Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2009. gada 30. decembris 21:11
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses izveidošanos Rīgas domē, gan nepieredzētu ažiotāžu ap lata kursu, gan milzīgu bezdarba pieaugumu.

No tā ir gūtas arī mācības. Piemēram, strukturālas reformas ir jāveic labajos laikos, nevis tad, kad ūdens jau smeļas mutē. Vai arī — ekonomisko ciklu likumsakarības neviens nav atcēlis pat tik unikālai valstij kā Latvija, un tāpēc Eiropas straujākajai tautsaimniecības izaugsmei ir jāseko visstraujākajai lejupslīdei.

Tomēr šīs mācības dos labumu tikai gadījumā, ja pietiks prāta tās iegaumēt un drosmes nākotnē likt lietā. Par nelaimi, jautājums — vai spēsim pat no pašu kļūdām kaut ko iemācīties — vēl aizvien paliek atklāts.

Uz to zināmas atbildes varētu dot 2010.gads, kurā redzēsim, vai Latvija, tās tauta un politiķi aizgājušā gada grūtībās ir rūdījušies un kļuvuši gudrāki, vai arī pārciestais liks vēl intensīvāk meklēt jaunas brīnumnūjiņas un spožus pašapmānus, kārtējās maldugunis, kas novirzīs no lēnā, smagā atlabšanas ceļa un ievedīs atpakaļ purvā.

Nākamais gads ekonomiski noteikti nebūs tik smags kā aizgājušais. Tautsaimniecības kritiens, ja tas jau nav apstājies, drīz beigsies. Eksports jau ir sācis atlabt, un zemās Latvijas aktīvu cenas, kā arī nedaudz atdzīvojusies kreditēšana ārzemēs nozīmēs, ka pie mums varētu atkal parādīties ārzemju investori.

Tomēr psiholoģiski nākamais gads vēl aizvien būs grūts. Milzīgais šoks, kuru pārdzīvojām 2009.gada ziemā un pavasarī, vairs neatkārtosies, bet tā vietā nāks lielā bezdarba smagums un sajūta, ka atkopšanās notiek pārāk lēni. Pēc burbuļekonomikas sprādzienveidīgās izaugsmes daudziem būs grūti pierast pie domas, ka ekonomiskā attīstība, peļņas, apgrozījuma un algu pieaugums var būt mērāmi arī viencipara skaitļos, ka svarīgi ir taupīt un maksimāli ierobežot izmaksas, nevis šikot un izrādīties. Šī psiholoģiskā pārorientēšanās Latvijas tautsaimniecībai ir absolūti nepieciešama, taču tā nenāks viegli, un noteikti arī nākamgad nāksies dzirdēt skaļas vaimanas no tiem, kuri ieraduši braukt ar Porsche Cayenne un nu nekādi nevēlas pārsēsties uz folksvāģi vai, Dies’ pasargi, opelīti. Tad jau labāk lai izput firma, nekā nolaist “standartus”.

Tieši šīs neapmierināmās gaidas pēc nereālas naudas vairošanās spēcinās meklējumus pēc brīnumzālītes, kura varētu mūs kā ar laika mašīnu atgriezt atpakaļ 2006. un 2007.gadā, kad nauda paloja pa visu zemi. Tāpat kā toreiz, tāpat kā tagad, arī nākamgad šķēlisti, šleseristi un saskaņieši turpinās apgalvot, ka vienīgais veids, kā attīstīt ekonomiku, ir valsti vēl vairāk apkraut ar parādiem. Ko toreiz sauca par gāzēšanu grīdā, tagad smalkāk pārdēvējuši par ekonomikas stimulēšanu, tomēr šie tautsaimniecības šamaņi pret visām kaitēm piedāvā vienas un tās pašas zāles: maģiski paradoksālo zemu nodokļu un augstu valsts tēriņu kombināciju. Tas nekas, ka to var nodrošināt, tikai aizņemoties vēl lielākas naudas summas — Šķēle pats nesen atzina, ka, viņaprāt, budžeta deficīts nākamad varētu būt vēl lielāks. Galvenais ir turpināt tērēt valsts naudu, lai noturētu virs ūdens tos, kuri nespēj pastāvēt bez lētiem kredītiem un politiski nodrošinātiem valsts pasūtījumiem.

