2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2010. gada 6. janvāris 14:35
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu pamats – kā izdzīvot? Tas skar arī lielu pensionāru daļu (kuriem piedevām jāklausās nejēdzīgie, cilvēka cieņu aizskarošie valdības locekļu spriedelējumi par „sociālā budžeta nepanesamo nastu”). Bezdarbniekiem un pensionāriem, protams, grūtāk ieraudzīt valstisko problēmu gūzmu, kas smacē mūs visus un arī radījusi pašreizējo situāciju. Tomēr neizbēgami visiem Latvijas pilsoņiem, arī bezdarbniekiem un pensionāriem, oktobrī būs jāatbild uz jautājumu par valsti un tās nākotni. Vēlēšanas! Vai turpmākajos gados vēlamies valstiski un ekonomiski joprojām degradēties, vai arī atgūt pašcieņu un minimālu labklājību? Tas neizbēgami būs vēlēšanu centrālais jautājums, par kuru jāparunā mazliet sīkāk.

Viens no pašreizējās Saeimas deputātiem TV teica, ka turpmākos gadus veltīšot tam, lai pētītu, kādēļ parlamentārā demokrātija nav darbojusies pirmās republikas laikā un it īpaši pēc neatkarības atgūšanas. Jautājums patiešām svarīgs. Bez vēsturiskām studijām nevar spriest par pirmās republikas situāciju, bet pēdējie divi gadu desmiti gan risinājušies tepat mūsu acu priekšā, un te atbilde nebūt nav meklējama sarežģītos pētījumos – tā ir gluži acīmredzama. Galvenā nelaime ir tā, ka Latvijā nav darbojušies parlamentārās demokrātijas principi to kopumā, bet gan tikai atsevišķi tās elementi, ar kuriem nežēlīgi manipulēts šauru grupējumu interesēs.

Sāksim ar Satversmes 2. pantu: „Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.” Neviens to vārdos nav noliedzis, bet darbos?  Satversmes 2., 3., 4.nodaļā precīzi aprakstīti varas realizēšanas mehānismi, kuru vidū izšķirošā loma paredzēta Saeimai. Un Saeima savus lēmumus pieņem ar partiju sarakstos ievēlēto deputātu balsu vairākumu. Tik tālu viss skaisti! Bet Latvijas apstākļos ar to pašu sākas vesela pretrunu virkne. Visas pēc neatkarības atgūšanas dibinātās partijas ir vai nu kļuvušas (LSDP, TB/LNNK) par sīkpartijām, vai arī jau dibināšanas momentā iecerētas kā šauru grupējumu interešu aizstāves (sākotnēji LC un TP ļāva cerēt uz ko vairāk, bet visi mēs redzējām, cik ātri „zēni” iemācījās izmantot partiju sistēmu savā labā). Partiju iekšpusē iedibinājās cieša hierarhijas vertikāle, kura ar visdažādākajiem līdzekļiem kontrolē visus biedrus un sevišķi tos, kuri sēd Saeimā. Katra novirze no „ģenerāllīnijas” tiek sodīta, kaut vai ar izslēgšanu. Protams, ka visvērtīgākie ir tie, kuri klausa un daudz neprāto, bet balso, kā liek – tiem maizīte un sviestiņš nodrošināti! Par radošu viedokļu ģenerēšanu un apmaiņu šādos apstākļos nemaz nav ko runāt, un Saeima neizbēgami pārvēršas par balsošanas mašīnu, kura apstiprina partijas vai partiju bosu dotos uzstādījumus. Līdz ar to varu valstī uzurpē šaura ļaužu grupa, jo visu partiju skaitliskais sastāvs kopumā nesasniedz pat 1% no balsstiesīgajiem. Kā šādos apstākļos reaģē Saeimā zināmu vietu skaitu „veiksmīgi” ieguvušas partijas vadītājs, redzējām 2006.gadā, kad Kalvītis aizgūdamies priecājās par „referendumu, kurš nu mums devis mandātu uz četriem gadiem”. Un tūdaļ sākās attiecīgās darbības savu interešu nostiprināšanā, bet tos, kuri mēģināja atgādināt par Satversmes 2.pantu, nosauca – nu, visi jau zinām, kā.

