Dainu skapis – lai izkrīt pa logu! (321)
Autors: Anda Burve-Rozīte
Publicēts: 2009. gada 4. decembris 12:44
Atslēgvārdi: , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Leons Taivāns skaidro pagājušajā nedēļā Šveicē notikušā referenduma iemeslus par minaretu celtniecības aizliegšanu, kā arī izsaka viedokli par latviešu vietu mūsdienu civilizācijā un Latvijas perspektīvām izdzīvot.

Pagājušajā svētdienā Šveices pilsoņi referendumā nobalsoja par minaretu celtniecības aizliegšanu valstī. Ko šis balsojums liecina par šveiciešiem, un kā, jūsuprāt, līdzīgā situācijā rīkotos Latvijas pilsoņi?

Man liekas, Latvijā būtu liela vienaldzība. Varbūt zināma interese, jo tas būtu kaut kas jauns un eksotisks. Latvieši ir krituši uz eksotiku.

Šveices gadījums ir citāds Eiropas kultūras kontekstā. Ikviens no mums ir ievērojis Mežaparka villas, kas būvētas XX gadsimta sākumā. Šo villu modelis ir Šveices romantiskā arhitektūra. Ar Šveici saistīti Eiropas arhetipa priekšstati. Šveice ir viens no Eiropas protestantisma šūpuļiem. Vieta, kur veidojās – pēc Maksa Vēbera – protestantisma ētika un kapitālisma gars. Šveice ir ikoniska. Tā ir simbols.

Daudziem tā saistās ar tādām mājām, kādas ir Mežaparkā. Ar pastorālām ainavām, nelieliem ciemiem ielejās, kuru centrā ir baznīcas tornis. Iedomāsimies tagad, kā šī vēsturiskā ainava izskatītos, piepildīta ar minaretiem. Tas būtu ļoti sāpīgs sitiens Eiropas identitātei.

Vai robežas Rietumu demokrātijā nav ārkārtīgi trauslas, ja runājam par tiekšanos ievērot visu sabiedrības grupu intereses, būt atvērtiem, tolerantiem un vienlaikus – apzinātām vai neapzinātām bailēm pazaudēt savu identitāti šajā tik atvērtajā vidē?

Salīdzināsim Šveici ar Balkāniem, kur ir šī kaimiņu būšana. Tā pastāvējusi ļoti sen – Osmaņu impērijā, kad XV gadsimtā sākās turku iekarojumi Balkānu valstīs, kur dzīvoja pareizticīgie, grieķu kristietības pārstāvji. Tur parādījās minareti. Baznīcas tika pārvērstas pa mošejām. Tas bija savdabīgs, ļoti sāpīgs kultūru sintēzes process. Šodien tā attālinātās sekas redzam notikumos, kas norisinās Maķedonijā, Serbijā, Kosovā. Tas ir toreizējās varmācīgās integrācijas rezultāts.

Kāds būs tālākais rezultāts musulmaņu tautu ienākšanai Eiropā, mēs daļēji varam modelēt no Osmaņu impērijas pieredzes. Acīmredzot mierīgs tas nebūs. Iemesls ir ļoti dziļas apziņas izmaiņas, kas notikušas Eiropā. Degradācija. Pie tā galvenokārt vainojami paši eiropieši.

Ko vēlaties ar to teikt?

Kopš kristietības pirmsākumiem, tā ir divtūkstoš gadu vēsture, Eiropas kultūrā tika kultivēts priekšstats, ka cilvēks radīts pēc Dieva vaiga un līdzības. Tātad cilvēkam jādod Dievam līdzīga cieņa. Tas ir viens no kristietības pamata uzstādījumiem. Cauri gadsimtiem esam mācīti – sinagogās ebreji un baznīcās kristieši -, ka cilvēks nav vienkārši dzīvnieks, bet garīga būtne. Tā daļa cilvēkā, ko sauc par dvēseli vai prātu, vai logosu, ir nemirstīga. Tā ir dievišķa. Kad Eiropas pirmsākumos izveidojās valstis, tās par savu ideoloģiju pasludināja kristīgās vērtības. Arī tad, kad baznīca tika šķirta no valsts, tā tomēr turpināja kristīgo vērtību glabāšanu. Ja cilvēki negāja uz baznīcu, viņi lūkojas uz citu ētiskās atskaites punktu – likumu. Ja likums aizliedza nogalināt, zagt, sniegt nepatiesu liecību tiesā, cilvēks to nepārkāpa.

Atcerēsimies, ka valsts nav teritorija, bet gan organizācija. Tā ir ētiskais garants saviem pilsoņiem. Šī izpratne iet cauri visai mūsu civilizācijai. Pēdējais, gan tāds kroplīgs piemērs, bija Padomju Savienība. Tā sekularizēja valsts pastāvēšanas mērķi, un tomēr mērķis bija – sociālisms, komunisms. Valsts modelis bija cits, bet gramatika vecā – reliģiskā.

Kāda ir mūsdienu Rietumu civilizācijas valstu gramatika?

Ja pavaicāsit valstsvīriem, kas ir valsts, atbilde būs – pakalpojumu sniedzējs. Kādus pakalpojumus tā sniedz? Pakalpojumus cilvēkiem. Ja vaicāsit tālāk, kas [mūsdienu pasaulē] ir cilvēks, dominējošais viedoklis būs, ka cilvēks ir dzīvnieks, bet augstākā nervu darbība ir vienkārši dabas kāzuss.

Tātad cilvēks kā dzīvnieks – viss, kas zem nabas. Ēšana, sekss, labsajūta.

Cilvēkiem vienmēr piemitušas miesiskās baudas tieksmes. Ar ko esam sliktāki par priekštečiem?

Agrāk Rietumu civilizācija bija cieši saistīta ar baznīcu. Tas nozīmēja, ka cilvēki, kuri pieder baznīcai, ir Dieva dēli. Viņus saistīja dievišķā daba. Viņi bija kopums. Kā kopums viņi uzņēmās atbildību par notiekošo. Tagad cilvēks Rietumu civilizācijā ir atomāra vienība. Katrs par sevi.

Kurā brīdī pazaudējām brālības sajūtu?

Ļoti aktīvi XX gadsimtā.

Kāpēc mēs to pazaudējām?

Cilvēkā ir divas dabas: dzīvnieciskā un garīgā. Dzīvnieciskā velk uz leju, bet garīgā brīžiem pārāk ēteriska, lai turētos pretī. Tā cilvēks pieaug pie mantas, fiziski taustāmo labumu baudīšanas. Viņš grib visu sev.

Kad izpratne par cilvēku kļūst atomāra, sabiedrība zaudē savu iekšējo kopā turēšanās spēku. Pašlaik mēs Latvijā vairs nerunājam par nācijas pašnoteikšanās tiesībām – par to jūs izsvilptu jebkurā forumā. Toties ir cilvēktiesības. Katra tiesības uz individuālo labklājību. Vairs nav nekā, kas mūs vienotu. Mēs esam atomāras vienības noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā. Valsts pārstāj būt.

Kas mums stāv pretī? Islāma pasaule, kurā garīgās vērtības aizvien vēl ir. Viņiem ir garaspēks, kā mums vairs nav.

Vai nacionālās vērtības mūs vairs nevieno?

Nē. Tas laiks ir pagājis. 200 000 cilvēku vairs Daugavmalā nesavāksim kā 1990.gadā. Ja šodien nāktu iekšā Krievijas armija, neviens ielās neietu. Atomārās vienības domātu katra par sevi. Vēl viena atmoda, par ko tagad runā Sarmīte Ēlerte, ir zaudēta spēle jau pašā sākumā. Tagad latvieši domā, kā iekortelēties Īrijā, Anglijā vai citās labklājības zemēs. Kā dabūt darbu un lētus kredītus. Latviju viņi negrib ne redzēt, ne dzirdēt.

Vai tas ir bīstams signāls, jūsuprāt?

Protams. Mēs sākam zaudēt savu identitāti. Tur neko vairs nevar darīt. Tas laika gars, kad varēja kaut ko darīt, ir pagājis. Man kā vēsturniekam laimējies redzēt, kā mainās režīmi, krīt valstis un rodas jaunas. Kā laika gars atnāk un aiziet.

Ir dīvaina nianse, ko esmu novērojis. 1988.gadā mana meita beidza vidusskolu. Man vajadzēja viņu sagatavot augstskolai. Viens no eksāmeniem visās humanitārajās augstskolās Maskavā, kur tolaik ar ģimeni dzīvojām, bija PSRS vēsture. Meitai un viņas draudzenēm, vidusskolniecēm, mēģināju to mācīt. Mani pārsteidza interesanta, visiem jauniešiem kopēja iezīme: vienā dienā viņu acīs bija sabrukusi padomju valsts ideja. Viņi kratījās vaļā visiem spēkiem no padomju valsts vēstures un filozofijas izpratnes, kaut gan viņiem šo ideoloģiju neviens nebija mokoši potējis. Tā viņus, bērnus, nekādā veidā nebija smagi skārusi. Bet pēkšņi – absolūti neieinteresēta attieksme.

