Vienu gadu par, citu – pret (39)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2009. gada 15. decembris 21:05
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas.

Labā – beidzot ir ieviesta skaidrība, kā nākotnē attīstīt zaudējumu un parādu mocīto Latvijas pastu.

Sliktā – Latvijas ministri gada laikā ir spējīgi radikāli pretēji mainīt viedokli par 180 grādiem. Par sadarbības līguma laušanu ar Mono otrdien lēma seši ministri, kas nedaudz vairāk nekā pirms gada pieņēma pilnīgi pretēju lēmumu LPP/LC vadītajā valdībā, atbalstot nodaļu nodošanu un attīstot pasta bankas ideju. Tas liek jautāt, cik ministri ir atbildīgi par savu lēmumu sekām, ja, piemēram, Mono izdotos piedzīt vairāk nekā miljonu latu līgumsodu un zaudējumus.

Ko nolēma valdība?

Pēc informācijas, kas ir citadiena.lv rīcībā, pasta valde iepriekš bija izskatījusi trīs rīcības variantus. Pirmajā tiktu turpināta sadarbība ar Mono, nododot tam apsaimniekošanā visas pasta nodaļas un daļu pakalpojumu, kas pastam par to maksātu (un pasts maksātu Mono par pakalpojumiem). Otrajā variantā pasta nodaļu skaits no nepilnām 700 tiktu samazināts līdz 236.

Trešajā variantā pasta nodaļu skaits tiktu samazināts daudz mazāk – līdz apmēram 600. No tām divos gados līdz 200 nerentablo nodaļu nodotu “starpniekiem” – lauku veikaliem, benzīntankiem, pašvaldībām utt. Viņu ieguvums būtu komisija par pasta pakalpojumu sniegšanu un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Pasts atbrīvotos no nerentablām nodaļām.

Šo variantu otrdien valdība konceptuāli atbalstīja.

Pasta valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss pēc tam stāstīja, ka pasta biznesa plāns neparedz vairāk nodaļu slēgšanu, kā akceptējis sabiedrisko pakalpojumu regulators – 60 šogad un vēl aptuveni 30 nākamā gada pirmajā ceturksnī. Pastā paliks nedaudz vairāk kā 600 nodaļu. Vistuvākajā laikā tikšot piedāvāts 50-100 nodaļu saraksts, lai iespējamie sadarbības partneri varētu konkretizēt, vai tās ir interesantas, un tad rīkošot konkursu vai izsoli.

Tā kā pirms gada, kad valdība lēma par atbalstu Mono, viņš nevadīja pastu, A.Veiss nevarot atbildēt, kāpēc pirms gada Mono plāns bija izdevīgākais un tagad vairs nav. Īstermiņā pozitīvi rezultāti būtu bijuši arī šim variantam, teica A.Veiss. Taču auditoru un lielākā kreditora (pasts ir parādā Parex bankai 21 miljonu eiro) analīze rādot, ka lēmums LP filiāļu tīklu attīstīt ar pasta spēkiem piecu gadu termiņā prasīs par 2 miljoniem mazāku dotāciju no valsts budžeta par nerentanblajām preses piegādēm lauku apvidos.

Pasta dotācija pēdējos gadus ir ap 4 miljoniem latu gadā, bet jaunajā biznesa plānā tā samazinās līdz 3,2 miljoniem latu nākamgad, 2,5 miljoniem 2011.gadā un 2,3 miljoniem gadu vēlāk, zināms citadiena.lv.

Neskaidrie jautājumi

Lai gan valdības lēmums pēc mēnešiem ilgas neskaidrības beidzot atbild, kā pasts turpmāk attīstīsies, citi jautājumi saglabājas.

Pirmais – saskaņā ar auditoru atzinumu pasta filiāļu tīkls uzņēmumā ik gadu radīja vismaz 2,5 miljonu latu zaudējumus. Tas rada jautājumu, kā uzņēmums, krasi nemazinot filiāļu skaitu, varēs nonākt plusos (tieši filiāļu skaita nesamazināšana bija bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) galvenais arguments Mono piesaistei). Pasts ir mīnusos kopš 2005.gada, bet šogad būšot “gandrīz bez zaudējumiem” (tā pastam pietuvināto terminoloģijā skan zaudējumi, kas ir mazāki par miljonu latu). Filiāļu tīkla radītos zaudējumus novērsīšot, gan samazinot liekos izdevumus, gan mēģinot sniegt papildu pakalpojumus (runa ir gan par finanšu pakalpojumiem, gan tirdzniecību) un piesaistot starpniekus nerentablajām nodaļām, teica A.Veiss. Viņš nekonkretizēja, cik darbinieku atbrīvošanu plāns nozīmēs.

Otrais – sekas līguma laušanai ar Mono. Lai gan tas uzvarēja apšaubāmā konkursā par pasta bankas izveidi (no trim dalībniekiem viens atteicās, otram atteica, jo nav bijusi skaidrība par tā nākotni), uzņēmums noslēdza stratēģiskās sadarbības līgumu, un tam projekts ir radījis izmaksas. A.Veiss otrdien apgalvoja, ka līgums neparedz sankcijas.

Tiesa, līguma teksts, kas ir citadiena.lv rīcībā, saka: “Gadījumā, ja kāda no Līguma Pusēm izmanto tiesības izbeigt Līgumu otras Puses vainas dēļ, tad cietušajai Pusei papildus Līguma izbeigšanai ir tiesības prasīt no otras Puses arī līgumsoda LVL  1 000 000  (viens miljons latu) apmērā samaksu.” Taču tam ir nosacījumi, proti, ka vainojama tikai viena puse. Līdz šim nav noslēgts uzņēmuma pārejas līgums, kam bija jābūt izdarītam līdz 10.aprīlim, jo nebija iespējams vienoties par finansēm. Skarbās sankcijas iestātos tikai pēc šī līguma noslēgšanas.

