Latvijas eksports būs smags (116)
Autors: Pēteris Strautiņš
Publicēts: 2010. gada 3. janvāris 23:51
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Ja cilvēka teikto ir vienlīdz patīkami lasīt neatkarīgi no tā, vai viedoklis ar viņu sakrīt vai atšķiras, tas par viņu liecina tikai labu.

Šāda doma ienāca prātā, lasot citadiena.lv Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Mortena Hansena Irish vs Latvian lessons. Mortens lasa latviski, tāpēc nedomājiet, ka es viņu aprunāju aiz muguras…

Runājot par Īrijas veiksmes stāstu un Latvijas iespējām to atkārtot, profesors raksta par priekšrocībām, ko Īrijai sniedzis tās eksporta bezsvara stāvoklis — šīs valsts ekonomikas izaugsmi lielā mērā virzīja informācijas tehnoloģijas.

Īrija atrodas Eiropas perifērijā, tāpēc, specializējoties, piemēram, „heavy machinery” jeb smagu un lielu iekārtu un mašīnu ražošanā, tā peldētu pret straumi, konkurētspēju samazinot transporta izmaksām.

No teiktā izriet secinājums — būtu jauki, ja arī perifērijā, taču Eiropas otrā malā esošās Latvijas eksporta nozares spētu rīkoties līdzīgi. Rakstā ir arī konstatēts, ka Latvijas izglītības sistēma un tās darbības rezultāts nespēj nopietni ieinteresēt tādas globālas kompānijas kā Dell, Microsoft, Oracle, kam jāpiekrīt.

Doma ir gan loģiska, gan saskan ar vienu no vadošajām pilsētu folkloras (urban legends – angļu val.) tēzēm — ekonomika arvien vairāk dematerializējas, tā arvien vairāk strādā nevis ar lietām, bet ar informāciju.

Taču šīs paradigmas zelta laiki ir pagājuši.

Jau 90.gadu interneta burbuļa laikā ļoti saprātīgs cilvēks vārdā Pols Krugmans redzēja idejas vājos punktus, un šajā pirms 13 gadiem publicētajā rakstā teiktais visumā attaisnojas.  Faktiski visu izejvielu cenas ir augstākas pat dziļas pasaules ekonomikas krīzes brīdī, dažādi interneta saziņas portāli (Facebook, Twitter, Draugiem u.c.) aizņem lielu vietu cilvēku galvās, bet ārkārtīgi niecīgu daļu pasaules ekonomikā.

Informāciju var iezīmēt un pavairot uz datora ekrāna, to nevar izdarīt ar koka mājām.

Informācijas pārraides un apstrādes jaudas pieaug eksponenciāli, bet cilvēku spējas saražot enerģiju, pārtiku un dažādus ikdienā nepieciešamus materiālus – koku, metālu, plastmasas, pieaug daudz lēnāk. Globālās sasilšanas dēļ zemeslodes pārtikas ražošanas potenciāls varētu pat samazināties.

Taču pirms 20 gadiem neizmantotais IT komerciālais potenciāls bija ļoti liels. Īrijas panākumi 1987.-2007.gadā lielā mērā bija tālredzīgas plānošanas rezultāts, taču vienlaikus arī veiksme.

Gandrīz neviens negaidīja, ka IT nozares izaugsme, uz kuru īri bija likuši kārti, būs tik strauja.

Tāpat kā Īrijā, ar programmatūras eksportu Latvijā ir saistītas lielas cerības jau kopš 90.gadu sākuma, taču milzu panākumu tiešām nav bijis. Ir sekmīgi uzņēmumi, un katrs veiksmes stāsts ir apsveicams, taču kopumā šī nozare ir sagādājusi vilšanos.

IT pakalpojumi 2009.gada 1.pusē veidoja tikai 1.2% no preču un pakalpojumu eksporta.

Nesagaidu, ka IT nākotnē kļūs par eksporta līderi, taču arī nedomāju, ka tāpēc Latvijas perifērais novietojums mūs nolemj atpalicībai, ne tikai tāpēc, ka neticu ekonomikas masas izzušanas idejai, bet arī specifisku saimnieciski-ģeogrāfisku apstākļu dēļ.

