Aug Gaismaspils, aug raizes (98)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2009. gada 21. decembris 16:07
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Par vienu no pēdējā gada lielākajiem valsts infrastruktūras objektiem – Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību – rodas arvien vairāk nepatīkamu jautājumu. Ir pienākušas gada beigas, taču joprojām nav skaidrs, kādus darbus būvnieki spēs paveikt par nākamajā gadā atvēlētajiem 12 miljoniem latu. Nav skaidrs, kur ņems vēl 60 miljonus latu, kas papildus bibliotēkas celtniecībai piešķirtajai summai būs jāpiemaksā par infrastruktūras māju, teritorijas labiekārtošanu, kā arī mēbeļu iegādi. Ir skaidrs, ka ēkas pabeigšana aizkavēsies, bet nav skaidrs, cik ilgi un kādu ietekmi tas atstās uz kopējo cenu.

Šos, kā arī citus jautājumus gala ziņojumā par  Gaismaspils celtniecību pirmdien iezīmēja tās sabiedriskais uzraugs, sabiedrība par atklātību Delna, iepazīstinot sabiedrību ar 2009.gada darbu izvērtējumu. Satraukumam ir pamats, jo, kā atzīts ziņojumā, “Delna nav guvusi pārliecību, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai bibliotēku uzceltu visefektīvākajā un sabiedrības interesēm atbilstošākajā veidā”.

Pārmaksāts jau sākumā

2008.gada 15.maijā Jaunie trīs brāļi, pārstāvot Kultūras ministriju (KM), noslēdza līgumu ar Nacionālo būvnieku apvienību (a/s RBS Skals, SIA Skonto būve, SIA Re&Re) par 135,3 miljoniem latu ar PVN.

Taču Delna norāda, ka mēnesi pirms tam pasūtītājam sniegts eksperta atzinums par sarunu procedūras pretendentu piedāvājumu, kurā norādīts – visi pretendentu piedāvājumi virs 116,5 miljoniem latu ar PVN ir vērtējami kā ekonomiski neizdevīgi.

Izskatot vēlāko uzvarētāju piedāvājumu, jau tad secināts, ka  dažādos posmos atšķiras izmaksas par analogiem būvdarbiem, ir ļoti augstas stundas likmes un būvproduktu sastāvā ir neadekvāti lielas materiālu un mehānismu elementu izmaksas. Piedāvājums novērtēts kā “virs vidējā līmeņa”. KM uz to atbildējusi ar vienas lappuses atzinumu no nozares profesionālajām organizācijām, ka cena pamatota.  Gadu iepriekš bijusi vēl viena ekspertīze, kas norāda gan uz paaugstinātām interjera un fasādes izmaksām, gan uz paviršību projekta dokumentācijā.

KM izvēlētā pretendenta cena bija par 18,8 miljoniem latu augstāka. “Starpība starp tāmes un faktiskajām cenām, eksperta atzinums par tolaik ekonomiski adekvātām bibliotēkas celtniecības izmaksām, liek šaubīties, vai celtniecības līgums tika noslēgts godprātīgi,” teikts ziņojumā.

Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) tiek aicināts gan sniegt sabiedrībai pamatotu skaidrojumu, gan tagad, vienojoties ar būvniekiem par izmaiņām līgumā, veikt tāmes ekspertīzi un samazināt izmaksas.

Cik vēl jāmaksā?

Tā kā bibliotēkas celtniecībai 2010.gadā piešķirti 12 miljoni sākumā solītā 26,1 miljona vietā, Kultūras ministrijai ar būvniekiem ir jāvienojas par darbiem, kas tiks veikti, un kā tas ietekmēs bibliotēkas pabeigšanu.

Kopš septembra esot notikušas četras sarunu kārtas, bet par būtiskajiem jautājumiem vēl pat nav sākts runāt (tiesa, 2010.gada budžets pieņemts un līdz ar to skaidrība ir iestājusies tikai 1.decembrī). Būvnieki 4.decembrī iesnieguši piedāvājumu par darbiem, bet bez naudas plūsmām.

“Gads ir noslēdzies, bet būvniekiem vispār nav skaidrs, pēc kādiem nosacījumiem jāstrādā,”  teica projekta vadītāja Vineta Kleinberga. Pretenzijas ir arī par slepenību, kādā sarunas notiek, un sabiedrības neinformēšanu par to virzienu.