Protams, šāda ekonomiskā pesteļošana ir pretrunā ar Latvijas vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Gan jau mēs viņus nobursim! — saka šamaņi. Dodiet tik iespēju nodejot viņiem savu maģisko tautsaimniecības atveseļošanas deju, kurā rokas vēcinām kā no fiksētā kursa atbrīvots lats, ar kājām ritmiski gāzējam grīdā un ik pa brīdim ierūcamies kā buldozers, kamēr visu prātus apdullina garaiņi, kas ceļas no nodīrātu kurmju, izvārītu krupju un sabrauktu ežu asi reibinošās viras.

Tomēr rietumnieku krama dvēseles diezin vai pakļausies šiem rituāliem, un pagaidām nešķiet, ka šamaņiem pietiks gribas un varēšanas, lai gāztu valdību un atteiktos no SVF nodrošinātās finanšu palīdzības, bez kuras budžeta griešana būtu vēl skarbāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Turēšanās pie SVF programmas ir svarīga arī tāpēc, ka pēc aizgājušā gada sabrukuma un mētāšanās Latvijas ekonomikai patlaban svarīgākais ir stabilas virzības saglabāšana, lai uzņēmējiem, investoriem un darba ņēmējiem būtu vismaz kaut kas skaidrs, ar ko viņi nākamajā gadā varēs rēķināties.

Taču gan Dombrovska valdības neapejamās iekšējās pretrunas, gan oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas nozīmē, ka vismaz retoriskā līmenī pastāvīgas politiskas spriedzes saglabāšana būs neizbēgama iekšpolitiska parādība. Turklāt, jo tuvāk nāks vēlēšanu diena, jo spriedze pieaugs. 10.Saeimas vēlēšanas daudzi jau iezīmē kā robežšķirtni Latvijas politiskajā attīstībā un attiecīgi tām gatavojas.

Saskaņas centrs pēc uzvaras Rīgas pilsētas vēlēšanās jau saredz sevī valdību veidojošo partiju. Šlesers domā, ka nu jau nacionālajā līmenī varēs kļūt par asti, kas luncina Saskaņas suni, tomēr nemitīgie skandāli un reālu panākumu trūkums Rīgā (kur tad ir tie 50 000 darba vietu?) varētu novest pie vēl pieticīgāka rezultāta nekā pašvaldību vēlēšanās.

Pēc Tautas partijas darītāju sadarītā, ievedot valsti nepieredzētā ekonomiskā krīzē, Šķēle, kurš publiski uzņēmies atbildību par TP aizgājušo gadu rīcību, skatās acīs politiskajai iznīcībai. Bet “Vienotība” nebūt pēc tādas neizskatās, un uz rietumiem orientēto, antioligarhisko spēku pārstāvjiem būs vēl krietni jāpastrādā, lai nāktu pie vēlētājiem ar skaidru programmātisku piedāvājumu.

Kaut cik komfortabli var justies tikai ZZS, kuras bezformīgā zaļā masa gatava pieķept jebkādam politiskam veidojumam un kuras tiesājamo premjerministra kandidātu, svarcēlāju un citu īpatņu mikslis kaut kā vienmēr atrod vietu Latvijas parlamentā.

Šī kopumā ne sevišķi iedvesmojošā aina kombinācijā ar lēno ekonomisko atlabšanu padziļinās vēlētājos neziņu un atsvešinātību, kas varētu kļūt par būtiskākajiem faktoriem Saeimas vēlēšanu rezultātu noteikšanā. Neskatoties uz Saskaņas aizvien aktīvākajiem centieniem piesaistīt latviešu vēlētājus, viņu un PCTVL izredzes kopā iegūt vairāk nekā pašreizējās 23 vietas Saeimā ir lielā mērā atkarīgas no latviešu vēlētāju kūtruma. Jo mazāk latviešu aizies uz iecirkņiem, jo lielāks varētu būt Saskaņas atbalstītāju īpatsvars vēlētāju kopumā un attiecīgi arī deputātu skaits parlamentā.

