Atslābums nelaikā (38)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2009. gada 10. decembris 09:24
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas.

Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi atvēlēt vairāk nekā 15 miljonus latu dažādu valsts iestāžu parādu segšanai. Beigās sanāca piešķirt, kā aprēķināja Diena.lv, teju 18 miljonus — 5,2 miljonus Veselības ministrijai par kompensējamajām zālēm, 4,3 miljonus Satiksmes ministrijai par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumiem, Iekšlietu ministrijai 3,4 miljonus par jaunā Čiekurkalna ēku kompleksa nomu un vēl teju pusmiljonu par transportlīdzekļu nomu Valsts policijas vajadzībām. 2,2 miljonus Izglītības ministrijai valsts galvoto studiju un studējošo kredītu atmaksai, 1,3 miljonus Ārlietu ministrijai, lai segtu nomas maksas parādu par tās galveno ēku Valdemāra ielā. Un tā tālāk.

Paradoksu un ironisku sakritību visā šajā pasākumā ir pārpārēm. Sāksim ar to, ka šos parādus bija domāts segt no “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, taču šajā budžeta postenī noticis kas pilnīgi paredzams — līdzekļu tur vairs nav. Tāpēc naudu faktiski ņems daudz vienkāršāk — uz deficīta palielināšanas rēķina.

Turpināsim ar zināmu izbrīnu, ka nomas maksa par Iekšlietu un Ārlietu ministriju ēkām vispār var būt “neparedzēti gadījumi”. Jūnijā tika pieņemti budžeta grozījumi, kuros vajadzēja būt ierakstītām konkrētām summām visiem šiem izdevumiem, un ir divas iespējas — vai nu par šo ministriju finansēm atbildīgie vadītaji nespēj prognozēt savus tēriņus pat sešus mēnešus uz priekšu, kādā gadījumā jāprasa, ko viņi tur vispār dara, vai arī viņi apzināti ierakstīja maldinošus skaitļus budžeta grozījumos klusā apziņā, ka gan jau kaut kā visu to vēlāk varēs sagrozīt atpakaļ.

Beidzot, ir izteiksmīgi ironiski, ka tajā pašā valdības sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas priekšlikums uzdot atbildīgajām valsts amatpersonām nodrošināt stingrāku budžeta tēriņu kontroli. Šādam lēmumam noteikti būtu lielāka ietekme uz adresātiem, ja Ministru kabinets tajā pašā dienā nebūtu uzskatāmi demonstrējis, ka budžeta disciplīnas pārkāpumu sekas ir nevis sods, bet gan grēku piedošana. Ko no šā gadījuma būs mācīties tām iestādēm, kuras jūnijā patiešām sarāva jostas un kurām tagad nav jāskrien pie valdības pēc “neparedzētiem līdzekļiem”? Ar vārdiem valdība atbalstīja kārtību, bet ar darbiem — izlaidību.

Uz kopējā budžeta miljardu fona šie 18 miljoni varbūt nešķiet daudz, tomēr otrdien pieņemtie lēmumi atjauno bažas par valdības apņēmību mērķtiecīgi strādāt, lai pēc iespējas ātri samazinātu  deficītu un nodrošinātu atbildīgu budžeta politiku, kurā izdevumi sabalansēti ar ieņēmumiem un tiek novērsts valsts parāda nekontrolējams pieaugums.

Valdības lēmumi liecina ne tikai par ministru gatavību būt savstarpēji iecietīgiem pret budžeta pārtēriņiem un par Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) un finanšu ministra Einara Repšes (JL) atslābšanu pēc 2010.gada budžeta pieņemšanas. Tie arī parāda, ka vēl aizvien nav atrisinātas nopietnās problēmas ar Finanšu ministrijas spējām pārraudzīt gan budžeta sastādīšanu, gan tā kontroli.

Iztirzāsim tikai vienu piemēru.