Nacionālā būvnieku apvienība (NBA) informēja citadiena.lv, ka nākamgad piedāvā turpināt ēkas karkasa betonēšanu, mūrēt un apmest sienas, betonēt grīdas, sākt inženierkomunikāciju izbūvi. 2010.gadā sākšoties arī fasādes montāža. Ja būtu ticis piešķirts sākotnēji solītais finansējums, nākamgad ēkas būve jau būtu tuvojusies beigām, jo pēc sākotnējā grafika būvdarbus gribēja pabeigt 2011.gada vidū.

Bibliotēku bija paredzēts pabeigts 2011.gadā, bet pēc krīzes iestāšanās I.Dālderis izteicies, ka tam jānotiek ne vēlāk kā 2014.gada sākumā. KM ir lēsusi, ka katrs papildu gads izmaksās papildus 3,1 miljonu latu, kas nozīmētu kopējo sadārdzinājumu vismaz 9 miljonu latu robežās. Taču savu ietekmi vajadzētu dot līguma mehānismam par inflāciju (šobrīd ir deflācija). Katrā ziņā skaidru atbildi sabiedrība nav saņēmusi. NBA savukārt nav gatava nosaukt ne eventuālo pabeigšanas laiku, ne sadārdzinājumu, jo to nevarot, kamēr nav skaidrs finansējuma grafiks.

“Delna” atzīmē -  nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem ņems papildu 60 miljonus latu, kas, rupji lēšot, sadalāmi trijās daļās: pieejas infrastruktūras būvei, infrastruktūras mājai, teritorijas labiekārtošanai un mēbelēm.

KM spēju efektīvi vadīt procesu liekot apšaubīt arī apstāklis, ka 14 mēnešus pēc darbu pabeigšanas arvien nav atrisināts strīds par to, vai būvniekiem pienākas papildu miljons par papildus veiktajiem darbiem tā saucamajā nulles ciklā, kas bija jāpieņem šoruden.

Cik pelna apakšuzņēmēji?

Pēc Delnas domām, ir jāraizējas arī par būvnieku līgumiem ar apakšuzņēmējiem. Ir zināmi tikai to nosaukumi, bet ne līgumu summas. Tās nav zināmas ne KM, ne Delnai, līdz ar to nav iespējams noskaidrot, vai izmaksu samazinājums būvniecības sektorā skāris arī tos. Nav iespējams novērtēt, vai tajos minēts adekvāts peļņas procents, kā arī pārbaudīt, vai ir nomaksāti visi nodokļi. Lai iegūtu šo informāciju, no Delnas tiek prasīts konfidencialitātes līgums, kas liedz datus izplatīt tālāk. Taču, kā norādīja organizācijas padomes locekle Inese Voika, ir grūti iedomāties, ko vēl ar šiem datiem vajadzētu darīt organizācijai, kas cīnās par atklātību.

NBA atbilde citadiena.lv liecina, ka bez konfidencialitātes līguma tā apakšuzņēmēju līgumu summas nav gatava atklāt.

Vai ir politiskās rebes?

Organizācijas direktore Laura Miķelsone diskusijā sacīja, ka šis projekts no citiem atšķiras ar faktu, ka visas iesaistītās puses parakstījušas pretkorupcijas deklarāciju. Taču notikušais ar korupciju Bērnu slimnīcas celtniecības iepirkumos, aizdomās par ko aizturēts arī Tautas partijas nu jau bijušais biedrs, slimnīcas valdes loceklis Aivars Lisenko, organizāciju dara bažīgu. Tā vēlas, lai visas iesaistītās būvfirmas publiski paziņo, ka atbilstoši pretkorupcijas deklarācijas punktam tās neveic un neveiks atskaitījumus politiskajām partijām. Īpaši tādēļ, ka nākamais ir vēlēšanu gads.  NBA citadiena.lv atbildēja, ka nav ziedojusi partijām un neplāno to darīt.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(42 balsotāji )
Komentāri

>unce
Kad lielie puikas izdomāja aicināt Birkertu projektēt bibliotēku, tad M.Vanags vēl apguva reizrēķinu mazā skolas soliņā.
Tas bija 90 gadu pirmajā pusē, kad Kultūras ministrs, šķiet, bija Dripe Jānis.

