Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Autors: Anita Brauna
Publicēts: 2009. gada 9. decembris 09:51
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, infrastruktūras izdevumus, rēķināja kopējās izmaksas. Liels bija viņa pārsteigums, kad izdevumā EnergoForums viņš ieraudzīja, ka valstij piederošais uzņēmums Latvenergo tikpat jaudīgai koģenerācijas stacijai Tukumā plāno… vismaz divreiz lielākas izmaksas. Starpība veido 3 miljonus latu.

Arī citi avoti citadiena.lv apstiprināja, ka Latvenergo plānotās izmaksas ir uzpūstas. Sākot pētīt šo projektu, atklājās arī citas neglītas detaļas. Tukuma domes konkursu, kurā Latvenergo ieguva tiesības celt koģenerācijas staciju, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atzina par prettiesisku un aizliedza slēgt līgumu par siltuma piegādi pilsētai. Neievērojot aizliegumu, pašvaldība un Latvenergo līgumu tomēr noslēdza, nosaucot to citā vārdā – par nodomu protokolu. IUB to aizliedza vēlreiz. Tagad lietas apstākļus pārbauda gan KNAB, gan Eiropas Komisija, jo Latvenergo koģenerācijas stacijas izbūvei pretendē uz ES fondu naudu.

Citiem izdodas lētāk

Zaļās enerģijas pievilcība slēpjas faktā, ka atbilstoši ES enerģijas politikai Latvija ir apņēmusies palielināt tās īpatsvaru un šā mērķa sasniegšanai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem pasludinājusi par atbalstāmu nozari. Atbalsts izpaužas gan iespējā saņemt ES fondus, gan garantētajā elektroenerģijas iepirkumā par paaugstinātu cenu, ko valsts uzticējusi īstenot Latvenergo.

Zaļāks vēlas kļūt arī pats Latvenergo, tāpēc radusies ideja par Tukuma biomasas koģenerācijas staciju, kas no šķeldas ražotu gan siltumu, gan elektrību. Plānotā siltuma jauda ir 5 MW, elektrības – 1,3 MW. Latvenergo norāda, ka iekārtas gan grasās iepirkt divreiz lielākai jaudai, „lai vajadzības gadījumā nodrošinātu arī plašākas ražošanas iespējas”. Līdz ar to stacijas izmaksas atkarībā no jaudas plānotas no 5,5 līdz 8,5 miljoniem latu.

5 MW siltuma un 1 MW elektrības jaudas koģenerācijas staciju projektē arī raksta sākumā minētais uzņēmējs, kas savu vārdu nevēlas publiskot. Izpētot tirgus piedāvājumu, viņš sarēķinājis, ka staciju var uzbūvēt par maksimums 2,3 miljoniem latu.

Līdzvērtīgs projekts Nīderlandē izmaksājis 4 miljonus eiro (2,8 miljonus latu), to īstenoja Latvijā pārstāvēta firma HoST Energo, kas projektē un piegādā koģenerācijas sistēmas. SIA HoST Energo valdes loceklis Ebings Osinga (Ebbing Osinga) gan citadiena.lv uzsvēra, ka tas neietver ar infrastruktūru saistītās izmaksas, ko klients uzņēmies uz sevi, turklāt kopš 2006.gada, kad sākts Nīderlandes projekts, tehnoloģiju cenas esot augušas par 20%.

Krietni zemākas izmaksas sauc Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga. Atsaucoties uz iekārtu piegādātāju sniegto informāciju, profesore min, ka, šķeldai uzstādot vismodernāko tehnoloģiju, īpatnējie kapitālieguldījumi svārstās ap 1500 latiem par uzstādītās elektriskās jaudas 1 kW. Latvenergo lētākajā variantā Tukumā tie ir virs 4200 Ls/kW, tātad uzņēmums sarēķinājis 2,8 reizes dārgākas izmaksas.