To redzēja visapkārt – par padomju ideoloģiju cilvēki vairs neko negribēja dzirdēt. Sistēma izjuka, nebija vajadzīgi pat argumenti.

Līdzīgā veidā sākās atmoda. Vispirms Radošo savienību plēnums. Tad žurnāls Ogoņok, kas vienkārši sāka rakstīt patiesību. Viena gada laikā ideoloģiskā sistēma bija sabrukusi.

Jūs vēlaties teikt, ka globālos procesos, kuriem neapšaubāmi var atrast daudzveidīgus racionālus argumentus, ir tomēr kāda daļa iracionālā, un jābūt uzmanīgiem, vērtējot savas nākotnes perspektīvas gan kā nācijai, gan Rietumu civilizācijas daļai?

Tas man liek domāt par varbūt kādu empīriskā eksistencē neiesakņotu – pēc Hēgeļa – gara darbošanos sabiedrībā.

Kas ir šodienas mūsu sabiedrības gars?

Man grūti teikt. Bet tas vairs nav aizstāvēt Latvijas valsti. Nesen lasīju [politiķa Jāņa] Jurkāna interviju, kurā spīd cauri, ka Latvijai laiks beigt savu neatkarību. Tai kā provincei jāpievienojas Eiropas “savienotajām valstīm”. Man liekas, tas ir ļoti uzrunājošs variants. Latvija ir paspēlējusi savu neatkarību. Tas ar skaidru apziņu, bez jebkādas sapņošanas mums jāatzīst.

Varbūt tām “atomārajām vienībām” – Rietumu civilizācijas cilvēkiem, jāmeklē cita identitāte – ārpus nacionālām, reliģiskām kategorijām, un tas būtu tikai godīgi?

Tieši tā. Jāmeklē jaunā vietā.

Sakot “jaunā vietā” jūs taču nedomājiet kādu fizisko koordinātu sistēmu, bet gan iekšējo pasauli?

Vispirms mums jāsaprot, kas esam, kas notiek mūsdienu pasaulē. Lai nonāktu līdz šādai sapratnei, vispirms mums jāpasludina bankrots. Ne tikai Parex bankai, bet veselai virknei mūsu līdzšinējo ideoloģisko uzstādījumu. Nacionālisms ir bankrotējis. Latviešu valoda kā valsts valoda ir bankrotējusi. Sistēma nedarbojas.

Tūlīt jums asi iebildīs.

Latvijas valstij izveidojoties, bija uzstādījums, ka runās latviešu valodā. Ir pagājuši divdesmit gadi. Valstī izveidojusies latviešu kopiena un krievu kopiena. Savā laikā mēģināju ieskaidrot politiķiem, ka Latvijā vajag uzreiz ieviest trīs skolas valodas: latviešu, krievu, angļu, un mācību priekšmetus pasniegt visās šajās valodās. Neviens to negribēja dzirdēt. Kur mēs tagad esam nonākuši? Latviešu bērni, nemākot krievu valodu, nevar konkurēt. Krievu bizness prasa krievu valodu. Latvieši veido pilnīgi nespējīgu anklāvu, zinot tikai latviešu un šā tā angļu valodu. Redzu pēc studentiem – iedod biezāku grāmatu angļu valodā lasīt, viņi netiek galā. Ja būtu trīs valodu mācība skolās, vai Ždanoka un Pliners rīkotu visas tās akcijas? Tās beigtos pašas no sevis. Politiskās filozofijas vietā cilvēki iedziļinās tikai tehniski. Bez nopietniem argumentiem.

Kā raugāties uz argumentu, ka Latvija ir Eiropas daļa – lai diskutētu, sadarbotos un konkurētu, mums primāri jāzina angļu, nevis krievu valoda.

Mums parasti ir bailes – bērnišķīgas bailes, runājot par šo jautājumu. Esmu nodzīvojis Krievijā divdesmit gadu un vēl kādus piecus gadus citās zemēs. Gribu teikt, ka Krieviju diezgan labi pazīstu. Krievija pašlaik ir ļoti sliktā situācijā. To gaida lielas ekonomiskas problēmas, jo Krievija ir milzīgos parādos. Visi lielie Putina projekti, to skaitā tie, kas iet caur Baltijas jūru, ir lielā mērā uz parāda. Vai tie varēs sevi atpelnīt, ir jautājums. Tātad Krievija pati ilgi ķepurosies. Kas tā būs par valsti, kad izķepurosies, ir liels jautājums. Bet pašlaik pārāk baidīties no Krievijas nevajadzētu.

Vai mums nav jābaidās no pašu politiķiem, kuri bieži brauc ciemos uz Krieviju?

Es domāju, tā ir mūsu politiķu psihošana. Briesmīgākais ir tas, ka Latvijai nav ārpolitikas doktrīnas, tradīcijas. Nu nav! Tas, kas aizvietoja doktrīnu, bija ieiešana Eiropas Savienībā, NATO. Tagad, kad mērķis sasniegts, vairs nezinām, ko tālāk. Patlaban latvieši ir iekrituši parādos, kas viņiem ir ļoti neraksturīgi [vēsturiski skatoties]. Viņi meklē darbu. Viņus neinteresē savas valsts perspektīvas ne iekšpolitiski, ne ārpolitiski. Tas saistīts ar milzīgajām problēmām mūsu izglītībā. Šogad mums eksaktās zinātnes studē 28% jauniešu, bet vairāk nekā 70% izvēlējušies humanitārās zinātnes. Kam vajadzīgs tik milzīgs humanitāri izglītotu cilvēku skaits?

Mums galīgi nav izglītības politikas, tas draud ar bēdīgām sekām. Āzijas dienvidaustrumos pagājušā gadsimta 70.-80.gados radās milzīgi daudz privāto augstskolu. Tāpat kā Latvijā tās izveidojās, lai pelnītu – iekasētu mācību maksu. Humanitārā izglītība prasa salīdzinoši nelielus resursus. Tādēļ uzsvaru lika uz to. Tika saražots milzīgs skaits humanitāri izglītotu bezdarbnieku. Viņi izveidoja revolucionāras bandas, politiskas kustības. Tās gandrīz divdesmit gadus drebināja Indonēziju, Malaiziju, Singapūru, Indoķīnas valstis. Salauzti likteņi, sabojātas dzīves. Mēs tagad ejam tajā pašā virzienā.

Vai nedomājat, ka humanitāri izglītoti cilvēki Latvijai vajadzīgi pašapjēgsmei? Lai saprastu, kurp iet, vispirms jāzina, kas esam.

Zināma taisnība ir, bet, redziet, augstskolā cilvēkam ir uzdevums iemācīties lasīt speciālo literatūru. Ne vairāk par to. Lai lasītu speciālo literatūru, cilvēkam jānonāk attiecīgā vidē, kur viņa zināšanas ir pieprasītas. Ja cilvēks pēc studijām aizbrauc uz Īriju strādāt supermārketā – likt plauktos preces, viņš vakarā mājās Hēgeli nelasīs. Nenodarbosies ar sociālām, politiskām konstrukcijām. Viņš mācīsies angļu valodu, varbūt biznesa pamatus.

Jo grib ēst.

Tieši tā. Jo grib ēst. Latvijā problēmas ir ne tikai humanitāri, bet arī eksakti izglītotiem cilvēkiem. Nav darba. Neesam atraduši Latvijas stratēģiski ekonomisko pamatu, ko attīstīt. Zāģējam tikai baļķus un vedam prom uz Skandināviju. Tā ir koloniālā ekonomika! Tāpat kā Krievijā. Latvija pārdod mežus, Krievija – naftu. Vairāk neko neprotam.

Kur ir mūsu problēma? No jūsu sacītā izriet, ka esam vienkārši par dumju.

Jā, mēs esam par dumju. Kāpēc ebreji savāc Nobela prēmijas zinātnē, ir veiksmīgi finansisti, mūziķi? Ebreji ir lasīt un rakstīt pratēji kopš 5.gadsimta pirms Kristus. Viņu rakstveida kultūrai ir divarpus tūkstoši gadu. Katram ebreju zēnam sinagogā bija jāiemācās lasīt un publiski jāparāda, kā apguvis Toras lasīšanu. Sena rakstveida kultūra ir daudzām Eiropas tautām. Bet mēs? Lepojamies ar dainām. No tām vajadzētu kaunēties. Tās liecina, ka mums rakstveida kultūra nav pastāvējusi līdz pat XIX gadsimtam. Tikai tad sākām lasīt – ne jau dainas, bet Bībeli boksterējām. Jauna tauta, jauna kultūra. Tādi čukči vien esam.