>siekala
nav taisnība, ka spiediens no konstrukciju pašsvara novērš grunsūdeņu iekļūšanu ēkas iekšienē. To jāveic hidroizolācijai.

Jau piemirsies, bet šķiet, ka no visas jaunās pils bibloteka aizņems tikai 10%. Tātad var no šīs ēkas izbūvēt nelielu kaktiņu, pārējo atstājot uz labākiem laikiem.

Tā nac. bibl. ir viens no LV neatkarības gadu lielākajiem murgiem. Kam tā ir sapnis? Domāju, ka dažādu kalibru kampējiem un dažādu diagnožu gara slimniekiem.

Vai Vanags tieshaam ir Demakovas intiimo attieciibu partneris?

Latvieša dvēseles tukšumu ir ar kaut ko jāpiepilda! Katrs to dara kā māk ar zagšanu un korupciju valsts pārvaldē ,ar naidu un nenovīdību “prastajā tautā”,bet visam pāri valda mežonīga lepnība,ka esmu tas pareizākais.Arhibīskaps tikai Ziemassvētkos atceras mīlestību,kad Dievs viņam par darba pienākumu ir uzlicis bļaut uz mums ka TĀ VAIRS DZĪVOT NEDRĪKST!Ko mēs vēl gribam?Zagļi tiek celti godā un mums ir Zooprezidents,exčekistiprezidente un pārējie vakar brokastīs savu sirdsapziņu apēdušie valdnieku kungi.Ķīnas komunisti tādus atšauj,kā sabiedrībai bīstamus.Ko darīt mums,ja jau “dvēseļu gani’ ir slinki palikuši?

Pienācis laiks saprast, ka paši sevi vien esam apzaguši. Un darījuši to apzināti visus šos gadus. Nepazīstu nevienu pilnīgi godīgu cilvēku. Katrs ir rīkojies negodīgi, atšķiras tikai mērogs. Cits valsti apkrāpis par latu, cits par miljonu. Īsta regulārā klondaika ir dziesmusvētki, piemēram.
Bet ķīniešu komunisti atšauj visādus, arī tos uz kā rēķina paši dzīvo, tā ka Ķīna gan nebūs labākais salīdzinājums.
Arī baznīcā ir melnās avis ka biezs.

Līdzīgi kā ar visiem lielajiem “toksiskajiem” projektiem: uzvārās šaura pietuvināto uzņēmēju grupa no projekta “pasaules” līmeņa cenām, bet kredītus un uzturēšanas izmaksas apmaksā visa tauta ar nodokļiem.
Tā ir tā varas partijas shēma.

>emils
Paskaidro, lūdzu, kas domāts ar “Īsta regulārā klondaika ir dziesmusvētki, piemēram.”?

Liekas, ka Delfos bija raksts par to, ka Latvijai jau jāsāk domāt par ES prezidentūras pasākumiem atbilstošas konferenču halles būvniecību. Cik ir dzirdēts tad LNB būs arī konferenču zāles. Vai LNB nebūs piemērota šādam pasākumam un tiešām būs jābūvē jauna halle pusgadu ilgam pasākumam?

90.

izcila ideja! Lai prezidentūrē no jaunās LNB, padara to slavenu visā Europā, vēl labāk – pasaulē, un visi brauc uz to paskatīties – kā uz piramīdām. :)

81.Parastais
2009. gada 23. decembris, 17:37>unce
Kad lielie puikas izdomāja aicināt Birkertu projektēt bibliotēku, tad M.Vanags vēl apguva reizrēķinu mazā skolas soliņā.
Tas bija 90 gadu pirmajā pusē, kad Kultūras ministrs, šķiet, bija Dripe Jānis.