Maksās patērētājs

Kāpēc varētu būt interese sadārdzināt izmaksas? Koģenerācijas iekārtu piegādes procesā iesaistot starpniekus, uz valstij piederoša uzņēmuma rēķina ir iespējams nopelnīt kādām trešajām personām. Turklāt šajā gadījumā maksātājs būtu ne tikai Latvenergo, bet arī ES budžets. Gala rezultātā cietējs būs patērētājs, kurš maksās vairāk par siltumu vai elektrību, jo sadārdzinātās izmaksas būs ietvertas cenā, ko prasīs maksāt iedzīvotājiem.

Latvenergo pārmetumus par izšķērdību noraida. „Pirms projekta sākšanas Latvenergo ir veicis ļoti rūpīgu un vispusīgu tirgus analīzi un ir drošs, ka minētās izmaksas ir objektīvas šādas koģenerācijas stacijas izbūvei,” tāda ir Latvenergo atbilde citadiena.lv.

Kritiski pret Latvenergo šajā gadījumā liek izturēties cits tā „zaļais” projekts. Jau otro ziemu visdārgāk par siltumu Latvijā maksā Ķeguma iedzīvotāji, un par to viņiem „jāpateicas” Latvenergo pērn atklātajai šķeldas katlu mājai. Profesore D.Blumberga šopavasar Ķeguma tarifu analīzē secināja, ka tie ir nesamērīgi augsti.

„Parasti tarifu aprēķinā tiek ieliktas lielas un ļoti lielas šķeldas cenas, kuras nav ekonomiski pamatotas. Lai sasniegtu lielāku tarifu, tiek būvētas katlumājas ar neatbilstošu uzstādīto jaudu (daudz lielāku) un nesamērīgi dārgu iekārtu. Šīs it kā vienvirziena kļūdas pēdējā laikā kļūst arvien populārākas,” tā D.Blumberga. Latvenergo toreiz D.Blumbergai atbildēja, viņas aprēķinus nodēvējot par nepareiziem.

Nelikumīgais konkurss

Aizdomas par Tukuma projektu sēj ne tikai tā izmaksas, bet arī veids, kādā Latvenergo ieguva tiesības to īstenot. Uzņēmums uzvarēja pilsētas domes rīkotajā konkursā par zemes nomu koģenerācijas stacijas būvniecībai, kas papildus tam deva tiesības pilsētai piegādāt siltumu. IUB norādīja, ka Tukuma dome siltuma piegādātāju ir izvēlējusies Publisko iepirkumu likumam neatbilstošā veidā (piemēram, konkurss nav izsludināts IUB mājaslapā), un līgumu par siltuma piegādi ar konkursa uzvarētāju slēgt aizliedza.

Tas abas puses neatturēja no darījuma. Līguma vietā tika noslēgts „nodomu protokols”, kuram uzlika ierobežotas pieejamības statusu, jo tas saturot komerciālu informāciju.

IUB materiālos redzams, ka šīs lietas otrreizējā izskatīšanā Tukuma dome birojam melojusi, sakot, ka nodomu protokols siltuma iepirkumu neparedz: „Kamēr koģenerācijas stacija nav uzbūvēta, siltumenerģija netiek ražota, līdz ar to to nevar arī iepirkt.”

Iepazīstoties ar nodomu protokolu, IUB atklāja, ka tas paredz siltuma iepirkumu no Latvenergo 30 gadu garumā, turklāt ar nosacījumu, ka tiks nodrošināta koģenerācijas stacijas būvniecībā ieguldītās naudas atgūšana. Tajā minēti arī siltuma cenas noteikšanas principi. (Konkursā Latvenergo bija uzvarējis ar piedāvājumu pārdot siltumu par 20% zemāku cenu, nekā ir SIA Tukuma Siltums ražošanas cena.)

IUB atzina, ka Tukuma dome, slēdzot nodomu protokolu ar Latvenergo, ir pārkāpusi biroja aizliegumu un vēlreiz aizliedza slēgt jebkādus dokumentus par siltuma iepirkumu. Par publiskā iepirkuma pamatprincipiem neatbilstošu birojs atzina arī ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu nodomu protokolam.

