Ņēma un aizmirsa (37)
Autors: Jānis Juzefovičs
Publicēts: 2009. gada 11. decembris 13:59
Atslēgvārdi: , , , , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no analogās apraides, arī LNT vienojies ar Lattelecom. Termiņš visiem viens – nākamgad no 1.marta Rīgā un reģionā, dažus mēnešus vēlāk pārējā Latvijā. TV3 vēl nogaida.

Tomēr tikai tagad institūcijas, kuru uzdevums ir rūpēties par sabiedrības interesēm, attapušās, ka televīzijas modernizācijas vilnis maznodrošinātos varētu atstāt ārpusē.

60 000 aiz borta

Šis stāsts ir par 220 000 Latvijas mājsaimniecību, kuras izmanto virszemes analogo televīziju. Tie ir 27% no visām mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viens televizors. Tādi ir pētījumu uzņēmuma TNS dati. Pārējie lielākoties izmanto kabeļtelevīziju vai satelīta šķīvi, un viņu dzīvē nekas nākamgad pavasarī nemainīsies.

Pašvaldību savienība lēš, ka no 220 000 mājsaimniecību ap 60 000 ienākumi uz vienu cilvēku mēnesī ir mazāki par 90 latiem. Tām varētu būt grūti sagādāt sev Ziemassvētkos dekodera kasti. Dekoders maksā 39 latus.

Precīzu datu, cik īsti ir to, kam nepieciešams atbalsts, nav. Un dažas institūcijas to izmanto kā argumentu, lai atrunātos – kāpēc lemt par atbalsta mehānismiem, ja nav skaidrs, kam jāpalīdz.

SM vaina

Revīzijas ziņojumā par Latvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), kurā vētīts arī ciparu televīzijas projekts, Valsts kontrole (VK) secinājusi: Satiksmes ministrija (SM), kas organizē pāreju no analogās apraides uz ciparu, nav risinājusi jautājumu par nacionālo televīzijas programmu nodrošināšanu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tādējādi radīts risks, ka lielai mazturīgo iedzīvotāju daļai pēc analogās televīzija izslēgšanas tiks liegta pieeja nacionālajām televīzijas programmām, jo viņi nevarēs iegādāties dekoderi.

Ja valdība būtu turējusies pie pašas 2006.gadā apstiprinātās koncepcijas par ciparu televīzijas ieviešanu, visam vajadzēja notikt citādi – vispirms vajadzēja apkopot datus par trūcīgo mājsaimniecību skaitu, tad LVRTC sagatavot modeli, kā trūcīgos apgādāt ar dekoderiem.

Tomēr nekas no tā nav noticis. Palīdzības shēma nav izstrādāta, un institūcijas tikai nupat sākušas domāt, kā situāciju risināt, jo 2008.gada valdības noteikumos maznodrošināto jautājums pazuda, palika vien punkts, ka konkursa uzvarētājam jāveic sabiedrības informēšanas darbi. Valdība atkāpās no koncepcijas, tagad secina valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Mums naudas nav, mums arī

Tad, kad valdība aizmirsa par pašas koncepciju un apstiprināja noteikumus, kuros nebija ne vārda par maznodrošinātajiem, satiksmes ministra krēslā sēdēja Ainārs Šlesers (LPP/LC), premjera – Ivars Godmanis (LPP/LC). SM saimnieks šodien ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) ar preses sekretāres starpniecību citadiena.lv vien uzsvēra, ka ministrijai nav naudas, lai palīdzētu maznodrošinātajiem, un vispār ministrija esot tikai „tehniskais izpildītājs”. Arī Labklājības ministrija stāsta, ka naudas nav.

Ministrija pati varētu prasīt palīdzību Lattelecom, lai ar dekoderiem aprīkotu 33 sociālās aprūpes centros esošos televizorus.