——————

Spriežot pēc tava teksta, pats tajā laikā vēl tikai strīpiņas un aplīšus vilki, tāpēc, pirms izgāzies kā veca sēta, pajautā tiem pašiem “lielajiem puikām”, kā un KAD tas bija.
Bet bija tā. 1988. gadā Birkerts, neviena īpaši neaicināts, pats pieteicās uzprojektēt jauno bibliotēkas ēku, pārsteidzoši drīz (dažu mēnešu laikā)arī atveda projektu uz Latviju un ņēmās cildināt tā teju prātam neaptveramo latviskumu:”Es varu minēt Stikla kalnu, un jums tur kaut kas ir jāredz. Es varu minēt riju, un jums tur kaut kas ir jāredz…”. Birkerts tad augstsirdīgi atteicās pat no autoratlīdzības, lai tikai projekts tiktu realizēts.(Šaubos gan, vai šo atteikumu viņš uztur spēkā arī tagad, kad naudas smaka apdullinājusi ne vienu vien citkārt patriotiku ļaužu). Toreiz vēl stabili pastāvēja LPSR, un pat neprātīgākie sapņotāji nespēja iedomāties, ka jau pēc nieka 3 gadiem ar Padomjzemi būs cauri,tāpēc nekādi “lielie puikas” toreiz pat gribēdami neko nevarēja aicināt vai neaicināt. LPSR kultūras “ministrs” (oficiāli – kultūras komitejas priekšsēdētājs pie MP) tolaik bija R.Pauls.

>Andris
Paldies par doto iespēju atsvaidzināt atmiņu, pameklējot tīklā, kas un kā tur īsti bija.
Tātad, izrādās, ka tiešām 1988.g. uzsākās LNB projekta virzība, bet vajadzība pēc Birkerta uzradās gadu vēlāk, jo mūsējie arhitekti nepavilka vajadzīgo līmeni.
Domāju, ka aicinātāji bija ‘lieli’ puikas, nevis pamatskolnieki.
Birkerts meta skices piedāvā 4 gadus vēlāk – 1993.g. kad eksistē apvienotā Izglītības, kultūras un zinātnes min, ko vada Vaivads.
Pauls kā Kultūras ministrs strādājis no 16.05.90.–03.08.93.
Dripe kā Kultūras min. parādās vēlāk – 1994.g., tomēr esmu pārliecināts, ka 1989.gadā bez Padomju Latvijas Arhitektu savienības priekšsēža vietnieka neiztika.
Toties 1995.g., kad tiek rīkots konkurss par LBN projekta vadību, Dripe ir Kultūras ministra amatā un akceptē ASV Hill International Ltd kā uzvarētāju.

Ierosinu:

Bibliotēkas celtniecību apturēt,iekonservēt;
Pārprojektēt to daļēji pa neapkurināmu, tumšu Oligarhu kapeņu vietu; pieņemt tikai Urnas ar pelniem, par maksu; Var sūtīt pa pastu no tālām vietām.

Daļēji izvietot vienā daļā muzeju “Oligarhu laiks Latvijā, 1994-2010″, arī neapkurināmu.

Izvietot tur Vaska leļļu muzeju; apkurināmu; ar Latvijas Oligarhu laika tipiskākajām figūrām.

94.

Spriedelēt par to, vai LNB jaunā ēka ir vajadzīga vai nav ir absolūti nevajadzīgi un pat stulbi.
Ēka ir sākta būvēt un tās būvniecība ir tik tālu pavirzījusies, ka to apturēt nav iespējams, neciešot milzīgus zaudējumus.
Šobrīd ir jādomā, kā to ātrāk un lētāk pabeigt.
Es cenšos saprast, kāpēc to ēku nesāka celt pirms 10-15 gadiem, kad tas būtu bijis lētāk.
Un vēl. Ja sāk komentēt rakstu par LNB, tad ekskursi politikā (59. komentārs un daži citi) ir galīgi nevietā.
Tomēr viena piebilde. Ja prezidents vai ikviens latvietis ar Latvijā dzīvojošu krievu žurnālistu sarunājas valsts valodā,ir tikai loģiski, un te nav ko muldēt par rasismu.

KĀ KUR ŅEMS! TIKKO IERINDAS ŠTATAM SAMAZINĀJA ALGAS NO 250 LĪDZ 175 UZ ROKAS!!! UN TAS IR CILVĒKAM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪB SAVĀ NOZARĒ!!!

96.