Otrs riska faktors ir lielais skaits vēlētāju, kuri savu izvēli izdarīs pēdējā mirklī. Šis faktors jau ir nospēlējis nozīmīgu lomu Latvijas politikā, atcerēsimies kaut vai 2002.gadu, kad Šlesers ar Stendzenieka palīdzību iebaroja neizlēmīgajiem vēlētājiem reklāmas zemeni un visiem par pārsteigumu iekļuva Saeimā. Ir daudz par agru, lai paredzētu, kas būs 2010.gada “zemene”, bet diezin vai mēs bez šāda pārsteiguma iztiksim.

2009.gads Latvijai bija skarbs atgādinājums, ka dzīvē brīnumi nenotiek. Nevar uzticēt valsts stūri tiem, kas sola pārkāpt satiksmes noteikumus, nevar būvēt labklājību uz burbuļa. Tomēr 2009.gadā arī tika pieņemti smagi lēmumi par budžetu un valsts finansēm. Tie vismaz dod cerību, ka ar laiku spēsim no šīs krīzes izkļūt. Nākamajam ir jākļūst par gadu, kurā pierādām, ka esam kaut ko iemācījušies, ka neļausimies vairs mānīgi viegliem risinājumiem, bet ar darbu un izturību iziesim uz jauna, stabilāka attīstības ceļa.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(99 balsotāji )
Komentāri

Kas tas par autoru ir?

402.

Autora vaardu neatceros, jo graamatu lasiiju tad, kad veel biju Latvijaa, kaadus 6 gadus atpakalj. Taa pieejama tikai krievu valodaa, saucas Akvaarijs. Autors ir bijushais pretizliikoshanas darbinieks, paarbeedzis uz UK veel psrs laikaa. Graamata tika izdota UK un slepeni ievesta Austrumeiropas valstiis un psrs. Man to iedeva izlasiit draugi, kuri savukaart arii dabuuja no draugiem.
Shim autoram ir veel citas graamatas, Akavaarijs ir tikai saakums.

Paldies!Iespējams ka tas ir Gordijevskis, kurš joprojām slēpjas Anglijā.

404.

Nezinu vai sleepjas, bet vinjsh dziivo UK, visticamaak Londonaa.
Katraa zinjaa ir veertiigi paarzinaat krievu verveeshanas metodes, jo vinji neko jaunu nav izdomaajushi. Vismaz psihologjiskajaa apstraadee noteikti nee.
Varbuut, ka peec graamatas izlasiishanas rodas arii kaada nojausma par to, kaapeec Lembergam acu ziiliites palielinaatas…

405.

Runa ir par laiku ,kad kontrobandas kravas no robežas pavadīja prezidenta apsardzes dzeki. Vajag saprast par kādu laiku iet runa – piemēra pēc Ļiscovs savā laikā pastāstīja Sončikam ,kas notiek Terehovā un Grebņevā – zini kur viņš ir? Atbildēšu – kapos. Degvielas kontrobandu piebeidza lielos vilcienos ap 2003 gada rudeni. Tuba vēl pa laikam dod par sevi ziņu , bet tas ir stipri maz salīdzinot. Šur tur uzpeld Polijas krāšnu kurināmais.

>Lelle, tara
“Akvārija” autors ir Viktors Suvorovs:
http://www.viriesi.lv/viktors-suvorovs-1947.html

407.

Paldies!

Lelle, Tara – laipni lūdzu:

http://lib.ru/WSUWOROW/akwarium.txt

Var arī latviski:
Suvorovs Viktors. Akvārijs / V.Suvorovs ; no kr. val. tulk. A.Spaile. – Rīga : Rija, 1995. – 271 lpp. ISBN 9984-533-24-7

Paldies! Izrādās, ka daudz to špjonu no krieviem aizmukuši…

> zvirbulēns
Vai gribi parunāties par eksistenciālam lietām? :)
Vai vienkārši kacinies?