Iekšlietu ministrija ir parādā nomas maksu citai valsts struktūrai, Finanšu ministrijai pakļautajai valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), un no IeM skaidrojumiem par šo “neparedzēto” izdevumu rašanos kļūst acīmredzams, ka to nebūt nebija grūti prognozēt. Kā ziņo LETA, IeM pārstāja maksāt VNĪ nomas maksu jau aprīlī, aizbildinoties ar “budžeta grozījumiem”, kurus, jāatgādina, pieņēma tikai jūnijā.  Otrdien tā pieprasīja un saņēma naudas summu — 3,4 miljonus latu, kas sedz nomas maksu par par laiku no aprīļa līdz gada beigām. Tātad vai nu ministrija budžeta grozījumos bija iestrādājusi pieņēmumu, ka par deviņiem mēnešiem vispār nebūs jāmaksā noma, un tikai novembrī (!) panāktā vienošanās par nomas maksas izmaiņām lika saprast, ka kaut kas tomēr būs jāmaksā, vai arī nomai atvēlētā nauda tika iztērēta citām vajadzībām.

Tas, ka Iekšlietu ministrijai šādi izdevās apiet jūnija budžeta samazinājumus, ir jau gana slikti. Vēl sliktāk ir tas, ka Finanšu ministrija, kurai šādas muļķības būtu jānovērš, šo miljonu vērto “kļūdu” nav novērsusi jau pirms pusgada. Plašāk skatoties, ir jāprasa, kāpēc FM vadība nav vairāk darījusi, lai uzlabotu savas spējas pārraudzīt citu ministriju budžetus un to reālo fiskālo ietekmi?

Par FM mazspēju šajā jomā ir runāts jau sen. Šim administratīvajam vājumam var būt nopietnākas sekas nekā vienkārši šur tur nelietderīgi iztērēts miljons.  Nelabvēlīgos apstākļos tas var novest pie jaunu šaubu uzbangojuma par Latvijas spējām reāli sakārtot savu budžetu. Tas būtu sevišķi bēdīgs rezultāts tagad, kad pirmo reizi ilgos laikos sāk parādīties piesardzīgs optimisms par mūsu nākotnes izredzēm. Pēc budžeta pieņemšanas pagājušajā nedēļā gan pašmāju, gan ārzemju vērotāji sāka izteikt prognozes, ka deficīts šogad varētu būt pat mazāks nekā prognozēts, varbūt pat zem 8% no iekšzemes kopprodukta. Tas būtu ļoti pozitīvs signāls gan investoriem, gan finanšu tirgiem, ka esam uz pareizā ceļa.

Taču decembris ir mēnesis, kad ministrijas tradicionāli dara visu iespējamo un neiespējamo, lai vēl līdz gada beigām paspētu iztērēt budžeta naudu. Ja valdībai un jo sevišķi Finanšu ministrijai nepietiks apņēmības valsts iestādēm sabojāt šo svētku laiku sajūtu, mūs var sagaidīt nepatīkams pārsteigums ar 2009.gada budžeta skaitļiem, turklāt tieši brīdī, kad tas Latvijas uzticamībai varētu izdarīt vislielāko kaitējumu.

Visa Rietumu finanšu pasaule sāk aizvien vairāk satraukties par valstu spēju ierobežot deficītus un atmaksāt valsts parādus. Patlaban uzmanības centrā ir Grieķija, kuras pašreizējām problēmām būtu jākalpo Latvijai par brīdinājumu. Vai nu nekompetences, vai arī tīšas ļaunprātības dēļ valdība Atēnās gandrīz gada garumā izlikās, ka budžeta deficīts 2009.gadā būs ap 4% no IK. Tikai nesen nāca zināms, ka tas faktiski būs trīsreiz lielāks — 12,7%, un tagad Grieķiju sāk tricināt gandrīz tikpat spēcīgi šoki, kādi piemeklēja Latviju maijā un jūnijā. Akciju un obligāciju vērtība strauji krītas, izplatās runas par iespējamo Grieķijas defoltu, un mums labi pazīstamais Eiropas Savienības komisārs Hoakins Almunija (Joaquin Almunia) šonedēļ publiski paziņoja, ka ES ir gatava nākt Grieķijai palīgā sakārtot savu budžetu un samazināt deficītu.

Tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Ja 2009.gadu beigsim, tikai ar grūtībām iekļaujoties solītajā 10% deficītā vai, vēl trakāk, to neizpildot, vispārējā nervozitāte un Grieķijas sliktais piemērs var radīt jaunu neuzticības uzliesmojumu par Latvijas finanšu nākotni.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(44 balsotāji )
Komentāri

“3,4 miljonus par jaunā Čiekurkalna ēku kompleksa nomu”

Cēla šo monstru valsts tērējot nodokļu naudas, atrodas tur valsts iestāde… kāda vela pēc, kas kam un par ko maksā nomas maksu????
Vai FM no savas sievas nomu par pusi laulībasgultas izmantošanu arī uzrēķina???
Izklausās ka jā, tikai pēc tam “piedod” un sedz no ģimenes budžeta.

Man arī nav skaidrs, kam tad tad pieder tā čiekurkalna IM ēka, ja jau to cēla taisni IM vajadzībām, un kuram tad aiziet tie miļjoni par nomu?
Bet, vispār, valsts iestādēs un ministrijās neviens to krīzi pat tā īsti nav izjutis, izdevumi to uzturēšanai samazxināti minimāli, nekad neviens par nelietderīgiem un pat par nelikumīgiem tēriņiem sodīts netika, šo te pēdējo rīcību tiešām var uzskatīt par īstu atbalstu pārkāpējiem – tērējiet droši, zēni, kvaukšķiem vēl nedaudz piegriezīsim un gan jau nosegsim.
Nu, galu galā, pieņemsim vajadzēja nosegt, bet, vai tad nevarēja vismaz atlaist no darba vai pazimināt amatā šo iestāžu vadītājus?
Vispār, mūsu “elites” domāšanu izmainīt nav iespējams – kvaikškiem un lohiem savi likumi, viņiem savi, kvaukšķi maksā, viņi tērē.
Un, esmu gandrīz pārliecināts, ka pēc šī te gājiena kredīreitingu mums atkal pazeminās.
Vispār, kaut ko tik nekvalificētu, netālredzīgu, savtīgu, absolūti nespējīgu domāt par valsts interesēm kopumā, kā lielākā daļa mūsu “elites”, pat grūti iedomāties.
Uz visu to noskatoties patiešām, sāk likties, ka latvietim aiz muguras jāstāv vagaram ar pātagu, ja nestāvēs – viņš zags, krāpsies, blēdīsies, un pie lielas varas latvieti labāk nelaist.
Uz visiem tas, dabīgi, neattiecas.

1,3 miljonus Ārlietu ministrijai, lai segtu nomas maksas parādu par tās galveno ēku Valdemāra ielā…..

Līdz šim dzīvoju pārliecībā,ka tā ir vēsturiskā ĀM ēka.Un kurš ir laimīgais ēkas īpašnieks? Ja kāda valsts aģentūra vai tml.kantoris,tad atsakos saprast šo marasmu.

Kādam jāseko līdzi, vai valsts izvērtē dažādas tēriņu alternatīvas. Varbūt vienu mērķi var sasniegt pa dažādiem ceļiem un katrs no tiem izmaksās citādāk. Nez kāpēc bieži sanāk, ka ejam pa dārgāko ceļu…

>dzeris
Iem māja, ko cēla speciāli Iem vajadzībām ir valsts īpašums, kas atrodas finanšu ministrijas vai valsts a/s “Valsts Nekustāmā īpašuma aģentūra”, Mottes bijušais kantoris, valdījumā.
Es domāju, ka VNĪ būvniecībai ņēma kredītu un tagad nevar norēķināties ar bankām, ja Iem nemaksā nomu..

6.