Pilniba piekritu Edvinam Klavinam.Kauns un negods, ka Birkerta LNB netika uzcelta “treknajos’ taukmuulju gados, Kauns un negods, ka LR oligarhi nav sarosijusies un nefinansee sis buves patreizejo posmu, un loti skumji, cik nespetni pat latviesi (nemaz nerunajot par krievvalodigajiem) zaakaa un pel visu so ieceri.Teju atjaunotajai lR bus 20 gadi, bet NEKAS valstiski un nozimigs nav uzcelts.No pirmskara LR ir Brivibas piemineklis un Bralu kapi, bet tagad ta ari lidz galam neuzcelta Dziesmu svetku estrade…

97.
Tīģeris > bibliotekārs
2010. gada 1. janvāris, 03:44

strādāju par sargu, un man maksā vairāk kā Tev, bibliotekār. Vispār es i’ mēms, 175ls uz rokas +++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++, Nū, sorry….

Es jau no paša sākuma esmu bijis pret to gaismas pils celtniecību, jo nevēlos, ka caur šo būvniecību dažas partijas un arī paši Skonto būvnieki uzvārās no nodokļu maksātāju naudas!!!!
Pie tam ši būve būs nekvalitatīva: lai gāž cik miljonus var iegāzt- rezultāts būs tāds pat kā ar Zelta tiltu. Zinu, ja dažas vēl tikko nodotas Skonto būves ar pamatīgiem un tūlīt labojamiem defektiem! Nu nevajag Latvijai šitādu monstru, kas saucas LNB, jo bibloteka tur būs tiešām, cik dzirdēts, 10%. Ko darīs Latvijas tauta ar tām daudzajām konferenču zālēm? Vai atkal būsim slaveni ES ar savu kārtējo neapdomīgo un izšķērdīgo rīcību! Nu cik var būvēt pašas dārgākās un brāķīgākās būves! Tiesāt vajag to Rāvi jau par Zelta tilta būvniecību, bet nu jau drīz būs nākamais nelietojamais objektsa ar ko pārsteigt pasauli izšķērdības ziņā!

Vēl šajā sadaļā
Raksti
Ir klāt! (4,198)
Nellija Ločmele

Sveiki, uzticamie Citadiena.lv lasītāji! Beidzot ir laiks vairākām ļoti labām ziņām. Tas nekas, ka kalendārā šīs nedēļas ceturtdienā stāv parasts melnas krāsas astotnieks, īstenībā šo dienu [..]

Lasi visu »»
Raksti
Jauka filmiņa par Ir redakciju (7,252)
Cita Diena

“Interesanti par svarīgo” ir jaunā žurnāla un sarunu termināļa moto, tātad arī stāstam par redakciju jābūt aizraujošam. Tā arī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kā dabūt baltu seju un nepieskarties bruņurupucim (146)
Laila Pakalniņa

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Sprādzieni metro (106)
Askolds Rodins

Saistībā ar terorismu Maskavas metropolitēns iepriekšējo reizi tika pieminēts pirms turpat sešiem gadiem. Pirmdienas rītā metro vagonos uzspridzinājās divas pašnāvnieces. Bojā gājušo skaits ir tuvu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Autobusi un pircēji (107)
Askolds Rodins

Pirmajā aprīlī cilvēki, dabiski, plēsīs jokus, taču sagaidāmas arī nopietnas lietas. Tieši šajā dienā Vācijas automašīnu ražotājs „Daimler” var panākt izlīgumu ar ASV Tieslietu ministriju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri
Korupcijas novērošanas birojs (542)
Sanita Jemberga

Žurnālistiem bieži pārmet, ka tie nesauc lietas īstajos vārdos. Man ir priekšlikums pārdēvēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par Korupcijas novērošanas biroju. Gada laikā, kopš par [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Bičkovičs izvēlējies (63)
Askolds Rodins

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otrdien turpmākam darbam ģenerālprokurora amatā nominēja tagadējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kas šajā krēslā atrodas jau otro termiņu. Likumdošana neierobežo amata [..]

Lasi visu »»
Raksti
TP popularitāte vienā līmenī ar Visu Latvijai (298)
Sanita Jemberga

Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē agrāk ietekmīgās Tautas partijas (TP) reitings nokritis vienā līmenī ar nacionālistisko Visu Latvijai, liecina Latvijas faktu marta aptaujas rezultāti. TP reitings, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books