Kas attiecas uz Tavu komentāru par Dombrovski un olimpiskajām spēlēm, pat negribu komentēt.
Nez vai Dombrovska spējās ir mainīt vai atcelt olimpisko hartu. Un ir jau kaut kāds protokols šāda mēroga pasākumiem. Nebrauc tikai sportisti un treneris kā uz Mazpisanu spartakiādi… :)

411.
zvirbulēns- betai
2010. gada 4. janvāris, 09:55

Man šķita, ka tevi tās lietas varētu interesēt.Bet, ja nē, tad nē, lūgt un dot, atvaino, tas jau neiet nekādos rāmjos!
:)
——–
Nez vai Dombrovska spējās ir mainīt vai atcelt olimpisko hartu. Un ir jau kaut kāds protokols šāda mēroga pasākumiem. Nebrauc tikai sportisti un treneris kā uz Mazpisanu spartakiādi…
——–
Dombrovska spēkos nav atcelt Olimpisko Hartu, bet viņa spēkos ir netērēt nodokļu maksātāju naudu, proti, ne pašam, ne ministriem neļaut braukt. Neviens dokuments neuzliek šādus pienākumus. Citādi ir ar sporta funkcionāriem.

> Zvirbulēns
Interesē gan. Bet redzot, ka Tu te visus kacini, katru ar dažādām metodēm un jautājumiem, man radās sajūta, ka, ja nevari mani pavilkt uz kašķi par politiku, mēgini savādāk…
Man pašai priekš sevis daudzas lietas ir skaidras, bet nevaru neko ieteikt citam cilvēkam, jo tam nav jēgas. Katrs mācās pats, un paņem tikai tik daudz, cik konkrētā brīdī nav piepildīts pats ar sevi. Piepildītie (egoisti) nemācās neko, un arī neko neuzklausa.
Tu, cik jūtu, patreiz esi gana piepildīts, Tev patiesībā neko nevajag (vismaz apziņas līmenī), kaut skaidri jūtu pārrāvumus Tavā personībā.
Eksistences jēga ir katram sava un ļoti dzudzlīmeņaina.

Neviens dokuments neuzliek šādus pienākumus. Citādi ir ar sporta funkcionāriem.
————
Cik, sapratu, Olimpiskā harta nosaka, valsts augstākās atbildīgās amatpersonas (šai gadījumā Koķes) piedalīšanos.
Nestrīdēšos, jo nezinu visus šo jautājumu reglamentējošos dokumentus, un Tev arī neuzticos, jo savu tendenciozitāti un neprecizitāti (kaut vai par Merkeli) esi pierādījis pārpārēm.
neredzu neko sliktu, ja Dombrovskis brauks. Tam ir daudz lielāka jēga manās acīs, nekā kaut kādai klimata konferencei, par ko neviens nebrēca, ka Dombrovskis brauca.

413.
zvirbulēns- betai
2010. gada 4. janvāris, 10:52

Nezinu kādēļ, bet Tevi es līdz šim neesmu kacinājis! Varbūt tādēļ, ka Tu pildi Cilvēkam kā idejai doto uzdevumu.
:)
———-
Katrs mācās pats, un paņem tikai tik daudz, cik konkrētā brīdī nav piepildīts pats ar sevi. Piepildītie (egoisti) nemācās neko, un arī neko neuzklausa.
———-
Te pārspīlēts, cilvēka ego neizslēdz mācīšanos.

Tu, cik jūtu, patreiz esi gana piepildīts, Tev patiesībā neko nevajag (vismaz apziņas līmenī), kaut skaidri jūtu pārrāvumus Tavā personībā.
———-
O, nē! Tā tas nav!
:)

Eksistences jēga ir katram sava un ļoti dzudzlīmeņaina.
————-
Tā gribas domāt, bet tā tas tomēr nav!

