Vispirms jāceļ kūts (158)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2009. gada 11. decembris 16:16
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Kārlis Cerbulis ir vecākais viceprezidents NCH grupā, kura pārvalda ieguldījumus vairāk nekā 3 miljardu ASV dolāru vērtībā Austrumeiropā un bijušajā Padomju Savienībā. Latvijā NCH ir daudzveidīgas investīcijas, gan tādos ļoti augstu tehnoloģiju eksportspējīgos uzņēmumos kā Sidrabe un GroGlass, gan nekustamajos īpašumos. K.Cerbulis atbild ne tikai par ieguldījumiem Latvijā, bet arī palīdz pārvaldīt ieguldījumus lauksaimniecībā visā reģionā, turklāt viņš pats nodarbojas ar lauksaimniecību savā īpašumā ārpus Rīgas.  Dzimis ASV, viņam ir gan agronoma grāds, gan MBA no Harvarda Biznesa skolas. Viņš pārcēlās uz Latviju pirms piecpadsmit gadiem un bija pirmais Rīgas Fondu biržas prezidents. K. Cerbulis  ir “Ekonomistu apvienības 2010″ biedrs.

Tātad, Kārlis Cerbulis ir cilvēks ar ilgu pieredzi Latvijas tautsaimniecībā un plašu skatienu uz reģiona un pasaules ekonomiku. Pauls Raudseps noskaidro, kā viņš skatās uz patreizējo Latvijas ekonomisko stāvokli.

Daudzi cilvēki patlaban ir ļoti pesimistiski par Latvijas ekonomiskajām perspektīvām. Vai tu piekristu tādam vērtējumam?

Īstermiņā noteikti, vidējā ir grūti pateikt, bet uzskatu, ka ilgtermiņā mums gandrīz neizbēgami šeit būs labklājība. Mums ir ideāla atrašanās vieta. Ja paskatās pasaules kartē, valstis ar līdzīgu novietojumu, ja tās pat tikai puslīdz dara lietas pareizi, zeļ un plaukst. Ostas, atrašanās uz lieliem tirdzniecības ceļiem, kas iet uz austrumiem un rietumiem, nedaudz arī no ziemeļiem uz dienvidiem – ir jāpielaiž vēl lielākas kļūdas, lai tas nenestu labklājību.

Nesen konferencē par Latvijas attīstības perspektīvām tu teici, ka Latvijas labākie gadi tai vēl tikai ir priekšā…

Valsts ir arī nekustamais īpašums, un nekustamā īpašuma jomā ir trīs likumi: novietojums, novietojums un novietojums. Mums ir ekonomiskajai izaugsmei labvēlīga atrašanās vieta. Vēsturiski tā mums nav nākusi par labu, visi, kam nav bijis slinkums, ir gribējuši te braukt pāri un arī pat palikt. Taču, ņemot vērā kādos blokos mēs esam iestājušies, šie laiki ir palikuši pagātnē un tas mūs vairs negaida. Paliek tikai ekonomiskā konkurence, un priekš tās mums ir labvēlīga situācija. Lai cik mums grūti iet, Zviedrija un pārējā Skandināvija mūs uzskata par daļu no sava mājas tirgus, un tie ir pasaules vēlamākie investori. Tiesa, viņi tagad ir sabijušies. Viņi ir pielaiduši ļoti lielas kļūdas pēdējos piecos gados, tik brīvi izsniedzot tik lētus kredītus tik lielos apmēros. Viņiem par to ir arī jāmaksā. Diemžēl, mums ir jāmaksā vēl vairāk. Bet viņi ir šeit, viņi paliek, pat bankas nebēg projām. Faktiski, viņu īpatsvars šīs krīzes laikā gribot negribot palielināsies, jo viņi pārņem daudzus nekustamos īpašumus un arī dažas firmas. Gan jau mēs kopīgi sāksim celt to valsti. Bet tas nav ātrs process, tas prasīs trīs līdz piecus gadus.

Ir gan cilvēki, kuri jau tagad saredz atkopšanās pazīmes. Cik, tavuprāt, tās ir noturīgas?

Latvijai pēdējo divdesmit gadu laikā ir liela pieredze ar krīzēm. Šī ir jau ceturtā krīze, kuru piedzīvojam. Vispirms bija atdalīšanās no Padomju Savienības, kura prasīja milzīgas ekonomiskas korekcijas. Tad bija banku krīze 1995. un 1996. gadā, tad Krievijas krīze 1998. un 1999. gadā. Šī gan ir pirmā reize, kad pārējā pasaule arī piedzīvo krīzi. Tāpēc atkopšanās ir daudz mazāk atkarīga no mums pašiem nekā no citiem. To, kas ir atkarīgs no mums, mēs esam lielā mērā jau labojuši – aplamais attīstības virziens, neproduktivitāte, augstā inflācija, tas jau ir atrisināts. Krīze arī spiež veikt sāpīgās reformas, kuras ir nepieciešamas. Vai visas tiks veiktas, nezinu, bet krīze vismaz spiež iet pareizā virzienā. Turpmāk daudz vairāk būs atkarīgs no pārējās pasaules. Ja pārējā pasaulē atkopšanās būs kaut cik noturīga, tad būs ok. Bet ir ļoti iespējams, ka pārējā pasaule iebrauks otrā grāvī, jo reti kad notiek tik milzīgas pasaules krīzes, kurās nav atkal atsitieni un nerodas citas problēmas. Tad mums var būt jaunas problēmas, bet šoreiz ne mūsu radītas.

Tomēr, pat ja mums pienāks daži labi gadi, mums nākamos desmit gadus ir jādzīvo ļoti taupīgi. Pasaule nav tikusi pāri visām problēmām. Cenšoties izvairīties no depresijas, pārējā pasaulē, piemēram, ASV un Lielbritānijā, drukā naudu ļoti lielos apjomos. Budžeta deficīts Amerikā būtiski pārsniedz pat Latvijas deficīta līmeni, ja salīdzina pret kopproduktu. Tas nav ilgstoši uzturams. Kad būs jāievieš risinājums šai problēmai, tad atkal būs jaunas korekcijas. Ja atceramies septiņdesmitos gadus Amerikā, bija daži gadi ar ļoti augstu inflāciju. Lai to apturētu, centrālā banka uzdzina procentu likmes ļoti augstu, man liekas, ka īslaicīgi bija pat 21%. Visi nekustamo īpašumu attīstītāji bankrotēja.