Arī pašvaldības neraujas tērēt naudu šim mērķim. „Nekorekti būtu to uzkraut uz pašvaldību pleciem,” sarunā ar citadiena.lv saka Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Lai arī  NRTP pašas sarakstītajā elektronisko mediju attīstības koncepcijā uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt brīvu piekļuvi minimālajai programmu paketei, NRTP priekšlikumu, kā informācijas pieejamību nodrošināt, nav. NRTP vien atkārto, ka par jaunajām tehnoloģijām jāmaksā. Ja gribat jaunu mikseri, jūs par to maksājat, līdzībās šonedēļ Latvijas radio diskusijā sacīja padomes priekšsēža vietniece Dace Buceniece.

Ir varianti

Saeimas Sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL) uzskata, ka ir divi varianti.

Pirmais. Dekoderus pērk LVRTC „no savas depozītu naudas”, no kuras papildu naudu nākamā gada budžetā saņēma arī Latvijas televīzija un Latvijas radio. Šāds variants apspriests arī 2006.gada koncepcijā. Tomēr tagad SM, kas ir LVRTC kapitāla daļu turētāja, uzsver, ka nav nozīmes, vai dekoderus pērk no valsts budžeta līdzekļiem vai no LVRTC, kas ir valsts uzņēmums, kases, tas ir un paliek valsts atbalsts un varētu tikt uzskatīts kā konkurenci ierobežojošs.

Eiropas Savienības regulējums tik tiešām noteic, ka valsts var atbalstīt savus iedzīvotājus tikai ar vienu nosacījumu – jāievēro tehnoloģiskās neitralitātes princips. Tas nozīmē, ka no valsts atbalsta labumu nevar gūt tikai viens televīzijas izplatīšanas veids – šajā gadījumā virszemes ciparu televīzija.

Tomēr ir iespējami atbalsta mehānismi, kas nebūtu pretrunā ar šo principu, un uz to revīzijas ziņojumā norāda arī VK. Arī Eiropas Komisija (EK) ir pateikusi: valsts var subsidēt dekoderus, ja vien tie ir tehnoloģiski neitrāli. Viens piemērs nāk no Lielbritānijas. Tur valdība izveidoja īpašu palīdzības shēmu, kas ļāva nabadzīgākajiem izvēlēties, kādā veidā turpmāk skatīties televīziju un bez maksas saņemt nepieciešamo aprīkojumu, par dārgāku tehnoloģiju gan jāpiemaksā.

Otrais variants. Lattelecom maznodrošinātajiem sponsorē dekoderus. Lattelecom gan skaidri pasaka, ka viņi to negatavojas darīt. „Pašreizējais frekvenču lietošanas tiesību termiņš (līdz 2013. gada beigām)  un saistošie normatīvie akti neļauj Lattelecom pilnībā subsidēt dekoderus kādai sabiedrības grupai,” rakstiski atbild Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča. Lattelecom grib, lai valsts pagarina licences darbības termiņu, tad arī varētu dalīt dekoderus bez maksas. Tā būtu labākā izeja, uzskata uzņēmumā.

Tas gan nozīmē, ka jāsludina jauns konkurss par ciparu apraidi, jo līgums ar Lattelecom neparedz, ka licences termiņu var automātiski pagarināt. Tagad apelēt pie Lattelecom ir par vēlu, tad bija jāparedz konkursa noteikumos, ka uzvarētajam ir pienākums parūpēties par maznodrošinātajiem, uzsver I.Sudraba.

Kāpēc steiga?

Mūsu kaimiņi pāreju uz digitālo apraidi sāka pamazām – Igaunija 2006.gadā, Lietuva gadu vēlāk. Latvijā to gribam iespēt dažos mēnešos. Arī sabiedrības informēšanas pasākumi tikai daļēji sākušies.

NRTP koncepcijā gan cēli ir ierakstīts, ka iedzīvotāji sešus mēnešus iepriekš jābrīdina, ka sabiedriskā televīzija tiks atslēgta no analogās sistēmas. Ja tas notiek nākamgad martā, šī apņemšanās nebūs izpildīta. NRTP gan jau laikus pasargājusi sevi no pārmetumiem un ar gudru ziņu koncepcijā ierakstījusi arī atkāpšanās ceļu: „Koncepcijā noteikto mērķu un izvirzīto uzdevumu izpildes gaitu var ietekmēt ekonomiskā situācija valstī.”