Mūsu infrastruktūra ir izcili piemērota apjomīgu un smagu lietu pārvietošanai. Reiz intervijā žurnālam Kapitāls LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis norādīja, ka pa Baltijas valstu dzelzceļiem pārvadā apmēram ¼ daļu no visa pa ES dzelzceļiem pārvadāto kravu apjoma, tātad Latvijā apmēram 1/10 daļu. Ievērojamās tranzīta straumes līdzfinansē infrastruktūras attīstību un uzturēšanu, tātad samazina transporta fiksētās izmaksas, kā arī uztur pārvadājumu apjomu, kas nodrošina zemas mainīgās izmaksas. Turklāt pašas tranzīta plūsmas var būt apstrādes rūpniecības darbības objekts. Ja jau cauri mūsu valstij uz Rietumiem ceļo Krievijas tērauda plātņu ruļļi, kāpēc tos šeit nesagriezt gabalos, nepārstrādāt caurulēs un citos kaut vai salīdzinoši vienkāršos produktos?

Noteikti nedomāju, ka Latvija var kļūt bagāta, tikai ražojot arvien lielāku un lielāku preču masu. Mēs esam bagātīgi apveltīti ar nākotnes pasaulē visdeficītāko resursu — lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet ar to naudu pelnīs tikai daži procenti valsts iedzīvotāju. Virzība tikai un vienīgi uz kapitālintensīvāku ražošanu rūpniecībā ļautu radīt lielu pievienoto vērtību uz strādājošo, bet ienākumi tad galvenokārt aizietu kapitāla īpašniekiem. Tāpēc valsts iedzīvotāju zināšanas un prasmes būs galvenais bagātības avots. Par laimi, šīs zināšanas noder ne tikai „zināšanu ekonomikā”, ar ko parasti saprot informācijas apstrādi, tās var iekļaut arī taustāmās un dažkārt pat ļoti smagās lietās.

Atšķirībā  no Ķīnas un citiem zemu izmaksu bubuļiem, Latvija ir valsts ar senām industriālām tradīcijām. Tāpēc mūsu ekonomiku var virzīt arī paaudzēs attīstītas amatnieciskas prasmes, smalka lietu izjūta, kas ir „pareizināta” ar mūsdienu tehnoloģijām. Nesen apmeklētu uzņēmumu vidū kā piemērs nāk prātā Ieriķos nesen darbu uzsākusī koka māju ražotne Dores Fabrika, šis uzņēmums sevi identificē kā „guļbūvju juvelieri”. Nesenā pagātnē panākumus ārpus Latvijas guvuši vairāki uzņēmumi, kas darbojas dabiskās kosmētikas jomā, te jau var runāt par topošu klāsteri.

Prasme filigrāni strādāt ar koku, metālu un citiem it kā vienkāršiem materiāliem veido un veidos lielu daļu no mūsu ekonomikas radītās vērtības. To darīs cilvēki, kuru kvalifikāciju veido ne tikai abstraktas domāšanas spējas, bet arī praktiskas iemaņas. Taču tas nenozīmē, ka profesora Hansena pieminētā augstākās izglītības sistēmas atpalicība nav problēma, tā ir ļoti liela problēma. Šis raksts ir veidots kā opozīcija populāram, bet stipri vienkāršotam priekšstatam, taču tas nenozīmē, ka šajā priekšstatā nav patiesības grauda. Augstākās izglītības atpalicība nenolemj Latviju mūžam palikt pašreizējā ienākumu līmenī, taču pastāv risks „atdurties” krietni pirms ES vidējā dzīves līmeņa sasniegšanas. Panākt Portugāles pašreizējo dzīves līmeni būtu panākums, taču tiem nevajadzētu būt ambīciju griestiem. Mēģinājums iztikt bez eksporta „bezsvara” komponentes būtu vismaz tikpat liela kļūda kā domāt, ka tikai šai komponentei ir nozīme. Domāju, ka Īrijas piemēra nozīme Latvijā ir bijusi pārspīlēta, drīzāk ir jāmeklē paralēles Somijā, kuras ekonomika izauga uz „taustāmiem” pamatiem, taču šobrīd uz tiem jau ir uzbūvēta spēcīga nemateriālā komponente.

( iepriekš ievietotajai raksta versijai tehnisku iemeslu dēļ bija pazaudēts nobeigums. Atvainojamies!)

Pēteris Strautiņš ir DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(41 balsotāji )
Komentāri
81.