Kopš tā laika pasaulē ir bijusi ļoti stabila izaugsme, kura daļēji tomēr balstīta uz ļoti lielu kreditēšanos. Tātad pasaulē, lai izvairītos no depresijas, ir radītas citas problēmas, kuras būs atkal jāatrisina. Kad tas laiks pienāks, būs atkal jauni pārbaudījumi, un, lai mēs būtu tiem gatavi, vienalga, cik labi nākamie gadi būs, mums ir jātaupa, ir jānomaksā vecie parādi un nedrīkstam ielīst jaunos. Gan kā indivīdi, gan kā valsts.

Kā tu vērtē Latvijas eksportspēju?

Viennozīmīgi, “labie gadi”  sagrāva mūsu eksportspēju. To mēs arī piedzīvojām uzņēmumā Sidrabe, kur algas kāpa nenormāli, mēs nevarējam piesaistīt kvalificētu darbaspēku, jo viņi gāja strādāt uz būvēm, kur pelnīja četrreiz vairāk. Mums viens mēbeļu ražošanas uzņēmums bankrotēja krīzes sākumā, jo tas nevarēja izturēt tos “labos gadus”.  Visumā krīze uzlabos mūsu konkurētspēju. Diemžēl, tā arī sagraus ļoti daudzus uzņēmumus. Ir grūti parādīt, kuri būs tie uzņēmumi, kuri sāks atkal ražot un vilkt mūs uz priekšu. Tāpēc šī atgūšanās prasīs vairāk laika, nekā vajadzētu, jo ir daudz mazāk veselīgu uzņēmumu nekā pirms pieciem gadiem. Piemēram, tāds uzņēmums kā Nelss, kurš ražoja kokmateriālus un daudz eksportēja, tagad iziet bankrota procesu. Prasīs vismaz gadu, kamēr viss tas atrisināsies un vietā nāks citi ražotāji.

Jau minētajā konferencē tu teici, ka viens no galvenajiem uzdevumiem tagad ir sakārtot bankrota procedūras. Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Godīgi sakot, lai ātrāk uzkrautu zviedru banku akcionāriem mūsu problēmas.  Labā lieta ir tāda, ka zviedru bankas neskrien projām. Lai nu kādi zaudējumi viņiem būs,  zviedru akcionāri vai zviedru valdība tos segs. Vienīgais veids, kā to procesu paātrināt, ir atļaut tiem, kas šeit aizņēmās, no šiem aizdevumiem atbrīvoties. Attīrīt sevi. Tā ir īsā atbilde.

Garākā atbilde ir, ka viņi jau arī ir daļēji vainīgi, ka mēs esam šādā situācijā, tāpēc es nedomāju, ka tas ir morāli aplami. Mēs bijām vainīgi, un mēs par to maksājam. Bet viņi arī bija līdzvainīgi. Tas daļēji sadala to atbildību. Mēs maksājam ar to, ka mums vairs nav tie īpašumi, darbavietas un algas, visa valsts par to maksā. Viņiem, vismaz akcionāriem, kuri atbalstīja šo agresīvo politiku, ir arī jāmaksā.

Tas arī nenāk par sliktu veselīgam kapitālismam, kurš tomēr ir “radošas sagraušanas” process. Ik pa pāris gadiem vai desmitgadēm ir jāsagrauj vecais. Bet, ja tas sagrūst, nevar visu laiku to veco vilkt līdzi kā nastu visu pārējo mūžu. Zaudējumi tiek uzkrauti investoriem, kuriem vismaz teorētiski bija vai vajadzēja būt iespējas izvērtēt riskus. Tas lietas sakārto un attīra. Labi, nepiešķirsim jaunus kredītus, bet vismaz lai par veciem zaudējumiem nav jāmaksā. Tad cilvēks var skatīties uz priekšu.

Ir cilvēki, kuri uzskata, ka lata devalvācija ir īstais veids kā zviedriem uzkraut šos zaudējumus. Vai tu piekrīti šādam risinājumam?

Vienalga būs jānotiek bankrota procesiem. Ja 80 vai 90 procentu aizdevumu ir eiro, devalvācija šo problēmu neatrisina. Ja indivīds vai uzņēmums nevar normālu bankrotu pasludināt, tad vienalga tas eirokredīts paliek. Devalvācija pasliktinātu mūsu relatīvo pozīciju.

Vēl tu konferencē teici, ka Latvijā būtu jāierobežo patēriņš. Taču uzņēmējus pārstāvošās organizācijas saka tieši otrādi, ka ir jāveicina patēriņš, kas ir nozīmīga ekonomikas daļa un būtu jāatbalsta ar kaut kādiem stimuliem…

Es saprotu, ka katram mums individuāli tas liekas svarīgi, un savā ziņā es runāju pats pret savām interesēm. Mums ir investīcijas arī tirdzniecības centrā Rīga Plaza, kur mēs gribam, lai patēriņš pieaug. Bet mūsu valsts tādā veidā netiks pie bagātības, mēs neuzkrāsim nepieciešamo kapitālu, nepanāksim drošību. Mums vispirms ir jāapmierina citu patēriņš. Ķīna savas ekonomiskās liberalizācijas pirmos 10, 20, 30 gadus ražoja citiem. Mums ir jāatceras, kā attīstījās mūsu viensētas pēc Pirmā pasaules kara. Viņi vispirms cēla kūti un bieži dzīvoja pirtiņā. Mums ir svarīga ražošana, un mēs atkal iebrauksim tajā pašā grāvī, ja vispirms celsim lepnas mājas un tad tikai bēdāsimies par savām kūtīm.

Mēs jau pārejam pie lauksaimniecības, uz jomu, kurā esi guvis izglītību un ar ko arī tagad nodarbojies. Kā tu skaties uz Latvijas lauksaimniecības potenciālu?