Visdedzīgāk uz ciparu apraidi vēlas pāriet LTV. Un finansiālais pamatojums tur ir. Atšķirībā no komerciālajiem LNT un TV3, kam ciparu apraide izmaksā vairāk nekā pašreizējā analogā, LTV iegūst ievērojamu ietaupījumu – par LTV1 apraidi analogajā sistēmā LTV gadā maksā 1,3 miljonus, taču ciparu formātā tie ir vien 650 tūkstoši.

LNT un TV3 līdz šim par analogo apraidi maksāja mazāk, jo signāls tika izplatīts mazākā teritorijā nekā LTV gadījumā, tāpēc arī tagad komerckanāliem ciparizācijas tarifi sit pa kabatu. TV3 ir paziņojis, ka nākamgad paliks analogajā apraidē, lai gan NRTP ir likusi saprast, ka tā gluži nevarēs – kamēr visi pāriet uz ciparu apraidi, viens kanāls paliek vecajā sistēmā. Ja valsts nolems, tad tam tā ir jānotiek, Kas notiek Latvijā? diskusijā sacīja D.Buceniece.

Jebkurā  gadījumā komerctelevīzijas atradīs ceļu pie saviem skatītājiem, jo to bizness vienkārši nav iespējams bez kāda, kas sēž pie TV kastes, turklāt komercmediji var mierīgi arī iztikt bez tām mājsaimniecībām, kurām varētu būt grūtības iegādāties dekoderi. Tie nav „zelta skatītāji” jeb ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, par kuriem tik ļoti cīnās komerctelevīzijas, lai tos tālāk piegādātu reklāmdevējiem.

Tāpēc tas visupirms ir valsts pienākums parūpēties, lai arī nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām joprojām ir pieejama bezmaksas televīzija. Arī EK ir norādījusi, ka tirgus viens pats ar šo uzdevumu varētu netikt galā un var būt nepieciešama valsts iejaukšanās.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(15 balsotāji )
Komentāri

Es protams,ļoti atvainojos un jau tagad visiem vēlreiz atvainojos, bet bucenieces kundzei vairāk piestāvētu komentēt pornoindustrijas novitātes un
piedalīties festivālā “erots”. Tā neizskatās un neģērbjas valsts kantori pārstāvošs jurists.A starp citu kur ta palicis biedrs kļockins…kas tā pa modi, ka visur šefi ir zicpriekšsēdētāji a lietas fīrē ambiciozas izkrāsotas kazas.kaut kas līdzīgs ar ombudsmena kantori.
jebkurā gadījumā atkārtošos, bet buceniece izskatījās piedauzīgi un vulgāri..un man pie kājas ko viņa tur svepstēja!

2.

Man kaut kā tā apsēstība ar dekoderiem liekas dīvaina. Vai tiešām uzreiz nevar padomāt par moderniem TV aparātiem, kuriem šīs ietaises ir jau iekšā iemontētas? Ja valsts mērogā taisītu tenderi uz miljonu verķu, noņemtu PVN un vēl piesubsidētu no valsts vai operatora ar pēcmaksu, varētu vienu TV kasti no ražotāja tad gala pircējs pat par 30 latiem dabūt. Tā jau būtu reāla štelle.

Vai man var kāds pateikt, kas tiks ietverts bezmaksas paketē?
Esmu atteikusies no visiem Viasatiem, Baltkomiem un kādiem tur vēl -iem, jo 1)- Krievijas informatīvā telpa mani neinteresē, 2)- mani neinteresē arī 90% maksas kanālu – satura un formas dēļ.
Gribu redzēt TV1 – vienīgo nacionālo tv kanālu, kas ir analītisks, kurā ir lieliski raidījumi, maz reklāmas, pa reizei kāda laba filma…