Ir tāds viedoklis, ka lielākā daļa visu peripetiju ar štatu, algu un pensiju samzināšanām radusies Latvijas Bankas un fuktuka vainas dēļ. Nepietiekama sektora uzraudzība un savlaicīga bezreakcija, kā arī valūtas kursa iemarinēšana, izraisījusi iekšējo devalvāciju, kur nu iet kā pa celmiem, tiek patērēts milzumdaudz resursu šī procesa vadīšanai un seku likvidēšanai. Ja savlaicīgi būtu uzmanīti pareksi un devalvēts lats, tad situācija nebūtu tik samuļļāta. Lai gan viens liels kauls kaklā būtu iesprūdis šā vai tā – bardaks valsts pārvaldē. Paula Raudepa rakstā atsegtās problēmas ir tikai viens mazumiņš no visa plašā loka. Tādas var sameklēt un aprakstīt tūkstošiem. Un man gribētos atzīmēt, ka līdzās centrālajai bankai un finanšu uzraugiem es saskatu vēl vienu pusdullu neprasmes zivi, kas vainīga valsts puvumā: Valsts kanceleju. Nav tur kompetences! Premjera Dombrovska akadēmiski dumjie izteikumi strukturālo reformu sakarā liecina par to, ka viņam netiek piespēlētas modernas idejas – tādas, kuras prasītos, izveidojot Latviju par modernu valsti un kur būtu iespējami samazinātas visas korupcijas, stulbumi lēmumu pieņemšanā un birokrātijas patvaļa, taisot rebes. Tas kosmētiskais remonts valsts pārvaldē, kas tagad notiek, faktiski nekam nav derīgs. Notiek pat tā, ka remontējot vienu detaļu, nobrūk divas citas. Es arī nezinu, kāds ir Dombrovska pieaicināto starptautisko ekspertu pienesums. Kaut kā ilgi nekas nav dzirdēts par to darbības sauso atlikumu. Bet tikmēr rindā jau stāv Šķēle, Šlesers un Lembergs, kuri arī vēlētos parullēt. Un atkal būs jauns vijums spirālē uz leju, kas ved prom no modernas valsts pārvaldes izveides, jo valstī nav pie teikšanas zinošu un spējīgu cilvēku publiskās administrācijas reformā.

7.

Nepārprotami – notiek naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā. Un vēl viens jautājums: cik tad lielu nomas maksu valsts maksā par nepieciešamajām platībām? Ir dzirdēts, ka ievērojami augstāku, kā tirgus cena. Šo pašu tēmu turpinot: pieņemsim, ka valsts iestādē strādā 100 darbinieki. 10 cilvēki (10%) tiek atlaisti, veicot strukturālās reformas.Jautājums: vai 90 darbinieku darba vietu nodrošinājumam vajag tikpat lielas platības, kā 100 darbiniekiem? Pareizās atbilde saņems pīrādziņu!

visas šīs ir shēmas valsts naudas laupīšanai un šķērdēšanai!Kas par sviestu ĀM slēgt nomas līgumu ar kaut kādu aģentūru.Un kas tad notiks ja ĀM nemaksās, aģentūra to izliks uz ielas?
Starpība te ir tā , ka aģentūra iekasē piķi par it kā nomu un aģentūras treknie- rozā krekliņos, sēdošie brašuļi saņem ahūnas algas un prēmijas, jo paskatieties taču kādas naudas mēs administrējam!Un tie treknie purni ir partiju čomaki, tā teikt partija kā darba devējs.To visu kādreiz izdomāja mūsu gudrais un zaglīgais “varas zieds”, ar baķām šķēlēm un brigmaņiem sēžot pirtīs.Notiek brutāla pēdējās naudas izzagšana…
cik tur teltis pie MK..?

> Ainars Lodziņš
Nū…No valsts iestādēm īpašas ir divas …KNAB un Valsts kontrole. Abas nomā telpas no privātā. Par ļoti iespaidīgām cenām…Trekno gadu pašām treknākajām..