Gribam tikt Eiropā, bet nemaz tur neiederamies, jūsuprāt?

Tā ir. Atsaucoties uz Hantigtona, Toinbija (Samuel Phillips Huntington, amerikāņu politikas pētnieks; Arnold Joseph Toynbee, britu vēsturnieks un civilizāciju pētnieks – red.) teorijām, pēc civilizācijas rādītājiem, ja pieskaitām sevi Rietumu kristietībai – luterāņiem, katoļiem, tad piederam Eiropai. Tiklīdz sakām, nē, mēs esam dievturi, dainu skandinātāji un teicēji, mēs pārejam austrumkristietības robežu, kas attiecināma uz Krieviju, un pat vēl tālāk – pie čukčiem, ziemeļmongoloīdiem. Pie ciltīm.

Ciltis nekad nav izveidojušas valsti. Tā kā par [nācijas] atslēgas svētkiem uzskatām Jāņus, tad esam cilšu cilvēki. Kad profesors [Visvaldis] Klīve rakstīja savu Reliģiju vēsturi, viņam bija liels metodoloģisks jautājums, ko viņš nevarēja atrisināt: kur likt seno baltu reliģiju? Tās “astes” labi saskatāmas Latvijas un Lietuvas folklorā, sadzīves rituālos, kapu kultūrā. Vai likt tās pie Austrālijas, Austrālāzijas, Ziemeļu cilšu reliģijām? Tas ir, pie analfabētu un necivilizēto tautu sadaļas. Pirmā doma Klīvem bija, ka jāliek tur. Beigās atrada kompromisa variantu – ielika pie senajām mirušajām Eiropas reliģijām. Bet te ir problēma. Mums tā nav mirusi. Mēs joprojām sevi ar to identificējām.

Pat neapzināmies. Mums liekas, ka mēs bāleliņi. Bet tie bāleliņi pasaules kopainā izskatās diezgan nožēlojami. Tāpēc domāju, ka lielākā laime mums būs, kad pa logu izkritīs Dainu skapis un pazudīs.

Ir civilizācijas donori un civilizācijas recipienti. Vienas civilizācijas dod savu kultūru citām vai uzspiež to, piemēram, Vācija, Krievija, Francija, Anglija ir izteiktas kultūras emisijas zemes. Latvija ir tipisks kultūras recipients (saņēmējs – red.) Tā neko nedod, bet ļoti viegli, labi, ērti uzsūc. Latvija ēd visu, kas tiek saukts par kultūru. Līdz ar to tā top par kultūras mutantu.

Tūlīt sašutušie sacīs, ka mums ir Vestards Šimkus…

Mūzikas izpildītājs, vai ne? Jā, izpildītāji mums ir [daudzās jomās]. Ja skatāmies jaunradi dažādās jomās, tad, diemžēl, nekas vairāk par recipientu Latvija nav. Mēs uzņemam, atgremojam tikai citu kultūru. Tas ir mūsu vājums. Latvijai vajadzētu noformulēt ideālu. Saprast sapni, kas ir cilvēku galvā, un sintezēt to ar realitāti.

Teicāt taču, ka nekāda kolektīvā sapņa mums vairs nav.

Nav, jā.

Teicāt, ka šī egocentriskā ievirze nav tikai Latvijas, bet visas Rietumu kultūras nelaime. Vai mums ir lielāks risks zaudēt savu identitāti nekā citām Eiropas tautām?

Bez šaubām, mums ir lielāks risks, jo mēs esam vājāki. Taču visa Eiropa iet uz grunti. Absolūti. Tas ir demogrāfiskās problēmas dēļ. Iedzīvotāju pieaugums gandrīz visā Eiropā ir tikai uz ieceļotāju rēķina.

Bet tad jau mēs esam liekuļi! Negribam, lai musulmaņi Eiropā būvē minaretus, bet gribam, lai ieceļotāji šeit dzemdē bērnus, strādā, tajā skaitā melno darbu, ko pašiem negribas darīt?

Visām civilizācijām, kuras pasaules vēsturē iznīkušas, to beigu posmā bijis raksturīgs hedonisms: diezgan bezatbildīga dzīves baudīšana, vēlēšanās uzvelt visus smagos darbus citiem. Tā aizgāja bojā Romas impērija, kad kara vešana tika uzticēta algotņiem, lauksaimniecības produktu ražošana – ieceļotājiem. Līdzīgi notika Ziemeļāfrikā, Spānijā. Piemēru ir daudz. Šādos laika posmos neviens nespēj strādāt, veltīt sevi citiem, jo ir aizņemti ar baudas gūšanu. Nekādas atbildības. Tikai tiesības. Tagad Eiropā notiek tieši tas pats. Kā Vācijā iesākās turku imigrācija? Vācieši negribēja strādāt ceļa remontdarbus, par šoferiem, sētniekiem, trauku mazgātājiem. Tāpat arī Izraēlā, tur šos darbus veic arābi.

Pie tā mūs novedis egoisms un augstprātība. Pat zoologi izpētījuši, ka altruistiskās populācijas ir dzīvotspējīgākas. Egoistiskās populācijas ir ļoti vājas. Tikko tās sastopas ar altruistisko populāciju, tā izzūd.

Ja piemērojam šo zooloģijas likumu cilvēcei, Eiropas populācija nav tik dzīvotspējīga kā Tuvo Austrumu. Viņiem nav cilvēktiesību koncepcijas. Toties ir dzimtas tiesības, kopienas tiesības, tautas tiesības. Katrs cilvēks savu eksistenci pakārto kopējam labumam. Dzemdēt bērnus, rūpēties par viņiem, kā arī par vecīšiem. Tātad – kalpot. Tas nodrošina sabiedrības pastāvēšanu, ilgtspēju. Bet, ja uzskata, ka visiem jākalpo man un valsts ir pakalpojumu sniedzējs – kāpēc tā mani pienācīgi neapkalpo, tad sabiedrība nevar izdzīvot kā kopums.

Kādas, pēc jūsu domām, ir Rietumu civilizācijas perspektīvas divdesmit, piecdesmit gadu griezumā?

Uz galu. Tas var pienākt pilnīgi negaidīti. Kaut kas pēkšņi var salūzt Eiropas mehānismā. Kas tieši, scenārijs nav zināms. Ekonomika ir aizgājusi tik sarežģītus ceļus, finanšu mahinācijas kļuvušas tik necaurredzamas un samudžinātas, ka paši shēmu veidotāji vairs nezina, kur sākums un gals. Acīmredzot tieši ekonomika dos pirmo sitienu. Varbūt tas jau ir saņemts. Protams, nevajag domāt, ka atnāks musulmaņi un apkaus eiropiešus. Tā tas, protams, nenotiks. Pārmaiņu procesi notiks daudz smalkākā veidā.

Dodiet savu versiju!

Cilvēki [rietumu pasaulē] jau tagad meklē transcendentālo, bet ne kristietībā. Islāmā, budismā un citās reliģijās. Vācijā uz šo brīdi jau ir ne mazāk kā divsimt tūkstoši vāciešu, kuri pieņēmuši islāmu.

Kā tas izskaidrojams?

Islāms ir vienkāršāks. Skaidrāks. Kristietība – ļoti samudžināta, filozofiska. Cilvēks vairs nesaprot, kas tur ir. Terminoloģija, ko lieto mūsdienu kristietībā, ir anahronisms. Tā tiek izsmieta. Nav pieņemama. Uzprasiet latvietim par vārdu “grēks”, viņš paliks nikns. Tā leksika vairs neder. Tāpēc hinduisma, budisma terminoloģija eiropietim liekas ļoti pievilcīga, zinātniska. Reliģiski aktīvā daļa Eiropā gan ir tikai vidēji 2,5% iedzīvotāju. Kristietība pārceļas uz Austrumiem – Ķīnu, Singapūru, Koreju. Viņi savukārt ir noguruši no savas reliģijas.

Vai mūsdienu cilvēku neraksturo arī iedziļināšanās problēma? Nogurums ir no visa, kas liek domāt, ne tikai uztvert.

Lekcijas lasot, esmu ievērojis, ka pirmie atlūst amerikāņi. Viņi spēj noturēt uzmanību desmit minūtes. Tad viņiem vajag, lai viņus kāds “pārslēdz”. Neapšaubāmi tā ir subkultūras ietekme. Arī studenti biezas grāmatas vairs nelasa. Viņi to vienkārši nespēj. Tikai citātus, un ar tiem operē. Ja pavaicā, kāda ir grāmatas filozofija, kurp autors ved, viņi nevar atbildēt. To ietekmē arī interaktīvais mācību veids skolās – tagad viss tiek mācīts caur spēli. Nevis lai trenētu pelēko vielu, bet – kā vieglāk. Tādējādi veidojas egoistisks, uz savām vajadzībām un vēlmēm vērsts cilvēks. Tāda ir arī mūsu elite – piemēram, [Ainārs] Šlesers. Ļoti spējīgs cilvēks, bet neizglītots. Iemācījies valodas un taisa šeftes. Šādai elitei ir grūti domāt stratēģiski un abstrakti. Nopietnus jautājumus tā skata tuvredzīgi.