Latvenergo no prettiesiskajiem iepirkumiem norobežojas un uzskata tos par Tukuma pašvaldības problēmu. Savukārt Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs lavierēšanu ar likumu izskaidro ar steigu, kādā nācies darboties, lai projekts varētu pretendēt uz ES naudu. Saskaņā ar MK noteikumiem pretendentu kabatā jau jābūt līgumam vai nodomu protokolam par siltuma iepirkumu. Savukārt termiņš bijis par īsu, lai siltuma piegādātāju izvēlētos atbilstoši iepirkumu likuma procedūrai.

Taču Tukuma pašvaldība zemes nomas konkursu izsludināja februārī – tūlīt pēc tam, kad valdība pieņēma noteikumus par ES fondu atbalstu biomasas koģenerācijas stacijām. Projektus varēja iesniegt līdz 31.jūlijam, un vēlāk termiņu vēl par mēnesi pagarināja. Tātad iepirkumam un projektu gatavošanai bija vismaz pieci mēneši. Likums paredz, ka šāda apjoma iepirkumiem minimālais pieteikumu iesniegšanas laiks ir 52 dienas.

Novembrī Tukuma dome un Latvenergo nodomu protokolu lauza, un tagad pašvaldība sola siltuma piegādātāju izvēlēties iepirkumu likumam atbilstošā veidā. Savukārt Latvenergo runas vīrs Andris Siksnis citadiena.lv sacīja, ka pašlaik nevar atbildēt, vai koģenerācijas staciju Tukumā būvēs, jo „ir materializējušies nopietni riski šā biznesa projekta sekmīgai darbībai”. Projekta turpmākā virzība būšot atkarīga no domes rīcības, proti, – vai tā novērsīs juridiskos šķēršļus, lai koģenerācijas stacija varētu darboties un pārdot saražoto siltumenerģiju.

Visu izjauca Adapters

Visas šīs „nepatikšanas” ar IUB Tukumam un Latvenergo ietu secen, ja ne sīka firma – SIA Adapters. Tieši šī firma iesniedza sūdzības IUB. Adapters rīkotājdirektors Aivars Ķīsis uzskata, ka konkurss bijis „fiktīvs” un, visticamāk, Latvenergo lobēts.

Proti, vēl pirms konkursa izsludināšanas vienošanos par koģenerācijas stacijas izbūvi Tukuma dome bija noslēgusi ar Adapteru. A.Ķīsis stāsta, ka plānota stacija ar 10 MW elektrības jaudu, kuras „pietiktu visam Tukuma rajonam”, un viņam izdevies sameklēt nopietnu amerikāņu investoru – Doheny Global Group. Vēl februārī A.Ķīsis kopā ar investoru bijis Tukuma domē, kura piekritusi sadarbībai. Taču amerikāņi atteikušies no projekta, ieraugot izsludinātā konkursa noteikumus. Kā piemēru tam, ka konkurss ir ierobežojošs, A.Ķīsis sauc prasību pretendentiem iemaksāt 1,75 miljonu latu drošības naudu, ko var atļauties tikai vērienīgas kompānijas.

Tukuma dome drošības naudu pamato ar vēlmi nodrošināties pret situāciju, ka bezatbildīga konkursa uzvarētāja dēļ varētu palikt bez koģenerācijas stacijas. „Kompensācijas apmērs noteikts no iespējamās summas, ko pašvaldība varētu saņemt no ES strukturālajiem fondiem, ja pati realizētu projektu par jaunas katlu mājas celtniecību,” tā J.Šulcs. Savukārt sadarbību ar Adapteru dome pārtraukusi, jo firma nav noslēgusi zemes nomas līgumu ar pašu iecerētā zemesgabala īpašnieku, bez tam izraudzītajā vietā Tukuma pilsētas teritorijas plānojums koģenerācijas staciju būvēt neļauj.

Adapters dibinātājs uzskata, ka Tukuma dome, atsakoties no vienošanās, viņam nodarījusi zaudējumus, tāpēc iesniedzis prasību tiesā. Viņa sūdzības sasniegušas arī KNAB un Eiropas Komisiju, abas institūcijas par šīs lietas apstākļiem sākušas pārbaudi.