Labs. Jau tagad tā ir pilnīgi konkurētspējīga, mēs eksportējam būtiskus daudzumus graudu, trešo daļu vai vairāk. Te jāpiemin – ja cilvēki saka, ka devalvācija palīdzētu lauksaimniekiem, tas ir pilnīgi absurdi. Gandrīz visas izejvielas lauksaimniecībā tiek importētas par pasaules cenām. Degviela, minerālmēsli, ķīmija. Plus vēl tehnika, kuru šeit neražojam. Tātad 80% no tiešām izmaksām ir par importu. Turklāt mūsu prece tiek nocenota ārzemju tirgos, un ja kāds domā, ka pēc devalvācijas viņš varētu maksāt mazāk, ka, teiksim, maize būtu lētāka – tā nebūs.  Maizes cena momentā pieaugtu latu izteiksmē, jo visi graudi tiek nocenoti Parīzes biržas cenās un jebkura graudu tonna diennakts laikā var būt ārpus Latvijas. Pat vidēji lielie lauksaimnieki zina pasaules cenas, tātad lauksaimniekus vairs neapmuļķos.

Turklāt lauksaimnieki jau tā sūdzas, ka nav laba darbaspēka. Par labu darbaspēku viņiem jāmaksā labas algas. Tas ir vienīgais, kur devalvācija varētu nedaudz īslaicīgi uzlabot situāciju, jo kvalificētam darba spēkam varētu īslaicīgi maksāt mazākas algas, kas latos būtu tādas pašas, bet eiro izteiksmē mazākas. Taču tas būtu tikai īslaicīgi. Pusgada laikā tiem pašiem zemniekiem būtu atkal par labu darbaspēku jāmaksā labas algas.

Latvijā lauksaimniecība jau ir pasaules industrija, un mums ir būtiskas iespējas attīstīties. Tā var attīstīties dažādos virzienos, piemēram, bioloģiskajā lauksaimniecībā, kurā es pazīstu vairākus cilvēkus, kuri veiksmīgi strādā. Tomēr pārsvarā tie būs lielražotāji, kuri ar modernu tehnoloģiju strādās ar lielu apjomu.

Tu pārsvarā runā par graudu audzēšanu. Ko Tu saki par piensaimniecību, kuru daudzi izceļ kā Latvijai sevišķi piemērotu?

Piena cenas ir ļoti pieaugušas pēdējā pusgada laikā, un tas mani pārsteidz. Taču labā lieta par graudiem ir, ka tos var uzglabāt un zemnieks nav pakļauts vietējam pārstrādātājam un tirgotājam. Diemžēl, piensaimniecībā zemnieki ir ļoti pakļauti vietējiem pārstrādātājiem. Ja tiem iet grūti, vai ja tie mēģina tevi apkrāpt, ko tu darīsi?  Piens ir jānodod tajā pašā vai nākamajā dienā. Graudiem ir tā priekšrocība, ka šo vidējo posmu var apiet. Pienam ir būtiskas izaugsmes iespējas Latvijā, bet ja tie starpposmi būs šaubīgi, šī nozare visu laiku buksēs. Tomēr daļa problēmu piensaimniecībā bija pavisam objektīvi, piena cenas pagājušajā gadā būtiski krita, visā pasaulē tās bija zem pašizmaksas. Kāpēc tās ir tik strauji cēlušās, es nezinu, baidos, ka būs atkal atsitiens uz leju. Bet patlaban tās ir tāda līmenī, kurā daudzi var dzīvot.

Kā skaties uz kokrūpniecību?

Tas nenoliedzami ir viens no mūsu konkurētspējas pamatiem. Tomēr kokrūpniecība ir ļoti atkarīga no celtniecības, un es neredzu, kur tā pasaulē varētu milzīgi pieaugt, izņemot, iespējams, Ķīnā. Visa pasaule aizrijās ar celtniecību, tāpēc kokrūpniecības nozarē pieprasījums varētu būt mazāks. Arī papīrrūpniecībā pieprasījums ir būtiski krities. Tātad tie ir ļoti cikliski tirgi. Mums ir ļoti lielas iespējas, bet mēs esam ļoti pakļauti cikliskiem faktoriem, kuri nav no mums atkarīgi.

Cits virziens mežizstrādē varētu būt biomasa un zaļās enerģijas attīstība.

Es esmu to daudz pētījis un pats mājās kurinu šķeldu, tātad zinu, kā tas notiek. Esmu arī bijis daudzās granulu ražotnēs un izpētījis to biznesu. Es domāju, ka Latvijai ir lielas iespējas šajā jomā, bet tas ir “zemas maržas” bizness. Vērtība, ko dabūn tādā veidā no koksnes, ir tikai viena piektā vai viena desmitā daļa no tās, ko dabūn no mēbelēm. Ja tas augstais gals nepaceļas, tad zemais gals nepacels visu industriju. Taču zemais gals nodrošinās zināmu stabilitāti.

Es arī esmu no tiem, kas uzskata, ka mums vajag darīt visu iespējamo, lai šeit attīstītu vietējo enerģijas ražošanu. Nu, ne visu iespējamo, bet saprāta robežās, un pataisīt to relatīvi vieglu, vienkāršu, sevišķi Latvijas austrumu reģionos. No tiem reģioniem, kuri ir tuvu pie ostām, no Ziemeļvidzemes un Kurzemes, ir viegli transportēt šo zemās pievienotās vērtības produktu uz ostām, iekraut kuģos un aizsūtīt uz jebkurieni. Bet Latgalē transporta izmaksas uzreiz šādas iespējas ierobežo, tāpēc tur jāveido sava veida reģionālā politika, lai attīstītu vietējās enerģijas ražošanu.

Taču es paredzu, ka būs attīstība.  Pirms desmit gadiem bēra mežā zāģu skaidas, bet tagad ir pietiekami daudz granulu ražotāji, un ir radies pat zāģu skaidu deficīts. Piecu gadu laikā varētu būt šīs kurināmās masas deficīts. Tomēr politikai ir jābūt labvēlīgai zaļās enerģijas attīstībai, jo ir stulbi šķeldu uzlikt uz kuģa un aizvest uz Zviedriju, ja mēs to varētu šeit izmantot un mums šeit trūkst elektrības.

Kas valdībai būtu jādara šajā jomā?

