrs un zinoss cilveks, bet – kaut esmu zids/juds/ebrejs un “piederu” pe ta devetas “Christian-Judaic Civilization”, DAINAS es aizstavesu.Ja es butu latvietis, es butu dievturis.Cik jauki, ka latviesiem – sai senajai indieiropiesu tautai, ir muljons dainu (ieskaitot variantus), latviska dzives zina utmll., ta IR bagatiba un manuprat pilnigi savienojama ar kristigo etiku (bez dogmatisma). Minareti? Par velu! Sveiciesiem vajadzeja pasiem darit tos melnos darbus un iztikt bez turkiem utml. Tagad mosejas tur ir, tad kapec aizliegt minarertus? Boja eiropiski kristigo siluetu, skyline? Par velu, kungi! Kelne blakus lieliskajam Kelnes Domam jau slejas moseja ir minaretiem, Roma moseja lidzas Sv.Peterim utt. Latvija minareti nav sagaidami, brauks drizak rumani vai moldovani…Glabt Latviju var, ja nostiprina eiropisko atverto sabiedribu,bet vienlaikus kultivejot nacionalu valsti – ja, ar dainam, kapec ne?

Nu par kristietību noteikti neko daudz nezina. Ja jau saka, ka cilvēks jāgodā tāpat kā Dievs (Jēzus Kristus). Bet lielos vilcienos viss atbilst patiesībai.

Nu Dainas ar Kristietību nekā nevar savienot. Savukārt tāda lieta kā kristīgā ētika nepastāv. Tas ir tāpat kā apgalvot, ka Dainas as Islamu var savienot. BTW, Taivans saka, ka Toras ir ebrejiem. Vai tad ne musulmaņiem?

> Franks Gordons
Nacionāls, tas taču tiešam mūsdienās ir gandrīz lamuvārds.
Atvērtā sabiedrība, kur tiek kultivēta nacionāla valsts, ir pretruna pēc būtības. Tātad šāds risinājums neeksistē…

Skarbs, bet patiess raksts.

laba intervija (:

Vispār rodas jautājums, ka Viņam nav pašam savas nostājas. Runā par visām reliģijām, bet neparāda savu attieksmi. Mans viedoklis, ka Eiropā sen vairs nav kristietības. Ir palikuši nedaudzi kristieši. Tas procents ir krietni par lielu, ko minēja rakstā.

> Pat neapzināmies. Mums liekas, ka mēs bāleliņi.

Kas tie “mēs”?
Man, piemēram neliekas. Man ir nācies būt in strādāt daudzās pasaules valstīs – men nekad nav licies, ka es esmu sliktāks (nedz arī labāks par viņiem). Tikai savādāks. Bet viņi visi arī ir savādāki.

Tāpēc: runājiet par sevi – vai arī precīzi definējiet, kas tie “jūs”, kas sevi uzskata par bāleliņiem.
Tas piemkārt.

> Pie tā mūs novedis egoisms un augstprātība.

Sākās. “egoisms un augstprātība”. Kur palika pirmītējie bāleliņi?

> Jā, izpildītāji mums ir [daudzās jomās]. Ja skatāmies jaunradi
> dažādās jomās, tad diemžēl, nekas vairāk par recipientu Latvija nav.

Atkal – nekā nav! Bez Šimkus un Garančas mums ier vēl arī Hermanis un Pauls – pazīstami ārpus lalatvijas un acīm redzami “kultūras donori” – kur nu kurais.
Ja vērtē procentos no masas – tas nemaz nav maz – jūs taču nedomākjat, ka labu rakstnieku būs tikpat cik krieviem vai vaciešiem?
Tas otrkārt.

Bez šaubām, mums ir lielāks risks, jo mēs esam vājāki.

> Jā, mēs esam par dumju.
> Tikai tad sākām lasīt – ne jau dainas, bet Bībeli boksterējām.
> Jauna tauta, jauna kultūra. Tādi čukči vien esam.

Ja tā spriež, tad visai pasaulei būtu jānobāl Irākas priekša – tur, kā zināms, ar ķīlīšiem bakstīja māla plāksnītes jau pirms sešiem tūkstošiem gadu.
Vai grieķiem – krievi vēl ar rungām cīnījās pret lāčiem, kad dzīvoja Pitagors vai Aristotelis.
Nu un kur tie grieķi šodien ir? Mums neaizsniedzama civilizācija?
Ziniet tā frāze – „es redzu tālāk, jo stāvu uz priekšteču pleciem”, attiecas arī uz mums.
Varam uztraustie uz pleciem arī Aristotelim.
Tas treškārt.

