Brīvprātīgais nodoklis (287)
Autors: Nellija Ločmele
Publicēts: 2010. gada 4. janvāris 00:04
Atslēgvārdi: , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Novēlu jums jaunajā gadā nomaksāt visus nodokļus, premjers sacīja tautai pusnaktī pirms gadu mijas. Vai arī jau iepriekš pateicās. Varbūt lūdza vai laikam drīzāk atvainojās – ja būtu vairāk maksātāju, likmes atkal varētu nolaist. Jebkurā gadījumā apburošs bija premjera pretrunīgums, gan mudinot kritiski nepaļauties politiskajiem brīnumu solītājiem, gan tautas morāli ieceļot par galveno garantu valsts maksātspējai, kura piediegta paaugstināto nodokļu prognozēm.

Jaunais gads nesīs vilšanos par nesasniegtajiem nodokļu ieņēmumu plāniem, ar dienesta auto nodokli priekšgalā. Un tā būtu laba ziņa, ja tik tiešām beidzot liktu nopietni pārvērtēt nodokļu politiku un pārtraukt izmisīgi konvulsīvās izmaiņas, kuras dod rezultātu ekseļa prognozēs, nevis reālajā dzīvē.

Nodokļu maksājumi un valsts pārvaldes pakalpojumi ir vienādojums. Jo efektīvāka pārvalde, jo kvalitatīvāki tās sniegtie pakalpojumi, kuru apmaksāšanā iedzīvotāji ir tik lojāli, cik taisnīga un ilgtspējīga ir šī sistēma.

Mūsu gadījumā kļūdas ir katrā šā vienādojuma daļā, un to labošana nebūs sekmīga, ja turpināsies līdzšinējā garā, lavierējot starp partiju saimnieku interesēm un birokrātijas dūksnāju, pēdējā brīdī dzemdinot kļūdainas fiksās idejas. Latvija ar savu neapskaužamo pieredzi ir sagādājusi pietiekami daudz mācību stundu tuviem un tāliem vērotājiem, būsim jau nopelnījuši iespēju izmantot citu valstu sekmes vai nu kā bezmaksas iedvesmas avotu, vai apmaksātas ekspertu konsultācijas, ja pašu mājās trūkst kompetences.

Vērtīga pieredze ir tepat kaimiņos. Un ne tikai Igaunijā. Ierosmei viens piemērs no Lietuvas, kur jau vairākus gadus sekmīgi darbojas sistēma, kas iedzīvotājus personiskāk iesaista publisko labumu finansēšanā un vienlaikus stimulē pilsonisko sabiedrību.

Runa ir par tā saukto 2% likumu jeb normu, kas ļauj katram nodokļu maksātājam pašam brīvprātīgi ik gadu izvēlēties, kādai vienai vai vairākām nevalstiskajām organizācijām vai publisko pakalpojumu sniedzējiem atvēlēt līdz 2% no sava 15% ienākumu nodokļa apjoma. Lāpot krīzes iecirsto budžeta caurumu, Lietuvas valdība pērn dzīrās šos procentus ņemt atkal savās rokās, tomēr ieklausījās sabiedrības protestos un atstāja spēkā līdzšinējo kārtību.

Sešu gadu laikā, kopš sistēma Lietuvā ieviesta, aug šādi ziedotās naudas apjoms – no 36,8 miljoniem litu 2004.gadā līdz 72,5 miljoniem litu (14,8 miljoni latu) 2008.gadā, par kuru ir pieejami jaunākie dati.

Protams, iemaksātās summas ir kāpušas līdz ar algām, tomēr galvenais iemesls ir tas, ka arvien vairāk lietuviešu izmanto šo iespēju pašiem personīgi izlemt, kādam mērķim tiek izmantota vismaz daļa no viņu nodokļiem. Pirmajā gadā sistēmā iesaistījās 377 tūkstoši cilvēku, bet pēdējā jau 541 tūkstotis jeb katrs trešais no visiem nodarbinātajiem. Saprotams, ka aug arī to organizāciju skaits, kas saņem iezīmēto nodokļu naudu – tas kopš 2004.gada ir dubultojies, pārsniedzot jau 15 tūkstošus.