Nē, nav. Vienmēr gājis kā strāva – pa mazākās pretestības ceļu. Viņš tika uz ASV 80-to gadu sākumā. Kad mani nostučīja par tikšanos ar Amērikas tanti 1984. g., par ko es nebiju pieteicies 1. daļā, sāku likt puzli. Salikās. Dievs, sargi mani no radiem, draugus es pats varu izvēlēties! Laimīgā kārtā ilgi neesmu viņu redzējis. Un neilgojos.
P.S.77 g. veca tante no Sietlas – nu baigais amerikāņu spiegs!

82.

Saprati kapēc Tev pajautāju? Izskatās ,ka mēdz būt likumsakarības.

>ululinsh
skumjsh staasts…
bet tikt uz USA 80to saakumaa nebuut nebija vienkaarshi,vajadzeeja veiksmi lai tiktu un drosmi lai paliktu….

84.

Es tevi sapratu no jautājuma, tāpēc izstāstīju pietiekoši sīki. Tā gadās.

85.

Laikam nesaprati. Ar veiksmi vien tur nepietika. Bet drosmes, lai paliktu, pietrūka.

>ululinsh
aaa,man likaas,ka tas viss USAaa notika…
peec tiem daudzajiem sveetkiem slikti saprotu,sorry:)

Par ietekmi no ārpuses vajag pajautāt klusajam :)
Vai viņa vadītā jahta peld bez vēja. Vajag pajautāt arī par to kā stūrmanis izmanto vēju, lai sasniegtu mērķi. :)
Citādi mūs te grib sabiedēt, ka pat pie vieglas pūsmiņas labāk degunu no mājas ārā nebāzt. :) Labāk aiznaglot logus un durvis, drošībai tā teikt.

Īrijai ir mazs sakas ar IT – MS, Dell utt Īriju izmanto kā platformu (nodokļu paradīzes dēļ) darbībai EU. Var jau protams pieņemt, ka MS pārdotajām licencēm ir kaut kāds sakars ar Īriju, bet nu tas ir reizē gan stulbi, gan naivi.

Pēc .com buma ASV sekoja NĪ bums – ļoti vajadzīga un aptaustāma lieta. Ar ko tas beidzās mēs visi labi zinām.

IT pakalpojumi (programmēšana) ir ļoti specifiska lieta un nekad nebūs valsts “vadošā nozare”. 90% iedzīvotāju savu prāta spēju dēļ nav spējīgi sniegt šo pakalpojumu… Te pat nav runa, par to, ka varētu kādu no gatera pārsēdināt pie datora programmēt. Lielākā daļa universitātē studējošo nav spējīgi sniegt kvalitatīvus IT pakalpojumus…

man pēdējā laikā Latvija nevilšus asociējusies ar divām citām valstīm- Islandi un Grieķiju
1)grieķi nemaksā nodokļus, nestrādā un taisa demonstrācijas pret savu valsti, viņu finanšu sistēma ir uz krīzes robežas
gr.stāvoklis ir līdzīgs, tikai sliktāks(izņemot, ka viņiem ireiro)
2)islande, kurā pāris gadu laikā visi pēkšņi sabiezēja, kurā zvejnieki pārvērtās par baņķieriem, bet tagad atkal brauc zvejot, jo ir spēcīgi iekrituši
ir jau labi, ka kādam ir vīzija par valsts attīstību un viņš var to prezentēt, bet parasti tās izrādās mirāžas
es tomēr strautiņam varu piekrist, kā vairumā gadījumu attīstībai jābalstās uz reālām, prakltiskām prasmēm…

Latvijai ir milzīgas attīstības iespējas un kaut kad tās realizēsies, kuri nebūs ieguvēji atkal varēs rīkot proletariāta revolūcijas

Latvijai, tai pašā laikā, ir priekšā ļoti kritiski punkti un nav teikts, ka tie tiks pārvarēti, viens no tiem- primitīva, zemo debesu domāšana
jāsaka gan, ka te latvietis Strautiņš ir lielu soli priekšā dānim M.H., nezinu, par ko Tev, Strautiņ, viņu cienīt?

90.

