Gaismēnas Saulgriežos (4)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2009. gada 17. decembris 17:23
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā!

Tātad viss labi un skaisti? Gavilējam? Dienas, protams, kļūs garākas, bet par budžetu… Te priekšplānā divi jautājumi:

1. Cik Latvijas uzņēmumu vēl maksā nodokļus?

2. Cik Latvijas darbaspējīgo jau palikuši bez darba un algas?

Tiem, kuri tagad pie varas, abi skaitļi ir labi zināmi, tie nav noslēpums nevienam. Nesamērība starp pirmo, jau tā mazo un patlaban strauji sarūkošo skaitli, un otro, milzīgo un ar katru dienu lielāko, iezīmē ne tikai budžeta ienākumu daļas garantēto neizpildīšanu, bet arī briestošās nacionālās katastrofas grandiozos apveidus.

Pagaidām valdība premjera personā izliekas, ka šīs nesamērības un līdz ar to problēmas vienkārši nav. Tomēr es neticu, nu vienkārši neticu, ka premjeram nav plāna, kā vismaz mīkstināt draudošās katastrofas triecienus. Jo tas nu gan ir kļuvis skaidrs pat katram skolniekam, ka ciparu bīdīšana budžeta „Excel” tabulā nav veids, kā iezīmēt kaut kādu (patiešām, kaut kādu!) attīstības perspektīvu. Bet, par spīti šīm līdz šim dominējušām darbībām, neticu, ka JL tā vienkārši gatavo mums politiska harikiri izrādi nākamajās vēlēšanās. .

Abi jautājumi ir tepat degungalā, bet aiz tiem rēgojas īsti kalni. Pirmais – skolēnu skaits Latvijā kopš 2001.gada sarucis par (apaļos skaitļos) 100 000. Cik uzņēmām šogad 1.klasē? Te labāk klusēt… Un cik būs to, kuri tagad, situācijai strauji pasliktinoties, aizbrauks no Latvijas? Gala galā – cik Latvijā būs darbspējīgo tad, kad krīze beigsies? Neviena, atkārtoju – neviena valdība netiks garām šai problēmai.

Otrais – milzīgā parādu nasta, ko Latvijas mājsaimniecībām uzkrāvusi ārzemju spekulatīvā kapitāla ieplūšana Latvijā. Tā spiež pie zemes, daudzos gadījumos rada pilnīgu fizisku un garīgu bezizeju (es runāju par kredītiem vienīgā mājokļa iegādei, pat ne par patēriņa kredītiem). Vainīgo meklēšana nekā nedos, tomēr kredīta devējiem jāapzinās sava atbildība. Skandināvu bankām un to akcionāriem nav tiesību pieprasīt no kredīta ņēmējiem, lai tie turpina maksāt parādu pilnā apmērā par īpašumu, kura vērtība šodien ir samazinājusies vairākkārt (ja bankas konfiscē īpašumu, tad pārdot to var tikai zem šodienas cenas, bet spekulatīvā darījuma starpības izmaksas banku labā joprojām tiek uzspiestas Latvijas caurās likumdošanas pieviltajam kredīta ņēmējam!). Risinājumi ir, tie jāpieņem Latvijas iedzīvotāju vārdā, bet ne ārzemju akcionāru intereses aizstāvot.

Te iezīmētas tikai dažas no daudzajām un ļoti smagajām problēmām. Nav brīnums, ka ļaudis vēlas saprast, kas notiek un notiks. Ko tad piedāvā mūsu gudrie?

LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir karognesējs tiem, kuri visu lietu risinājumu saskata Latvijas līdzdalībā eirozonas labumos. Tiesa, Rimšēviča kungs uzskata, ka pirms tam vēl pamatīgi jāsavelk jostas, lai panāktu budžeta deficītu 3% apmērā, ko prasa stingrie kritēriji, aizmirstot, ka lielākajā eirozonas valstu daļā šis deficīts šodien ir 3–4 reizes lielāks, un tāds droši būs arī tuvākajos gados. Turklāt eirozona nemaz nav izrādījusies tik neievainojama, un līdz 2014.gadam, kad mēs būšot gatavi, var tiešām gadīties, ka ekonomiskā ziņā mēs jau būsim pa īstam „gatavi”, un varbūt eiro arī… Vai tikai „eirovilciens” kā brīnumrisinājums jau nav aizgājis?

Daudz un tukši runā par ražošanu eksportam kā vienīgo glābiņu. Ilgtermiņā tā tas noteikti ir, bet ražošanu, ko tā pa druskai esam nīcinājuši visus pēdējos gadus, jau nevar iecelt saulītē īstermiņā. Tas pats attiecas uz daudz skandinātajām inovācijām. Lai tādas būtu, taptu, tiktu realizētas praktiskā ražošanā, nepieciešams darbs, nauda, izglītība – īsi sakot, vajadzīga ilgtermiņa darbība. Bet mums vairs nav laika gaidīt, un atliek tikai brīnīties (to esmu dzirdējis daudzkārt no ārzemju kolēģiem), kā tik „sekmīgi” esam aizlaiduši pa vējam tās nozares, kurās bijām stipri un varoši.

Nav brīnums, ka šajā drūmajā ainā parādās „citplanētiešu” risinājumi. Piemēram, doma par Eiropas Savienotajām Valstīm. Ideja savulaik varbūt šķita reāla, bet šodien? Kad Vācija cenšas izveidot jaunu Ribentropa–Molotova paktu ar Krieviju enerģētikas novadā, kad Francija (NATO dalībvalsts!) gatava pārdot Krievijai desanta kuģus agresīvām darbībām, kad nabaga Berluskoni, tobrīd vēl runājošs, murmināja par bezvīzu režīmu ar Krieviju? Kāda šīm valstīm, šiem darboņiem var būt interese par Latvijas ekonomisko un politisko neatkarību un labklājību? Ar savu pieredzi un brīdinājumiem mēs drīzāk esam traucējoši veiksmīgām šeftēm.