Mono paziņojis, ka iesniedzis tiesai lūgumu likt pastam noslēgt pārejas līgumu. Izskatās, ka pagaidām nav iesniegta prasība par zaudējumu atlīdzību (Mono uz jautājumiem par to neatbild). LP pieļāvis, ka var iesniegt pretprasību, jo arī tam sadarbība ar Mono sagādājusi izmaksas.

Katrā gadījumā paies laiks, līdz kļūs skaidrs, vai A.Šlesera izbīdītais projekts nozīmēs reālus zaudējumus bez 24 tūkstošiem latu, ko Mono bija iemaksājis pasta meitasuzņēmuma pamatkapitālā.

Sešinieka domu maiņas

Trešais jautājums ir ministru atbildība par saviem lēmumiem, ko otrdienas sēdē esot uzdevis arī reģionālās attīstības ministrs Edgars Zalāns (TP) – vai ministri atbild par lēmumu, ja, piemēram, tiesa uzskata, ka Mono pienākas miljons. Viņš uz citadiena.lv saziņas mēģinājumiem neatsaucās. E.Zalāns, visdrīzāk, jautājis par to juridiski zaudējumu piedziņas nozīmē, taču tas rada arī plašākus jautājumus par politisku atbildību.

Tiesa, 2008.gada 30.septemrī, kad Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība atbalstīja Mono piesaisti, valdībai tika apgalvots, ka sadarbības pārtraukšanas gadījumā sankciju nav un netika prezentētas alternatīvas vai ilgtermiņa ekonomiskais pamatojums. Taču tas nedzēš jautājumu par to, cik ļoti ministri iedziļinās lēmumos, ko pieņem.

Protokols liecina, ka seši ministri, kuri otrdien atbalstīja sadarbības pārtraukšanu ar Mono, pērn septembrī piedalījās sēdē, kurā valdība to atbalstīja – Māris Riekstiņš (TP), Mareks Segliņš (TP), Edgars Zalāns (TP), Raimonds Vējonis (ZZS), Tatjana Koķe (ZZS) un toreiz ekonomikas, tagad satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

M.Segliņa pārstāvis Normunds Beļskis skaidroja, ka TP lēmumu neuzskatot par pieņemtu, jo nebija saņemts Tieslietu ministrijas atzinums un lietu turpinās skatīt nākamajā sēdē (A.Veiss presei teica, ka lēmums konceptuāli pieņemts, palikusi tehniska noformēšana). Parasti šādos jautājumos M.Segliņš uzticoties atbildīgajam ministram, bet šoreiz TP ministri pirms nākamās sēdes pārrunāšot, kā rīkoties. Līdzīgu atbildi sniedza E.Zalāns. Jautāts, kā skaidrot radikālu ministra viedokļa maiņu, N.Beļskis norādīja, ka gada laikā pasaulē, piemēram, finansēs noticis daudz tāda, kas liek uz lietām skatīties ar citām acīm.

Citadiena.lv pagaidām nav izdevies iegūt skaidrojumus pārējo rīcībai.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(19 balsotāji )
Komentāri

Cik sapratu no iepriekš publicētā, pastam vislielākos zaudējumus sagādājusi abonēto preses izdevumu piegāde lauku rajonos. No raksta nav saprotams, kā tie tiks samazināti vai kompensēti. Pasta banka, šķiet, jau piedzima nedzīva. Es tādai savu naudu neuzticētu. Bet uzticība bankai daudz ko nozīmē, dzīvotspēju ieskaitot.

Manuprāt, Pasta jautājums tiek skatīts ļoti šauri, fokusējoties uz cīņu ar sekām, nevis cēloņiem. Kāpēc nav skatīts variants par Baltijas Pasta kompānijas izveidi? Jā, protams, mums ar brāļu tautām ir ļoti grūti par kaut ko vienoties, taču tik mazā tirgū kā Baltija, atsevišķi darboties ir superneefektīvi. Tāds uzņēmums ne tikai taupītu uz administratīvajām izmaksām, IT, iepirkumiem un vinnētu no economies of scale, bet kļūtu arī krietni konkurētspējīgāks starptautiskā telpā (darbības mērogu dēļ).

Pie tam, tas būtu ar skatu nedaudz tālākā nākotnē, jo vēsturiskā pastu primārā funkcija – vēstuļu un laikrakstu piegāde -apjomu ziņā nākotnē nepieaugs. Jo īpaši jau Latvijā, kad lielāka iedzīvotāju daļa varēs atļauties kaut vai smart phones un kad arī pārklājums atļaus tos efektīvāk izmantot. Arī elektroniskais paraksts pieprasījumu pēc pasta pakalpojumiem mazinās. Nozīme nākotnē būs pārrobežu loģistikas risinājumiem, turklāt nāksies izturēt spēcīgu konkurenci.

Starp citu, itin labs piemērs pastu apvienošanai ir nesen izveidotais Posten Norden AB = Post Danmark A/S + Posten AB. Ja pareizi atceros, tad viņu aprēķinātais momentānais ietaupījums uz izmaksām ir EUR 100 mlj. Uzņēmums strādā ar 30% ROE un EUR 220 mlj neto peļņu. Pie tam, Zviedrijas milzīgā teritorija nav nekāds veicinošais faktors pasta efektivitātei.

Paldies Dievam, ka no Mono atteicās!

Zigurd Mežavilk!Nenovēlo komentāru,jo tu pasta
jautājumos esi specs sūtot šifrētas ziņas orgāniem!