Nu nekādi pārsteigumi, viss kā parasti – kampaņveidīgs raksturs, sekas līdz galam nav izdomātas, nav iespējams pat saprast, kurš tad par ko vispār atbild.
Un vispār, tas viss atgādina ārprātu – krīzes laikā, kad daudzi knapi savelk galus kopā, nolikt cilvēkus izvēles priekšā – vai nu paliec, bez TV, vai nu maksā papildus izdevumus. Pie kam ne jau tos bagātākos 22oooo.
Mums kāds vispār domā par šādu lēmumu sekām, arī politiskajām?
Ja mūsu varas orgāni tā izturas pret saviem iedzīvotājiem, tad ko brīnīties, ja cits bēg uz īriju, cits pieņem Krievijas pilsonību?
Izskatās, tur augšā sēž vai nu idioti, vai kaitnieki, kas dara pilnīgi visu, lai iedzīvotājos izraisītu pēc iespējas lielāku riebumu pret savu valsti.
Un šī te NRTP – tā ir vispār parodija, kā viss, kas izveidots šīs saeimas laikā, sen jālikvidē.
Buceniece, protams, var ģērbties, kā viņai tīk, tikai viņai jāsaprot, ka viņas stils tomēr vairākuma acīs nevairo uzticību ne viņai, ne viņas kantorim.

….. jāaaaaaa, īstais laiks digitālās televīzijas ieviešanai, tuvojas taču vēlēšanas, un ir tik izdevīgi atstāt 220 000 mājsaimniecību informācijas izolācijā.
….. jāāaa, nu varēs priecāties “politiskās biznesa apvienības” ……

2. Andrejam Zviedrim pilnīgi taisnība. Tāpat kā tiem, kuri apgavo, ka tas ir lielzagļa šķēles gājiems ar zirdziņu. Priešvēlēšanu fokus, kā neļaut zināt kas ir kas. Klockinisma taimkods tagad rāda uz šķēli, jo nāves bailēs par to, ka krievi nasamksās par vekseļiem, izsakstās, pieaug. Kā vajadzētu to sivēnu atstumt no siles!

Visu vajadzīgo naudu Latvijas televīzijai var viegli atrast, apliekot ar nodokli Krievijas TV pārraidi. Latvijā 400.000 māju un dzīvokļu saņem Krievijas TV pa kabeli. Ja uzlikt katram kabelim 10 Ls nodokli gadā (tas nav daudz!), Latvijas TV var saņemt 4 miljonu lielu ikgadēju finansējumu. Un talāk viss aizies pats par sevi – Latvijas TV kvalitāte uzlabosies, Krievijas TV ietekme mazināsies, un ar laiku būtiski pieaugs Latvijas TV ieņēmumi no reklāmas.

Ar to informācijas telpu problēmas var būt Latvijas rietumu reģioniem. Latgalē bez maksas un dekoderiem ir skatāmi vairāki Krievijas TV kanāli. Tātad informācijas telpa nepaliks neaizpildīta un vēlēšanu rezultāti Latgalē faktiski ir zināmi jau šodien. Uz priekšu, nelieši!

9.

Nu un tur nav LV vaina, ka tā mierīgi atdod Krievijas informācijas telpai visu austrumu reģionu, cik tad tur valsts mērogā izmaksātu nodrošināt taisni šinī reģionā Latvijas TV pārraides, kas būtu ļoti svarīgi?
Tas tikai kārtējais pierādījums, ka vāvuļošana par Kruievijas ietekmes palielināšanos ir tikai tukša runāšana, īstenībā, nevienu no tiem, kas ir vai bijis pie varas tas nav sevišķi satraucis, ne TB, ne TP, jo reāli, lai to ietekmi samazinātu, netika un netiek darīts it nekas,pat elementārais, drīzāk, tiek darīts pilnīgi pretējs.