Pats pamats ir – cik maksā par elektrību un cik viegli ir pieslēgties tīklam. Pirms dažiem gadiem bija ļoti grūti. Latvenergo izteikti darīja visu, lai nebūtu iespējams pieslēgties. Es pieņemu, ka ir arī dabas gāzes lobijs, kurš ir ieinteresēts liela mēroga katlu māju celtniecībā. Tāpēc tas ir svarīgi arī politiskajā līmenī, jo lielo infrastruktūras projektu celtniecība notiek tikai atbilstoši valdības lēmumiem.

Bieži kā Latvijas kokurētspējas pamatu min labi izglītoto darba spēku. Kāds ir tavs priekšstats par Latvijas darbaspēka izglītības līmeni un tā piemērotību eksporta ražošanai?

Latvijas darba spēks ir konkurētspējīgs, bet es baidos, ja mēs neradīsim pietiekami daudz darba vietu, pēc diviem trim gadiem tas vairs tā nebūs. Tā ir mūsu vājā vieta. Mums tā bedre ir tik dziļa, ka darba spēks var vienkārši aizplūst no Latvijas. Bet, ja mums kaut cik uzlabosies situācija, divos gados mums atkal var trūkt kvalificēta darba spēka un mums atkal būs tās pašas problēmas. Cerams, ka tad mēs tās centīsimies risināt citādi nekā pagātnē.

Ja agrāk lielā mērā aizplūda mazkvalificētais darba spēks, tagad baidos, ka aizbrauc tieši kvalificētais. Viens pluss ir, ka daļa gribēs atgriezties tad, kad šeit būs iespējas, un viņi brauks atpakaļ ar papildus zināšanām. Tātad nav jau viss tikai uz sliktu. Tomēr procentuāli atgriezīsies labi ja 20%, ja nākamajos divos trīs gados nebūs pieprasījums pēc viņiem. Tas ir lielais risks – kad mēs sāksim atkopties.

Konferencē par Latvijas attīstības perspektīvām pazīstamais ekonomists Mortens Hansens uzdeva jautājumu – ja jau Latvijā ir tik kvalificēts darba spēks, kāpēc mēs esam tik relatīvi nabagi? Kā tu atbildētu uz šo jautājumu?

Varbūt tā ir politika, kas nodrošina, ka mēs esam nabagi. Es vienmēr brīnos, kā tādā relatīvi nabagā valstī arvien atrodas lietas, ko nozagt, un atrodas shēmas, kā nozagt. Ja šie gudrie cilvēki, kas tās shēmas izgudro un iedzīvina, pavadītu pusi sava laika, domājot kā palielināt eksportu no Latvijas un radot  nopietnus eksporta uzņēmumus, kas tiešām konkurē tikai un vienīgi eksporta tirgos, tad mums nekādu problēmu nebūtu.

Tāpēc lielākā vaina meklējāma politikā, šo vārdu ņemot plašākajā nozīmē. Piemēram, pasaulē ir bads nevis tāpēc, ka kaut kur ir sausums vai lietus gāzes. Badu rada slikta politika, kuras rezultātā pietiekami daudz neražo. Pat Ukrainā, kuras augsne ir vislabākā, visbagātīgākā pasaulē, trešā daļa zemes vēl aizvien netiek apstrādāta. Kā tas var būt? Pasaulē it kā trūkst pārtikas, un valstī ar visu infrastruktūru un laukiem nekas nenotiek. Tas ir iespējams tikai, ja politika darbojas pret šo ražošanu. Ukrainā politika traucē, jo tur nebija īpašumtiesības uz zemi, to nedrīkst pirkt un pārdot, tur ir ārkārtīgi augsts korupcijas līmenis.

Tātad, kāpēc mēs esam nabagi? Pārāk daudz gudru cilvēku nodarbojas ar lietām, kuras neveicina visu mūsu labklājību, necenšas padarīt kopējo pīrāgu lielāku, bet vienkārši mēģina sagrābt lielāku daļu sev.

Salīdzinot ar citām reģiona valstīm, vai tev šķiet, ka Latvijas darba spēks ir konkurētspējīgs?

Jā, es ļoti augstu vērtēju vietējos cilvēkus. Arī Amerikā man bija jāpieņem darbā kvalificēts darba spēks, un jau no pirmās dienas, kopš esmu šeit, man ir bijis vieglāk piesaistīt labākus cilvēkus, nekā man bija Amerikā. Bet tā kļūs par problēmu, ja divus trīs gadus izbrauks mūsu labākie cilvēki.

Ir ekonomisti, kuri uzskata, ka budžeta deficīts būs mazāks nekā prognozēts un ka izaugsme varētu atgriezties ātrāk. Kā raugies uz nākamo gadu? Vai varam atļauties būt nedaudz optimistiskāki?

Man patīk tie politiķi, kuri saka, ka nekas labs mūs negaida un izaugsme atgriezīsies tikai 2011. gadā. Tad, ja kaut kas labs notiks, mēs varēsim priecāties. Tāpēc prognozējam sliktāko, un ja kaut kas būs labāks, atcerēsimies izmantot izdevību samazināt deficītu. Tomēr es esmu nedaudz optimistiskāks nekā oficiālās prognozes. Es sagaidu kaut kādu izaugsmi 2010. gadā, es pat pieļauju, ka tā jau tagad notiek. Es domāju, ka mēs jau tagad esam pagrieziena punktā.

Bet tad kāpēc būtu svarīgi tagad deficītu samazināt?

Vienmēr ir svarīgi deficītu samazināt!  Iepriekšējie divdesmit gadi pasaulē bija daudz rāmāki, daudz labvēlīgāki mums, nekā būs nākamie desmit gadi. Tāda ir mana prognoze. Mēs esam izbraukuši no mierīgas ostas bangojošā jūrā. Vienu brīdi viļņi var būt mierīgi un var likties, ka viss ir kārtībā, bet nākamajā brīdī varam iebraukt baigā vētrā, un mums ir jābūt tam ļoti gataviem. Pasaule ir kļuvusi riskantāka.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(70 balsotāji )
Komentāri

>ABC
tieši tā – bet ne pa pēcpusi, bet augstāk, lai smadzenes restartētos!

122.

Viņam tā nelaime vispirmām kārtām ir zaļajā pūķī un mīlestībā uz puikiņiem …

123.

Alkohola sapurgātas smadzenes restartēties nevar, labākajā gadījumā nabaga cietējs var tikai automātiski atkārtot pāris iekaltas frāzes, kuras ģenerē daži atslēgvārdi, piemēram, Maizītis, Lembergs, Soross … Tas arī viss repertuārs..

