Veiksme ar budžetu (91)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2009. gada 4. decembris 01:08
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji ir vienisprātis – gals klāt.

Ja ne uzreiz, tad noteikti aprīlī vai jūnijā budžeta ienākumi izsīks, valdība sabruks, valūtas tirgus saspers pieclatnieka ozolu un visiem par lielu atvieglojumu būs pienākusi sen solītā pastarā diena.

Vērojot šo plaši izplatīto izmisumu pēc labi padarīta darba, ir jākonstatē interesanta kopsakarība. Treknajos gados ārzemju vērotāji skatījās uz mūsu pārkarstošo ekonomiku un aizvien lielākā satraukumā norādīja, ka tas slikti beigsies, bet lielais vairākums vietējo ekspertu ar paļāvību raudzījās nākotnē un viņu gandrīz vai vienīgā sūdzība bija tā, ka valdība pārāk maz tērē. Tagad lētās naudas apgarotie bijušie optimisti slīgst aizvien dziļākā pesimismā, bet – tavu brīnumu – līdz šim skeptiskie ārzemnieki sāk saskatīt Latvijas tautsaimniecībā kādus cerību stariņus.

Pēc budžeta pieņemšanas starptautiskajos tirgos samazinājās cena par Latvijas valsts parāda apdrošināšanu. Kredītreitingu aģentūras Moody’s analītiķis Kenets Orčards (Kenneth Orchard) ziņu aģentūrai Bloomberg prognozē, ka Latvijas deficīts varētu būt zemāks, nekā valdība ir paredzējusi 2009.gadā, un pie labvēlīgiem apstākļiem arī 2010.gadā. JPMorgan Chase Bank analītiķis Jarkins Džebedži (Yarkin Cebeci) atzīst, ka budžeta pieņemšana “padara mūs vēl vairāk pārliecinātus par mūsu uzskatu pamatotību, ka starptautiskā ekonomiskā programma un valūtas režīms netiks mainīti”. Turklāt ir vērts pieminēt, ka pirmo reizi gandrīz gada laikā finanšu krīze kādā citā mazā, perifērā valstī – šoreiz Dubaijā – neizraisīja kārtējo šaubu vilni starptautiskajā presē par Latvijas tautsaimniecības spējām noturēties virs ūdens. Šoreiz Dubaijas šoks izbirdināja logus Grieķijā, bet Latvija rakstos par Dubaijas krīzes iespējamajām negatīvajām sekām gandrīz nemaz netika pieminēta.

Tātad patlaban ārzemnieki tic mūsu nākotnei mazliet vairāk nekā mēs paši, un viņi par makroekonomiskajiem jautājumiem līdz šim ir bijuši labāki prognozētāji nekā vairākums pašmāju “ekspertu”. Ārzemnieku piesardzīgajam optimismam un vietējo mēmajām šausmām ir tas pats cēlonis: valdības spēja, par spīti visiem klupieniem un kritieniem, tomēr pieņemt budžetu, kurš iekļaujas Starptautiskā Valūtas fonda programmas rāmjos.

Tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka valdība ir pierādījusi savas spējas izpildīt dotos solījumus. Būtiskāks ir valdības spertais nozīmīgais solis Latvijas valsts finanšu sakārtošanas virzienā, bez kā nav iedomājama ne ilgtermiņa ekonomiskā stabilitāte, ne tautsaimniecības izaugsme.

Kopš ir pārvarēts starptautiskās ekonomiskās krīzes bīstamākais posms, finanšu tirgi aizvien intensīvāk sāk pievērsties jautājumam – vai valstis spēs atdot naudu, kuru tās pēdējā gada laikā ir aizņēmušās? ASV valsts parāds šogad būs pāri par 90% no IK un draud pārsniegt 100% tuvākajos gados. Vācijai deficīts pieaugs no trim procentiem no IK šogad līdz pieciem procentiem nākamgad un valsts parāds aizvien vairāk pārsniegs Māstrihtas līgumā noteikto 60% ierobežojumu, palielinoties līdz 75% nākamgad. Īrijai budžeta deficīts nākamgad būs pie 12%, un tāds pats gaidāms arī Grieķijai, kura ne tikai nespēj ierobežot izdevumus, bet apzināti maldināja pārējo pasauli, līdz oktobrim izlikdamās, ka deficīts būs tikai nedaudz vairāk nekā 4% no IK.

Ja šīs valstis nespēs novērst parāda straujo pieaugumu, tām kļūs aizvien grūtāk aizņemties naudu, lai segtu hroniskos budžeta deficītus, un rezultātā to izaugsmes iespējas aizvien vairāk nomāks augstās procentu likmes un nepieciešamība tērēt aizvien lielāku naudu valsts budžeta deficīta apkalpošanai.