+1 piekrītu Zvirbulēnam.
Vislabākais komentās, neizliekās gudrākais a to mudrī visi nezinko

Kaut kā neatceros, ka Latvijā kāds augstāka vai zemāka ranga ierēdnis, nemaz jau nerunājot par ministriem,būtu atbildējis par savu rīcību – sākot no nelietderīgiem un pat absolūti nelikumīgiem bužeta naudas tēriņie, beidzot ar valsti vai sabiedrībai klaji neizdevīgiem lēmumiem.
Sensācija būtu, ja kādu sīkāku vai lielāku amatpersonu ar partijas “jumtu”( un bez tā par nopietnu amarpersonu Latvijā būt praktiski neiespējami)sauktu pie atbildības, bezatbildība ir ikdiena un tradīcija.
No otras puses – kādu atbildību vispār var prasīt no attiecīgajiem TP, TB, ZZs ministriem?
Vai tad kāds tic, ka viņi ir patstāvīgas politiskas figūras, kuras drīkst bez atļaujas pieņemt kaut cik svarīgus lēmumus?
Nemaz jau nerunājot par nekompetenci.
Pat SVF jau atmetis ar roku, un vairs pat neprasa ne ieviest ierēdņu materiālu un tiesisku atbildību par nelikumīgiem tēriņiem, ne arī ievērojami ( par 50%) samazināt valsts aparāta izmaksas, jo saprot, LV valdība mierīgi pacels nodokļus, samazinās pensijas un algas kam tik var, ne aci nepamirkšķinot, nogriezīs pabalstus, slēgs slimnīcas, utt., bet strukturālas reformas neveiks un ierēdņu atbildību neieviesīs nekad, vismaz šās saeimas laikā, un g.k. pateicoties TP.
Un uz to varēja ietaupīt ne vienu vien simtu miļjonu.
Bet, kas viņiem – gribat konsolidēt budžetu tādā veidā, un jūsu tauta neprotestē – lūdzu, jūsu darīšana.
Tas par mūsu politiķu “atbildību”.
Arī “tautas kalpu” privilēģijas, algas, piemaksas, patreizejā vienprātīgā algu nesamazināšana sev, mīļajiem,par to pašu, atbildību – ja esi tautas priekštāvis – rādi piemēru, nu, un parādīja…

>Dzeris:”Sensācija būtu,…” – KĀDU sensāciju vēl gaida ‘dzeris’ ? Varbūt t.s.” Lemberga burtnīciņu publikācijas ar summām, uzvārdiem un izmaksu datumiem ? Kāda tam jēga – ja par atbildības neievērošanu sodīs kādu činavnieku – nebūs tam lielas jēgas šai SISTĒMĀ. A sistēma tāda izveidota, ka paši veidotāji vairs neko nesaprot (tāpēc jau, iespējams, kļuvuši par SVF lēmumu izpildītājiem). Vispār traģikkomiska situācija, par ko stāsta Valsts kancelejas direktore G.Veismane:”Piemēram, Valūtas fondam nekad nav bijis skaidrs, kāpēc pašvaldības ir tik ļoti nodalītas no valsts pārvaldes, kāpēc pašvaldību darbinieki nav ierēdņi un nav iekļauti kopīgajā atalgojuma sistēmā. Godīgi sakot, arī man tas nav skaidrs”(LA.11.12.2009 ‘70% dokumentu atraidām…”).
Kaut kāds apburtais loks veidojas – tāds mans priekšstats lasot ekspertu padomus – kas nu ļoti līdzīgi tiem pašiem, ko lasīju pirms 20-it gadiem.

Prognoze.
Apmēram pēc gada, pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, kad valdībām atgriezīsies LPP/LC un veidos valdību kopā ar SC, valdība atkal lems Pasta nākotnes jautājumu … tiks piesaistīti “starptautiskie eksperti” un auditori un pieņemts lēmums, ka jēlā laika valdības noziedzīgās bez-darbības dēļ valstij nodarīti zaudējumi vairāku demitu miljonu apmērā… Valdība nolems atgriezties pie Pasta bankas projekta un uzstādījuma, kaq Pasts pilda arī sociālo funkciju, nevis ir tikai prasts biznesa projekts … tikmēr Briseles lācītis un viņa ministri tiks saukti pie Maizīša v.i. un ilgi un gari tincināti, kas viņiem maksājis stipendiju, lai Pasta tīkls tiktu iznīcināts … bet repsītis nomainīs savu melno uzvalciņu ar baltām strīpām pret baltu ar melnām … :) ))

9.

Ululiņ, avīžu piegādes nerada lielākos pasta zaudējumus. Tie ir radušies kompleksi:
1) paskatieties portālā VK atzinumu par e-parakstu un tā radītajiem zaudējumiem;
2) jaunā ēka, šķirotavas komplekss (dārgi,pārgalvīgi, nepārdomāti), neizdevīgā darījumā “savējiem” atdotais Stacijas laukums un ēkas jaukšana par savu naudu, dārgu īpašumu īre tā vietā;
3) strauja algu celšana, kam nesekoja strauja ienākumu celšanās. Tieši otrādi – pēc tarifu cēluma par 30%, kas tos aizstiepj līdz ziemeļvalstu līmenim, sūtījumu līmenis kritās, par pakām pat nerunājot, un atnāca krīze, kas samazināja kopējo apjomu;
4) nodaļu tīkla uzturēšana. Nodaļu ir daudz, un ir tādas, kur apgrozījums mēnesī 200 – 500 latu. agrākā pasta vadība teica, ka zaudējumi ir 4 miljoni gadā, tagad apgalvo, ka 2.5 miljoni. 1/7 daļa nodaļu būs slēgtas jau pirms plāna sākšanas.
5) dotācija preses piegādei, kas tiek izmantota,lai būtībā aizlāpītu bilances caurumus. Summa ap 4 miljoniem, jaunais biznesa plāns paredz samazināt (rakstā ir konkrētie skaitļi). Doma tāda- palielināsim paši savus ienākumus, vajadzēs mazāk no valsts.

Neviens no 3 variantiem – Mono, nodaļu slēgšana vai daļas nodošana sadarbības partneriem – neparedz iztikšanu bez dotācijas preses piegādei.

Man pāris piezīmes :
1. Tā arī nav tapis skaidrs kā pelnošu organizāciju pie pieaugoša apgrozījuma mega buldozers pamanījās iestumt 14.000.000 Ls zaudējumu purvā
2. Kā tas nākas ,ka aizejot speciālistam Krauklim izdodas stabilizēt Pasta ekonomiskos rādītājus 1.000.000 Ls zaudējumu robežās
3. Kā tas iznāk ,ka atsakoties no ” progresīvās ” sadarbības ar Mono plānots gadā iekonomēt 2.000.000 Ls.