Un visbeidzot – par to identitāti. Latviešiem ir ļoti liela pieredze izdzīvot zem dažadiem jūgiem. Un irdentitāte nekur nav zudusi. Valoda arī. Tikai mutējušas un pielāgojušās.
Un latvieši atšķiras no visiem citiem tieši tikpat, cik viv citi viens no otre.
Un arī latvieši viens no otra. Kaut arī no matemātikas viedokļa viņi veido klasteru – ja jūs zinat, ko tas nozīmē.

17.

intervētais ir vdk aģents. pavisam noteikti

taivana prātuļojumi spēcīgi velk uz šovinismu, vecā padomju skola komplektā ar apgrābstītām zināšanām par filozofiskajām mācībām..
šiem tekstiem personiskās mazvērtības kompleksa, vecas domāšanas un pelējuma piesmaka

Kāda vispār ir viņa paša viedokļa būtība >>> uz ko tā ved? (viņa paša vārdi)

Tad kādas mums ir pocijas:
1) Spēcīgi turēties pie kristietības (bibliskām vērtībām – viendzimumu laulības, nav abortu, nav uz egoismu un naudu orientētas sabiedrība, bet uz ģimeni)
2) Laist iekšā visu, kas nāk, bet atstāt izkropļotu kristietību (geji, slimi bērni, aborti, zema dzimstība utt.)
3) Noliegt kristietību, palikt pie bluķa vilkšanas, maģijas utt. (šis neizslēdz otro, jo tur principu vispār nav)

Ja jautā, kur tad finansiālā puse, tad mana atbilde ir:

Atrodiet vienu bērnu, kam ir tēvs un mamma, kas viņu mīl un viņiem ir ko ēst un pajumte – kam būtu krīze. Tur tā lieta, ka bērniem krīzes nav. Kādēļ maināmies? Varbūt tādeļ, ka Dievs liek mūsos savus principus – nauda nav viss.
Interesanta būtu tāda situācija – beigtos elektrība. Tātad nebūtu naduas vairs nevienam. Kas tad būtu vērtīgs? Vai tas, ka liela māja, labs auto, mobilais? Vai tas, kam 5 bērni un viņš laimīgs no tā vien, ka var satikt savu sievu, bērnus un mazbērnus.

Palasīju komentārus – bēdu leja.
Kā man piegriezušies visi tie čīkstētāju „ak, mēs mazie nabadziņi”, „skarbi, bet patiesi”
Tfū!

Man labāk patika Krišjānis Valdemārs – „Mēs varam to pašu, ko visi citi.”

> Johans
Tas ir labi, ka Tev ir savs redzejums uz lietām, bet izskatās, ka Tu nesaprati, par ko stāsts šai rakstā.
Tas ir par to nākotni, ko mēs veidojam šodien…

Es arī domāju, ka nav nekādas bēdu lejas. Manu laimi vai noskaņojumu nenosaka mans maka biezums vai tas, vai ir mošeja blakus. Ja tā būtu, tad gan man būtu dimbā, jo man visu laiku vajadzētu vēl un vēl. Nepietiktu ar dzīvokli, vajadzētu māju. Nepietiktu ar auto, vajadzētu divus utt. Esmu kristietis tādēļ mani šīs lietas nepārsteidz (kas Eur notiek), jo Bībelē tas viss aprakstīts – uz ko viss iet.

Nē nu intervējamais jau arī mākslinieks. Pie tam var just, ka visai lustīgs.
Garšīgs gabaliņš, lasīju ar prieku.

24.

Betai taisnība – raksts ir par to uz kurieni mēs veiksmīgi šķūrējam . Bet neviens jau neliedz mums to mainīt. Mūsu virzienu labi parādīs nākamās vēlēšanas – ja tauta gribēs redzēt pie stūres škūrētāju ar vidējo speciālo izglītību , tad tas arguments , lai saprastu kādas ir mūsu akceptētās vērtības.

Gabrtiels Taivāns: “Tādi čukči vien esam.”

Parastais rasisms. Vienas tautas izcelšana, konkrētajā gadījumā, ebreju, un citu tautu, čukču, latviešu noniecināšana.