Nevarētu teikt, ka Latvija ir jau radījusi nesatricināmu pārliecību, ka mūs nepiemeklēs šāds liktenis, tomēr spēja iegrožot nākamā gada budžeta deficītu un panākt, ka tas nevis pieaug, bet gan samazinās, nostiprina priekšstatu, ka Latvija beidzot ir uz pareizā ceļa. Tad jau sākas arī minējumi, vai faktiskais deficīts varētu būt vēl mazāks nekā prognozētais: Orčards no Moody’s saka, ka pie labvēlīgiem apstākļiem 2010.gadā tas varētu būt nevis 8,5%, bet pat 6% no IK, tātad līmenī, kuru pēc SVF programmas mums būtu jāsasniedz tikai 2011.gadā.

Šādam atdzimstošam optimismam var būt pozitīva nozīme Latvijas ekonomikas atlabšanas procesā. Pirmkārt, tas mazina iespēju, ka varētu atkārtoties postošā ažiotāža par lata kursu, kas izdara tik lielu kaitējumu Latvijai. Otrkārt, ja mēs spēsim noturēt gan ekonomisko, gan politisko stabilitāti, tas varētu veicināt uzticību ne tikai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, bet arī atsevišķiem uzņēmumiem un to kredītspējai. Nestabilitātei “makro” līmenī ir konkrēta cena “mikro” līmenī: Latvijas uzņēmējiem par eiro kredītiem ir jāmaksā lielāki procenti nekā Igaunijā vai Lietuvā, un kopš vasaras viņiem praktiski nav iespējams apdrošināt savus darījumus ar ārvalstu partneriem.

Tas būtiski ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, un šīs problēmas var atrisināt, tikai sekojot stabilai deficīta samazināšanas politikai. Taču, ja tas izdodas, zemākas procentlikmes un vieglāka pieeja kredītlīnijām būtu stimuls ekonomikai, kuru valsts panākusi, netērējot nevienu latu nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc koalīcijas partiju darbs nākamajos mēnešos būs jāvērtē pēc tā, vai starptautiskās kredītreitingu aģentūras sāk uzlabot Latvijas novērtējumu, kurš divu šādu aģentūru skatījumā kopš krīzes sākuma nokrities zem investīcijām drošas valsts līmeņa.

Protams, kopumā pozitīvais rezultāts nebūt nenozīmē, ka visi lēmumi, kuri tika pieņemti, lai panāktu deficīta samazinājumu 2010.gada budžetā, bija pietiekami izsvērti un iekšēji saskaņoti. Ir jāpiekrīt pārmetumiem, ka valdības koalīcijai nav kopējas vīzijas par Latvijas tālāko attīstības ceļu, un pārāk bieži dažādu interešu grupu politiskā ietekme bija vienīgais princips, kas noteica, kurus nodokļus paaugstināt un kuras budžeta pozīcijas samazināt. Mums bija iespēja vērot, kā ekonomikas ministrs Artis Kampars cīnās par eksporta veicināšanu, bet Tautas partija, gandrīz vai lai spītētu eksportētāju konkurētspējai, uztiepj valdībai iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu. Redzējām, ka uz Saeimu brauc protestēt miljonārs uz moča, kuram nepietiek ar to, ka valsts nodevu par motocikliem no sākotnēji plānotajiem Ls 100 valdība jau bija samazinājusi. Viņam, lūk, arī Ls 24 gadā šķiet pārāk smags nodokļu slogs.

Šis haotiskais, nekonsekventais, dažādu lobiju būtiski ietekmētais budžeta pieņemšanas process ir atstājis rūgtuma pēcgaršu, kura noteikti ietekmē budžeta vērtējumu. Tomēr ir būtiski saprast dažādu jautājumu relatīvo nozīmību. Latvijas spēja pieņemt SVF programmai atbilstošu 2010.gada budžetu ir ļoti nozīmīgs solis ārā no ekonomiskās krīzes, jo tas dos būtisku ieguldījumu uzticības atjaunošanai mūsu valstij. Šīs panākums ir jānotur un jāsāk domāt – kā pašus budžeta veidošanas principus un procesus padarīt efektīvus un izaugsmi veicinošus.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(101 balsotāji )
Komentāri

Man atminjaa staav laiks, kad JL kopaa ar citiem bljavejiem doma laukumaa prasija paaugstinaat algas, tad vinjem bija taisniba, tagad, atkal taisniba… Vaitik Raudseps ari tur nebljava kopa ar citiem?

… jaa, pilniigs JL trubadurs.

>Asteriks
Skaidrs, ka Jūs ar mani diologu nevēlaties. Jo es taču svētdienās eju baznīcā.Jā ,eju ! Un vēl kā vienkāršs baznīcēns. Sev par prieku !
Un tur ir daudz citu cilvēku…Kuriem rūpes, raizes, problēmas…
Un bez lozungiem jau Jums citas argumentācijas nav. Jūs… mazo uzvaru Uzvarētāj…
Un kad tad būs lielā uzvara ? Pie 50 % bezdarba ? Vai tas arī par maz ? Ko ? kamēr nebūs 70 % miera nebūs ? Jo uzvara taču citādi Jums nebūs pilnīga, vai ne ?