A.Ķīsis arī uzskata, ka uz koģenerācijai domāto ES fondu naudu Latvenergo nedrīkst pretendēt, jo tas ārpus spēles atstāj mazos un vidējos uzņēmumus. Tieši Latvenergo interesi saglabāt monopolstāvokli A.Ķīsis uzskata par patieso iemeslu, kāpēc Adapters izspiests no Tukuma.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(52 balsotāji )
Komentāri

67.klusais>AD
Mans labojums neattiecās uz argumentu par elektrības pietiekamību, bet uz tavu kļūdaino apgalvojumu par lielām transporta izmaksām, lietotājam piegādājot no iekšzemes avotiem iegūtu elektrību. Vismaz es tā sapratu. Ja esmu kļūdījies, lūdzu izlabo, bet nepārlec uz citu tēmu.

Kas attiecas uz otro jautājumu, pagaidām ir pārāk maz darīts un tādēļ visi fakti nav apkopoti un pietiekoši detalizēti kategoriskai atbildei. Neaizmirsti, ka šodien lielās Daugavas HES strādā pīķa stundās, kompensējot elektrības pārtēriņu Krievijā, kaut gan tās būtu ideāli buferi, kompensējot tevis noniecinātās vēja elektrības deficītu bezvēja posmos. Pēc tevis teiktā gandrīz vai šķiet, ka tu esi viens no valsts monopola ideologiem. Iespējams, ka tā ir nejauša sakritība, bet arī tie mēdz šķendēties par mazām HES (izvēršot sekmīgu akciju par to kaitīgumu) un par vēja spēkstacijām (pēc tam, kad sekojot Latvenergo, vēlēšanos uzstādīt vēja turbīnas sāka izrādīt arī citi, no malas) un noklusējot mūsu galvenos enerģijas resursus – biomasu. Tie neņem vērā arī enerģijas taupīšanas iespējamo iespaidu. Ja atgriežamies pie jautājuma – vai jārēķinas ar elektrības importa nepieciešamību nākotnē, tad patreiz uz to pilnīgi precīzi nevar atbildēt neviens. Ja iepazīstas ar pieejamiem iekšzemes enerģijas resursu pētījumiem, tad atbilde ir, ka pie patreizējā elektrības patēriņa (ja nākotnē neiedomājas būvēt alumīnija rūpnīcas) pat varētu būt iespējams iztikt bez importa. Nu bet tie ir tikai fakti. Ja kāds tic, ka tas nav iespējams, tad, kā zinām, ticība ir akla un ticīgais pat lepojas ar to, ka viņa ticību nav iespējams grozīt un, ja tā ir pārliecība, tad lielākoties arī pārliecība nepakļaujas loģiskiem spriedumiem, vienīgi pārliecinātais atšķirībā no ticīgā nav gatavs, cīnoties par savu „taisnību” citādi domājošos dedzināt uz sārta. Ir vēl trešie, kas balsta savus uzskatus uz faktiem, bet tie šobrīd nav populāri.

71.Ekonomists – klusais
Ekonomist, čuguns varētu būt tur, ka tevis pieminētais Kristovskis atbalstīja dubulttarifu, nebūdams personīgi tajā ieinteresēts. To nevar saprast no tava teksta.

83.
Anita Brauna to puika
2009. gada 10. decembris, 11:50

Paskaidrojums par konkursu.
Citāts no Tukuma novada domes atbildēm citadiena.lv: ” Pašvaldības zemes iznomāšanai nav jāpiemēro Publisko iepirkumu likums un konkursa rezultātā ar uzvarētāju tika noslēgts zemes nomas līgums. Iespējamā siltumenerģijas piegādes cena tika izvēlēta tikai kā viens no vērtēšanas kritērijiem.”
Tātad, no šī var secināt, ka Tukuma dome apzināti izvēlējās izsludināt konkursu uz zemes nomu, nevis siltuma iepirkumu, jo tad nebija jārīko publisks iepirkums. Jā, viņi saka, ka siltuma cena bija viens no kritērijiem zemes nomnieka izvēlei. IUB pateica, ka šādā veidā likumu apiet nedrīkst un siltuma piegādātājs ir jāizvēlas publisko iepirkumu likumam atbilstošā procedūrā.