Es savulaik biju iedomājies, ka bez darba palikušos skolotājus var iemācīt programmēt. No visas sirds atvainojos skolotājiem. Jaunākā meita mani apgaismoja, ka programmētājam tomēr esot vajdzīgs kaut kāds minimums intelekta, ko mūsdienu (arī prestižajās) skolās atrast varētu būt pagrūti…

91.
vairakas labas lietas
2010. gada 4. janvāris, 18:57

Latvijai janodarbojas ar ista biezpiena razosanu un eksportesanu, jo tada nav ne Eiropaa, ne Amerika. Rudzu maize. Bio medus.Vienkarsi ar lietam, kas Latvijai izcili sanak. Nesanak – sieri un sokolades konfektes.Pedejie 2 ir izteikti negarsigi salidzinot ar Eiropu. Vispar ar bio produkciju. Kapec neapsteigt Oxfarm?!

skolotājiem ir darbs anglijā vākt šapinjonus, norvēģijā zemenes, ja paveicas- dānijā cūkas
un tie ir cilvēki ar dipolomiem
nav brīnums, ka mēs esam bedrē- ar tik zemu attīstības līmeni
par to gan var pateikties krieviem ar saviem kolhoziem un bezjēdzīgajiem trestiem un izglītība sistēmu, kā arī čang.krievveidīgajai mentalitātei, kura ņēmusi virsroku
bet tas viss ir pārejoši, katra bumba iekārtojas savā zemākajā punktā-bedrē un tad var sākties attīstība

vairākas labas lietas

es tomēr uzskatu, ka bez tehnoloģijām nav nākotenes
un katram pašam jāmeklē, kurā jomā attīstīties, nevis klausīties ko citi iesaka
ja es to būtu darījis, neko nebūtu sasniedzis

un vēl, stabils bizness= zema peļņa, kas būs gatavs riskēt…
bet katram pašam jāizvērtē uz ko viņš iet un arī jānes atbildība par savu izvēli
gaidīt kādu māti barotāju, ķipa sociālistisku valsti, nu tas ir tizli

Īsti nav saprotams, ko esi domājis ar priekšā stāvošo punktu “primitīva, zemo debesu domāšana” un kāda tam saistība ar Strautiņa rakstu…

Primitīva, zemo debesu domāšana (lai piedod citētie, bet tā tas ir) no šiem pašiem komentāriem:

Darbaspēka eksports-vienīgā ātrā iespēja Latvijas ekonomikai uzplaukt.

Latvija, varbūt, varētu eksportēt savu 20 gadus ilgu negatīvu pieredzi valsts pārvaldīsanā

izbeigt visas muļķības ar biodegvielām

mēs neko mainīt nevaram, esam pārāk mazi, un patreiz pastāvošais politkorektums liek “būt atvērtiem” pret visu pasauli

Mums godīgi sakot nekā nav

Manuprāt, mums pašiem sev ir jāatzīstas totālā mazspējā izdarīt kaut ko taustāmu

Mēs no atvērtības nevaram izbēgt, tā ir šodienas realitāte. Bet ar mūsu apziņas un morāles līmeni tas ir nesis sliktus augļus

Latvijā IMO ir tikai 2 resursi. Vecrīgas maukas un koki.

paldies “vvin!”, labas replikas, tai skaitā par P.S. salīdzinājumu ar M.H. Arī man nezkāpēc šķiet, ka M.H. ir nedaudz, khm, pārvērtēts :) Kas man gan patika, bija viņa savā laikā rakstītais, ka jāmeklē, kurās nozarēs mēs esam labi. Viena nozare ir tieši acu priekšā, ļoti strauji attīstījusies pēdējos gados – tas ir mūsu jaunās paaudzes dizains. Ne jau velti tās trakās meitenes (pārsvarā) un puiši uztur un ņemās ar mākslas un mūzikas skolām, ar kurām tik tiešām pilna Latvija – šīs mācību iestādes, plecu pie pleca ar mūzikas skolām, pēdējos 10-15 gadus ir audzinājušas mūsu jauno mākslinieku, mūziķu, dizaineru un arhitektu paaudzi. Tagad mums vajadzētu vēl tikpat labus amatniekus un augsti kvalificētus strādniekus (hei, izglītotie bezdarbnieki!), kvalitatīva, uzticama interneta tirdzniecības sistēma, un mēs ielauzīsimies ar latviešu skaistajām mantām pasaules tirgos.
Vēl viens virziens ir namdaru māksla – palūkojieties, kādas ir ēkas Brīvdabas muzejā; tas viss mums ir “iekšā”, vajadzīga kopšana un diedzēšana. Arī bioloģiskā lauksaimniecība, ja ar to nodarbojas kooperatīvi ar kontrolētu un uzticamu kvalitāti, ar augstvērtīga dizaina iepakojumiem un mārketinga materiāliem, stabilām piegādēm un gudru darba dalīšanu, ir ļoti perspektīva eksporta nozare.
Mēs varam aizvietot lielāko daļu enerģijas importa ar vietējo biomasu. Mēs varam par fondu un CO2 naudu uzlabot savas ēkas un 10 gadu laikā, kad prasība pēc 0 enerģijas ēkām Eiropā kļūs obligāta, būvēt tās ne tikai Latvijā. Mēs varam ražot lieliskus materiālus no kūdras – par to vēl maz kurš Latvijā zin, bet drīz uzzinās. Un vēl, un vēl.