11.

Sveiks , par pastu runājot – vēl 200.. kurā gadā Šlesers brauca uz kaut kādu samitu Baku ar domu ,lai sakontaktētu ar Uzlecošās saules zemes sakaru ministru par pasta privatizāciju. Pārējais ir sekas vēlmei beigu beigās pierādīt ,ka pasts nav valsts , bet pēc būtības privātā sektora struktūra .

Vispār interesanti, vai lielais speciālists Krauklis ir atradis labāk apmaksātu darbu privātajā biznesā?

13.
Kurmītis > klusais
2009. gada 16. decembris, 01:00

1. Uztaisi grafiku ar statistiku Pasta sakarā – kad un kura priekšnieka/ministra laikā tie zaudējumi Pastam radās.
2. Uztaisi grafiku ar kadru kustību Pasta sakarā. Kad un kurš nozīmēja Škodovu amatā un kad un kurš – Kraukli.
3. un tad saliec abus grafikus vienu otram blakus. Jautājumu vairs nebūs! Tas taču ir tik vienkārši ! Elementārākā visprastākā analīzes metode 3. klases skolēna līmenī … :)

P.S. Šito pašu jau varēja arī jemberga uztaisīt, bet netaisa. Nez kāpēc … !?? „Oficiālajā” rakstiņā 14 mio stāstiņš ir tā smalki apiets. Visa vāvuļošana tik par pēdējiem pāris gadiem, kad „Šlesera” Krauklis bija jau Pastu no bedres izvilcis. Toties „neoficiālajos” komentos gan diršanās par Šlesi no viņas puses iet pilnā sparā. Pazīstot širmīšveidīgo pajoliņu „analīzes” un propagandas metodes, tam vajadzētu likt aizdomāties. Tici man – ja patiešām būtu Šlesim, ko piesiet, te būtu tāāāāāda brēkšana !! … :) :) :)
P.P.S. „apdirsto” personu topā (visbiežāk pieminēto vārdu mākonī) CD pirmajā lapā Šlesis joprojām vairāk nekā pārliecinoši ir otrajā vietā. Vēlēšanas, vēlēšanas nāk … :)

14.

Un kam tad ir jāmainās?
Tiem, kas pie varas, tas viss taču izdevīgi, jo samudžinātāka un neskaidrāka sistēma, jo labāk, jo lielāka patvaļa, jo labāk, ne tikai par to SVf brīnās.
Un vai tad kādam vajag ko mainīt? Var jau būt, pēc saeimas vēlēšanām, bet, arī nav teikts.
Un man diezgan lielu skepsi izraisīja tas visu frakciju, gan “labo”, gan “ļauno” absolūti vienots balsojums par savu algu neapcirpšanu, tas tikai liecina, ka izpratne par ētiku tur vienāda visiem, kā arī visu viņu sajūta, ka tas, kas attiecas uz vienkāršiem kvaukšķiem, uz viņiem, “izredzētajiem” neattiecas, un tas neko labu neizsaka arī par tiem ” gaišajiem spēkiem” – JL un PS.

15.

Es tai lietai tādā formā arī biju pieķēries pirms pāris nedēļām . Ja nekļūdos , tad mēs par to te arī debatējām. Latvijas Pasta mājas lapā pieejamā informācija par gada bilancēm unn peļņas-zaudējuma aprēķiniem bija līdz 2007. gadam , kad grafikā iezīmējot zaudējumu dinamiku varēja skaisti redzēt kā no vairākus simtus tūkstošu latu pelnoša uzņēmuma pasts pamanījās iebraukt 14.000.000 Ls zaudējumos. Tas tiesa,ka pie Latvijas Pasta vadības bija Škodovs, bet tāpat tiesa tas ,ka nozares ministrs šinī laikā bija Šlesers. Pie tam bija arī otrs grafiks – naudas īdzekļu ieņēmumi par pakalpojumu sniegšanu – tas bija ar augošu līkni.
Runājot par zaudējumu apmēru ir loģiski arī padomāt iemeslus kapēc tādi radās un vai tā bija tikai Škodova vaina vai arī pie vainas bija ģenialā ideja atbrīvot Stacijas laukuma centrālo pasta māju Linstow Warner projektam.
Un tagad pie 2008 gada – tā kā Pasta mājas lapā man neizdevās atrast bilanci , tad izmantojot publiskajā telpā izskanējušo informāciju pieņemsim , ka zaudējumi ir 2.000.000 Ls, bet šeit ir jāpiebilsts, ka LVRTC tika uzlikts nopirkt e-paraksta lietu par ~ 3.000.000 Ls, kas būtībā nozīmē naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā un reālie zaudējumi pastam bija ~ 2006. gada līmenī.
Tapēc būtu tomēr interesanti izpētīt kādam ,kas tad bija par iemeslu patiesajam Pasta finansu kraham – Škodova nemākulīgā vadība vai SM vadlīnijas Pasta reorganizācijā. Bet par Kraukļa reālo veikumu ir grūti spriest neredzot konkrētus finansu datus.

13.Kurmītis > klusais
2009. gada 16. decembris, 01:00

Vai Tu pats šo grafiku esi uztaisījis…?

Acīmredzot nē. Jo ja būtu uztaisījis, tad ļoti labi un skaidri redzētu, ka ir izteikts posms starp brīdi kad par pasta ĢD tika nozīmēts Gints Škodovs un par SM kļuva Atslēdznieks.