Tā mašīna ir iestumta no kalna un neviens to laikam nevar atpurēt – kārtējās dzīres mēra laikā.
Es gan domāju, ka cilvēkiem ir tiesības ne tikai uz televīziju, bet arī uz piekļuvi Internetam – abi šie var izmantot vienu infrastruktūru. Tā saukto digitālo televīziju vajag aizvietot ar Inteneta televīzija, kurā priekš pārtikušajiem būtu on-demand pakalpojums, kurā var skatīties ko grib, kad grib un bez reklāmām, bet par samaksu un bezmaksas pakalpojumi mazturīgajiem. Šāda koncepicija ir dārgāka, bet tā ir daudzus soļus tālredzīgāka par digitālo televīziju. Turklāt šo projektu vārētu ieviest pakāpeniski un ilgā laikā, nevis uz karstām pēdām tērēt valsts naudu, laikā kad tiek samazinātas citas nozīmīgas budžeta pozīcijas un celti nodokļi.

Domāju, ka par pāriešanu uz apraidi jautājumu nav, tā ir vajadzīga, lai gan izmaksas varētu būt mazākas. Par dekoderiem – nepieciešama skaidra izšķiršanās. Kas maksās 2.4 miljonus par dekoderiem (40 latu reiz 60 000 mājsaimniecību). Manuprāt, šī dekoderu iegāde jāfinansē nevis iedzīvotājiem, bet gan apraides nodrošinātājam – tornim, kas iekasējot maksu par apraidi un dividendes no LMT neko nav darījis tikai iekasējis un tērējis. Kāpēc atkal par visu jāmaksā iedzīvotājiem?

12.

Šeit- cita diena var izlasīt DAUDZ taisnības. Bet, cik tad to zin un var izlasīt! Tā jau lielākā daļa ļaužu “pārtiek viens no otra”. Un tad rodas tie brīnumi vēlēšanās. Kaut nelieliem solīšiem, jāmēcenšas iet uz priekšu. Iepriecinoši, ka te ņem dalību Latvijas gaišākie spēki, kas privāto partiju lielajos laikrakstos netiek.Diemžēl tie paliek kā laikraksti smadzeņu skalošanai mafiozo ņepieciešamībām.

a man cits – riebīgs – jautājums…
kurš dabūs atbrīvotās frekvences un uzvārīsies par oj-oj-oj!

14.
Barvins>Mārtiņš Štāls
2009. gada 11. decembris, 15:47

Piekrītu Mārtiņam – digitālā televīzija ir pagaidu risinājums, tāpat pēc 10 gadiem tas formāts būs novecojis, un galvenais informācijas avots būs internets. Vai vispār ir jēga tur tērēt naudu?
Bet problēma ir ar laukiem – nevar katrā viensētā ievilkt optisko kabeli, tas ir pārāk dārgi. Šā vai tā laukos informāciju varēs dabūt “tikai pa gaisu” un vienā virzienā, tobiš, TV un radio.

Īstenībā tā ir gadsimta afēra Latvijā, pat vairāk, afēru afēra, jo apgrozībā tiek laisti kriminālnozieguma lietiskie pierādījumi!?
Kā tas iespējams, nezinu, bet, vara un nauda , sarainajam krupim, ir vajadzīga kā gaiss,tūlīt un tagad, jo visi tp biznesplāni brūk acīmredzami, vēlēšanas arī tuvojas, bet, turpat dīkā, stāv pamesti, dekodieros (piebildīšu-novecojuši modeļi) ieguldīti, vilinoši 10 miljoni, un sarainim neatliek nekas cits, kā sākt rīkoties- viņam ir divi varianti, pirmais, tūlīt gāzt valdību un mēģināt kļūt par premjeru, bet tur ir nelielas aizķeršanās, nezin vēl ko teiks SVF un tauta arī tā kā negrib, un otrs variants, jāmeklē nauda un jāgatavojas vēlēšanām, kas nozīmē, ka, vienalga kādām metodēm, ir jānogrūž tie sasodītie dekodieri, ar dabūto naudu riktīgi jāiesmērē vēlēšanu mašīna, jāuzvar vēlēšanās un jāpaņem varu likumīgi!
P.s. Interesanti, cik no dekodieru daļas jau ir samaksāts visiem šiem lattelekomiem, ēķiem u. c. šakālīšiem, lai šo afēru izgrūstu tādos tempos, pie kam tik netīri, bezkaunīgi, ka mati uz galvas saceļas…un, protams , atkal uz maznodrošināto rēķina!