Cik es zinu, tad Latvenergo aktīvi piedalījās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) izsludinātajā ES struktūrfondu apguves konkursā koģenerācijas staciju būvniecībai. Latvenergo dēļ pat tika pagarināts dokumentu iesniegšanas termiņš, jau pēc dokumentu iesniegšanas tika mainīti SPRK licences nosacījumi utt.

Ģeniāli, protams, bet te citāts no dokumentiem:”Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti tiek līdzfinansēti no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums sastāv no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma 17 345 202,72 latiem. Aktivitātes ietvaros tiek nodrošināts privātais finansējums ne mazāk kā 17 345 202,72 latu apmērā.”

Jautājums diskusijas uzturēšanai: kā valsts uzņēmums Latvenergo plāno nodrošināt privāto finansējumu un kāds ir Latvenergo mērķis piedaloties konkursā?

Man ir dažas atbilžu versijas, bet visas baigi skarbās.

Es tieši arī biju domājis par to ,ka izmaksas attiecas uz elektrības transportēšanu ne valsts iekšienē.
Tātad rezumēsim par ko iet runa domājot par alternatīvās enerģijas avotiem.
Cik saprotu , tad mēs runājam par
1. Hidroenerģiju – Daugavas Hes kaskāde + mazie Hes,
2. Vēja enerģija – vēja parki.
3. Saules enerģija.
4. Koģenerācijas stacijas
5. Biogāze un kas tik vēl ne.
Un tagad reāli sasummējam kopā visas iespējamās jaudas + pašizmaksas un apskatāmies vai mēs varam nosegt savas vajadzības. Vai kāds ir mēģinājis to aprēķināt?
Labi es saprotu ,ka Norvēģijā upes fjordos pirmās akumulē ciklonu nokrišņus un viņām pietiek ūdens ,ko pārvērst elektrībā un eksportēt. Es saprotu ,ka Spānijā ir pietiekama atdeve no saules enerģijas un to iespējams saražot pietiekamā daudzumā ar lielu iekārtu lietderības koeficentu. Nav problēmu Frīzijas salās uzstādīt n-tos vēja ģenerātorus. Paņemsim Lamanša kanāla upju deltas vai līcīšus un saliksim tur paisuma-bēguma stacijas un būs mums perpetum mobile. Par koģenerācijas stacijām vai biomasas stacijām nepieciešamo izejvielu pieejamību un pietiekamību ilgā laika periodā gan es šaubos, tapēc arī bija stāsts ,ka visticamāk tikai ar šādu enerģiju mums nepietiek.

>Anita Brauna
Paldies. Tas padara ainu skaidrāku. Kā jau rakstīju, manā rīcībā bija tikai tīmeklī pieejama informācija.
Kaut kādā līmenī pat komiska ir Tukuma domes vēlme vēlreiz apiet likumu noslēdzot nodomu protokolu.

Jāsaka, ka man nav īsti saprotama motivācija kāpēc vispār Latvenergo ļauj iet iekšā šajā tirgus segmentā, ņemot vērā kāda tirgus daļu Latvenergo pārvalda jau tagad.

85.klusais>AD
Šķiet, ka tu tikai nesen esi sācis interesēties par alternatīviem, jeb iekšzemes, jeb neizsmeļamiem jeb videi draudzīgiem utt enerģijas avotiem. Neapvainojies, redzi, to “nesen”es ieliku tāpēc, ka citādi tev Spānija nebūtu asociējusies ar sauli, bet gan ar vēju (Spānija ir zeme, kura līdzās Vācijai visā Eiropā visintensīvāk apgūst vēju, bet ne sauli; sauli vairāk apgūst Vācijā, savukārt pie jauniem hidroenerģijas apgūšanas principiem (neizmantojot ūdens masu kinetisko enerģiju) strādā Somijā). Un tieši tas, par ko tu šaubies -koksne (biomasa) ir Latvijas iekšzemes resursu, ja tā varētu izteikties, mugurkauls. Tu jautā – vai kāds ir mēģinājis aprēķināt, vai ar šiem avotiem ir iespējams nosegt mūsu vajadzības? Ir rēķinājuši un ne vienreiz vien. Man gan negribētos te sablīvēt skaitļus (tas jau vairs nebūtu komentārs). Un bez tam skaitļi tevi var pārliecināt tikai tad, ja tu pats sameklē attiecīgos avotus (ja tu to nopietni vēlies). Minēšu vienu tādu ļoti aptuvenu norādi. Kāds no šo resursu novērtējumiem bija minēts pagājušā gada Dienā (kaut kad gada vidū, ja nemaldos kādā no jūlija numuriem; tieši kurā – neatceros; mans dators ir vecs un attīrot disku es izdzēsu savas vecās piezīmes). Vēlu sekmes un ceru, ka tu savus uzskatus pārorientēsi no pārliecības uz faktiem.