Īsāk sakot – “birokrātija rullē”.
Nav vairs ilgi jāgaida, ka Latvijā tiks pierādīts, ka iespējams pacelt pašam sevi aiz matiem.
Savādi gan, ka vienas valdības ministra birokrātu armija maksā otra ministra birokrātu armijai nomas maksu par to, kas uzcelts par nodokļu maksātāju naudu.

Gluži manas domas.Nelienot sīkumos-sāls ir viena, ka valsti vada un vadīt uzņēmušies ir truli,ar hipertrofētu savas varēšanas apziņu apveltīti cilvēki.Pavisam vienkārši:vai kāds ir dzirdējis sakarīgas tēzes kā LV sākt kaut ko sakarīgu darīt.ES pat negribu runāt par mūsu ekonomikas spīdekļa kampara plātīšanos ar māju aplīmēšanu ar putuplastu un kaut kāda zīmoga atcelšanu vzd.Nav pilnīgi nekā, pilnīgs tukšums viņu pauros un dvēselēs, jā kad aizņemtu naudu dalīt, tad piepūš savus treknos vaiģeļus un visus pagrūžot malā sadala laupījumu.Man pašam ļoti nepatīk lamāties, bet kur maķ va…u ir kāda ideja, kāda doma( es nerunāju par šlesera murgiem)kā Latvijai dzīvot tālāk? metiet nost to lūzeri kamparu, nopērkam kaut vai Ošleju pa 10 000 mēnesī un es jums garantēju-risinājumi būs, laidiet kopā visus gudrākos valsts prātus un domājiet, domājiet…un beidziet vienreiz zagt!

12.
dzeris - jautājums
2009. gada 10. decembris, 11:28

Paldies par informāciju.
Bet, atkal manas smadzenes atsakās saprast šo te loģiku – viens valstij piederošs kantoris maksā otra, beigu beigās par to visu, plus PVN, plus naudu, kas nepieciešama visu šo kantoru ar visiem darbiniekiem uzturēšanai tāpat samaksā valsts ( vai vienkārši nodokļu maksātājs).
Tad nebūtu vienkāršāk par visu uzreiz maksāst valstij, bez tiem starpniekkantoriem?

Ļoti, ļoti labs raksts. Paldies, Raudsep!

> dzeris
Nū..Tur apakšā ir tā saucamā valsts īpašumu apsaimniekošanas koncepcija.
Ideja bija tāda, ka VNĪ veic visu, valsts īpašumu apsaimniekošanu . Nu piemēram ‘, ņem kredītu, uzbūvē māju policistiem, kasē nomas maksu un maksā kredītu, bet par uzkrātajiem līdzekļiem būvē nākamo māju. Man šķiet, ka nākamo māju bija paredzēts būvēt KNAB, kaut kur pir Daugavas. Nu piramīdas princips vispār…
Bet par naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā…Tā ir sistēmas loģika pie kuras vajadzētu arī konsekventi pieturēties.Algoritms. Jo citādāk par valsts sektorā strādājošajiem arī daudzus nodokļus maksāt nevajadzētu. Tikai bardaks tad būtu neiedomājams…Ar tiem savstarpējiem norēķiniem ….Visā pasaulē ir tāds princips no vienas kabatas otrā’, jo citādāk sistēma uzkarās.

budžeta deficītam kā ciparam pašam par sevi nav nekādas nozīmes. ja aiz SVF Latvijas attīstībā nebūt ne ieinteresētajām mugurām var iepludināt ekonomikā vairāk naudas un to kaut nedaudz pasildīt, tad tas ir jādara. tomēr labāk nekā glabāt (vai grūst iekšā) naudu tajā pašā pareksā vai vēl kādā nākamajā bankā, kas nobruks.
un grieķi vispār malači, ka māk aizstāvēt savas valsts intereses. eirozonā tā jau tikai tika, kā piečakarējot savienību ar lielāku nekā atļauts budžeta deficītu.