17.

Valsts sev gatavojas “nogriezt” piekljuvi visnabadzigakai, taatad visproblematiskakai savu pilsonju daljai un tas notiek “veesturiskas dizkibeles laikaa” par kuru kaadreiz rakstiis veestures maacibu graamataas sadaljaa – LR neatkariibas atjaunoshana un taas zaudeshana, laika posmaa no 1991.g lidz 2010.g

Autors faktiski runā par platformas neitralitāti(kabelis, virsmas apraide, satelītu apraide, internets- tās ir platformas) nevis par tehnoloģijas neitralitāti (Eiropas Komisija gan iestājas pret noteiktas firmas patentētu tehnoloģiju subsidēšanu)

Šitas apbrīnojami steidzīgais pasākums izskatās pēc universāla gājiena..Vai nu lielu neapmierināto sabiedrības daļu pirmsvēlēšanu laikā atstās ar ierobežotu info- der,..vai, ja bauri baigi cepsies- ” cēli” nomaksās tās kastes no budžeta.. mazdrošinātajiem taču jāpalīdz..:) Tad,ticami, daļa piķa smuki aizripos smadzeņskalošanas kampaņai.Un viss baltos cimdos.. Eiropas rekomendācijas,jaunās tehnoloģijas ,ziniet :)

Pilniga taisniba! Tempos un saistibaa ar Hannu…, jo Skelem jadabu atpakal caur Kempayeru biditie miljoni. Gatavs lielako dalu tautas atstat bez sakariem, ka tik pasam miljoni. Skele ir sausmigakais cilveks Latvijaa.Un so nenormalo bledi grib atkal likt par vaditaju Latvijaa…Latvija Tava zeme raud…

Vissliktākais šajā diditalizācijas štellē ir tas, ka nevienam nav skaidrs cik tad īsti ir šo maznodrošināto mājsaimniecību, kuras alkst pēc subsidētā dekodera. Ir tikai manipulācijas ar cipariem, katrai interešu grupai savas.

Ja ētera digitalizācija tik tiešām neatgriezeniski iestāsies ar 1/3/10, tad tas būs kārtējais pierādījums, ka valstsvīru kaut kad iepriekš dotie solījumi nav ne plika graša vērti.
Kā varam pārliecināties- tad vienīgais mērķis, apsolot katram gribētājam pa digitālajam dekoderam, bija Šķēles Kempmayer iespēja uz šiem dekoderiem “uzvārīties”. Tagad, kad Šķēlem šī iespēja ir aizgājusi gar degunu- dekoderus “pa velti” nevienam vairs nedos.
Bet padomās par to- kā iespējami lielāku LV iedzīvotāju dzļu pirms vēlēšanām atstāt bez televīzijas- kazi, bez TV palikušie vainu saskatīs pie varas esošajā Jāunajā laikā.

“Ja gribat jaunu mikseri, jūs par to maksājat, līdzībās šonedēļ Latvijas radio diskusijā sacīja padomes priekšsēža vietniece Dace Buceniece.”

a kurs teic, ka mees (iedziivotaaj) to gribam? personiig man naher neir vaidziig cipar TV pasreizeejaa izpildiijumaa (ar augstaakaam apraids izmaksaam kanaaliem un bez prastiem FTA STB par 20Ls/gab Argusaa). ja vareet novilkt bez DTV veel paars gads, cennik veel nokristos, kaa tas jau notik no saakumaa plaanotajiem 100Ls par STB.

“Lattelecom grib, lai valsts pagarina licences darbības termiņu, tad arī varētu dalīt dekoderus bez maksas.”

aha, shas, jau aceramies, kaa biij ar Lattelekom soliijum par garo monopol ieviest cipar telefonij visaa valstii.