Šajā laika posmā visi pasta darba rādītāji uzlabojās. Pasta darbiniekos atgriezās cerība, ka viņi arī ir cilvēki, nevis tikai darba lopi. Būtiskas izmaiņas notika brīdī, kad SM krēslā iesēdās Atslēdznieks. Tas protams Gintu Škodovu neattaisno ne mazākajā mērā, bet tieši tad parādījās “dīvaini” projekti un dažādas citas “aktivitātes”, naudas tika tērētas “savādos” veidos, un amatos parādījās “dīvaini” cilvēki. Piem. “daudzu valžu ilgdzīvotāja” Līga Antāne, kuras TIEŠAJOS amata pienākumos (komercdirektore) ietilpa pasta ienākumu nodrošināšana. Tieši tajā laikā nosacīti rentablie pakalpojumi “pārgāja” pie “sadarbības partneriem”.

Pasta “ģēnija” Kraukļa vienīgie sasniegumi ir tas, ka Atslēdznieks pastam beidzot “izsita” valsts dotāciju par kuru Gints Škodovs runāja visu laiku kopš bija amatā, taču tajā laikā tuvojās vēlēšanas un par to runāt nebija “politiski pareizi”.

E-paraksts un citi brīnumi tika “sastutēti” uz vēlēšanām un “kāda sakritība (!?)”, ka “pirmo parakstu” “Saktas” nodaļā Kalvītis veica tikai dienu vai dažas pirms vēlēšanām… Tas protams nekas, ka tas bija tikai “teātris”, jo sistēma vēl nebija pabeigta…

Un tā mēs varētu turpināt bezgalīgi…

Uzskatu, ka lielākā Ginta Škodova vaina, vai kļūda bija tā, ka viņš nepamanīja, varbūt arī nebija izdevīgi pamanbīt, ka viņš palēnām tika “uzmests”…

17.

Re tikko informatīvajā telpā parādijās , ka 2008.gadā zaudējumi bija 3.600.000 Ls , kam pieplusojot e-parakstu ir aptuveni 6.500.000 Ls. Šogad kā rādās tie būs 100.000 Ls Un tagad jautājums – vai tas ir Kraukļa nopelns vai tomēr jaunās valdes?
Un kā ir ar tiem Mono līgumiem ,kas pastam prasītu papildus 2.000.000 Ls izdevumu gadā – vai tā nav ģeniālā Atslēdznieka ideja par Pasta banku?

Sanita Jemberga savā komentāra NR.9 ļoti ļoti lakoniski, konkrēti un precīzi norāda Pasta zaudējumu iemeslus.
Kas to pieļāva (vai tieši otrādi, uz to pamudināja) nav jāzīlē. Kurš gan cits…
Pie tam zinot Slesera darba stilu un to, ka “visi dara tā” kā viņš grib, nedomāju, ka par Pasta darbības stratēgiju kādam citam bija lemšana…

es jau neko, bet tomēr kaut kādu ieciklēšanos atgādina šejienes diskusija par atslēdznieku, nevis sešiem varonīgiem un principiāliem ministriem (viens no tiem šobrīd – satiksmes ministrs), kas spēj lemt tieši tā, kā vējš papūš.

atslēdznieks ir tāds kāds ir – un neizliekas, ka būtu labāks. viņš šai ziņā ir prognozējams un ir vēlētāja darīšana, balsot par raķetēm un buldozeriem, vai nē.

bet kas ar tiem sešiem? un īpaši jau – ar veiksmīgo satiksmes ministru, kurš tikpat veiksmīgi daudzus ieprieksējos gadus vadīja ekonomikas ministriju, ievedot valsts ekonomiku tur, nu mēs jau zinām kur….

> Nr.19
Ieciklēšanās uz atslēdznieku?
Kā domā, kā un kas veido sistēmu?
Tie 6 ir sistēmas apkalpotāji, izvēlēti tieši pēc principa, lai labi kalpo sistēmai, lai pašiem principu nebūtu… Tāpēc sodīties uz viņiem ir tikpat muļķīgi kā aizrādīt zivs astei, ka tā peld nepareizā virzienā (kaut faktiski ir zivs dzinējspēks).
Jāvēršas pret tiem, kas šādus bezpricipa cilvēkus atlasa, pietur savā tuvumā un vajadzīgajos brīžos saliek amatos…
Tādi ir LPP ministri, tādi ir posta partijas ministri (atcerēsimies, kas notika ar Štokenbergu, kad tas sāka runāt pretim bosiem), tādi ir ZZS ministri.
Jaunais Laiks šai ziņā tomēr ir citādāks, viņiem demokrātijas partijas iekšienē ir krietni vairāk kā jebkurai citai Latvijas partijai. Jau tas vien, ka partijas dibinātāju Repši varēja (un viņš arī pagāja) pastumt maliņā…

Nav jēgas cīnīties ar sekām, kad resursu nav daudz tad jācīnās ar cēloņiem.

Jaunais Laiks ir citādāks, bet ne jautājumos par ministriem . Atcerēsimies Kariņu ekonomikas ministra amatā. Tas pats Repše tagad finansu ministrs , es varu ar pilnu atbildību teikt , ka Repšes vietā bija sarunas arī ar citu , domājams profesionālāku cilvēku , bet redz partejiskās lietas….. Tāpat jautājums par Kamparu – vai viņš ir optimālākais ministrs?

22.

redz, es jau mēģinu norādīt uz vienkāršu lietu – rakstiņš ir par 6 nespējniekiem valdībā, nevis par “voldemortu” atslēdznieka ādā. un tā ir ieciklēšanās, ja jebkurš temats vienmēr izvēršas par viena konkrēta aināra aplamāšanu.

ka atslēdznieks ir tas, kas viņš ir – vai kāds to apstrīd? nē. vai kāds brīnās? nē. kas tur ko atgremot?

bet ka ir pilns ar nīkuļiem valdībā, kam nav sava viedokļa – vai tā nav nopietna problēma? vai par to nav jārunā sabiedrībai?