Vēl viens citplanētiešu risinājums – pašmāju vadoņi, kuri nu darīs visu. Nav ko liegties, bieži viņi izsaka pareizas, saprātīgas domas. Tomēr viņu valdīšanai nāktu līdzi visas jau pazīstamās lietas – korumpēta lēmumu pieņemšana un naudas novirzīšana „pašu zēnu” vajadzībām, lai kā tas arī būtu nomaskēts. Komentētājs, Austrumeiropas lietu pazinējs brits Edvards Lūkass nesen rakstā Eesti Päevaleht brīdināja mūsu kaimiņus nepieņemt šo pie mums jau patlaban izplatīto praksi, kura „nesusi Latvijai tādu postu”. Ir vērts ieklausīties!

Un, protams, ir vēl vairāk vērts ieklausīties Lūkasa brīdinājumā neļauties Krievijas apkampieniem. Patlaban, kad Rietumu kapitāls aizplūst no Latvijas, Medvedevs pēkšņi aicina kopt maigumu, Krievijas funkcionāri inspicē un cīnās ar korupciju attiecībās ar Latviju! Vēl palielināsim jau tā nesamērīgo kaimiņvalsts ietekmi Latvijā? Vēsturiski nav neviena gadījuma, kur šī ietekme būtu izmantota mūsu interešu stiprināšanai.

Vislielāko sarūgtinājumu izraisa tie samērā daudzie komentāri, kuri runā par atgriešanos Krievijā kā īsto un gandrīz vai vienīgo ceļu Latvijai. Jā, kādēļ gan neatgriezties vācu baronu vai zviedru karaļu kalpībā? Tik vienkārši un labi, kungi pateica visu priekšā un nopēra, kad neklausījām (tas, ka tagadējie arī ļaujas pērienam, tikai rāda dzimtļaužu izcelsmi).

Tā nu nonākam pie vienkāršās patiesības – slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Pašiem vien jāiet, jādara, jāpiedalās, jādomā, jāizsakās, par spīti visam. Jāatrod īstie, kurus ievēlēt un kam uzticēt valsti. Jo risinājumi ir visās jomās – finansiāli, ekonomiski, politiski. Vajadzīgs redzējums un vīzija, kuras, vismaz pagaidām, nav pie varas esošajiem. Bet tas nenozīmē, ka tāda nav iespējama. Paši Latviju atjaunojām, paši to atkal uzliksim uz ceļa.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(15 balsotāji )
Komentāri

Oh drama drama! Neko jaunu nepasacījāt – sanāca tāds žēlabu un pārspīlējumu piebāzts sūdu maiss :(

Kam drāma smadzenēs, tas to redz visur. Man tik bēdīgi nelasās. Un kādi gan var būt jaunumi? Ka pēkšņi kā burbuļi pārplīst visi trīs “Gaismas nesēji” un beidzot ir iespējams cerēt uz pārmaiņām? Es tikai domāju, uz kuru pusi braukt meklēt pamestas lauku mājas…

Zelta vārdi, ka cīņa ar korupciju zem Krievijas karoga ir Maskavai nevēlamu komersantu “novākšana”.

Jā, man sajūta tāda pati, ka ļaunākais vēl priekšā.
Un vēl man sajūta, ka augšas vai nu nevēlas to apzināties, vai patiešām neapzinās, un nekāda plāna tur nav.
Jo liela daļa no tā parāda jau aiziet taisni to augšu uzturēšanai, kas pašas sevi nav reformējušas ne par matu, pat tagad, pat pie tādas krīzes, pat pēc SVf ieteikuma nevis mazināt pensijas un celt nodokļus, bet uz pusi samazināt valsts aparātu, tā ietaupot vairākus simtus miļjonu( apmēram 400 miļj.) gadā.
Reāli uz valsts aparāta rēķina tika ietaupīti, ja nemaldos, 7%.
Nu kā pie tādas valdības, kas domā tikai par sevi, var būt optimisms? Bet, šeit, pieņemsim, lielāka vaina nav JL.
Un vēl pesimismu uzdzen nepieredzēti vienots saeimas balsojums par savu algu nesamazināšanu, par ko vienotā ekstāzē nobalsoja gan “tumšie”,
gan “gaišie” spēki.
Ne jau tās naudas dēļ, bet, tās attieksmes – mēs – kungi, jūs – kalpi, kas attiecas uz jums, uz mums neattiecas. Domāšana, izrādās, vienāda visiem!
Tāpēc pārņem šaubas, vai pec saeimas vēlēšanām arī kas mainīsies.
Bet, no otras puses, kā saka, galvenais, lai nebūtu kara, bijušas arī vēl sliktākas situācijas.

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Pārsteidzoši! (138)
Valdis Krastiņš

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr… Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Valdis Krastiņš

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu. Un [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Satversmes sapulce? (103)
Valdis Krastiņš

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Valdis Krastiņš

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Liepnieks un korupcija (51)
Valdis Krastiņš

Man nav vēlmes sākt polemiku ar Jurģi Liepnieku. Joprojām uzskatu, ka Liepnieks ir gudrs cilvēks, kaut gan viņa intervija citadiena.lv parāda nesimpātiskus arogances un cinisma [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books