124.

To sauc par Korsakova sindromu.

125.
Kurmītis > zvirbulēns
2009. gada 13. decembris, 18:46

Hei, nu necepies tik traki par to CD izskatu un formātu. Tas taču skaidrs, ka šiem „bez darba palikušajiem” – jeb citiem vārdiem – bezdarbniekiem nav tās ņaudiņas, lai samaksātu par normālu darbu kādam webistam … :)
Worlpress vienkārši ir bezmaksas softs, kuru jebkurš var nopumpēt un uzcept savu mājas lapu, nevienam par to neko nesamaksājot … A sarkanā krāsa – tā nu gan šiem sektantiem piedien vairāk nekā jebkas cits … Kādu tad vēl citu lai viņi ņemtu, ja jau sarkanā bija gan hunveibinu, gan boļševiku mīļotais tonis ? … :)
Cepties, starp citu, man liekas vajadzētu par ko citu. Ka šis reklāmas rakstiņš apliecina – no Dienas aizmukušajiem ēlertistiem, šķiet, ir uzradies beidzot sponsors un jumts … Vai tik nebūs tas pats „anonīmais”, kurš bija gatavs no Tralmaka Dienu atpirkt. Tieši tāpēc es to Cerbuli šodien papētīju. Izskatās tiešām nopietni – mahinators, visai cinisks biznesmenis ar Atmodas un prihvatizācijas laika provi, kurš ar sākotnējo ieskrējienu Latvijā tagad jau pārgājis jaunā kvalitātē un rullē lietas starptautiskā kompānijā ar miljardīgām saistībām, personīgi ļoti labi pazīst repši (starp citu !!! ), ēlerti un, neskatoties uz visu to, JAU ir apliecinājis savu lojalitāti jēlajam laikam ar savām iemaksām partijas kasē … Lūk tev „vienotības” finansētājs un aiz diedziņiem raustītājs.

Jaunais oligarhs … Please meet Mr.K.Cerbulis ! … :)

Jūs abi, cik skatos, esat slimi, atvainojat!
P.S.
Ziņot par noziegumiem paģēr vairāki likumi, likumam neiespert!

>ABC
smieklīgi, ka Sorosa gadījumā šamo neinteresē ne prezumcija, ne argumenti, ne fakti, ir gatavs spriedums un beigta balle.
Jā, laikam ar smadzenes beigušas normāli funkcionēt…
Tās gadās.

128.

Valsts bankrots ? Varbūt. Lai gan es par to pastrīdētos. Tikai kāds tam sakars ar Ventspili ? Venstpils taču nebankrotē ! Tieši otrādi – ir viena no ekonomiskās cerības stariņiem vispārējā bēdu lejā … šogad pat kādas 2-3 jaunas rūpnīcas ir atvēruši, kamēr visur citur tās tiek klapētas ciet. Un Lembītis nekad nav bijis nedz Saeimas deputāts, nedz ministrs, par premjeru nemaz nerunājot.
Bez tam – bankrots tomēr ir finansiāls termins. Un tieši no šī – finanšu viedokļa tieši jēlā laika repšem kā LB vadītājam, ekspremjeram un tagadējam Finanšu ministram ir bijusi daudz daudz lielāka loma un iespējas valsts novešanā līdz maksātnespējas slieksnim … :)

129.

Šamo neinteresē nekādas prezumpcijas, ne premisas, ne argumenti, ne slēdzieni, ne fakti. Visu, kas nav iekodēts smadzenēs, šāds slimnieks aizmirst tūlīt pēc dzirdēšanas vai izlasīšanas.

130.
Kurmītis > Parastais
2009. gada 13. decembris, 19:00

„Sorosa gadījumā šamo neinteresē ne prezumcija, ne argumenti, ne fakti, ir gatavs spriedums un beigta balle.”
Tas tevi apbēdina ?? Bet, čalīt, tā taču ir JŪSU metode !!! Tieši JŪS – sorozīti un ēlertisti, tie „godīgie letiņi” jau esat tie maitas, kas līmē cilvēkiem birkas klāt un spriež tiesu pirms vēl pat Prokurors ir muti atvēris …. Kas tad nu ? Pašiem negaršo vis tās drapītes, ko citiem izrakstāt ? … :) :) :)

131.
zvirbulēns - Kurmītim
2009. gada 13. decembris, 19:04

Kā pareizi jādzīvo saka daudzi, tik retais no šiem teicējiem tā arī dzīvo!
:) :) :)

>kurmi
paga paga, man nav maksājis ne Soross, ne kāds cits viņa slavēšanai.
Bet fakti ir tādi, ka atmodai sākoties, Lembergs bija PSRS komunistiskās partijas nomenklatūras funkcinārs un Šķēle ieņēma amatu LauksMin. Pagāja gadi ~ 5-7 un šīm amatpersonām radās miljonu vērti uzkrājumi.
Vai tas ir normāli, kurmjsmadzeņu prāt?

Nu ir dzirdēts arī par Solncevas skolu . Atvainojos ,ka nebiju eterā , bet biju aizstaigājis līdz MK , paskatīties kā jauniešiem klājas. Izskatās ,ka šamie velk uz zoba lielos buldozerklaigātājus ,jo šie smej ,ka no rīta pa 3 teltīm mazāk palicis.
Bet , ja mēs par 90 g. otro pusi runājam , tad tur tiešām ir virkne kriminālu lietu ,kas oficiāli skaitās neatklātas , bet tiesībsargiem ir savas neoficiālās versijas – tāda dzīve.