Grūti iedomāties, ka Satversmes tēvi tautas suverēnās varas izpausmes būtu iecerējuši tikai kā piedalīšanos vēlēšanās reizi četros gados. Tomēr Satversmē, piemēram, par dažādu nevalstisku organizāciju lomu tautas gribas izpausmēs nav ne vārda. Tādēļ varinieki skaļi sit pie krūtīm un pilnā balsī sauc sevi par tautas interešu „leģitīmajiem” pārstāvjiem pat tad, kad tiek pieņemti acīmredzami aplami, prettautiski lēmumi. Jo Satversmē, redziet, nekādas starpvēlēšanu izpausmes tautas gribai nav paredzētas!

Tikai tagad un ļoti kuslā kārtā tiek veidots t.s. dialogs ar sociālajiem partneriem – darba devēju organizācijām un arodbiedrībām, iedzīvotāju interešu apvienībām. Tāds gan jau sen ir obligāts visās tajās valstīs, kur parlamentārā demokrātija darbojas sekmīgi, jo pastāvīgs dialogs starp nozīmīgākajām sabiedrības grupām – arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valdību – ir svarīgākais komunikācijas un līdzsvara elements normālas parlamentārās demokrātijas sistēmā. Latvijā šis elements praktiski nav darbojies, ļaujot mazo grupiņu – t.s. partiju – korporatīvajām interesēm dominēt pār valsts interesēm. Domāju, ka joprojām pārāk lielu vērību veltām mūsu sīkpartijām, to sīkajām intrigām un problēmām. Latvijā partijas savas nu jau tradicionāli slēgtās struktūras un bezprincipialitātes dēļ tuvākajā laikā nekļūs daudzskaitlīgas un tādējādi nacionāli ietekmīgas. Tādēļ jāpanāk, lai to korporatīvās ambīcijas tiktu ierobežotas un pakļautas sabiedrības interesēm. Ceru, ka to apzinās pašreizējie t.s. sociālā dialoga ārpusvaldības pārstāvji: viņu misija šimbrīžam ir izcili svarīga – neatgriezeniski nostiprināt pilnvērtīgas parlamentārās demokrātijas līdzsvara principu ieviešanu varas struktūru funkcijās un sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā.

Vēl viens no ārkārtīgi svarīgiem parlamentārās demokrātijas elementiem ir neatkarīga un efektīva tiesu sistēma. Par to, ka tāda Latvijā nedarbojas, liecina daudzās afēras ar lieliem valsts līdzekļu zudumiem, kuras tā arī nav izmeklētas vai arī nav nonākušas līdz tiesai (pati pēdējā – liktenīgā afēra ar Parex, par kuru mēs visi vēl ilgi maksāsim, un no kuras tumšajām dzīlēm noslēpuma plīvuru nav spējis noņemt pat pašpasludinātais atklātības un godīguma čempions JL!). Rezultātā cilvēki jūtas aizvainoti un – galvenais – neaizsargāti. Varbūt varai tas ir izdevīgi? Lai kā arī būtu, šī demokrātijas elementa trūkums turklāt ļoti negatīvi iedarbojas uz ārzemju investoriem. Par to esmu pārliecinājies ilggadīgi – ārzemju biznesa vidē valda pārliecība, ka juridiskā kārtā strīdīgus jautājumus Latvijā lielākoties nav iespējams atrisināt. Pie tā vistiešākā kārtā vainojami tie deputāti, kuri ilggadīgi bezdarbībā klusējuši, acīmredzot savu partiju bosu darījumu interesēs: divdesmit gados nespēt sakārtot tiesu sistēmu – tas vispirms ir jāgrib un tad arī jāprot! Kamēr tiesu sistēma Latvijā nedarbosies normāli, nav ko runāt par īstu demokrātisko līdzsvaru valsts un sabiedrības funkcionēšanā. Te varbūt ir vietā atgādināt par trīs demokrātiskas valsts pamatelementiem: likumdevējvaru, izpildvaru, tiesu varu. Defekti vienā no elementiem neizbēgami izšūpo visu valsts celtni.

Nu, un ko tagad? Uz horizonta jau māj trīs lielo „glābēju” figūras: kalpojiet man, nē – man, vai vēl labāk – man! Kalposim? Dzīvosim šķietamā parlamentārajā demokrātijā bez sociālā dialoga un taisnas tiesas, bet ar „pašu zēnu” uzurpētu izpildvaru, vai arī izvēlēsimies īstu, kur cilvēka radošajam potenciālam ir daudz lielākas iespējas? Ņemot vērā sastrādāto, lielākajam vairākumam no pašreizējiem Saeimas deputātiem un viņu partijām nav nekādu morālu tiesību turpināt strādāt nākamā sasaukuma parlamentā. Bet, ja mēs pie vēlēšanu urnām izspēlēsim vēlreiz tos pašus vecos domino kauliņus, spēles nobeigumā neizbēgami nonāksim jau pazīstamajā kombinācijā: ar nabadzību kaudamies kalposim valdošās grupas interesēm, bet ne savai valstij, savai labklājībai. Šī izvēle ir 2010.gada pats būtiskākais jautājums.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(18 balsotāji )
Komentāri

Skaitļi http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/laiks-tautai/skaitli

Kas liecina, ka no šīs blices glābēju nav.