Nesapratu, ar kādu mērķi rakstīts šis rakstelis. OK, lai pakritizētu kādu (ko īsti?). Mīļo stundiņ, galvenais sorosīds ar ekonomisko ievirzi ir aizmirsis vienu būtisku lietu – nav nevienu “vainīgo” nosaucis vārdā. Nav veltījis kritiku nedz premjeram, nedz finanšu ministram, kurš vispār atrodas ASV (sazin ko viņš tur dara). Vārdus, Raudsep, vārdsu jāsauc nevis kautrīgi jārunā par “Finanšu ministrijas” vājumu. Tas ir politiskais vājums – izdalīt naudu tiem, kas nespēja ietaupīt, alias izpildīt “starptautisko partneru” prasības – kā jums patīk to atgādināt.

Veselības ministrija lai nefleitē par kompensējamām zālēm – lielākā daļa zāļu lietotāji, un tie ir tie, kuri ir ar “trūcīgās personas” statusu, šīs zāles saņems BEZ MAKSAS ! Šādu zāļu iegādi kompensēs nevis VM, bet no sociālās palīdzības budžeta.
Trūkst vārdu! Vajag pasekot, uz kurieni tā VM piešķirtā naudiņa aizies!

Tā viņš ir, kolīdz runcis nav mājās (Repše svin savu dzimšanas dienu ASV), tā peles pa galdu danco.

> V
Jūs gribat teikt, ka, kad Marsieša nav mājās,
tad Lācīti kā želeju uz šķēles smērē ?

Vispār jau maksājumu shēma ļooti “pareiza”. Divi norēķinās savā starpā ar no trešā (nodokļu naudas) paņemtas naudas. Cik būs “vajadzīgs” nosaka ministrijas partijas “svars” koalīcijā. Vienīgā problēma – kuras partijas ministrs būs nākošajā valdībā. Un šeit tad arī sākas tas Saeimas koalīcijas “tirgus” , kurā jāpārdod tautas saartais un novāktais, lai neviens no vecajiem čomiem neapvainotos un nesāktu runāt publiskas “muļķības”.Gluži kā PSRS – vienpartijas sistēmā = Saeimā visi savējie.

> jautājums
tur jau tā lieta, ka Lācītis arī NAV Latvijā!

Piekrītu Ratsepa kungam, ka tas ir kārtējais valsts nekompetences karogs. Gribētos vismaz tā domāt, nevis uzzināt, ka parādi un tā atmaksa uz budžeta deficīta rēķina ir bijis tālredzīgi ieplānots solis. Mūsu politiķi ar prāta spējām neizceļas, un divus soļus uz priekšu izdomāt nespēj. Muļki tomēr ir labāki (jo paredzamāki) nekā sazvērnieki.

Šinī sakarībā pārdomas. Pārdomas par to, kas ir Valsts. Vai mēs esam Valstij, vai Valsts mums? Pareizā atbilde laikam ir : gan – gan. Mēs dodam Valstij, lai Valsts dotu mums. Vismaz tā vajadzētu būt. Valsts funkcija ir kalpot un aizsargāt. Es maksāju nodokļus, lai Valsts nodrošinātu man fizisko un sociālo aizsardzību. Demokrātiska Valsts ir formācija, ko izveido paši tās pilsoņi. Un šajā vietā spriedumu ķēdīte apraujas, jo Latvijas Valsts vairs nenodrošina ne fizisku aizsardzību (uz ielas vakaros labāk neiet), ne sociālu (mani maksātie nodokļi man vairs nenāk atpakaļ ne izglītībā, ne medicīnā, ne bezdarbnieku pabalstos, ne pensijās, vēl esošais finansējums nāk no labajiem Eiropas onkuļiem). Mana Valsts man vairs nepastāv. Mana Valsts vairs mani neaizsargā. Kāpēc pateicībā par manu lojalitāte, maksājot godīgi nodokļus vairāku desmitu gadu garumā, es vairs (!) nevaru saņemt cilvēka cienīgu bezdarbnieka pabalstu? Kāpēc te mani par to sodīja? Mani, kas maksāja? Kāpēc maniem bērniem vairs nav skolas? Kāpēc man ātrās palīdzības mašīnā bezsamaņā bija “jāguļ” (nostāvēt bezsamaņā nevar) rindā uz uzņemšanu. Kāpēc bērnu slimnīcā bērnu kļūst slimāki?
Jautājums ir nopietns – kam tāda valsts ir vajadzīga? Eiropas onkuļi ir godīgāki un ir gatavi aisargāt manas intereses pat vairāk. Kāpēc mums ir vajadzīgi 100 gaisa maitātāju un tas dekoratīvais prezidents? Pašlepnumam? Nacionālajai apziņai? Vai mums vajag turpināt gulēt dubļos, bet darīt to lepni? Ļaut piensaimniekiem, komponistiem, aktrisēm, diktoriem , sportistiem turpināt pieņet valstiski svarīgus lēmumus? Man to nevajag! Man vajag manu Valsti! Man vajag , lai Valsts pilda savas funkcijas, es pildu un pildīšu savējās. Tik vienkārši! Man vajag manu Valsti!