Kādas sociālekonomiskas pārmaiņas varētu skart Latviju tuvākajos gados?

Esam nonākuši parādos. Latvija nav tāda valsts kā, piemēram, Krievija, kas varētu atļauties nostāties pozā un pateikt Starptautiskajam Valūtas fondam – mēs nemaksāsim. Būs jāmaksā bargi. Latvijā ienāks imigranti, kuri veidos savu ekonomiku, savas “kabatas” – Eiropā jau tās ir. Anklāvi, kas dzīvo paši par sevi, apkārtējā pasaule viņiem nav vajadzīga. Latvijā ir daudz tukšas zemes, kas ļoti nopietni interesē cilvēkus Turcijā, Ķīnā. Pasaule ir pārapdzīvota. Atveriet robežas, mūsu jaunieši jums pelnīs pensijas, viņi saka. Vairs nebūs tukšu ceļu, tukšu lauku. Būs rosība. Bet tie nebūs latvieši, protams.

Sociologs Niklass Lūmans ir teicis – katra sabiedrība ir tas, kas tā ir, gan arī tas, kas tā nav. Varbūt latviešu kolektīvajā zemapziņā tomēr ir kāds neatklāts potenciāls, ko pamodināt?

Tā varētu būt Eiropas identitāte. Ja Latvija izbeigtu savas nacionālistiskās un pagāniskās ambīcijas, atteiktos no kādiem valstiskuma atribūtiem, piemēram, Ārlietu vai Aizsardzības ministrijas, Valsts prezidenta amata – nevajag mums tādu, mums pietiktu ar Ministru prezidentu un Eiropas Savienības prezidentu, kā arī izmainītu valodu politiku, par dominējošo ņemot angļu valodu, tad mēs varētu lietišķi ietilpināties Eiropā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(136 balsotāji )
Komentāri

> 273. reality
es nezinu…
var jau būt, ka vēsture pierādīs, ka profesora intuīcija būs izrādījusies pravietiska un viņa taustīšanās tumsā būs trāpījusi naglai uz galvas.
bet šobrīd tas viss stipri izskatās tieši tā. pēc intuīcijas un taustīšanās tumsā. pie tam spītīgas patiesibas meklēšanas tieši tumsā. tā ir pseidozinātne, kurai nepieciešamības gadījumā var pievilkt klāt pagānismu, mērnieku laikus, osmaņu impēriju un ko tik vēl ne. viedokļi, lozungi un teorijas pasniegtas kā fakti. abstraktas prāta konstrukcijas, kuras varētu atļauties tad, ja vismaz tās analoģijas, kuras viņš izvēlas būtu korektas, ja tur būtu kaut kāda sistēma, kritiska pieeja un ja tā loģika tam visam apakšā nebūtu tik ļodzīga un pavirša. Šai gadījumā tas pat nav sanācis pārāk izklaidējoši.
es neapgalvoju, ka piemēram mērnieku laikos mēs nevaram atrast kaut kādus tipiskus latviešu mentalitātes rādītājus un, ka kaut kas no tā nav novērojams mūsdienās. taču es ļoti apšaubu, ka mēs paņemot mērnieku laikus un kādu no tām amerikāņu un angļu vēsturnieku teorijām varam izdarīt korektu slēdzienu, ka pie visām tautas nelaimēm vainojams mūsu iedzimtais, degradējošais pagānisms, kurš kaut kādu slēptu kodu un domāšanas modeļu formā vajās mūs kamēr mēs neizmetīsim pa logu dainu skapi un nesāksim runāt angliski, atgriezušies mātes kristigās baznīcas klēpī.
es saprotu, ka to dainu skapja izmešanu var mēģināt uztvert kā metaforu, kaut gan Taivāns man šķiet to tomēr domā diezgan burtiski. es zinu, ka ir diezgan populāri Latvijā spriedelēt par to, ka mēs esam cibiņu tauta, ka mēs līdz ar mātes pienu iesūcam asinīs, ka esam zaudētāji un cietēji, ka mūsu kultūrā trūkst tādu pozitīvu, maskulīnu, uzvarētāju arhetipu. varbūt tajā visā ir kaut kāda daļa taisnības, bet es neesmu pārliecināts cik tas ir nopietni un būtiski. es nemaz neesmu nekāds baigais latviešu kultūras fans. nu vismaz ne tāds ar prievīti un pastalās un ka viss, kas ir latvisks ir labs. es uzskatu, ka ļoti daudz, kas no tā, ko māca skolās, ari daudzi no mūsu dižgariem patiesībā ir stipri uzpūstas viduvējības, vismaz tādā pasaules mērogā skatoties, ka viņiem patiesībā pietrūcis vēriena un, ka viņi brīžiem stipri ož pēc provincialitātes savā domāšanā, bet tas ir pavisam kas cits, tas ir mans personīgs kritisks skats uz konkrētām parādībām un personām. ir arī pietiekoši daudz labu un patiesu lietu un ar tām es lepojos. un ar dainām lepojos. vai pat ne lepojos, bet vienkārši novērtēju. un tas nemaz nav tikai mūsu kultūrai raksturīgi. jā mēs neesam bijuši notikumu epicentrā tad, kad pasaulē dzimušas revolucionāras idejas, bet vai tā ir diagnoze, vai tas liecina par mūsu kultūras nosacītu hronisku domāšanas mazspēju? vai ari tam ir bijuši citi objektīvi vēsturiski, politiski, sociāli iemesli? un no kurienes rodas tā loģika, ka mēs tāpēc esam nolemti? vai mūsu pienesums pasaules kultūrā ir tik ievērojami mazāks par Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovēnijas, Slovākijas, Bulgārijas utt. devumu? ko mēs vidējais latvietis zinām par mūsdienu Grieķijas sasniegumiem un tās mūsdienu kultūru? vai mēs varam tā uz sitiena nosaukt tādu momentā pasaulē atpazīstamu piemēram rakstnieku no katras no šīm valstīm? vai tāpēc viņas visas ir atpalikušas? vai tiešām tur ir tikai kaut kāda otršķirīga kultūra? vai viņas visas būtu pieskaitāmas “čukčām” profesora izpratnē?
tā kultūras donoru un recipientu teorija. es neko daudz nezinu par to teoriju, bet vienkārši loģiski uz to paskatoties, vai profesors nejauc cēloņus ar sekām? vai tās donoru un recipientu lomas nosaka kaut kāda iedzimta un nelabojama kultūras kvalitāte, jebšu atkal virkne vēsturisku, iespējams militāru, ekonomisku, ģeografisku un citu faktoru?
ja visa pasaule un dzive ir par kaut kādu piesliešanos kaut kādai nosacītai “uzvarētāju” kultūrai, kāpēc mums angļu valodas vietā nemācīties ķīniešu? kāpēc ielaist šeit ķīniešus ir slikti pēc Taivāna domām, jo tas maitās latvietību, bet latviešu valodas vietā mācīties angļu ir labi? kas tas par nesakarīgumu? bet nu tāds viņš ir visu intervijas laiku.
kas attiecas uz to vīziju 2030.gadā. es domāju, ka ja pasaulē un Eiropā viss būs kārtībā, tad arī Latvijā būs labi. mums būs gan demokrātiska sabiedrība, gan ekonomika, bet nu mūsdienu apstākļos tas tādos ļoti lielos vilcienos visvairāk atkarīgs no ārējiem faktoriem. starp citu, mums nav ko baigi pārmērīgi sevi šaustīt ar pašpārmetumiem par nespēju 20 gados uzcelt normālu demokrātiju un meklēt vainu kaut kādās mistiskās pagānisma teorijās. Itālijas tagadējā valdība, kas strādā vienā pilsētā ar Romas pāvestu, ir teju vēl briesmīgāka par Kalvīša un korupcijas skandāli un nekārtības ir arī Lielbritānijā. Mums ir savas nacionālās īpatnības, bet es ceru, ka mēs tās pārvarēsim. es domāju, ka visu mūsu tālāko attīstibu lielā mērā noteiks dalība ES. es nesaku, ka mums savu problēmu risināšana ir jāuzveļ ES un es domāju, ka mēs tās paši ari dabūsim izstrēbt, bet skatīties uz Latviju ārpus ES šodien arī nav īpaši objektīvi, ja tā tik ļoti vispārīgi un ilgtermiņā runā.
ES virzās uz ciešāku integrāciju un tā Taivāna prognozētā ārlietu un aizsardzības funkciju deleģēšana ES ir diezgan neizbēgama. nu vismaz ar laiku, kaut gan kamēr viņi franči, angļi un vācieši izstrīdēsies var paiet ilgs laiks. es personīgi tur neredzu nekā pārmērīgi slikta. pasaule, kurā mēs dzīvojam objektīvi mainās, man nav tādas iekšējas nepieciešamības pēc tā, lai uz tankiem kādā tālā pasaules nostūrī obligāti būtu attēlots sarkanbaltsarkainais karogs. man vispār gribētos, lai tanku nebūtu, bet es saprotu, ka tas ir utopiski. ES mūsdienu pasaulē ir nepieciešama kā pretspēks Krievijai, Ķīnai, Amerikai un jebkam, kas vēl varētu parādīties. no visām šīm lielvarām man ES politiskā filozofija un attieksme daudzos jautājumos liekas vispieņemamākā. vismaz kā vismazākais ļaunums. jebkurā gadījumā iespēju tur nebūt mēs jau esam palaiduši garām.
mums būs jāatrod savu vietu ES un jādara savu balsi dzirdamu. ja mēs to nedarīsim viņi arī pie mums nenāks un neprasīs viedokli un nerakņāsies dainu skapī meklēdami kultūras bagātības. ja mēs to darīsim mums ir vismaz kaut kādas iespējas tikt sadzirdētiem. tāpēc tā vietā, lai satrauktos par to cik daudz un cik augstvērtīgas literatūras latvietis patērēja 18.gs vidū un kādu traumu tas ir atstājis uz latvieti mūsdienās, es ieteiktu lasīt grāmatas šodien. mums ir nepieciešama diskusija par latviešu kultūru un identitāti un kā vēl būs nepieciešama diskusija par islamu un minaretu celtniecību Latvijā, bet ne jau šādā apšaubāmā līmenī.
beigu beigās, tad kad mēs nonāksim līdz tam un agri vai vēlu tas notiks, jo tas būsim objektīvi ir ārpus mūsu kontroles, kad Latvijā būs krietns procents iedzivotāju ar melnu ādas krasu, vai slīpām acīm, mums jābūt pietiekoši lepniem par savu valodu un tradīcijām, lai šiem imigranti pēc paaudzes vai divām Līgo vakaros sēdētu ap ugunskuru un dziedātu dainas skaidrā latviešu valodā un justu kopības sajūtu, kuru tik brīnišķīgi aprakstija Franks Gordons savā komentārā, kuram es 100% pievienojos.
Ir viena tāda patiesība, ka cilvēks sabiedrībā var gūt tieši tik daudz panākumus, cik augstu viņš pats sevi novērtē un cik daudz un cik lielu atzinību sev pieprasa. ja tu uzskatīsi, ka tavam viedoklim nav nozīmes, tad neviens viņā arī īpaši neklausīsies, bet ja tu to pasniegsi, kā kaut ko šausmīgi svarīgu pastāv iespēja, ka tas tiks tiešām atzīts. ja mēs teiksim, ka dainas ir mūsu tumsonīgās dziesmiņas, kuras mūsu analfabētiskie senči skandēja pirms iemācijās boksterēt bībeli, kā to mēģina pasniegt Taivans, tad arī neviens viņās neieklausīsies, ja mēs tās pasniegsim kā unikālas kultūras, kas līdz pat 20 gs. sākumam dzivojot gandrīz pašā Eiropas centrā vēl bija saglabājusi daudz pagāniskas tradīcijas unikālu mutvārdu kultūras mantojumu. augstvērtīgu ne tikai etnogrāfiski, bet arī poētiski un mākslinieciski, kas pavisam nedaudz bet ir dzīvs vēl arī mūsdienās, vismaz jāņu vakarā, tad mums ir ceribas par to arī kādu pārliecināt.