97.

Par skolotājiem tā nav peļama doma… Pamatproblēma ir tāda, ka baru ar idiotiem vienmēr izdevīgāk būs pirkt Indijā… Ir bijuši daudz mēģinājumi taisīt tā saucamās “software factory”, kur vīzija ir, ka mazkvalificēti pilsoņi veiks sistēmu būvēšanu izmantojot “konveijera principu” – bet nu tas neiet cauri… Tā lieta ir pārāk delikāta… Bet nevajag nokārt degunu – ir uzņēmumi, kas sniedz gan ārpakalpojumus, gan veido produktus, kuriem nākotnē tiks pārdotas licences – gan jau pienāks tā diena, kad arī kāds Latvijas uzņēmums nodibinās filiāli Īrijā un veicinās Īrijas eksportu ;) )

ha, un es tikai tagad ievēroju Strautiņa raksta nobeiguma papildinājumu – tātad domājam līdzīgi!

99.

No burāšanas – jahta var iet arī bez vēja ar tā saucamo ” dzelzs spinakeru ” , taču vislabākā sajūta ir tad ,kad izslēgts motors. Pie kam daudzi kļūdās novēlot ceļavēju , jo labākais vējš burāšanai ir no sāniem. Tāpat var iet pret vēju līdz ~ 50 grādiem .
Bet galvenais ko laikam vēlējies pateikt , ka kustībai ir vajadzīgs vējš kā tāds – tiešām labs salīdzinājums runājot par sabiedrības atvērtību un attīstības kopsakarību.

Sorry par “reklāmu”, bet iepriekš te cita starpā tika apspriesta Latvijas izglītības kvalitāte – gribēju padalīties ar iepriekš pieminētu veiksmīgo piemēru – šiet ir grāmata, kurā matemātika (konkrēti par 10. klases vielu) ir parādīta saprotami, pieejami un ar uzskatāmiem praktiskā pielietojuma piemēriem (citas izdevniecības grāmatas gan neesmu lasījis). http://www.lielvards.lv/pub/solutions/mat/mg/Mat_10/

Mūsu valstī uz netradicionālām idejām skatās ar lielām aizdomām, jo “blokmāju vide”, kur dzīvojam ir krietni noklonējusi domāšanu. Piemēram uz idejām par Interneta pārrobežu tirdzniecību LIAA skatās kā uz pilnīgi neadekvātām lietām. Mēs ar ES fondiem atbalstām ražošanu, mītiskas inovācijas utt., bet mazumtirdzniecība – FUI! Diemžēl neviens tā īsti nepadomā, ka lietām aizejot valstī tīrā veidā valsts budžetā tiek “importēts” kaimiņu PVN.

Jautājums zinātājiem:
kur var visvieglāk atrast informāciju par jauniem Latvijā iztrādātiem materiāliem un tehnoloģiskiem risinājumiem?

Ivar – es domāju, mazumtirdzniecība, ja produkti ir labi, bet mārketinga aktivitātes tiek LIAA atbalstītas, ļoti ātri dod peļņu – jo sevišķi interneta tirdzniecības jomā. Latvijā ir spēcīgi interneta tirdzniecības tehnoloģiju uzņēmumi, vienīgi viņi ar mūsu dizaineriem vēl nav pietiekami labi pazīstami un otrādi. Pagaidām katrs cenšas virzīt savu, bet es ceru, ka process būs līdzīgs kondensācijai – agri vai vēlu lāses satecēs kopā. Viens veids, kā to izdarīt ātrāk, ir publiska A/S Latviešu Dizaina Lielveikals. Latvian Design Megastore :)

puika – nezinu, meklēju drumslas, un kaut kas atnāk pats. labs piemērs igauņiem – gan tautas pašapziņas celšanai, gan tehnoloģiju attīstībai:
http://in.ee/en/

Man ari liekas, ka loti daudzas skaistas LV lietas ir nenovertetas, tapec ka nav pazistamas citur. Viens piemers – manuprat, veca multene “Zakisu pirtina” ir pasaules meroga spice.
Bet to diemzel pazistam tikai mes pasi.