Ko šī sistēma dod? Noteikti – personisku atbildību gan no maksātāju, gan naudas saņēmēju puses. Šis piemērs praktiski atgādina, ka nodokļu maksātāji uztur valsti, ka nav „bezmaksas” veselības aprūpes vai izglītības, bet gan klientu apmaksāti pakalpojumi, kuriem jābūt vajadzīgiem un jēdzīgiem.

Vēl viens ieguvums – organizācijas, kas var pretendēt uz šo nodokļu maksājumu, cenšas piesaistīt sev uzmanību, skaidrāk un pārliecinošāk parādot finansējuma saistību ar sniegto rezultātu, kas ir konkrēts labums sabiedrībai vai kādām tās grupām. Konkurence liek būt radošiem, dibināt ciešākus kontaktus ar vietējām kopienām, skaidrāk formulēt savas vajadzības un mērķus.

Gan sistēmu veidojot, gan arī vēlākos gados Lietuvā uzvirmojušas debates par to, kādām organizācijām jābūt nodokļa saņēmēju skaitā – vai tikai nevalstiskajām organizācijām, kuru atbalstam šis mehānisms bija sākotnēji iecerēts, vai tomēr arī citiem publisko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, skolām, bērnudārziem, slimnīcām, kas jau tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Ja mērķis ir veicināt pēc iespējas plašāku iesaistīšanos šajā ziedojumu sistēmā, tad pēdējais variants noteikti ir sekmīgāks, jo nevalstisko organizāciju centieni vien piesaistītu mazāku iedzīvotāju loku.

Lietuvas sistēmā ir arī trūkumi, kurus mēs varētu izlabot, šādu kārtību iedibinot Latvijā. Piemēram, būtu jānosaka organizāciju pienākums atskaitīties par naudas izlietojumu un arī valsts pienākums sniegt detalizētāku informāciju par to, kam un cik lieli līdzekļi ir ziedoti, jo šobrīd Lietuvā naudas caurskatāmība ir atstāta tikai organizāciju labās gribas ziņā, savukārt no valsts puses statistika ir skopa un formāla.

Risinot nodokļu un publisko pakalpojumu vienādojumu Latvijā, ir svarīgi izlabot tā kļūdas un radīt nodokļu sistēmu, kas ir sociāli taisnīga, veicina vērtību vairojošu ekonomikas izaugsmi un ir viegli administrējama. Taču cilvēku uzņēmības garam un personīgai atbildībai veselīgi būtu samazināt naudas proporciju, kura pārdalē iesaistās valsts. Tiesības katram pašam izlemt, kādam sabiedriskam mērķim atvēlēt daļu no saviem nodokļiem, būtu solis šajā virzienā, un tas noteikti stiprinātu vēlmi maksāt nodokļus vairāk, nekā morāles piesaukšana Jaungada naktī.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(57 balsotāji )
Komentāri

>klusais
Vai neesi iekšā Real Sound lab kompānijā?

282.

Jā, ja nauda ir galvenais šajā dzīvē. Tas jau ir filozofisks jautājums.

Manuprāt , galvenais ir labklājības un statusa, cieņas nepārtraukts ilgtermiņa pieaugums, un ar to nevajag sasteigt, un to visu , it īpaši statusu un cieņu ārzemēs iegūt nevar.

Toties tur var iegūt kapitālu un pieredzi.

283.

Es to pasākumu pametu , jo darbs tiešām ir smags . Pievērsos vēlāk tīrai komercijai , bet principā pazīstu tur lielāko daļu – uz Diskonakti biļetes neesmu pircis .
Starp citu ļoti daudz paziņu no sabiedrības aktīvās daļas tieši caur šiem pasākumiem.

284.