mūsu dziesmās dievs ir pieminēts daudz daudz reižu un pareizās vietās. mūsu ticība ir spēcīga arī tagad. iespējams tieši tas ir mūsu spēka avots te būt starp diezgan ķecerīgām lielvarām. Skapi var izmest :) dziesmas paturēt

>Peters – ATTIECĪBĀ uz komentāru rakstīšanu internetā no sirds iesaku nepārkāpt principu ‘KISS (keep it simple, Simon/stupid)’.

Ja man vajadzētu rietumniekam stāstīt, kas īsti Latvijā ir jauks, papildus ainām par pastorālu, cilvēku nepiepūžņotu dabu, kā noslēpumu pavēstītu, ka Austrumeiropa ir pēdējais baltās rases anklāvs uz Zemes. Šo luksusu mēs viltīgi nodrošinām ar atpalicību situētībā. Ai, ai, ai, cik polinekorekti izsakos! Ka tik neieliek cietumā!
Protams, ir latvietes, kas savā iztēlē kaifo par melnu maskulīno locekli, arī man nekas nav pret šķībacainas skaistules glāstiem, bet tās ir individuālas attiecības.Tās nav atšķirīgu kultūru, rasu nervozās attiecības, kas plosa Eiropu un ASV.
Valodas var un vajag mācīties kaut vai 80,tikai stipri šaubos vai angļu valodas kā Rietumu vērtību galvenās nesējas loma nav pārspīlēta. Man jau šķiet, ka nevis latvju dainas, bet ASV ar savu pidžin ingliš ir Rietumu kapracis un tieši anglosakši visvairāk izjutīs nākotnes sociālos satricinājumus.
Jēdzienam izolacionisms mūsu dienās ir negatīvs skanējums. Darīsim visu globāli. Starpnacionālajām biznesa kompānijām taču arī vajag savu prieciņu. Padarīsim visu kiš miš ar rozīnēm.Nekādas dainas, neko īptnēju un atšķirīgu mo velns zina kā pieņemtās normas. ASV piemērs liecina, ka pēc kokteiļiem ir superpaģiras. Atkal jau politkorektuma ietvaros tā saucamie eksperti vairās runāt par pasaules ekonomiskās krīzes patiesajiem cēloņiem. Kaut kas biržu programmatūrās noklemmējies, kaut kāds baņķieris ne tā cīparus saskaitījis, vēl kaut kas ne tā. Nē, krīzes cēloņi ir sociāli un migrācijā sakņoti.Jāpiekrīt, ka protestantu ētika ir pačibējsui. Tā rezultātā visas pasaules dažādu tautu un rasu mankurti samuka turp un godam visu izlaupīja. Gribu cilvēka cienīgu dzīvi! Tāpēc ņemšu kredītu. Bet atdot ta nevar, jo strādāt nemāk un nespēj (Teivāna pieminētā jeņķu studentu nespēja noturēt uzmanību 1o min.)Še tev – pasaules ekonomiskā krīze klāt.Un mēs arī strebjam šo aiz dīķa ievārīto putru.
Ja Balkānos gaisu sajauca vieni paši osmaņi, tad ko tik nesaveidos Bābeles tirgus ASV.
Man jau šķiet, ka nudien šajā situācijā labāk ir pamācīties matemātiku un palēkāt pāri ugunskuram, nekā skolās jauniešiem ar valodas starpniecību potēt jeņķiskās un ES neizprotamās vērtības.Lai viņi savā sētā tiek paši galā.
Depopulācija, demogrāfiskā krīze ir arguments, taču ne izšķirošs. Jaunas sociālas idejas neizvirza cilvēku masas vai tautas kā tādas. Tie vienmēr ir konkrēti cilvēki vai nelielas ļaužu grupas. Kristieši katakombās, Buda zem platānas, islāma pravieši ir konkrētas personības. Arī Čingishans sāka ar dažiem desmitiem dažādu cilšu ganiem.Un pēc lielā mēra Latvijā pie dzīvības bija kādi 50 tūkstoši cilvēku. Gribas domāt, ka arī mani senči bija starp tiem, kas mēri pārdzīvoja, jo samuka purvā un uz laiku noslēpās no sērgas.

Var ņemties tā un šitā. Var rakstīt bezgala garus, haotiskus postus, ko grūti lasīt. Var “uzlikt” Taivānam, lai tādējādi pakāptos uz viņa kamiešiem.
Bet grūti apstrīdēt Taivāna proponēto domu, garīgas vērtības ilgtermiņā ir dzīvotspējīgākas kā materiālās. Garīgu vērtību vienotie var sekmīgāk sevi atražot, jo kāpēc materiālistiem (atomārām vienībām)sevi apgrūtināt ar liekām rūpēm?
Materiālais saskalda, sadrumstalo, garīgais vieno. Visās jomās…
Tāds ir Visuma (Dieva, Augstākā spēka) likums.

283.
reality
jocīgāka liekas mūsu paaudze 30-40it gadīgie – tāpat kā šīs paaudzes rokām&galvām izveidotā valsts….”
Joki sākās 90 gados, kad izrādījās-sabiedrībā patiesā valdošā ideoloģija joprojām ir brežņeviski vulgarizētais kvazimarxisms. Tikai nu ar ar milzzzīgu uzsvaru un “‘pirmējo uzkrāšanu”.No tā izrietēja sabiedrības atomizācija-vieni “pirmēji uzkrāj” savā zemē kā konkistadori 16. gs Dienvidamerikā , citi mēli izkāruši bizo lai izvilktu dzīvību.