Es ari domaju, ka musu muziki un makslinieki varetu nest mums slavu, pozitivu telu un citus labumus, kuri izriet no pozitiva PR. Melo-M ir labi meistari, Garanča. Jau minetais I. Kalnins.

Tiesi sodien klausijos Red Hot Chilly Peppers. Daudzi amerikani pirmo reizi uzzinaja par Lietuvu pateicoties tas gruppas galvai – puslietuvietim Entonijam Kiedim.

>petka
Jā, tā igauņu lapa izskatās labi. Žēl nemāku igauņu valodu, labprāt palasītu.
Pietrūkst .lv vietas kur apmainīties ar idejām un uzzināt par iespējām. Braucot mašīnā ar interesi klausījos radioraidījumu par Latvijas izgudrotāju biedrību, bet mājas lapu tai atrast nevaru.
Tieši pirms Jaunā gada aizvedu draugu uz vienu firmu, kura nodarbojas ar metāla un orgstikla apstrādi. Draugam visu vakaru acis spīdēja no laimes, ka viņa dizaina iespējas ir iespējams arī realizēt :)
Man pašam arī interesē dizaina lietas. Vēl interesantāk būtu kaut ko izprojektēt no moderniem Latvijā radītiem materiāliem. Ir kaut kādas informācijas drumslas, ka tādi tiek izgudroti arī pie mums, bet informācija nedodas tik viegli rokās kā gribētos.

Vispār jau dabīgs ritums ir tāds, ka vispirms saime sevi nodrošina ar visu vajadzīgo, un nu, kas paliek pāri- to var atdot, pārdot,eksportēt. Te nu,mazliet, sanāk juceklis, ar EU kvotām, eksportiem,regulām.. Naivi, bet tā aizvien pārāk nesaprotu, kāpēc EU neļauj saražot to ko EU pilsoņi varētu potenciāli, kamēr turpat blakus miljoni āfrikāņu nomirst badā?Jātur cena,jāstimulē knapais darba tirgus ar svaigiem ,sviestmaizes darbiniekiem, vai kā?Un, vai tas tā kā pricipā ir cilvēcīgi ?

> petka
Primitīva, zemo debesu domāšana (lai piedod citētie, bet tā tas ir) no šiem pašiem komentāriem:
————–
O jā, petka!
Sis ir zinatnisks forums, kur vajag vienkāršu domu ietērpt pēc iespējas sarežgītākos vārdu kruzuļos, lai demostrētu savu “inteligenci”… :)
Jā, un vēl vajadzētu kādu intelektuālo testu pirms lasītājs tiek pielaists pie komentēšanas – lai tie ar zemajām debesīm nevelk pie zemes atsevišķos te sastopamos domu gigantus… :)

108.

Ja Tu būtu ilgāk padzīvojies pa šo portālu , tad arī būtu palasījis piezīmes ,kur ir problēma ar biodegvielu un kapēc tika pieņemts šis likums.
Bet ,ja Tev ir pazīstams kāds pedantisks autobraucējs , kas lieto benzīna mašīnu , tad vari pajautāt kā viņam ir mainījies degvielas patēriņš. Un tā ir tikai daļa no lietas būtības.

betai
tavas ironiskās domas virziens ir pilnīgi pareizs- nav ko dot muļķiem vārdu, kuri, turklāt, par to nenes nekādu atbildību, tas pats pilnā mēra attiecas uz žurnaļugām, kuriem vispār vajadzētu iedot pa degunu- vismaz vienam otram, profilakses pēc- lai būtu respekts pret savu darbu, savādāk
ar totālas neizpratnes brāķi ceļ paniku, lai pievērstu sev uzmanību- un pārējie tik māj ar galvām, žurnaļugas un komentētāji-bezatbildīgi pamuļķi, kuri radījuši jaunu paradigmu:P
kaut gan, nu jau kaut kas sāk mainīties, parādās kaut kādas situācijas izpratnes dzirkstis, kuras ar prieku palasu, kaut vai tepat