Dārgais AD, es tiešām neesmu nopietni interesējies par alternatīvajiem enerģijas veidiem , bet atkārtošu veco stāstu ,kas varbūt ir piegriezies – viens no maniem hobijiem ir burāšana , kas sevī ietver ne tikai to ,ka veic zināmus ceļa gabalus pa jūru , bet arī to ,ka ir nepieciešams regulāri sekot tādām lietām kā laika prognoze un izejot no Baltijas jūras arīdzan pasākumi ,kas saistīti ar gravitācijas likumu ievērošanu jeb vienkāršāk runājot – paisumiem un bēgumiem, kam līdzi nāk straumes .
Es šobrīd neiedziļināšos procesos,kapēc vēja enerģija Spānijā tiek vairāk attīstīta kā saules enerģija, bet zinot nedaudz meteroloģiju izdaru savus secinājumus, ka loģiskāk attīstīt vēja parkus ir tur ,kur ir spēcīgāks un regulārāks vējš. Tā ,kā pārsvarā cikloni , kas ietekmē laika apstākļus mums tuvajās teritorijas, pārsvarā rodas pie islandes un nākot uz mūsu pusi pamazām zaudē savu spēku , tad loģiski vēja parku izvietošana visekonomiskāk ir Ziemeļu jūras reģionā , Norvēģu jūrā. Aiz ko anticikloni pārsvarā ir raksturīgi ar mazu spiediena izmaiņu plašā teritorija un atvasinājums no spiediena izmaiņas ir tieši saistīts ar vēja stiprumu , tad pavērojot spiediena kartes var viegli redzēt ,ka Pirineju pussalā tomēr pārsvarā ir anticikloni . Es šeit protams neņemos spriest par vējiem ,kas rodas procesos ,kas saistīti ar to ,ka ūdens un zemes atdzišana un sasilšana notiek ar dažādu ātrumu . Protams varbūt manas zināšanas ir stipri nepilnīgas , bet tādi nu man secinājumi ir radušies.
Tāpat ir fantastiski novērot tā paša paisuma vai bēguma straumes , kas sasniedz reizēm pat 8-9 mezglus un saprast , ka tā ir nebeidzama enerģija, kuru jāmāk pārvērst pielietojamākos veidos.
Par Somiju ir interesanti , kas tie par jauniem hidroenerģijas veidiem , kur netiek izmantota kinētiskās energijas transformācija.

Jocīgs raksts!

Iesaku ieskatīties Latvijas labvēļa prasībā:

http://www.ntz.lv/news/article.html?xml_id=13973

Raksts ir par tēmu. Neatkarīgo Tukuma ziņu raksts izskatās tāds diezgan vienpusējs – pārstāvēts tikai domes viedoklis. Tomēr tieši Tukuma dome ir tā, kas, organizēja konkursu viena pretendenta – Latvenergo – interesēs, veicot virkni likuma pārkāpumus.

[...] tā, pagājušajā nedēļā citadiena.lv publicēja rakstu par Latvenergo koģenerācijas stacijas projektu Tukumā, kas ir apšaubāms vismaz divu iemeslu [...]

[...] uz citadiena.lv rakstu, Ekonomikas ministrija dienesta izmeklēšanā ir konstatējusi, ka valstij piederošais Latvenergo [...]

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books