šībrīža ņemšanās ar diviem Š un vīriņu hūtē ir priekšvēlēšanu procesa virzīšana “pret”. un tad iznāk – ka vienīgais, kurš tautai šobrīd ceļ priekš kaut ko ar “+” zīmi, ir tas pats atslēdznieks…

un pēc tam nebrīnieties atkal par vēlēšanu rezultātiem.

p.s. Kartāga ir jānodedzina! ;)

23.
klusais>es jau neko
2009. gada 16. decembris, 11:58

Varbūt tiešām labāk veikt vispārēju analīzi par Atslēdznieka garadarbiem. Tad arī būtu skaidrs ,kas aiz aktivitātes slēpjas – pozitīvs vai negatīvs rezultāts. Bet vēlreiz uzsveru – vispārēju analīzi.

> es jau neko
bet ka ir pilns ar nīkuļiem valdībā, kam nav sava viedokļa – vai tā nav nopietna problēma? vai par to nav jārunā sabiedrībai?
————–
Nu kas Tev nav skaidrs? Nīkuļi valdībā nenokrīt no debesīm vai neizpumpurojas no MK krēsla kājas:)))Par to arī mans iepriekšējais komentārs.
Viņus izbīda partiju vadītāji, kuri pārstāv noteiktas intereses, pārsvarā savas un sev pietuvināto.
Nebūs šie nīkuļi, būs citi, ja vien Šleseram un Šķēlem būs pietiekoša ietekme, lai viņus tais ministru posteņos sabīdītu. Bet to pietiekošo ietekmei dodam mēs – vēlētāji, kas vēlēšanās balso par to pašu Šleseru, Šķēli vai Lembergu.
Tāpēc saku, ka nīkuļi ministri ir sekas partiju vadītāju interesēm. Pret sekām cīnās tas, kam nav ko īsti darīt vai kas nesaredz cēloņus…

>klusais
Nevaru spriest par Kariņu kā par ministru, pārāk īsu laiku viņš ministrēja, bet neko sliktu arī nevaru teikt un tas jau, manuprāt, labi.
Kas attiecas uz Repši, tad uzskatu, ka viņš ir labākais, kas tagad var būs Finašu ministra amatā. Ja zinātu, kas ir Tava otra noslēpumainā kandidatūra, tad varbūt spriestu citādi, a tā… tukša runa…
Kampars, manuprāt, arī ir labs, dara ko var, un neredzu, ka varētu dotajos apstākļos vairāk. Mierīgs, nav histērisks, var runāt arī ar opozīciju.
Pilnīgi nevaru pateiz piesieties Jaunā laika ministriem.

26.

nu nuja, nuja. bet nosaukt atslēdznieku par “cēloni” visām nelaimēm – vai nav pārāk daudz goda viņam piešķirts? viņš jau arī ir ir tikai sekas…

es domāju, politikā posta cēlonis ir cits. nav alternatīva piedāvājuma, kas spētu konkurēt ar buldozeriem…

diemžēl, JL, PS un tamlīdīgie ir diskreditējuši sevi, jo spēlē tieši pēc tiem pašiem noteikumiem kā vecās partijas. vēlētāju krāpšana, tukšu solījumu mētāšana, nekompetence un sadarbošanas ar pašu kritizētajiem mūdžiem. un lūdzu – kādas te ir līderu intereses, kas šādi tiek realizētas? kāds to zina? smieklīgi, bet atslēdznieks šai ziņā ir godīgāks, jo par viņu viss ir skaidrs. un tādēļ ir vieglāk sekot viņa varoņdarbiem.

nu piem. – var izskaidrot un visi sapratīs, ka JL valdību bez TP nevar izveidot. bet kā var racionāli izskaidrot – kāda X pēc tur ir baķkas partija ar dažām balstiņām saeimā? Pat pēc visiem stipendiātu, jūrmalas utt. skandāliem un viņu sagrāves pēdējās vēlēšanās! kādas šeit ir intereses, kuras pārstāv JL?

nu un tad sanāk, ka vēlētājs nobalso par zināmu nelaimi raķetes izskatā, nevis par kārtējo neprognozējamo fizmatu. lūk tās ir sekas.

Visu jau nevar mērīt ar biznesa izdevīguma olekti..Pēc idejas,ja var pasapņot, valstij jābūt kādam skatījumam ko tā atbalsta tāpēc, ka tas ir vajadzīgs principā.Pasta gadījumā daudzviet tām nodaļām ir arī ievērojama sociāla loma.Savukārt, buldozera shēmiņa ar citrona kompensāciju par mono tikai vēlmi it kā kaut ko tur darīt, izskatās gauži pazīstama.Ne jau velti banku speci brīnās- ko tāda eventuālā pasta banka, kādu rentablu pakalpojumu varētu piedāvāt? Tikpat labi varēja piedāvāt ierīkot baložu pastu.:)Galvenā ” ideja” šķiet ir likumīgi nocērpjamais nodokļu citrons,tas arī viss stāsts..Par ministru atbildību runāt- laika tērēšana.Viņi uzņemās politisko, kuru vēlētāji šiem laipni atdod atpakaļ.Diemžēl.

> es jau neko
nu nuja, nuja. bet nosaukt atslēdznieku par “cēloni” visām nelaimēm – vai nav pārāk daudz goda viņam piešķirts? viņš jau arī ir ir tikai sekas…
—————
Jā, Šlesers ir sekas. Sekas manam un Tavam stulbumam… Sekas vēlētāju stulbumam.
Kurš tad ir tas, kas savēl tos, kas krāpj vēlētājus, melo, blēdās? MĒS, VĒLĒTĀJI!
Kamēr šo patiesību nesapratīs Dagdas eži un Līvānu mehanizatori, tikmēr būs tā kā ir!

Ir jau ārkārtīgi ērti un patīkami lamāt kādu citu, par to, kas notiek paša valstī, bet vēlēsanās aiziet uz atkal nobalsot par “zināmu nelaimi raķetes izskatā”, vai savu personību uzspiedošu “darītāju”, kas, dabūjuši Tavu un manu mandātu, saliks ministru amatos peškas, kas pildīs viņu pasūtījumus…
Tāda, lūk, tā ķēdīte.