Primitīvas domāšanas piemērs – “iedot pa degunu, lai būtu respekts pret savu darbu” – tas ir aptuveni tāpat kā ar varu piespiest sevi mīlēt. Risinājums ir vienkārši neizvēlēties “nekvalitatīvu preci”, kas attiecās uz komentētājiem – tie dod atpakaļejošo saiti un tas ir svarīgi, lai žurnālisti varētu adekvātāk izvērtēt (tie, kuri, protams, to vēlās) savu darbu, pat, ja kādam ar ļoti augstu (nez, cik pamatotu?) pašvērtējumu tas nepatīk.

tas gan smieklīgi. ja Mortens lasa latviski, tad kāpēc kaut kādi jefiņi viņa rakstus komentē angliski?!

beta – nē, ne to es domāju. Es neuzskatu, ka atvērtība Latvijai būtu kaitējusi – drīzāk tās ir bijis par maz. Var būt, ka mēs dažādi izprotam jēdzienu “atvērtība” – arī man nepatika, piemēram, dažu Latvijas banku atvērtība šaubīgas izcelsmes skaidrajai naudai no austrumiem. Nu tā. Vēlreiz lūdzu neapvainoties.

klusais – es nepārzinu visas biodegvielas shēmas – protams, ar izshēmotām subsīdijām var nočakarēt jebkuras nozares konkurētspēju un jēgu. Par degvielas patēriņu man ir cita pieredze – divus gadus nobraucu ar tīru biodīzeli, pēdējo bāku ielēju pagājušvasar. Patēriņš tāds pats, jauda nekrīt. Tad izbeidzās – cik saprotu, vispirms beidzās subsīdijas, pēc tam sāka jaukt 5%. Pašu ražotai degvielai ir jēga, tikai jādomā, kā to darīt, lai visiem būtu labums.
Par bioetanolu nezinu, bet zviedri brauc un nesūdzas. Acīmredzot, ir problēmas atrisinājuši.

vvin! 109., manuprāt, tā parupji un drusku agresīvi pateica kaut ko no Strautiņa iepriekšējā raksta:

“Pašlaik liela daļa žurnālistu un citu sabiedriskās domas veidotāju galvenokārt velta enerģiju tam, lai pierādītu sev un sabiedrībai, ka izkļūt no krīzes nav iespējams, vai, pat ja būtu iespējams, valdība dara visu iespējamo, lai to nepieļautu. Vibrējot līdzi sabiedrības dvēseles stīgu melanholiski grūtsirdīgajai melodijai, ir iespējams iegūt lētu popularitāti, taču tā ir bezatbildība un neprofesionālisms. Pats kā bijušais žurnālists labi apzinos, ka ir grūti pretoties kolektīvām iracionālisma izpausmēm, atceros, ar kādu „sapratni” tika uztverti brīdinājumi no Dienas komentāru slejas 2006.gadā, ka ģimenes, kas pērk nekustamo īpašumu par tā brīža cenām, riskē aprakt savu nākotni zem šī pirkuma nastas. Peldēt pret straumi ir grūti, bet tas ir jādara.

Arī ārvalstu mediju ziņas par Latviju lielā mērā veido mūsu avīžu saturs, bet šeit atbraukušie par valsts nākotni spriež pēc mūsu stājas un attieksmes.”

Patīkamāk, protams, ir lasīt to, ko korekti raksta Strautiņš.

114.

Tā tēma ir jau daudz apmuļļāta . Nevelos sākt par jaunu. Biodīzeli patreiz reāli vēl nejauc, jo izmanto situāciju ,ka var braukt ar tīru ziemas dīzeli nejaucot , pavasarī tikai sāks jaukt. Bet par tīro biodizeļa izmantošanu ir reāli piemēri ( piemēram Daugavpils autobusu parks ) , kas pirms vairakiem gadiem pamēģināja pariet uz tīru biodīzeli , bet viņi ātri izbeidza eksperimentu , jo patēriņš , jauda un citas tehniskas problēmas to lika darīt .
Bioetanols jau tiek reāli jaukts – tur arī ir problēmas – pirmkārt tas ir gaistošāks ar benzīnu – līdz ar lielāki zudumi , var rasties problēmas ,ja reakcija ar kondensātu , patēriņš u.t.t. neizplūdīšu sīkumos. Es vēl vecajā gadā runāju ar NipponAuto – viņiem diviem garantijas autiņiem esot degvielas sistēmas problēmas , kam pamatā varētu būt tieši jauktā degviela.