“nepārkāpt principu ‘KISS”
kļūstam frivoli?

keep it stupid simply KISS turi visu (līdz stulbumam) vienkārši :) Bet vai profesors Lauva zin par šāda raksta parādīšanos te, http://www.citadiena.lv ??? Vai atbalsta???

285.
beta Var ņemties tā un šitā. Var rakstīt bezgala garus, haotiskus postus, ko grūti lasīt…”

Ja intervija ir “derīga provokācija”, tad
“”ņemties tā un šitā”‘ir tas, kas vajadzīgs.
Vai arī tā tomēr ir “instrukcija” un atliek vien saukt “hare, hare”?
“Var “uzlikt” Taivānam, lai tādējādi pakāptos uz viņa kamiešiem.”
Un iekāpt Hongkongā.
“”..garīgas vērtības ilgtermiņā ir dzīvotspējīgākas kā materiālās.”
Piemēram Svētās Romas ideja.Dzīvo jau no 753.g. pr.Kr.

par cilšu psiholoģiju.
19.gs. nostāsts kā kazaki atvairīja briesmīgo čečenu uzbrukumu-brīdī, kad viss jau izskatījās zaudēts un pagalam kazaki palaida aitas(pēc kāda vecā viedā padoma) un briesmīgie čečeni sāka tās dalīt un cīnīties savā starpā. Tad kazaki šos uzveica.
Līdzīgā vīzē pēc 90. gada pie mums tika galā ar atmodas vienoto”‘bīstamo pūli”.

vārds «pagāns» nāk no latīņu «Paganus», kas nozīmē iedzīvotājs un laucinieks — tātad cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar dabu. Tādēļ mūs var saukt par pagāniem, BET ne tādēļ, ka mūsu senči būtu elkdievji. Tie ir izdomājumi, sēnalas, kas dīgst kur nav vairs plašākā sabiedrībā izglītības un patiesu zināšanu. Katra no Dainās minētajām dievībām ir tikai vienīgi Dieva izpausme

290.
teicu vārds «pagāns» nāk no latīņu «Paganus», kas nozīmē iedzīvotājs un laucinieks — tātad cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar dabu
————
tālāk tranformējas -muižas kalps-kolchoznieks.
Un muižas kalpa-kolchoznieka domāšana mums visiem tik tuva.No tās arī tad “zapte” izceļas.

:) nozīme iedzīvotājs (pilsētnieks) ir turpat — fabrikas strādnieks, kuram arī ir balsstiesības, tikpat lielas kā profesoram; jā, tas demokrātijas pozitīvismu mazina ;)

Kāda ir Te… Taivāna kunga tautība? Taču ne latvietis? Naida (nicinājuma) kurināšana pret paša tautu, itkā nebūtu krimiāls parkāpums. Taču ir cita lieta.
Ja tā domā, kā runā pasniedzējs, tad viņš gatavo studentus par 5-to kolonnu tām pašām Āzijas tautām.
Neatkarīgi no tā, vai ar “entuāzismu” vai par “dienestu” vai “brāļu” skanošo.

Piemēram, iegalvot, ka caur paaudzēm mutvārdos iznestas ezotērās zināšanas ir tautas “kanibālu līmeņa” apliecinājums pret prasmi lasīt (Toru vai iepirkumu sarakstu – un neatkarīgi no kura gala).

Dažas no domām – pozitīvās, tās, kuras minētas raksta sākumā, atbilst manām provokācijām, ko jau ilgāk kā gadu “nejauši nopludinu” dažādās “sabiedrībās”, t.sk., “akadēmiskajā” – gatavojot “augsni” savam Nācijas projektam. Var jau būt, ka tikai nejauši atgādina. Bet man labpatīk domāt, ka mācībspēks “pakāpies” uz manu ideju fragmentiem – tad nu es “pakāpšos” uz viņa tituļa :)

Katrā ziņā, Nācijas projekta proklamēšanas mirklis tuvojas un tā sagatavošanā aicinu pieteikties cilvēkus, kas gatavi strādāt “par ideju”. Pirmsākumos.
Tos, kas atzīst acīm redzamo patiesību:
1.Normāls cilvēks ir sabiedrības cilvēks.
2. Normāls cilvēks var justies labi tikai tad, ja labi jūtas viņa apkārtējie, viņa sabiedriskā kopiena.
3. Normāls cilvēks, tādēļ, nevar tiekties tikai pēc individuālas, egoistiskas labklājības – tiekšanās pēc visas sabiedrības labuma viņam ir dabiska nepieciešamība, kas atsevišķi nav “jāmotivē” ar materiāliem labumiem.
Tā ka manu aizokeāna “pastkasti” corileone@stalkers.com kādas garas rokas nupat ir iztīrījušas pavisam tukšu, tad, kontaktiem, aicinu interesentus rakstīt uz begemots @ pochta ru, – diemžēl tur tekstā neparādīsies garumzīmes.

Cieņā,
Lamehs

Lasu šos “filozofu” komentārus un brīnos – kopš kura laika Taivāns ir palicis par Teivānu?

295.

cienījamais profesors vienā vietā ir sarunājis muļķības.

Cik gadu indiešiem nebija rakstības, bet bija Vēdas?

Nu?

296.

Esmu redzējis Tai(ei)vāna kunga uzstāšanos televīzijā. Pārliecinoša.

Vai nu šis raksts bija par garu, vai kā citādi, bet šeit spoži izpaudās šādas tādas demagoģijas iezīmītes, kad viss tiek sabērts lielā čupā un ārā vilkts tas, kas pašam izdevīgi.

Vispār, izvairos lietot šādus vispārinājumus, bet šeit tiešām velk uz “maskavas roku”, pie tam diezgan smagā formā ar pastiprinātu tautas smadzeņu čakarēšanu

297.

Visu šis padomju produkts izteica ar šo rindiņu: “Latviešu bērni, nemākot krievu valodu, nevar konkurēt”[bet krievu bērni nemākot latviešu dzīvo cepuri kūldamu]. Mesidžs viņam skaidrs – latvietībai jāmirst, mūsu mājas ir austrumos nevis rietumos. Šajā intervijā, ko nožēloju ka izlasīju, izskan ilgas par nepabeigto padomju rusifikāciju, racisms un neiecietība pret citām tautām. Ļoti priecātos, ja profesora meita aprecētu ļoti ticīgu turku

Atskatoties pēc brīža uz profesora Taivāna pārdomām, man ir pretargumenti kritizētajam atomārajam cilvim.
Vai tiešām ir tā, kā saka profesors – indivīdi atomizējas, atdalās no ģimenes, no sev ‘paredzētās vietas’ klanu sistēmā? Virspusēji raugoties – jā, tā ir. Bet tik nedaudz paanalizējot konkrēta jaunieša ikdienu, ir jāatzīst, ka notiek ļoti komplicēta komunikācija Visas Pasaules informatīvajā telpā, kas līdz šim nekad civilizācijas vēsturē nav noticis.
Kādus profesionālus padomus var prasīt ģimenē? Tikai tiem darbiem, kurus prot veikt vecākie ģimenes locekļi, neko vairāk. Toties tīmeklī, ja vien proti svešvalodas, vari jebkuru problēmu pajautāt Visai Pasaulei! Ielikt informatīvu video Youtubā! Sameklēt garīgos domubiedrus!

Ko piedāvā Taivāna kungs? Dzīvot statiskā, nemainīgajā islama pasaulē un noliegt objektīvās izmaiņas.

Taivānam vajadzētu rūpīgāk ieklausīties kāda nopietna vēsturnieka teiktajā
- ” …. piektajā gadā latviešu valodā pirmo reizi tulkoja Garlība Merķeļa „Latviešus”, kas bija iznākusi 1797. gadā, un piektajā gadā tas skanēja kā izsmiekls un kaut kas nožēlojams, jo Merķelis rakstīja, ka piedzērušais latvietis guļ kā tāds maiss uz ielas, un latvieša raksturojums bija vienkārši pretīgs un atbaidošs. Piektajā gadā latvieši un ebreji pierādīja, ka viņi nav tikai nožēlojami, bet ir pat ļoti moderni un varētu pat teikt ― bīstami, un viņi var jums sagādāt lielas nepatikšanas, teiksim, būdami neaprakstāmi talantīgi terorā, ieroču iegādē.”

izlasīju rakstu, tas šķiet samurgots. Stāsts par rietumu atomāro sabiedrību ir tipisks maskavieša aizspriedums un aplamība. Tur, rietumos, visattīstītākie apvidi ir labklājīgi, jo cilvēki prot sadarboties un saprot, ka biznesa ētika un darba kvalitāte ir ne tikai profesionālā lepnuma, bet arī vispārīgas labklājības un pat izdzīvošanas jautājums. Šveice, Austrija tam ir tipiski piemēri.
Un mums jārīkojas tāpat. Cita ceļa nav. Cits ceļš ir šleserostāna. Ceru, ka tik tālu nenonāks.