Teivana kungs ir daudz ko sajaucis. Par daudz ilgi dzīvojis sovetkrievos. Tepat blakus ir mononacionāla valsts Somija. Pasaules labklājības valstu pašā virsotnē. Tika ar purviem, akmeņiem, mežiem un pašiem somiem. Viņi ir nacionālisti, patrioti un dienēt savā armija uzskata par lielu godu. Viņi nelasa Teivana muļķīgo filozofēšanu. Viņi strādā. Neņem un nedod kukuļus. Ministrs, kas pieķerts melos, ātri nokļust politikajā miskastē. Latvijas pamuļķie žurnālisti un citi gudrinieki, kas brauc uz Somiju dzert viņu vodku, nav pamanījuši, ka Somija ir pasaules imdustrijas un tehnoloģijas lielvalsts. Kas traucē Latvijā darīt to pašu? Tādi Teivani, kas Dainas un Latviju noraksta mēslos, pretēji kārtīgam žīdam Frankam Gordonam, kam mīkstmiesis Teivāns varētu notīrīt kurpes.

Kristietība, nacionālisms irst, liekam citu utopisku ideju tās vietā – nu nafig tas vajadzīgs, tā jau cilvēki dumi palikuši no visām tām reliģijām un homeopātijām – nu nevar taču cilvēks pats sakarīgi domāt, ja viņam ir reliģija, kas uz visiem jautājumiem jau dod (nepareizas) atbildes.

28.
klusais>Zigurds Mežavilks
2009. gada 4. decembris, 14:32

Var saprast ,ka Somija ir mīļš piemērs , jo cik saprotu tur ir kādu laiku dzīvots. Tajā pašā laikā nevar neredzēt ,ka Somijā ir daudz iebraucēju kā no krievijas , tā arī ar tumšāku ādas krāsu. Protams nevar nepieminēt ,ka viens no faktoriem , kapēc Somija nav tik daudz pārpludināta ar imigrantiem kā varbūt citas valstis – tas ir pavisam elementāri – klimats. Par tehnoloģijām viennozīmīgi piekritīšu – te jau arī rakstā minēja ,ka Latvijā ir disproporcija eksaktajā un humanitārajā izglītībā.

Nū…Daudz kam es piekristu, bet daudz kam nē.
Esmu latvietis, bet arī stingrs luterānis. Turklāt piederu dzimtai ,kas ir bijuši stingri kristieši(luterāņi un baptisti) paaudzēs vismaz pāris pēdējos gadsimtus. Un man nekādu problēmu ar Dainu skapi nav !Nu nav man iekšējā konflikta ! Ko grieķiem tagad būtu jāizmet pa logu visa viņu mitoloģija? Un Grieķijā ir spēcīga pareizticīgo baznīca…
Tā kā, lai nu Teivāns liek tam Dainu skapim mieru. Atradis ļaunuma sakni…
Ne viņš vāca, ne viņam izmest.Profesori nāk un iet….Dainas paliek !

Beta: Tas ir par to nākotni, ko mēs veidojam šodien…
Klusais: Betai taisnība – raksts ir par to uz kurieni mēs veiksmīgi šķūrējam .

Jautājums bija – kas tie „mēs”?
Beta, Klusais un profesors Leons Taivāns?
Tad lūk – MAN nepatīk tā nākotne, ko jūs veidojat.

ES veidoju citu. Un es sāku ar to, ka nesaku uz katra soļa – „A ko nu mēs! Čukčas un bāleliņi.”
Tā ka mani no sava „mēs” varat izstrīpot.

Atļaujiet man izstāstīt savu mīļoto pastāstu par Priekšnieku Tur Augšā.
Viņš ir ļoti pretimnākošs – ja kāds saka, ko tad nu es, es tāds maziņš bāleliņš neko nevaru – Viņš piekrīt – labi – tu neko nevari. Bet jā kāds saka – es esmu vislabākais – Viņš arī piekrīt – labi – būsi vislabākais.
Ja kaut ko ļoti grib, tas vienmēr piepildās.
Tikai jāgrib kā nākas.
No „mēs mazie nabadziņi” nekāda gribēšana nesanāks.

Visbeidzot, Klusais – es galīgi nelieku nekādas cerības uz vēlēšanām – tur nav neviena tāda, par kuru varētu pateikt – ja to ievēlēs, tad būs baigi forši.
Viņi var tikai drusku vairāk vai mazāk traucēt.
Jādara vienalga ir pašam – un jo tālāk no tiem (ne ģeogrāfiskā nozīmē) – jo labāk.