Strautiņam var piekrist, ka īstā atbilde nākotnes ekonomikai ir kaut kur pa vidam, vai pareizāk sakot – ietver abas lietas – gan materiālo/smago lietu, gan nemateriālo lietu ražošanu un eksportu.

Kas apgrūtina pareizās izvēles izdarīšanu? Manuprāt tas, ka situācija – konjunktūra pasaules tirgos nepārtraukti mainās, turklāt mūsdienās šis process notiek daudz straujāk, nekā teiksim 1890. vai 1930. vai 1951.gadā Šobrīd kāda prece dažus gadus ir ejoša un pelnoša, tad pēkšņi viss mainās un ar to vairs nekādu naudu nevar nopelnīt. Kas notiek? Tas motivē cilvēkus raust naudu īstermiņā – ar īstermiņa projektiem. Un tas savukārt nedod nekādu stabilitāti.

Latvijai (bet arī jebkurai citai nācijai) kritisks jautājums ir arī tas, cik darba vietas katra nozare var ģenerēt. Un no tā, cik daudz darba vietas pastāvēs, būs atkarīgs, kā pastāvēs mūsu nācija, valsts utt utt, un cik vispār būs latviešu zem šīs saules. Nav darba vietu – nav ģimeņu, nav bērnu un tā tālāk.
Problēma ir tur, ka arī tās nozares, kas ienes ievērojamu naudu IKP – tranzīts, pasažieru pārvadājumi, kokmateriālu eksports – nodarbina ne pārāk lielu skaitu cilvēku. Un te tev ir paradokss – viena daļa uzņēmēju teiks, ka situācija ir baigi cool, nauda nāk, bet tajā pat laikā tu redzi, ka bezdarbs valstī saglabājas augsts.

Domāju, ka ilgtermiņā lauksaimniecībai vajadzētu būt perspektīvai. Internets ir pilns ar šausminošām prognozēm par neražām ASV (bija piesauktas sojas pupiņas), pārtikas trūkumu Indijā un citviet Āzijā. Un tajā pat laikā Latvijā lauksaimniecība bez maz vai nīkst ārā, cilvēki pamet laukus, lauki aizaug utt utt. Tajā visā ir kaut kāda perversa neloģika. Varbūt tādēļ, ka visa ES lauksaimniecības politika ir viens perverss kartelis, kas līdz šim būvēts, lai apkalpotu vecās Eiropas – pirmām kārtām jau Francijas, zemnieku lobētās intereses. Un līdz ar to lauksaimniecības kapacitāte netiek produktīvi izmantota.

Latvija ir unikāla arī ar to ka tai ir ļoti zems iedzīvotāju blīvums – apmēram 36 cilv/km2. Tas nozīmē ka mums ir liels potenciāls ne tikai lauksaimniecības produkscijas ražošanai, bet arī biomasas, enerģētiskās koksnes, siltumizolācijas no celulozes ražošanai. Tas savukārt nozīmē, ka Latvijai ir jāattīstās ne tikai eksporta produkcijas ražošanai, bet arī importu aizstājošo produktu ražošanai. Jāaizstāj gāzes imports, jāuzbūvē celulozes rūpnīca, jāattīsta situmizolācijas ražošana par izejvielu izmantojot makulatūru, jāuzbūvē energoefektīvo spuldžu rūpnīca, jāuzbūvē saules bateriju ražotne…jāatjauno cukurfabrikas, jāatjauno stikla rūpniecība, Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca…:)) Jāatjauno viss tas, ko mums ir gādīgi palīdzējuši likvidēt…:))

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Pretī darbīgām vecumdienām (230)
Pēteris Strautiņš

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Eiro ieviešana un Hiperracionālais investors (11)
Pēteris Strautiņš

Nemēdzu ielaidies diskusijās ar lasītājiem, kas komentē manus rakstus internetā, taču cilvēks vārdā Art pie mana iepriekšējā raksta „Nav tik traki” pievienoja tiešām vērtīgu komentāru, [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Nav tik traki (21)
Pēteris Strautiņš

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens ir ļoti daudz darījis, lai sabiedriskā diskusija par ekonomisko politiku Latvijā kļūtu inteliģentāka un informētāka. Viņš bija viens no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books