Tas, ko vins saka par dienvidaustrumaziju ir galigi aplam. Vai tad sis cilveks tiesam pasniedz azijas studijas?

Nesaprotu Taivāna viedokli, ka latviešu valoda ir kavēklis mūsu ceļā uz laimīgo nākotni. Tikai dzimtajā valodā cilvēks spēj izpausties vispilnīgāk. Un tie, kam angļu vai krievu valodu vajag darbam, paši to iemācās (katram melnstrādniekam nemaz nevajag to angļu valodu).
Tāpat nevaru piekrist, ka dainām ir kāda vaina…kas tie par murgiem. Tieši tas ir mūsu stiprums – ka tik vēlu esam kļuvuši par modernu nāciju un tik labi vēl atceramies dabisko, tradicionālo dzīvesveidu un pasaules izjūtu. Atceramies un esam paturējuši lietas, kas citur ir aizmirstas un izniekotas.

vai tikai nebūs klasisks piemērs gadījumam kad kāds ir daudz lasījis un zina, bet maz saprot? gaušanās, tautas garamantu pāļāšana un pravietojumi par latviešu tautas izušanu ir mazdūšības un nodevības sajaukums: grūti pateikt, kā šajos apgalvojumos ir vairāk. katrā ziņā likums vienkāršs: tas, kurš zaudē cerību un pārstāj peldēt, tas noslīkst. uz ko mūs aicina šādi “profesori”.

jocīgākais, savā apmātībā tāds kā savulaik krievu praporščiks uzlipina sev pagonus (nosaukumu “profesors”), itkā tie būtu kāda inteliģences vai vieduma apliecība, un tūdaļ iedomājas sevi nemaldīgu esam. lai Dievs mūsu tautu no tādiem Kangariem pasargā, un te jau ir vienalga, savu melno darbu viņš dara vinkārši muļķības vai tomēr arī nelietības dēļ.
lai nu profesoram laba veselība, bet lai ar zaimiem pievaldās.

kam ir suicidālas tieksmes, lai ārstējas, vai realizēt tās individuāli, nevis kā vājprātis cenšas paraut nebūtībā līdzi vēl arī citus.

Godātie!
Vietnē Tautas forums ir fragments no J.Martinsona (dz.1912.g) grāmatas “Gudrības skola”.
Manuprāt, tas arī par DAINU SKAPI!!

Diezgan tipiski – šādu pašu teoriju (par to, ka vajag iesaldēt esošo situāciju LV un pilnībā atteikties no latviešu tautas nostiprināšanās, jo 20 gadi pierādījuši ka viss ir cauri) nupat dzirdēju no vēl viena Maskavā diezgan ilgi dzīvojoša un studējoša latviešu izcelsmes zinātnieka. Protams, ilgstoši slīpējot profesionālitāti, var ļoti smalki pasniegt šādas lietas, vēl jo vairāk, ka nav jau cilvēks bez smadzenēm – tās strādā visai labi. Problēma tikai tā, ka vieglāk ir padoties un piekāpties vairākumam. Zinātnieks labi izskaitļojis, ka iespējamība, ka šīs prognozes var piepildīties, ir lielākas, it īpaši, ka ne ar ko jau neriskē. Tikai ar to, ka iegrūž dunci mugurā tautiešu bērniem.

306.
Humanitāro zinātņu students
2009. gada 15. decembris, 18:25

Daudziem faktiem es piekristu. Bet fakti ir viens, savukārt to interpretācija kas pavisam cits.

Civilizācijas beidz pastāvēt, kad sasniegušas līdzīgu pakāpi kā šobrīd Eiropa. Bērni dzimst maz, dzīve bezrūpīga, katrs ir individualitāte, negrib darīt “zemos” darbus. Re, izrādās, ka dzīvotspējīgākas ir mazāk attīstītas kultūras (vai vairāk, tikai tad neviena to nav sasniegusi).

Ebreji ir tik gudri, jo lasīja jau no 5.gs. Tomēr tas nav attiecināms uz visu Eiropas kultūru. Nenoliedzams fakts, ka parastie Eiropas zemnieki bija tik pat lieli analfabēti, tumsoņi un vēl nez kas, kā mūsējie. Un arī bija gudri, attīstīti latviešu izcelsmes cilvēki. Protams, viņi pārvācojās. Tāda bija politiskā situācija. Viņiem nebija iespējas.

Vēlāk Eiropas valstis turpināja attīstīties, attīstības procesā viņi pazaudēja to, kas mums vēl ir. Mēs to varētu apzīmēt ar “dainu skapi”. Un viņi mūs apskauž par to, ka mums tas ir. Un Eiropā folklora un folkloristika ir lielā cieņā. Tāpat kā sen ir skaidrs, ka nav labāku un sliktāku kultūru, viss ir subjektīvi, ļoti subjektīvi.

Kādēļ varētu uzskatīt, ka mūsu senās gara mantas tomēr nav zemē sviežamas? Tādēļ, ka tas ir tas, kas ir savējais. Un cilvēki nevar lepoties ar svešo.

Ko mums dod “dainu skapis”? Patiesībā visreālāko iespēju nezaudēt identitāti, radīt jaunu identitāti un attīstīt ekonomiku. Cilvēkiem ir tieksme atšķirties, izcelties, viņi nevar izturēt, ja viņiem nav nekā, ar ko pašidentificēties lielajā pūlī. Ja mūsu valsts to sapratu un sāktu atbalstīt reģionālās īpatnības, palīdzēt cilvēkiem tās izkopt, tad tas viņus mudinātu strādāt, palikt lojāliem valstij un viss būtu labi.

Piemēram, ja visa pasaule sāktu runāt esperanto,pēc dažiem gadiem jau tam varētu nodalīt dialektus, ja ne uzreiz.

Padomju laikos Maskavas Universitātes Austrumu valodu speciālisti visi kā viens bija VDK savervēti aģenti. Citādāk nemaz nevarēja būt un arī strādāt Ķīnā nevarētu. Daudzi muļķi nespēj iejusties civilizētā Eiropas sabiedrība un joprojām ilgojas pēc padomju deģenerātu ideoloģijas un ir grūti pierast pie jauniem apstākļiem… Pat Krišāņa Barona Daunu skapis čekas āģentam traucē dzīvot…

Tad, kad Taivana k-gs atmodas laika uzrakstija savu godigo atzisanos, ka kalpojis KGB, domaaju – visu cienu! Bet tagad…. Manuprat, iepazistot citas kulturas un religijas, ka tas notika, piemeram, ar Zentu Maurinu svesuma, var vislabak izprast savas tautas un kulturas atskiribu un prioritates. Ar Taivanu ir noticis savadak – vins ir pazaudejis sevi un savu identitati. Vel launak – ta sauktie “pagani”, cukci un latviesi vinam ir mazvertigakas, izsmejamas un noniecinamas tautas. Jajauta kas ta par ideologiju?

Izlasīju gan interviju, gan visus komentārus. Protams, intervija nav pieklasificējama “zinātniskam diskursam” (lietoju kā metaforu). Tā drīzāk līdzinās uzrunai stāvot uz bruņu mašīnas tornīša (atkal metafora). Un tomēr, ir lietas, kurām bruņu mašīnas tornītis ir vajadzīgs labākai dzirdamībai un redzamībai. Ir lietas, ko Taivāns tver ļoti precīzi. Nākotne nerādās spožās krāsās. Saucam to par atomizētu pieeju, eskeipismu, individuālo garīgo trimdu vai kā citādi, bet viens ir skaidrs – zaudējot morāles un kultūras konsensu Eiropā (citkārt dēvēts arī par kristīgajām vērtībām), Eiropai nav nākotnes kamēr nebūs atrasts jauns pamats konsensam. Un šobrīd nav. Vēl profesoram ir taisnība tajā, ka šādu konsensuālu pamatu var izveidot uz transcendentas (reliģiskas) bāzes. Eiropa to šobrīd nespēj un mēs jau nu ne tik. Tieši tāpēc transcendenci meklējošie eiropieši bieži exitē savas kultūras pārpalieku piedāvātās reliģiskās opcijas. Ja tā, Eiropai nākotnē ir tikai divi varianti – islamizācija, vai visaptveroša masveida kristīga “atmoda” (visu cieņu citām tradīcijām, bet hinduisma, budisms, judaisms u.c. reliģiskās sistēmas nedavelk). Pirmais jau ir sācies un otrais ir visai mazticams. Tātad, lielos vilcienos profesoram ir taisnība. Lai arī, kā jau teicu, vērtējot šo interviju pēc akadēmiskiem kritērijiem tā ir liels sviests.