>klusais
Vispārēju analīzi ir jāuztaisa visām pēdējo divu saeimu varas partijām pa ministrijām. Sļesera gadījumā pats oligarhs arī atrodas amatā, citās partijās ir marionetes pa vietām.

Tas varētu būt visu mūsu uzdevums – izdomāt, kādā formā netā pasniegt visiem pieejamu analīzi ar saprotamiem grafikiem un dažādu spečuku komentāriem.

>klusais
Re, kāda pavisam svaiga Letas ziņa:
Jau ziņots, ka Birkavam “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (LHZB) 2006.gada pavasarī izsniedza kredītu 3,2 miljonu eiro (2,24 miljonu latu) apmērā četru zemesgabalu iegādei Rēzeknes novada Čornajas pagastā, kuru kopīgā platība ir 220 hektāri.
Šodien izsolē plānots pārdot Rēzeknes novada Čornajas pagastā esošos īpašumus. Zemes īpašums “Stūrīši” sastāv no diviem zemesgabaliem 58,7 hektāru platībā. Nekustamā īpašumu novērtējums ir 12 000 latu, zemes īpašumu “Lielpurvi” 74,7 hektāru platībā, kas novērtēts par 15 500 latiem, zemesgabalu 72,7 hektāru platībā “Pelēčos”, kura novērtējums ir 15 000 latu, un 14,7 hektārus lielu zemesgabalu 3000 latu vērtībā “Lipušķos”.

Vai nav jauki – 2.24 milj kredīts par zemi, kuras vērtība 12k+15k+15.5k +3k=45.5k Ls !!!

31.

Lasīju jau par Birkavu. Nožēlojama veca grabaža, kam patīk mazi puisīši. Toties cik nozīmīgi sevi pasniedz.

Par Kamparu un viņa mazspēju –
martā nākot viņam ministra krēslā , publiskajā telpā izleca škandāls ar valsts degvielas rezervēm , kur figurēja Līgatnes SIA”Vigo”. Ir pagājis vairāk kā pusgads – nekas nav izdarīts ,lai sodītu Vigo par reālu krāpšanu, bez tam viņi vēl pieprasa naudu par nenotikušām lietām , jautājums par valsts rezervēm nav atrisināts pēc būtības uz šodienu ( tikko pagajušnedēļ sāka kaut ko karstu strebt ).
Vienīgais ,ko viņš pa šo laiku ir izdarījis ir sakārtota daudz maz eksporta garantiju sistēma. To pašu mazo uzņēmumu atbalsta programmu viņam ir novadījis premjers no savas konsultantu grupas.

> klusais
Par Vigo.Kampars laikam taču nav tas, kas soda par krāpšanu. Priekš tam mums ir prokuratūras, tiesas, ekonomiskās policijas. Tur viss mūžam iestrēgst…
Kas ir kas nav atrisināts, nezinu. Atstāstiem īpaši neticu, jo jebkurš atstāsts ir tendenciozs un subjektīvs. Kad pati redzēšu reālu informāciju, tad izdarīšu secinājumus.
Kurš kuram ko ir novadījis arī mani neinteresē, jo labi zinu, ka pastāv arī tādas lietas kā jautājumu deleģēšana, kooperēšanās , kopīgi projekti utt. Svarīgs ir rezultāts. Kampara gadījumā redzu, ka rezultāts ir. Vai varēja būt labāk, nezinu, jo redzu reālo spēku sadalījumu Saeimā un MK.
Pie tam Kampara labie nodomi arī redzami pietiekoši labi, nevis prasta shēmošana kā Šleseram ar pastu…

Kampara labie nodomi???? Skan labi. Bet cilvēkam it sevišķi amatpersonai svarīgi bez nodomiem ir rīcība. Zini bija tāda lieta pavasarī ,kad pieņēma biodegvielas 5% piejaukuma noteikumus. Es ļoti labi zinu kā tie noteikumi tika izvilkti cauri MK ar kādu spiedienu izmantojot Tautsaimniecības komisijas shēmu . Lai arī Kamparam un Repšem bija zināmas visas problēmas ,ko tas nes , tomēr viņi nostājās lobēt šos noteikumus.
Ja par Vigo ,tad varu pateikt kapēc Kampars ir nolecis no aktīvas lietas kontroles – iemesls ir tas ,ka to “nejauši” izbīdija Gerharda vadībā. Tas ko panāca Kampars bija tas ,ka Sarma, kas bija iesaistīts šajā lietā vairs nestrādā EM , bet toties strādā – SM. Tā lūk. Par šīm lietām beta es zinu daudz vairāk kā varu te rakstīt.

35.

Par Birkava krīta apjomu es arī biju šokā. Kāds no Jaunā laika deputātiem pirms nedēļas jau publiski vērsās ar jautājumiem pie LHZB vadības. Šajā sakarā pāris cilvēkus vajadzētu uzaicināt uz proķeni: 1) zemes vērtētāju; 2) bankas kredītkomitejas locekļus; 3) Birkavu; 4) zemes pārdevēju; 5) personu, kas veica dolomīta iegulu pētījumu, ja tas tika veikts pirms krīta piešķiršanas. Cik es atceros, tā zeme piederēja Saknītim un tajā bija dolomīta iegulas, tāpēc tāda cena. Birkavs toreiz solījās kopā ar kaut kādiem Libānas investoriem tās iegulas izstrādāt, bet, acīmredzot, vai nu Saknītis viņu uzmeta (pretēji solītajam iegulas nebija vajadzīgās kvalitātes vai vajadzīgajā apjomā vai nebija ekonomiski pamatoti tās iegūt) vai arī abi uzmeta banku, iesniedzot kreisās karjera pases. Parasti tādi prokoli gadās, ja izmanto padomju laika karjera pases, kas ļoti bieži ir neprecīzas.