No Dainām var ļoti daudz mācīties par pasaules kārtību un tās māca būt godīgam. Nelaime tāda, ka “gudrinieki” no citām tautām no godīguma maz ko saprot un sabojā daudzas labas iestrādes. Latvieši protams tādos apstākļos apjūk un ļoti apvainojas, kas rada lielus kompleksus. Tāpēc pie Dainām klāt jāliek pielikums par blēžu Dainām, kas māca mūsdienīgi pieķert un ignorēt “gudriniekus” .

32.

Šodienas situācija Latvijā un Igaunijā atgādina par to cik tomēr ir svarīgi ,kas ir pie šprices.
Neviens jau nesaka ,ka nav pašiem jādara , bet jautājums cik liela tam piepūle vajadzīga.

33.

betai vai betam: precizesu – atverta sabiedriba = varda, preses, diskusiju briviba, aizliedzami kriminalnoziegumi, bet ideologisku aizliegumu nav. Neatkariga tiesa utml.Nacionala valsts + Latvija valsts valoda tikai latviesu valoda, pilsonibas sanemsanai japrot valsts valoda vismaz sarunvalodas limeni, Latvijas vesture ka atsevisks prieksmets, un ari tautas garamantu popularizesana – lidztekus anglu valodas prasmei, kapec ne? Krievu valoda deriga, protams, bet tai nav jabut “otrai valodai, ko runa Latvija’”, t.i. divkopienu principa limeni.

34.

Reālistisks un zinātniski pamatots raksts, kas liks nedēļas nogalē domāt. Paldies autoram – jau sen sekoju visām viņa atziņam.

Man šķiet, par to dainu skapja izkrišanu pa logu jau nu gan nav jāuztver tik burtiski, autoram jau nav nekas pret tām dainām, drīzāk tās dainas ir tā vecā, uz pagātni vērstā domāšana, no kuras vajadzētu atbrīvoties, tāpat kā no sevis žēlošanas un izcelšanas vai noniecināšanas uz citu fona.

Paldies Frankam Gordonam par komentāru!Taivāns patiess, līdz ar to skarbs, bet arī ar cittautietes sievas potēto nicīgumu pret latviešiem. Kāpēc Taivāns neko nesaka par vēdu izmešanu pa logu? Par vecās Derības izmešanu pa logu ar visu tajā esošo nežēlību, asinīm?

Es kā latvietis kategoriski iebilst arī pret Dainu domāšanas izmešanu. Jo Dainu domāšanas pamatā ir ļoti harmoniska un līdzsvarota pasaules uztvere ar stingri definētām ētiskajām un morāles vērtībām un kritērijiem.
Bet man arī nav nekādu prasību, lai Jūs izmestu pa logu kaut ko Jūsu tautībai svarīgu.
Un ko tad mums tagad pēc Teivāna ? Izmetiet Dainas un veco domāšanu un aiciniet šurp ķīniešus un turkus, jo te ir daudz tukšas zemes ? Jo viņi pelnīs jums pensijas…
Nu ķīnieši tiešām ir strādīgi kā skudras, bet musulmaņu kopienas gan ir pieradušas dzīvot pārticīgajās valstīs uz sociālā budžeta rēķina. Tie drīzāk ir tērētāji nevis pelnītāji…

38.

Nejauc Toru ar Korānu!

Ārprāts, kas par rakstu.. Un tādi ir mūsu zinātnieki? :( Atvainojos, bet raksta iesākums un nobeigums – stereotipu, faktu nezināšanas, dīvainu interpretāciju un kļūdainu apgalvojumu pilns. Daļu no skaļākajiem apgalvojumiem var apgāzt atrodot vienu-divus statistikas datus. Šķiet autors pieņem par aksiomu, ka ja pašam nav makroekonomikas zināšanu, tad arī finansistiem, valstīm un lielajām korporācijām nav cilvēku ar šādām zināšanām.. Raksta vidus – daži labi apgalvojumi, daļai pilnīgi noteikti piekrītu un redzu pamatojumu. Kopumā, iespaids nelāgs..

varēja pieminēt tās šausmas, kas islāma pasaulē jāpiedzīvo sievietēm – ģenitāliju apgraizīšana, piespiedu laulības, drausmīgi… Nu TĀĀĀĀĀDAS garīgās vērtības, kur var muldēt.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books