Tad vēl. Dainu skapja sakarā. Reiz vairākus gadus bija iespēja kopā ar profesoru darboties vienā projektā. Iepazinu viņa humora izjūtu. Pieņemu, ka ideja par dainu kapja izlidināšanu pa logu ir hiperbolizēta metafora, kurai ir jānes zināma ideoloģiska slodze visas intervijas kontekstā. Un proti, mums kā nācijai (lai gan tie nožēlojamie 2 mlj nav skaita ziņā vairāk kā kādas pasaules metropoles viena priekšpilsēta)lai izdzīvotu ir jāattīsta veselīga pašironija. Mums ir jāiemācās veselīgi pazoboties par saviem tā dēvētajiem “svētumiem.” Tad kad mēs spēsim skaidri pateikt ka lāčplēsis ir vienkārši ģenētiskais mutants ar neirotisku seksualitāti, “Rīgas sargi” nav ne nieka labāki par 80. gados taisītu vidusmēra krievu propagandas kara filmu, ka dainas nav nekas cits kā tās pašas slāvu častuškas (sorry Pēteri, bet no Šekspīra tās tiešām ir apmēram 8 gaismas gadu attālumā), tad mēs būsim beidzot sasnieguši spēju paskatīties pāri savu elku pakaušiem un tikt galā arī ar savu nacionālo pandoras lādi – dainu skapi.

Jau iepriekš atvainojos profesoram un pārējiem, ja manis piedāvātā hermeneitiskā atslēga tomēr nav akurāti pievīlēta.

Profesors,bet vai cienījams?
Visas pasaules nāciju kultūras pārtāvji lepojas ar savu identitāti.
Tāpat kā cilvēks lepojas ar saviem vecākiem, ģimeni, bērniem un vietas no kurienes nācis.Kultūras un izglītības pamatā ir savu sakņu atdzīšana un novērtēšana nevis izsmiešana vai ķengāšana. Viņa spriedumi man atgādina CCCP krievu poļitruku augstprātibu, ka visām mazām nācijām Eiropā ir jāiznīkst…Viņa spriedumi atklāti parāda lielkrievu šovinismu.
Vai profesors Tai-vans to nesaprot

Pilnīgi pretīgi lasīt. Suns.

Salīdzināt latviešus ar aborigēniem gan nav nekāds prāta darbs… jo, viņi arī ir cilvēki un daži no viņiem pilnīgi mierīgi dzīvo, kamēr krieviem plīst pušu siltuma trubas un salst nost un kādam latvietim var ienākt prātā praktizēties ar aborigēnām metodēm un izžāvēt Taivāna galvu… vienkārši cūka – laikā, kad iedzīvotāji ir apjukuši, un nezin ko darīt un politiķi ar nemaz nedomā mainīties, viens savas saknes zaudējis morāls kroplis stāstīs citiem ko darīt… pretīgi, ka cilvēks ar pašnāvnieka filozofiju pakļaujas iekarotājiem… romieši pakļāva daudz tautu un visas pieņēma viņus kā uzvarētājus, par to saplūda kopā ar romiešiem un dzīvoja mierā lielā impērijā, bet ebreji nemija ar mieru un viņus kāva un izkāva un pārvietoja ne pirmo reizi – un pēc 2000 gadiem viņi ir atpakaļ savā zemē, bet kur ir romieši un ko dod viņu pēctecības gēns pakļautajām tautām?

Un Taivāns varbūt ir apgrozījies tikai savā akadēmiskajā vidē, bet tiešām UK supermārketa strādnieks varbūt arī lasītu Hēdeli, jo viņam ir kaut kā jāpārvar sava intelektuālā spriedze, jo darbā smadzenes nav jānodarbina.

Nekur un neviens no savas nacionālās identitātes nedomā atteikties, jo tā ir savas apziņas pašnāvība. Tas ka Taivāns ir uzaudzis un iezīdis padomju kultūru ir viņa paša izvēle.
Patlaban gan atrodos Skotijā, bet šeit neviens nekad netaisās un netaisījās atmest savu nacionālo savdabību un ja kaut kas nepatīk tad arī Kuršinska komentārs, ja to attiecinātu uz skotiem, varētu beigties liktenīgi, jo ar tādu ieteikumu kā izmest R. Burns dzejas, vai vēl kādas stulbas piezīmes, ka nepatīk kaut kas, varētu nākamajā rītā atrasties morgā(!) ar naža durtām brūcēm un tur nebūtu nozīmes par teicēja tautību un to, ka domāts joks…

tie kas raksta interneta komentarus, luk tiem NAV identitaates! es to vismaz speju atzit, kamer citi grasas uzspragt

Izmest taivānu pa logu

Tipiska krievu domāšana. 20 gadi Krievijā + 5 gadi citur ārvalstīs, – Teivānam vairs nav un varbūt nekad nav bijis latviskās Latvijas valsts un tautas izjūtas. Pirmkārt, viņš operē tikai ar racionālo, otrkārt, no visa argumentu klāsta pēc krievu parauga atlasa tikai noniecinošo.
Tendencioza un manipulējoša attieksme. Kauns, Teivān! Ej, pastāvi zem loga, pa kuru metīšot dainas!

[...] svētki un tradīcijas latviskajai mentalitātei nāk tikai par sliktu, ka ļoti labi būtu, ja Dainu skapis izkristu pa logu un pazustu. Es principā vispār nespēju piekrist viedoklim, ka būtu labi, ja kaut kas pazustu. Jebkura [...]

Domāju, ka raksta galvenā kļūda ir vienādības zīmes likšana starp folkloru un dievturību. Latviešu kultūrvēsture parāda, ka daudzi kristieši, t. sk. garīdznieki, ir vākuši un pētījuši tautas dziesmas, saredzot tajās daudzveidīgu kultūras mantojumu, nevis kādu reliģisku alternatīvu kristietībai.
Nepareizs ir apgalvojums, ka latvieši tikai 19. gadsimtā sākuši “boksterēt”. Vismaz Vidzemē Brāļu draudzes kustības iespaidā latvieši sāka lasīt un rakstīt jau 18. gadsimta 1. pusē. 19. gadsimta sākumā lasītpratēju skaits starp zemniekiem Vidzemes guberņā bija augstākais Krievijas impērijā un augstāks nekā daudzās Rietumeiropas valstīs, arī Vācijā. Tālāku attīstību tolaik kavēja tieši sociālie spaidi.
Tikko radās iespēja, daudzi latvieši dedzīgi tiecās pēc izglītības un kultūras. Tieši tādēļ, ka tā pirms tam ilgstoši tika kavēta ar mākslīgiem žņaugiem, var apbrīnot to, cik īsā laikā gan latvieši, gan mūsu kaimiņu tautas – igauņi, lietuvieši, somi – sasniedza kultūras nāciju līmeni. Mazas tautas kultūras sasniegumi nekad nekļūs tādā mērā pazīstami un neatstās tādu iespaidu pasaules kontekstā kā lielo tautu garadarbi, nevis tāpēc, ka tie būtu idejiskā un mākslinieciskā ziņā mazvērtīgāki, bet gan tādēļ, ka maza tauta nevar sev veidot tādu atpazīstamību. Lielās tautas izplata savu kultūru ar kvantitātes palīdzību. Neviens anglis taču nemācīsies latviski, lai lasītu Raini oriģinālā!
Autors nonāk pretrunā pats ar sevi, no vienas puses, pārmetot, ka latvieši it kā neesot devuši neko savu Eiropas kultūrai, no otras puses, aicinot kaunēties par to atšķirīgo, kas mums ir. Domāju, ka latviešiem nav nekāda iemesla ne kaunēties, ne arī krist lielummānijā.
Neticu, ka šodien neviens latvietis neizietu ielās, ja atkal nāktu krievu tanki, ka visiem šobrīd interesē tikai sava kabata. Kritiskās situācijās dominē citi domāšanas un uzvedības mehānismi, nekā ikdienišķās. To vēsture ir neskaitāmas reizes pierādījusi.
Vārds ir iemiesota enerģija. Jo vairāk mēs paši sev iegalvojam, ka viss ir slikti un kļūs tikai vēl sliktāk, jo nelāgāk paliek. Tieši tikpat nepamatots ir pliekans pozitīvisms, kas izskaistina īstenību. Realitāte ir daudzšķautņaina. Ārdošo un radošo spēku attiecība atkarīga no daudziem faktoriem, kurus mēs ne vienmēr spējam pilnībā saredzēt un izprast. Tā ir katra cilvēka paša izvēle – vairot ārdošos vai radošos spēkus.

318.

laba informācija

[...] vilks, varbūt ieperināsies Karlsons vai varbūt tur drošībā tiks novietots Dainu skapis, lai Taivāns netiek klāt. Vai varbūt šai vietā stāvēs brūns skapis, uz kura būs misiņa plāksne ar Sv.Speerka bildi [...]

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books