Ceļš un Latvijas labklājību pastāv tikai teoretiski. Jo latvieši nevar un negrib mācīties, domāt ar galvu. Viņiem vajaga desas luņķi tūlīt un tagad. Tie, kas to pasolīs, būs uzvarētāji. Cik vienkārši – Šlosers pasolīja balodi gaisā – tūstošiem darba vietu un sazin vēl ko, uztaisija cirku sporta arena un tagad kaļ plānu – iegādies visjaunāko merdedesu vai bentliju. Lai iebrauktu prezidenta pilī. Šmurgulis, naudas mijējs, apčakarē, acis napamirkšķinādāms, veselu tautu. Uzrīdot savus zābaku laizītājus, tiem, kuri domā, ka pārredzamā laikā tomēr var ko labot.

>Zigurds Mežavilks:”Šmurgulis, naudas mijējs, apčakarē, acis napamirkšķinādāms, veselu tautu. Uzrīdot savus zābaku laizītājus, tiem, kuri domā, ka pārredzamā laikā tomēr var ko labot.” – LŪK, kā domā un reaģē cilvēks, kas lielāko (aktīvāko) sava mūža daļu nodzīvojis padomju sistēmā. NESPĒJ UN NEVARĒS tādi cilvēki pieņemt jauno kapitālistisko (vai kā viņu tur sauc )sistēmu. To pašu – kuru savām galvām/rokām uzcēluši. 2-u pēckara latviešu paaudžu traģēdija……

Visi ir ļoti aizņemti ar sevi, savas kaut cik labklājības veidošanu, daļa arī ar izdzīvošanu. Nav laika ieskatīties vairāk kā vienā avīzē vai izlasīt partiju programmas un padomāt, kā īsti šie bezgala jauki no plakātiem smaidošie domā izpildīt savu sasolīto. Un, vai vispār domā to darīt. Jo tieši šis “Kā?”, atbildēts vai neatbildēts, ir tas, kas noteiks viņu rīcību pēc ievēlēšanas. Pāris reizes ir gadījies būt pasākumos ar pašvaldības deputātu kandidātiem un, patiešām apbrīnojumi, cik ļoti viņu smaidīgums, ar kādu tika dalīti solījumi, nozuda, kad sāku jautāt, kā viņi to domā dabūt gatavu. Un cik ļoti viņi sapiktojās, kad sāku apgalvot, ka nauda spēj nozust nezin kur, bet noteikti nerodas no nekā. Iespējams tāpēc tie, kas kandidē uz Saeimu, nemaz tā neraujas tikties ar saviem vēlētājiem. Jā, kādu šovu uzrīkot, TV kastē pagozēties vai kādu blogu uzrakstīt, to var, bet riskēt publikas priekšā dabūt kādu tiešu jautājumu starp acīm- tam dūšas nepietiek. ā, pareizi, var kā Šlesers- malt tik savu neatkarīgi no tā, kas ir jautāts. Tipa, jūs par pastu, bet es par lidostu, jūs par dzelzceļu, es par lidostu, un tā līdz apnikumam.

ES:”(..) ā, pareizi, var kā Šlesers-..” – TE nu, ES, smagi kļūdās – par zemu novērtē Šlesera spējas. Starp citu, Šlesers tā neatnāca un uz ‘hop’ augstajā amatā neiesēdās. SMAGI strādāja Šlesers n-tos gadus – un turpina strādāt tās SISTĒMAS ietvaros, kura reāli eksistē (tāpat kā smagi strādāja kāds E.Berklavs un n-tie latvieši padomju sistēmas ietvaros). 2010.g.4. maijā stāvot krastmalā vai pie Brīvības pieminekļa dziedot ‘..ne viss slinkojot un pūstot…” – padomā par SISTĒMU, kuru uzturi – bet, kas ne visiem ļauj būt par veiksminiekiem. Padomā par SISTĒMU (ja apjēgsi tās pamatu pamatus – varēsi rāpties augšup veiksmīgāk).