134.
Kurmītis > Parastais
2009. gada 13. decembris, 19:57

Paga, paga, a vai tad man vai zvirbulēnam kāds kaut ko maksā??
Tas pirmkārt.
Otrkārt – nelien nost no tēmas !! Tu sāki runāt par prezumciju un argumentiem. Es tev atbildēju. Tad varbūt tieši par šo tēmu tomēr pabeigsim sarunu, ko ? Citāi mums pilna pasaule ar prihvatizatoriem saradusies, kuri citu prihvatizācijas nosoda un strēbšanu no siles sauc par negodīgu …. tad, kad paši pirms tam ir paguvuši pilnas kabastas piebāzt un no siles riktīgāk padzerties … Ceru, ka zinu, par ko runāju, jeb tev širmīšveidīgo līderu vārdus nosaukt?
Un trešais. Normālā, demokrātiskā sabiedrībā tas nav normāli – ka amatpersonas kļūst miljonāri. Taču mūsu sabiedrību pārejas posmā no sociālisma uz kapitālismu nu nekādi nenosauksi par normālu. Šis te pats Cerbulis pēc „normālajiem” standartiem, iespējams būtu tad cietumā sēdināms. Tā ka NAV mums politiķu vai uzņēmēju, kuri lielākā vai mazākā mērā nebūtu grēkojuši vai kaut sīkumā, bet likumu pārkāpuši. Viņi paši to apzinās. Un viņiem pietiek kauna publiski neplātīties ar savu „godīgumu”. Toties atradās taču citi, kuriem pat tā – šī kauna nebija. Kuriem varas un naudas kāre tik lielā mērā aizmigloja acis, ka bija gatavi pat publiski tik nekaunīgi melot … Nu labi, ja viņi TIEŠĀM būtu izrādījušies tik godīgi, kā paši lielījās un baznīcā zvērēja … bet nav taču. Vienkārši slimi ļautiņi, kuri dzīvo nez kādā paralēlajā realitātē un, kurus vajadzētu pie psihiatra ārstēt nevis pie valsts stūres laist.

135.
Kurmītis > Parastais
2009. gada 13. decembris, 19:58

P.S. Un, jā. Ja reiz par maksāšanu sākām runāt. Lūk, sorozītiem gan Šorošs maksā. Un pat nemaz to īpaši neslēpj.

>Kurmim
vispār nesapratu, ko vēlies pateikt. Iesaku ievērot komentēšanas ābeci un izteikties īsāk. Man kā pilsonim interesē valsts attīstības virziens, nevis viena blēža salīdzinājums ar otru.
Cerbulis ir tāds pats kā visi citi kupi un prodai biznesmeņi, bet ar Hārvardas MBA grādu. Tas kaut ko nozīmē prāta spējā, vai ne?
Starp citu, kādi grādi ir šleseram un hūtei?

137.

Man patīk ‘grass roots’ viedokļa simulācija dažādu rakstu komentāros.

Interesants darbs Kurmītim..

>zvirbulēns
Galvenais mūsu uzdevums ir tikt vaļā no svešzemju onkuļu gadības, Sorosa fonds Igaunijā nedarbojās, igauņi plaukst un zeļ!
===
“mūsu uzdevums” – tas ir zvirbulēna un Kurmīša uzdevums?
Starp citu, nevajag slinkot. Ir taču tik viegli atrast Open Society Institute mājas lapu un apskatīties kādi fondi kur darbojas.
Saite uz sarakstu: http://www.soros.org/about/foundations

Kaa jau teicu, – mulkiem mulku liktenis. Ja pat gadijumaa kad acu prieksha oligarhinji noved valsti liidz klinkim, vel aizvien izvelas dzivot izfantazeta pasaulee – tur neviens palidzet nevar. Tikai jaturpina grimt nabadziibaa, vainot Repshi tajaa, ka idioti aiznemushies tik daudz, lai visu izzagtu un brinities, kaa tie igaunji bez oligarhiem tik bagaati kluvushi :) Ja, ar darbiem arii ir interesanti, es atceros 1988. Repse taja laika bija LNNK, cik atceros, bija viens no pimajiem, kas skalji runaja par neatkaribu. Bet kur muusu “nacionaalaa burzuazija”? Pareizi, ar PSKP partijas biljetem kabataa plaanoja uznemumu piesevinashanos vai pukiiteem tirgojaas… Paldies, tad labak balsoshu par soroziidiem…

140.

Izšķir akūtu caureju, kas ilgst līdz 2 nedēļām, hronisku caureju, kas ir ilgāka par 2 nedēļām un kurmju caureju, kur ilgst visu mūžu. Akūta caureja parasti sākas pēkšņi, ir īslaicīga (dažas dienas līdz vienai nedēļai) un var pāriet bez speciālas ārstēšanas. Akūtu caureju visbiežāk izraisa vīrusi un baktērijas. Ilgāku akūtu caureju var izraisīt vienšūņi.

Hroniskas kurmju caurejas iemesli ir daudzveidīgi. To var izraisīt parazītu un sēnīšu , kā arī dažu vienšūņu infekcijas, hroniskas tievo un resno zarnu iekaisuma slimības, uztura alerģija vai uztura nepanesamība, gremošanas procesu traucējumi pēc kuņģa, zarnu un žultspūšļa operācijām, pastiprināta zarnu motorika pie cukura diabēta un vairogdziedzera slimībām, apstarošana. Retāks iemesls ir vēdera izejas nesaturēšana, bet visbiežākais – _piederība pie TūPļa partijas.

Cik sapratu, šleserzēniņi apsaldējuši vārīgus orgānus un aiztinušies mājās. Es jau Dienā ierakstīju padomu nākamreiz ietīt olas vecās avīzēs, lai neapsalst:)

Lasīju padomu ,pateicu ,lai puika ar izlasa – viņam viens čoms ( veči viņam vēl Helsinkos 86 darbojās ) nez kapēc ir safanojies par “darītāju”.
Bet nu sasmīdināja man šodien reakcija uz puskoka lēcējiem pie paša MK , kas ūsas nosmīnēja, ka rindas plokot.
Šodien viens Dienā bija unikāls Pirmo komentētājs – viņš komentos peistoja citātus no Lato Lapsas rakstiem kā savus. Atļāvos aizrādīt ,ka nav labi svešas domas uzdot par savām. Vispār viņu aktivitāte bija unikāla , jo cauri redzējās , ka raksta viens , bet tikai maina nikus.

runajot par monetaro politiku latvijaa, vienmer nez kapec jautajums tiek formulets taa — vai devalvacija ir laba vai slikta?? tas ir sofisms — apzinats vai neapzinats.. jautajumi ir citi — vai patreizeja LB monetaaraa nepolitika ir attaisnojusies un vai taa nebutu japarskata? ..ECB jau atzina — cietaa piesaiste + briva kapitala plusma rada risku nakamai krizei.. kapec LB grib but “svetaki par paavestu” un kapec neizmanto to mazuminu brivibas, ko sniedz ERM2 mahanisms ?