Zini kas manuprāt viņiem ir visnepatīkamākais – apzināties ,ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts.
Man pašam apstākļu sakritības dēļ ir iznācis piedalīties ( protams no malas skatoties, kaut gan otrajā reizē es veicu arī palīgdarbus) divās operācijās ,kur bija jāglābj pacienti ,kam bija krimināla rakstura vainas , kuras novēršanai bija jāver vaļā krūšu kurvis un jālāpa tiešā nozīmē asinsvadi un sirds – iespaidīgi apskatīties to mediķu kolektīva pašatdevi , lai atgrieztu cilvēkam dzīvību . Pie tam skumji apzināties ko par to pretī dod valsts.

285.

Nu labi. Tur es piekrītu. Darbs vidējam ārstam ir atbildīgāks nekā partijas šmucfunckcionāram, bet atalgojums zemāks.

Un principā tā ir VM vaina ka šīs privātās piepelnīšanās sistēmas nav sakārtotas.

Lai gan, esmu daudz kontaktējies ar valsts sistēmas mediķiem Francijā, augstākās klases, ar atdevi kādu šeit netiku manījis, un kvalitāti- un viņiem nebija NEKĀDU pretenziju uz finansu ekstrām-viņi vienkārši darīja savu darbu labi, un par to viņus cilvēki cienīja. Cest la vie.

Izskatījās, ka materiālā ziņā viņi ne tuvu nestāv mūsu ķirurgiem dakteriem ar 2 mājām, Range Rover utt. Bet strādā IZCILI, un ir pieticīgi.

286.

Jau gadu katru menesi ar draugiem braucam iepirkt pārtiku Poljā no brīnamies kādēļ poļi var piemērot vietējai pārtikai 3 un 7% PVN, bet importam 22%. Kādēļ mūsu ” Valdība” to nevar. Lūk konkrēts piemērs kā attīstīt vietējo ražošanu. Cik daudz gada laikā nodokļos nenomaksajam mēs un tadi kā mēs.

287.

Nu tam čomam nebija divas mājas un Range Rover. Tikko pie manis darbā bija iečāpojis arī viens viņa pacients ,kam pagajušogad nomainīja kaudzi asinsvadu – pirms tam bij grūtības 3 stāvā uzkāpt, tagad ar laivu airē copēt , teica tikai pa stingru krūšu kurvi savilkuši.
Viss ir relatīvs.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Migla un cerība (252)
Nellija Ločmele

Ja vien iespējams sarūgtinājums pēc nāves, Tomasa Džefersona vilšanās būtu dziļa. ASV Neatkarības deklarācijas autora slaveno izvēli – labāk avīzes bez valdības, nekā valdība bez [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Lavīna un sniegpārsliņas (210)
Nellija Ločmele

Lavīnā neviena pārsliņa nejūtas atbildīga. Iedomājos par šo teicienu treknas sniega putras klātajā atceļā no jaunā tautas attīstības pārskata atvēršanas pasākuma. Pārskats tieši par to [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Tuvredzīgā taupība (93)
Nellija Ločmele

Protams, ka partijas arī Latvijā ir jāfinansē no valsts budžeta. Taču aptaukošanās upuris pie labākas veselības netiek, ja diētisko jogurtu uzdzer pa virsu speķamaizēm. Tā [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Valsts kā jautājums (62)
Nellija Ločmele

„Jā” ir ļoti stiprs vārds. Atbildība, atbalsts, uzticēšanās, iespēja. Vārds, kas rada. Apgūstiet prasmi pateikt „nē”, rekomendē laika plānošanas eksperti un psihologi, bet ir taču nepieciešams vispirms [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Priekā! Uz vadoņa veselību (88)
Nellija Ločmele

Neprātīgā  „gāzi grīdā” taktika, kas radījusi valsts dzīvotspējai bīstamas ekonomiskās krīzes komplikācijas, nu tiek piedāvāta kā zāles arī politikas mazspējas ārstēšanai.  Moka paģiras? Dzeriet vēl, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books