100% piekrītu.

“Par FM mazspēju šajā jomā ir runāts jau sen.”

“Tas, ka Iekšlietu ministrijai šādi izdevās apiet jūnija budžeta samazinājumus, ir jau gana slikti. Vēl sliktāk ir tas, ka Finanšu ministrija, kurai šādas muļķības būtu jānovērš, šo miljonu vērto “kļūdu” nav novērsusi jau pirms pusgada. Plašāk skatoties, ir jāprasa, kāpēc FM vadība nav vairāk darījusi, lai uzlabotu savas spējas pārraudzīt citu ministriju budžetus un to reālo fiskālo ietekmi?”

Tauta, vai kāds var pateikt atbildi uz šo jautājumu? Pie tam gan IeM, gan FM ir JL ministru paspārnē.

Ja Repšem ļautu tempā atlaist visus TP laikos FM rūpīgi savāktos kretīnus, varbūt uz kādu loģiku varēsim cerēt :)

kā var runāt par FM mazspēju, ja lēmumus budžeta jautājumos pieņem mistiska “koalīcijas padome”?jārunā par valsts sistēmas mazspēju!

> Janīna
Nū…Tad jau gan abi čaļi ir palaiduši zaļā pļavā…Un vēl nemaz pat Ziemsvētku brīvdienas nav sākušās…
Bet ,kas tad otrdien Lāciti aizvietoja MK sēdē?
Kurš premjera vietas izpildītājs tad bija ar to dāsno roku ?

29.

Tamdēļ jau nebija tajā sēdē. Lai bez viņa klātbūtnes, bet ar viņa neklātienes atbalstu, rukši atkal sarukšotu sev miljoniņus.

Interesanti, ka to putru uzvārīja laikā, kad Dombrovsis ir komandējumā. Kā to saprast? Oranžais Žagars kā nemākulīgākais “saimnieks” pirmais atdabūja notrallināto!

>vdz
Nu nezinu,nezinu…Paskatījos MK mājas lapā…
Tur sēdes protokols gan nebija ielikts, bet izskatījās, ka sēdi tomēr ir vadījis pats Lācits.
Cik sapratu viņš tikai rīt brauc uz Briseli.
Bet’šķiet, ka…Repše savā vietā bija atstājis Zalānu…Nu mīļi, ka šitā partijas var sadzīvot…Kā brāļi !

32.

” Muļki tomēr ir labāki (jo paredzamāki) nekā sazvērnieki.” NEPIEKLRĪTU! Nav nekā briesmīgāka par pērtiķi, kurš ar granātu rokā lēkā pa istabu. Muļķība NAV prognozējama! Vai kāds var prognozēt Repši?