>NN:”Tas ir sofisms – …..” – ŅEMOT vērā, ka gudrie emigrācijas superLetiņi, n-tos gadus darbojās kā konsultanti, lai ātrāk ieviestu Latvijā tirgus ekonomiku (un saņēma ne-mazas algas), tad nav brīnums, ka redzot savu konsultējamo darbības sekas – tagad konsultanti izsaka tik oriģinālas prognozes – ”(..) ka ilgtermiņā mums gandrīz neizbēgami šeit būs labklājība. ” – VECĀ dziesma jaunās skaņās…..

Arī vēl viens ‘vecās dziesmas jaunās skaņās’ dziedātājs E.Levits par savas darbošanās SEKĀM daudz neskumst:”Jo pat vissliktākā demokrātija ir pārāka par vislabāko demokrātju” – LŪK, cik vienkārši ‘objektīvi’ izvērtēt savu dabošanos – te nu jāpiekrīt kluba ”2010” biedram – kungam K.Cerbulim – tiešām pārāk daudz gudru cilvēku ir nodarbojušies ar padomju sociālās sistēmas sagraušanu, bet vietā radījuši – ko ? Kas tas par unikālu veidojumu iznācis – par to ‘gudrie cilvēki’ atbildēt nevēlas.
A, varbūt, tāds arī bija gudro mērķis – galvenais sagraut divu paaudžu radīto pēc 2.Pasaules kara Latvijā, a tālāk jau, kaut kad ilgtermiņā būs kaut kas…? Raudsepa kungs jau ar viens iz superLetiņu kohortas, varētu padalīties atmiņās par tiem mērķi/mērķiem, kas bija superLetiņiem pirms <20 gadiem ierodoties Latvijā ?? Esiet gandarīti par sasniegto jebšu gaidīt vēl lielākus labumus ?

1. Par Letinjiem kaa Streips, Raudseps utt-vairums paliekot ASV uzvaariitu vairaak.

2. Par ruupnieciibas sagraushanu. Wake up ko tad LPSR razjoja… Veljas mashiinas “Riiga 17″, kas atpalika no arvalstu analogiem par gadiem 40, turklaat suudiigaas kvalitaates deelj bija dziiviibai biistamas? Ruupnieciiba pastaaveeja tikai taapeec ka PSRS robeza bija ciet. Protams Gorbijs/Godmanis vareeja veert robezju leenaak valjaa, lai uznjeemumi paspeej ieguldiit atbilstoshos upgreidos.

3 Protams dziivojam mees LV. Man kaapnjutelpaa rokturis nozagts otro reizi nedeeljas laikaa. Tauta ir pelniijusi savus valdniekus.

4 Par Riigas Domes iipashumu atsavinaashanu veel nekas nav skaidrs. Var skatiities kad iegaadaati atsavinaatie iipashumi lai kaut ko spriestu vairaak. Pagaidaam izskataas ka shie dariijumi nav tipiski NCH. (viens no lielaakajiem zemes iipashniekiem Riigaa).

5 Uzbraucieni KC Protams tas raxturo Kurmiisha un TuPistu domaashanas veidu un sheemu paarzinaashanu.

147.

1. Skjeele un Slesers ir zema liimenja starptautiskaa imperiaalismamelno pakalpinji. Tiesji vinji dara melno darbu par 13 grasjiem, lai Valsti nopaardotu naakamaa liimenja kaktu biznezmenjiem, kuri pasji vairs negrib rokas smeereet.
Kam pieder Avelat uznjeemumi shobriid? Krievu VDK/mafijai, Iislandes bankroteejusjiem spekulantiem? Pat notirgot Kraft Foods normaali nevar, jaasmeeree kaut kaadiem kreisiem kantoriemm kuri tad savukaart notirgos Kraftam

2. Skjeeles atgrieshanaas ir murgs. Kaa cilveeks kuram pieder lobistu (sorry konsultaaciju) kantoris var vadiit valsti. Ko vinsh tur konsultee- KGB atzarojumus, kaa Shreeders un Kalviitis?

>AD5 :”2. Par ruupnieciibas sagraushanu. Wake up ko tad LPSR razjoja… ” – RAŽOJA jau ražoja, to ražošanas nepieciešamību jau šodien pat tādi vīri kā Cerbulis vārdos/rakstos nenoliedz. A ko ta noliegt – ja LPSRS ražošana sagrauta, bet vietā nekas nav jēdzīgs nav – tik’ vien kā ‘vecā dziesma par tranzītu, tūrismu utt utml’ tiek drillēta un uzsildīta no jauna. Prātiņ, nāc mājās !

>AD5 :”2. Par ruupnieciibas sagraushanu. Wake up ko tad LPSR razjoja… ” – VEF atjaunošana un medernizācija 1990.g.pēc nodegšanas (nodedzināšanas ??)jau būtu kā ģenerālā valsts att
istības virzība – varēja, un var būt ? A par šodienas SEKĀM AD5 nebrīnies – tās ir vakardienas CĒLOŅU izraisītas, tikai daudzi jau to neseno vakardienu nemaz neatceras un atcerēties savas kļūdas nevēlas.

Brīnišķīgs raksts.100% sakrīt ar manām domām.Tikai brīnos kā tāds cilvēks var atrasties organizācijā kurā ir Kehris un Osis.

>VILIS:”Brīnišķīgs raksts.100% sakrīt ar manām domām.” – JA paskatīsies uz darbiem, tad, varbūt, sapratīsi kas un kāpēc sponsorēja tādu klubiņu kā ‘Klubs 21′ vai 2010′ izveidošanu. Šo klubiņu biedru sasniegumi ir iespaidīgi, ko gan nevarētu teikt par publiskajās runās/rakstos pirms 10-15 gadiem jūsmīgi pausto par Latvijas valsts nākotni.
Domā,Vili – domā !

1. Ruupnieciiba nomira gluzji dabiskaa konkurences naavee. Piekriitu ka vareeja sho to glaabjamu pastuteet. Bet nu realitaate ka exportspeejiiga taa nebija un vieteejais pateerinsh uz Valsts atbalsta pasaakumiem starpiibu ar savu pieprasiijumu nekad nevareetu nosegt.