Cik, sapratu, Olimpiskā harta nosaka, valsts augstākās atbildīgās amatpersonas (šai gadījumā Koķes) piedalīšanos.
———-
Nē, nenosaka! googlē atrodama šī Harta.

>Lelle
Es par māti, Tu par meitu. Nodokļu parādu uzrēķinus ne jau JL ieviesa, kāda jēga saukt pensijas par nabadzības pabalstiem, ja tas pašas drīz nevarēs izmaksāt. Attiecībā uz Štokija iniciatīvu varu teikt tikai to, ka politiķim jāredz vismaz pāris gājienu uz priekšu, nevis japēta savs degungals. Šoreiz iznāk, ka es biju gudrāks par viņu, jo referendumu neatbalstīju:)

zvirbulēns
Kad Lembergs pārvedīs uz Latviju ofšoros paslētos miljonus, tad varēsi Dombrovskim pārmest braucienu uz Olimpiādi, pretējā gadījumā tev liela līdzība ar Pļuškinu no Mirušajām dvēselēm:)

> zvirbulēns
Te pārspīlēts, cilvēka ego neizslēdz mācīšanos.
———
Ego un egoisms nav viens un tas pats. Ego nosacīti ir apvalks (vieta, telpas daļiņa), egoisms var būt saturs ar ko šis apvalks piepildīts.
Vulgarizējot, egoisms ir kā birokratija, kā augonis, tiecas izplesties un aizņemt pēc iespējas lielāku telpu. Tas ir jāapzinās un jārevidē.
Man pašai priekš sevis tas bija liels atklājums. Kad atradu sevī egoismu un sapratu, cik lielu vietu tas aizņem, daudz kas mainījās manā dzīvē, ne uzreiz, bet pamazām.

Melošu, ja teikšu, ka nemitīgi domāju par dzīves jēgu. Ja daudz urķējas pa šo jautājumu, tad iznākums parasti ir vienāds, mūki, eremīti, askēti, vienvārdsakot, cilvēks it kā aiziet no šīs pasaules. Nesaku, ka tas ir slikti, bet tas nav man, vismaz patreiz.
Ir grūti te un patreiz runaat par dzīves jēgu, jo tam neredzu lielu jēgu… :) Pie tam, man tā liekas ļoti intīma un delikāta lieta (nejaukt ar sexu!), ja negrib izlīdzēties vien ar plakātiskiem saukļiem.

Pēc Tevis te teiktā sanāk, ka JL turpina taukmūļu politiku!!! Ja taukmūļi pieņēma nenomaksāto nodokļu uzrēķina %, tad JL varēja to atcelt, lai neturpinātu iznīcināt tā jau novājinātos vēl palikušos uzņēmējus. Uz kurieni ejam?! Sāciet, taču, beidzot domāt ar galvām, nevis ar resnajiem galiem!

Vēl varu piebilst, ka JL nav neko izdarījis, lai iztrenkātu Rīgas parazītu kantorus! Tur joprojām sēž bariem oranžo mūļu ar visu rodņu un emmām, turpina piekopt korupciju un saņemt algas tukstošos.Un kur ir progresīvais??? Es balsoju par JL, bet smagi esmu kļūdījusies…pilnīga impotence tur kur vajaga, un pilnīgs marazms tur kur nevajag…
Var jau aizbildināties ka taukmūļi traucē, tad nevajadzēja iet kopā ar taukmūļiem, bet spiest Zatleru jau pagājušajā pavasarī gāzt šito Saeimu, tauta to prasīja, bet JL gribējās pie siles…

Labdien esmu LU 4.kursa studente rakstu kursa darbu par laikraksta “Diena” tēlu. Man ir lūgums, ja lasat vai lasiijaat šo laikrakstu vai varat lūdzu aizpildīt vienkāršu anketiņu, būšu ļoti pateicīga. Zinu ka ne pa teemu bet man vajag ljoti juusu paliidziibu Paldies par atsaucību anketa pieejama šeit: http://www.visidati.lv/aptauja/315711871/