Latvijas politiķu muļķība tomēr ir prognozējama- jo tā ir nevis muļķība, bet “muļķa tēlošana”. Visi gluži labi apzinās- ko kurš dara. Gan pozīcija, gan opozīcija; gan Šķēle un Lembergs, gan Dombrovskis. Un rezultātā mēs te paskatīsimies- vai Lipsts un Bierns iedurs dunci Antiņa mugurā, jeb otrādi.
Man daudz labāk patīk mazprognozējams Repše, kā ļoti labi prognozējams Šķēle. Par pēdējo ir pilnīgi skaidsrs, ka vienīgais, ko viņš ļoti labi pieprot- ir relatīvi lēti kaut ko privatizēt, un pēc tam pārdot. Pilnīgi bez jebkādām “nostaļģiskām nopūtām” vai nožēlas- tā viņš notirgoja “Laimu”, “Staburadzi”, “Latvijas balzāmu” … un “Spilvas” ietvaros droši vien vēl daudzus desmitus uzņēmumu.
Par Repši ir zināms, ka viņš ir neveiksmīgs investors- kura investīcijas dažādos projektos ir izrādījušās nevis peļņu, bet zaudējumus nesošas. Bet, manuprāt- ja Šķēle darbotos likumdošanas ietvaros, tad viņa bizness būtu vēl nesekmīgāks, kā Repšem.

Paldies īpaši par šo viedumu:
“Taču decembris ir mēnesis, kad ministrijas tradicionāli dara visu iespējamo un neiespējamo, lai vēl līdz gada beigām paspētu iztērēt budžeta naudu. Ja valdībai un jo sevišķi Finanšu ministrijai nepietiks apņēmības valsts iestādēm sabojāt šo svētku laiku sajūtu, mūs var sagaidīt nepatīkams pārsteigums ar 2009.gada budžeta skaitļiem, turklāt tieši brīdī, kad tas Latvijas uzticamībai varētu izdarīt vislielāko kaitējumu.”

Ar sveicienu no Briseles, Signe M

Es arvien vairāk nosliecos uz domu, ka vajag veidot kaut ko līdzīgu Dzintara kantorim, bet bez vēsturiskā un mentālā pafosa..Domāju tā:kustība 18.novembris.Primārais mīlestība uz valsti!Otrais absolūta neiecietība uz tautas mantas izsaimniekošanu jebkurā formā.Sarkanbaltsarkanais terors pret 4.maija režīma sulaiņiem un arhitektiem.Domāju, ka jāsasauc īpašs tribunāls un vasts kaprači jātiesā un jāizraida no valsts, vai ar likumu jānosaka īpašs rezervuāts, kur viņi lai ceļ barakas un eksistē.Un pēdējais:darba tikums, gudrība un intelekts ir jāpasludina par prioritāti valsts pārvaldē un visās dzīves jomās..
18 miljonu izlaupīšana ir pēdējais piliens un personīgi man viņi visi ieskaitot gļēvuļus dombrovski un repši ir ienaidnieki!

Tā nav muļkība – tā ir morāla tautas degradācija.
Jo tauta vienmēr ir pelnījusi savus pārvaldniekus. Bet morālā degradācija nav ar izglītibu vien ārstējama – te garš pašizaugsmes ceļš ejams, uz ko nav ne velmes, ne gribas.

kas tie šlesera puišeļi ies Ginta pasākumu čakarēt?
50 gabali?
Aizejam arī mēs-tie bērni tur savādāk sūdus savārīs,
kurš, kad ,kur??

Pieļauju, ka pēc īsināšanām, algu mazināšanām kas vairs nespēj konkurēt ar nozari, un pārslozi rēķinot katra ministra “idejas” FM kapacitāte ir novājināta, bet attiecībā uz Iekšlietu ministriju, tad tur ir jāskatās cita ietekme – Mūrniece, kas izmanto zināmu savu varu pār Dombrovski un citiem JL vīriešiem. Ar savām nimfomāniskajām īpašībām ietekme ir nodrošināta, par lācīti gan nezinu, bet vismaz 5 vīriešus JL zinu, kas baudījuši priekus sev par nelaimi.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books