. baigie spečuki komentē, he he. Tad kad pārgāja uz citu formātu PAL_SECAM , vai tamlīdzīgi, neviens neko nevienam nemaksāja, taisa te trādirīdi par niekiem ! ja būtu ieviesta TV ar pirmo piegājienu, tad sen būtu OK, visi skatīto purkšķinādami, bet JL kā parasti visu sadi..sa

‘bet es negribu jaunu mikseri un negribu arī ciparu tv. Kāpēc man jāmaksā???

Paraugamies uz problēmu loģiski. Attālinātās vietās nebūs ne kabeļtelevīzija, ne Lattelecom pa vadiem, jo ir vietas,kur telefons pievienots caur mobilo sakaru tīklu. Kāda tur konkurence?
Kāpēc tiek pieļauta daļēja apraides nodrošināšana, izmantojot starpnieku pakalpojumus, tādejādi nodrošinot naudas pārplūdi no Valsts (tātad kontrolēta) uzņēmuma uz privātu uzņēmumu. Lai darbojas patstāvīgi!

Dekoderi jau var arī nepirkt Latvijā. Tos 5 bezmaksas kanālus Lattelekomam ir jānodrošina ar jebkuru dekoderi, tā ir uzspiešanas politika no Lattelekom.

28.

Tas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem – vai var izmanto jebkuru līdzvērtīgu dekoderi, vai obligāti jāpērk tas viņu dekoderis par 39lvl. Ja es ar savu firmu varētu piedāvāt tādus pašus vai alternatīvus dekoderus par, piem. 20LVL, domāju, ka Lattelecom nebūtu tiesības atteikt nodrošināt digitālās TV pakalpojumu klientam, ja tas nepirktu dekoderus no viņiem. Tas, manuprāt, būtu konkurences likuma pārkāpums, līdzīgi, kā gadījumā ar Microsoft, kad pēdējais savā Windows bija integrējis savējo interneta meklētāju. Diemžēl “Kas notiek Latvijā?” šis jautājums netika pietokoši izgaismots. Gadījumā kāds nezina kāds ir tā dekodera nosaukums, kur var dabūt speceni?

Atrau Lattelecom majaslapā – viņi piedāvā vienu variantu “TV Star T6 SD CX”. Zemākā cena, ko atradu LV pie citiem pārdevējiem bija tie paši 39LVL. Kāds nezina, kas ir šīs kastes ražotājs – google.lv nevarēju to atrast.

Ļoti sakarīgs priekšlikums!

2 Janka:
Ķīnieši (Zhuhai Chieta un tamlīdzīgas firmas) ražo un pārdod Mpeg4 uztvērējus par USD 35 un dārgāk.
Var daudz variantu atrast, ja vietnēs Alibaba vai Google ieraksta “Mpeg4 receiver”

“ja būtu ieviesta TV ar pirmo piegājienu, tad sen būtu OK”

nu jā: tad Mākoņu banda būtu nokāsusi 150 mio no valsts. bet tagad šiem jācenšas atgūt vismaz 10 mio, kas zaudēti ar tiesas lēmumu.

grūti jums, Frenkiem :) )

33.

lattelekoms jau labi piesien uz diviem gadiem visus klientinjus :]

[...] aizsākāt runāt par digitālo TV. Ir sāpīgais jautājums par maznodrošinātajām mājsaimniecībām, par kuru skaitu neviens nav īsti drošs, 50 – 60 tūkstoši, kas paliks bez televīzijas, [...]

Nepirksim (!!!) sKEELES(Jahhhh) itkaa Mpeg4 novecojushaas grabazhas, kaa vinjus tur… TvStarT6… Veel pietiek nekauniibas 40 Ls par taadu meeslu paprasiit ! Shis su..s pat 720i neatbalsta, kurnu veel Full HD 1080i ! Tam nau naakotnes !!!

Tieshaam ar sveshzemju Viasatu jasadarbojas, ja pashu maajaas nau godiiguma…

Un kur lai gruuzh tagat Mpeg2 dekoderi, a ?

Aktuāli – virszemes digitālās televīzijas dekodera tehniskā specifikācija un lietotāja rokasgrāmata latviešu valodā – http://digitala-televizija.info/virszemes-televizija/dekodera-tehniska-specifikacija/

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books