>Lelle
Es NEKAD neesmu uzskatījis JL par eņģeļiem, katru nedeļu var dzirdēt kādu pērli no Mūrnieces, Āboltiņas, Kantanes vai cita, bet pārmest tavas nosauktās neizdarības, kad TP un co liek sprunguļus riteņos ik uz soļa, nav nekāda jēga. Progresīvo nodokli šajā ekonomiskajā situacijā, 40% no katra kam ienākumi pārsniedz 100000 Ls gadā? Varbūt nevicinie ne mirkli, ādas jaku mugurā, mauzeri rokā un laupiet salaupīto?:) Pēc tam devalvāciju un Štokenbergu par prezidentu valstī, kur 99% enonomikā pelēkā zonā:)

Lelle!
Tu gan esi naiva! Vai tad nesaproti, ka pie varas ir koalīcija , nevis JL!!!!
JL neko nevar izdarīt bez savstarpējas vienošanās ar tā saucamo koalīcijas padomi, kurā sēž, dabiski: gan Lembis, gan Šķēle. Visu laiku ir nepieciešams kompromiss- tātad, lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir arī jāzaudē! Te nu beidzot Dombrauskis pielieto kompromisus, kuru trūkumu tik ļoti pārmeta iepriekšējai JL darbībai TP vadītajā(Kalvīša) valdībā.
Iznāk ka slikti, ka meklē kompromisus un slikti, ja nemeklē! Ceru, ka esi pieaudzis cilvēks un esi spējīgs domāt, nevis, ja nav kā es gribu, tad uzreiz ir slikti. Tā ir bērna domāšana!

Varu pateikt to ka Labajos laikos nav iespejams veikt strukturalas reformas, tas ir iespejams veikt tikai sados -krizes gados, jo ne sabiedriba, ne ierednieciba ne politiki spej rikoties kritiski -dzivojot komforta. Labs piemers ir ziemelvalstis, kas savu labklajibu ilgtermina ieguva un nostiprinaja ar reformam,kuras veica dzilaja 90to gadu krizee

Un cik ilgi tad meklēsiet kompromisus ar valsts izlaupītājiem? Kamēr jūs kompromisosieties, tikmēr šie jums acīmredzami kapu rok…redz, kur ušaks jau paziņoja, ka gāzīs Dombrovski! Nu kā var strādāt, ja visās pārvaldes struktūrās vadības līmenī joprojām sēž oranžo ielikteņi un sabotē visu ko vien var un kā vien var ieriebt JL un valstij?! Pēc principa: jo trakāk, jo labāk. Bičevskis bija pirmais, kas jāpadzen, bet mats no galvas nav šim nokritis…Lai kaut ko jaunu uzceltu, vecais ir jānoārda līdz pamatiem, jānolīdzina būvlaukums un tad jāceļ jauna māja uz stingri iebetonētiem pamatiem.

Paul,
patasti Jūsu rakstiem pievēršu nozīmīgu uzmanību.Šis ir tāds kā naudas darbs, kurš jāizpilda, jo no kaut kā jādzīvo. Politika kā nozare attīstās, tradīciju un zinā’’sanu trūkums spiežās laukā pa visiem stūriem,bet pagājušais gads bija izcils. Tie kas apzinājās, ka pagājušā gada beigās iezīmēsies ievērojami lielāka indivīda loma sabiedrības attīstībā, tie 2009. atcerēsies kā veiksmes gadu.To tā arī jāsauc. Mēs sapratām ko nozīmē taupīt,dzīvot uz aizņemtas naudas, būt bravurīgiem celtniekiem, mākleriem, tirgotājiem u.c.Mēs beidzot pamodāmies citā ekonomiskā formācijā. 2010 daudzi sāks domāt, citi laimi meklēt aiz valsts robežām, citi novērtēt izglītības kvalitāti un mērķi.Lai izdodās!

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books