2. VEF dziivoja analogajaa pasaulee. Leapfroging buutu iespeejams atseviskjaam saglaabjamaam vieniibaam ar milziigiem kapitaalieguldiijumiem. Pie tam paaris uzstaadiito centraalju Latteleckom neko nebuutu mainiijis.

3. Cerbulis neko nesaka par ruupnieciibas liekumu. Tiesji otraadi vinja Sidrabe un Groglass ir viens no retajaim saglaabtajiem vissaugstaako tehnologiju uznjeemumiem LV. Ceru viendien tie saaks razjot suales baterejas. Diezgan ironiski ka izveeleejies vinju kam braugt augumaa.

>AD5:”Diezgan ironiski ka izveeleejies vinju kam braugt augumaa. ” – ATCERĒJOS viņu, jo tagad Cerbulis saka par ‘kūts’ nepieciešamību – saka ko līdzīgu tam, ko bijušais VW menedžeris teica Jelgavas RAF 1988.g., kad vaicāts tika par veicamajiem pasākumiem uzlabojumu virzienā. Pirms 20-i gadiem jau sākās tā gudro konsultantu ēra, kas vēlējās Latvijas ātrāku ievešana kapitālismā un demokrātijā – tikai mēģinājums ieviest ASV u.c. attīstīto valstu modeli pēc ‘copy-paste’ metodes ir beidzies ar pamatīgu dižķibeli. Viens otrs konsultants to godīgi atzīst ‘’Es atstāju cilvēkus, kas grib strādāt, un sistēmu, kas nestrādā” (B.Rubess. Dzīves-sk.Diena.lv arhīvā)” – bet viens otrs atkal sāk ‘veco dziesmu jaunās skaņās’, jo sistēmas krīzes laikā jau viens otrs ira un var labi nopelnīt ?

154.

Atklāti sakot, jūtos satriekts redzot pragmatisko, ļoti taktisko un patiesībā cilvēkmīlestībā starojošo KURMĪTI šajā (skat. 74 kom.) sektantu lapelē.

Kurmīša komentāri liekas vienmēr ir brīvi no šizorēnijas (piemēram Sorosa), muļķības un pat klaja idiotisma.:-)

Tieši tāpēc mani patiesi pārsteidz kurmīša komentāru daudzums un regularitāte. Šeit jau nu nebūtu īstā vieta, kur šķiest talantu TĀDAI inteliģencei.

Daudz kur var piekrist. Tomēr vislielākā problēma un traģēdija postpadomju tautām bija fakts, ka Rietumiem nebija skaidrs un precīzs plāns stundai “x”. Vēl trakāk – viņi tai nemaz nebija gatavojušies un prognozēja “kaut kad pēc apmēram 10 gadiem”.
Ir pamats, ka otra puse bija vairāk gatavojusies un plānojusi.
Lembergs un, it īpaši, Šķēle izrādījās milzīga nelaime atjaunotai valstij. Ir saprotams un zināms, ka juku laikos uzrodas veikli un ciniski darboņi. Tomēr Šķēles alkatīgums un cinisms bija prātām neatverams un graujošs. Būtībā viņš un Lembergs pārvērta visu valsti par mafijozu grupējumu kontrolētu teritoriju, kur tika ciniski zagts un izlaupīts visplašākāja mērogā. Izmantojot tai skaitā privātas armijas – bruņotas, aprīkotas ar izspiegošanās iekārtām, speciālistiem, uzpirktu tiesus sistēmu visaugstākajā līmenī, kontrolētiem politiķiem.

MB:”Rietumiem nebija skaidrs un precīzs plāns stundai “x”. ” – PAREIZI, jo iekustināt jau ’sniega lavīnu’ nav grūti, taču kontrolēt tās kustību no kalna ir tā pagrūtāk. Reigans&Tečere&Gorbačovs jau ‘lavīnu’ iekustināja, tikai neplānoja, ka tik’ daudz uzkritīs uz galvas ?
”Да. И я думаю, что разгром СССР был гигантской ошибкой Запада. Запад даже не мечтал приступить к демонтажу социалистической системы раньше середины XXI века. Горбачев сделал подарочек, от которого они не могли отказаться. В результате началась такая эволюционная деградация Запада, что под угрозой оказались лучшие завоевания западной цивилизации. Поражение СССР стало началом не посткоммунистического, но постдемократического общества. Глобализация и американизация — это удар не столько по русской цивилизации, сколько по Западной Европе и западной цивилизации, начиная с эпохи Ренессанса.”
Александр ЗИНОВЬЕВ:Разгром СССР был ошибкой Запада

Par Lembi gan nepiekriitu. Visnh vismaz reaalajaa ekonomikaa kaut ko meegjina dariit. Piem diversificeet Venspili no tranziita. Bet arii var redzeet ka no ruupnieciibas vinjam (piem VentShoes apavi) ciks vien sanaaca jo nu nav mums to kvalificeeto speciaalistu kas vareetu konkureetspeejiigas produktu (kurpes!!!) uztaisiit. Kurpes ir tikai viens no piemeeriem.

Sidrabee vaakumiekaartu konstruktoriem arii ap gadiem 70.

Diemžēl arī par Lembergu tā ir taisnībā. Jāpiekrīt, ka viņš kaut ko mēģināja darīt, bet kopumā gan pilsētā gan valstī bija radījis sistēmu, kas pēc būtības bija destruktīva un noziedzīga. Viņam nav lielas izpratnes kā darbojas ekonomika, bet tai pašā laikā ir ārprātīga pārliecība pašam par sevi. Piedevām kā komandas līderis viņš izrādījās neveiksmīgs. Tā pati Ventspils grupa ir smagi sašķēlusies, viņa tuvākie līdzgaitnieki tā vai citādi smagi cietuši. Nemaz jau nerunājot par valsti, kurā, kā viņš pats atklāti dižojās (kur vispār prāts, tā gribas izrādīties, ka pat nespēj saturēt muti?!) – ka tieši viņš piedalās lemšanā par amatpersonam līdz pat valsts prezidentam.
Var saprast viņa vēlmi darīt vismaz kaut ko Ventspils labā, bet galu galā arī tas izrādījās, kā viņa paša izrādīšanās veids.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books