>klusais
Zini, es arī esmu strādājusi vienā pietiekoši reprezentablā valsts iestādē un zinu kā kārtojas lietas.
Zinu arī to, ka ja, piemēram, es vai Tu būtu Kampara vai Repšes vietā, ar mūsu labajiem nodomiem būtu krietni vien par maz… Ideālo programmu cauri izdabūt neizdotos, vismaz ne īsos termiņos. Jo ir daudz un dažādi apstākļi, kas netraucē taisīt politiku pie kompjūtera, bet dikti traucē dzīvē…
Darīt tā kā grib pats cilvēks (ministrs) var tikai tādā gadījumā, ja visa komanda ir paša veidota, ne saņemta mantojumā, ja spēles noteikumi ir paša izstrādāti, ne saņemti mantojumā.
Tik naiva, lai domātu citādi, es sen vairs neesmu, un Tu arī liekas esi pietiekoši koridorus izbradājis, lai nerunātu utopiskas lietas.
Kas attiecas uz biodegvielu, tad, cik zinu to grib arī Eiropa, un, ko grib Eiropa, mums tik uz tā nāksies izdarīt. Visticamāk to saprata gan Repše gan Kampars un uz biodegvielas rēķina ietirgoja kaut ko citu.
Vēlreiz uzsvēršu, man primārais ir mēķis un labi nodomi. Ceļš uz to realizāciju ir kā ceļš uz zvaigznēm, ērkšķiem pilns…:))))

Par biodegvielu – tas stāsts velkas jau no 2002. gada un Eiropai ir rekomendācijas par tēmu , ne regulas, bet Dievs ar to . Vienkārši džeki negribēja strīdēties ar koalīciju un tapēc tā ,kaut gan premjers bija pret ( starp citu tie ir pāris 10 mio. ls mīnuss budžetā ).
Ja par Kamparu , tad man ir viens absolūti svaigs stāsts , kas norisinās patreiz . Nesaucot konkrēti vārdos lietas izstāstīšu būtību. Šī valdība ir deklarējusi uzdevumu novākt administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai. Man ir zināmi vairāki MK noteikumi ,kur ir atceltas vai mīkstinātas dažādas prasības konkrētas uzņēmējdarbības atvieglošanai. Pie Kampara augusta beigās vērsās kāda asociācija ar lūgumu atcelt kādu MK noteikumu normatīvu ,kuram bija jāstājās spēkā , jo tas prasīja papildus izmaksas un tas bija absolūti bezjēdzīgs noteikums , kam nebija pilnīgi nekādas jēgas , pie kam tas skāra tieši mazos uzņēmējus pārsvarā lauku teritorijās ( savā laikā to pieņēma ,lai nodrošinātu papildus darbu šauram specializētam uzņēmumu lokam ) . Kampars šo vēstuli saņēma jau novīzētu par to ,lai nem vērā ieteikumus. Nepagāja ne pāris mēneši ,kad uz 3 lapām atsaucoties uz direktīvām , kaut kādām mistiskām cenu aptaujām un vēl gudrā valodā sarakstītām muļķībām tika sagatavota atbildes versija. Par katru iebilduma punktu tika dota atbilde,kas visu to apgāza un lika vēlreiz sagatavot atbildi . Cik zināms , tad šodien 16.decembrī vēl nav sniegta normāla pamatota atbilde uz augusta beigās iesniegtu vēstuli. Tad man ir jautājums – kas tas ir – slinkums, aizņemtība, kompetences trūkums vai kādu savējo lobēšana?
Ja Tev ir interese es varu e-mailā aprakstīt situāciju konkrēti un Tu sapratīsi ,ka Kampars laiž reālu muļķi.

…( pasts ir parādā Parex bankai 21 miljonu eiro)…

Vai biznesa plānā bija domāts, ka Jaunaisgads būs četrreiz gadā un apsveikuma kartiņu vietā, uz vispārējās oāzes ekstāzes, visi sūtīs viens otram paciņas ar (pipar)kūkām ?

1) paskatieties portālā VK atzinumu par e-parakstu un tā radītajiem zaudējumiem;
-populistiska un no realitātes atrauta revīzija, pats būtu jau nogrinis ar parakstu kaklā, tad bļautu, ka nav pasta…
2) jaunā ēka, šķirotavas komplekss (dārgi,pārgalvīgi, nepārdomāti), neizdevīgā darījumā “savējiem” atdotais Stacijas laukums un ēkas jaukšana par savu naudu, dārgu īpašumu īre tā vietā;
–kurā normālā vietā, pilsētas centrā ar blīvu kustību ir šķirotava, kur papildus kursētu simtiem pata mašīnu un blīvētu jau tā noslogoto ielu. Par ēkām- nekomentēšu tik vienpusīgi, būtu daudz gribētāju, būtu konkurence
3) strauja algu celšana, kam nesekoja strauja ienākumu celšanās. Tieši otrādi – pēc tarifu cēluma par 30%, kas tos aizstiepj līdz ziemeļvalstu līmenim, sūtījumu līmenis kritās, par pakām pat nerunājot, un atnāca krīze, kas samazināja kopējo apjomu;
— par algām bļāva toreicējā opozīcija, draugi JL kpā ar arodbiedrībām un lietusardzniekiem, aizmirsi, vienpusīgā komentētāja?
4) nodaļu tīkla uzturēšana. Nodaļu ir daudz, un ir tādas, kur apgrozījums mēnesī 200 – 500 latu. agrākā pasta vadība teica, ka zaudējumi ir 4 miljoni gadā, tagad apgalvo, ka 2.5 miljoni. 1/7 daļa nodaļu būs slēgtas jau pirms plāna sākšanas.
5) dotācija preses piegādei, kas tiek izmantota,lai būtībā aizlāpītu bilances caurumus. Summa ap 4 miljoniem, jaunais biznesa plāns paredz samazināt (rakstā ir konkrētie skaitļi). Doma tāda- palielināsim paši savus ienākumus, vajadzēs mazāk no valsts.

Neviens no 3 variantiem – Mono, nodaļu slēgšana vai daļas nodošana sadarbības partneriem – neparedz iztikšanu bez dotācijas preses piegādei.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books