Jautājums – pajautājiet sev – par ko Jūs balsojāt iepriekšējās 2-3 vēlēšanās… Un tad pajautājiet arī Jūsu pārējiem svētdienas reliģijhobija piekritējiem:)

Re ko rakstīja Pēteris Strautiņš Diena.lv 2006. gadā:
http://www.diena.lv/lat/politics/printed/peeteris_strautinjsh_inerce

Sveiki, Paul!
Paldies par analītiski interesanto rakstu. Izalsīju delfi.lv un speciāli iegriezos citadiena.lv, lai uzrakstītu īsu komentāru. D

Domāju, ka tālāka analīze būtu nepieciešama par to, ko katra budžeta līnija, kuras tagad ir apstiprinātas nozīmēs konkrētajai nozarei.

Piemēram, IZM ministrijas budžets ir apstiprināts ar paredzētu zinātnes nozares atašeja vietas likvidāciju no 30.12. Kas nozīmē, ka Latvijas Zināntes un zinātnieku interešu pārstāvniecība ES praktiski tiek apturēta.

Zinātne un inovācijas nākotnē būs primārās ES prioritātēs un tas jau iezīmējas Eiropas Komisijas sagatavotajā 2020 Konkurētspējas attīstības stratēģijas projektā, kurā visās trijās prioritātēs ir minētas inovācijas. Līdz ar to varam secināt, ka zinātnei piešķirtais finansējums ES programmās tikai pieagus. Bet lai mūsu zinātnieki tam piekļūt ir nepieciešams, lai Latvija kā valsts ES Padomes ekspertu grupās paustu savas intereses un meklētu veidus koalīcijās ar citām valstīm, kā tās aizstāvēt.

Šobrīd ir redzams, ka budžeta iegrožošana kaut vai tikai vienā pozīcijā noteikti ietekmēs veselu nozari un būs negatīva.

Ar cieņu un sveicieniem no Briseles,
Signe Martišūne

> asteriks
Nū…Man ar nožēlu jāatzīst, ka 2002. gada vēlēšanās balsoju par JL …Kļūda !

Raksts ir objektīvs, gan par kopējo situāciju, problēmām valstī un atsevišķās nozarēs.
Lēmumu pieņemšana dažādos līmeņos ne vienmēr ir saprotama katram Latvijas iedzīvotājam un tā nemitīgi jāskaidro. Valsts budžets ir pamats tālākvirzībai. Katrā nozarē atsevišķi arvien ir tik daudz nesakārtotu lietu, ka tās nevar jaukt kopā ar budžeta likumu. Vislabāk par mums kopumā liecina komentāri, ne politiski angažēto diedelnieku, bet sabiedrības, motivēto, mainīt gribošo, izglītoto.

Vai admins nevareetu steidziigi izdzeest taas Signes M komentaaru! Taadas lietinjas mums kaitee un dzen tautu pesimismaa un ir pilniigaa pretstataa muusu Pauliisha optimismam – vienalga, ka neiipashi objektiivam, bet galvenais ka optimisms! Pesimistiski noskanjoti tautu buus daudz gruutaak svensonu bankaam turpinaat kaast un taapeec “DAJOSH OPTIMISMU!”
Pauliic – malacis, Signei sabiedrisks fui!

Piemēram, IZM ministrijas budžets ir apstiprināts ar paredzētu zinātnes nozares atašeja vietas likvidāciju no 30.12. Kas nozīmē, ka Latvijas Zināntes un zinātnieku interešu pārstāvniecība ES praktiski tiek apturēta.
———-
Isti nesaprotu, kapēc katrai ministrijai vajag
savus atašejus ES. Cik zinu, tādi ir arī Tieslietu ministrijā un vēl citās. Atašeji ir dārgas institūcijas, tiem maksā algu, dzīvokļu kompensāciju uz vietas, mašīnu īri, dārgas veselības apdrošināšanas, izdevumu kompensācijas un vēl visvisādas piemaksas. Tas ir ļoti iekārojams amats, jo rezultātu neviens neprasa…
Mums taču ir Arlietu ministrija ar kaudzi atašeju, vai tas nebūtu Arlietu ministrijas pienākums pārstāvēt Latvijas intereses ārvalstīs visvisādos līmeņos?

Te nu būtu vieta tām piesauktajām strukturālajām reformām. Beigt pilnīgas vertikāles un naturālās saimniekošanas modeļus ministrijās, bet sadarboties horizontālā līmenī, veidot starpministriju darba grupas nepieciešamajos jautājumos, un delegēt, piemēram, Arlietu ministrijas jau esošajiem atašejiem attiecīgajās valstīs paust Latvijas intereses ES Padomes ekspertu grupās.

Domāt un rīkoties, nevis čīkstēt…

ES Padomē 100 grupas
ĀM un “kaudze atašeju” mums praktiski vairs nav.
jāskaita arī EK un EP grupas
Latvijas viedokļa paušana tiek prasīta visās no tām un to ir jādara jomu ekspertiem, jo situācija sanāksmēs bieži mainās un tad ar instrukciju nepietiek.
nobeigumā – čīkstēt ir mums raksturīgi, bet ja lasa uzmanīgi manu komentāru tad tas ir par ko citu. par to, ka esam ES, bet tai pat laikā tajā neesam.
ar sveicieniem no Briseles Signe M

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books