Tāpēc kā izeja no situācijas tiek piedāvāts ”vadonis” – Laimes lācis, kurš atradīs nesāpīgu izeju un visu ‘’sakārtos”

Manuprāt autors nevilšus seko Ulmaņa režīma propagandas maldos, ka Latvijas demokrātija starpkaru posmā nav darbojusies. Taisnība, ka tai bija savi trūkumi tomēr viennozīmīgi nevar apgalvot, ka bija tik traki. Alans Palmers grāmatā “Baltijas jūras valstu un tautu vēsture” norāda -
“Ir viegli šos eksperimentālos gadus izsmiet kā “Baltijas ballīti” – spēli “viens krēsls par maz” attiecībā uz ministru amatiem. Tomēr tika panākts daudz kas vērtīgs. Latvijas parlamentārieši no 1920. līdz 1930.gadu sākumam izveidoja vidēji 204 likumus gadā, viņu kaimiņi daudz neatpalika. Latvija ieguva cieņu ar savām sociālajām programmām un – līdzīgi Igaunijai – saņēma labvēlīgus ziņojumus no Starptautiskās strādnieku organizācijas saistībā ar progresīviem noteikumiem darbam rūpnīcās: nedrīkstēja nodarbināt bērnus, pamatā bija astoņu stundu darba diena, tika sniegtas labas iespējas iegūt tālāku izglītību, Liberāļi un sociāldemokrāti jaunpienācējas no Baltijas optimistiski sveica kā “demokrātijas paraugus”.”
Tālāk grāmatā autors norāda arī uz pārsteidzošajiem ekonomiskajiem panākumiem šai pašā laikā. Mūsdienās ir jāsaprot, ka visus vēlākos laikus, dažādu iemeslu dēļ, šo laiku apzināti noniecināja gan Ulmanis – lai attaisnotu savu apvērsumu un solījumu nepildīšanu par Satversmes labošanu, kā arī vēlāk komunistu okupācijas režīms. Tautas kolektīvajā atmiņa visspilgtāk iegūlušies tādas filmā kā “Pie bagātās kundzes” un citi. Vēl jāatceras, ka demokrātijas sagraušanas posms sakrīt ar pasaules lielo depresiju, bet atgūšanās sakrīt ar Ulmaņa režīma laiku, kad viņš nekavējoties to pierakstīja savam Vadoņa viedumam.
Apskatot šo laiku musm vajadzētu būt uzmanīgākiem nekā šī raksta autoram, kurš vienkāršoti atkārto deputāta teikto “parlamentārā demokrātija nav darbojusies pirmās republikas laikā.”
Jā, tā bija tālu no pilnības, bet ir jāatmet arī ideoloģiskie mītoloģijas uzslāņojumi, kas pasludina, ka bija partiju ķildošanās un bezgalīgs haoss un nabadzība. Tas bija veiksmīgs valsts izveidošanas un ekonomikas atjaunošanas posms, kurā parlaments spēja ražīgi strādāt, kā uz to norāda objektīvs pētnieks no malas. Mums nav pamata kārtējo reizi lieki bārstīt pelnus uz galvas.

MB:”Apskatot šo laiku musm vajadzētu būt uzmanīgākiem nekā šī raksta autoram,…” – VAJADZĒTU, īpaši jau baudot 4. maija republikas sistēmas labumus (demokrātiju&tirgus ekonomiku).
Starp citu, atgādinājumam ‘MB’ u.c. vārda ‘demokrātija’ cilātājiem – 1934.g.16.maijā nebija daudz tādu demokrātu, kas vēlētos aizstāvēt to ‘demokrātiju’ (salīdzini kaut vai ar Spāniju, kur kādam Franko nācās krietni ‘pasvīst’). Man tādas pārdomas pēc S.Vieses romāna ‘Mūžīgie spārni’ izlasīšanas – sevišķi interesanta tā daļa, kur aprakstīts par Aspazijas un soc-demokrātiem. Akurāt’ mūsdienīga ir Aspazijas atbildes tiem soc-demokrātiem.

Labi ka aizskārāt Spāniju kas bija principā pirmais demokrātiskais tautas varas veidojums.Tur vienkaršie cilvēki spēja vienoties un tikt parstāvētiem tā teikt valdošo šķiru ballītē.Kas atiecas uz Latviju tad jau viss tajos 30.-tajos tik rožaini jau nebija jo es personīgi pazīstu cilvēku kurš tajos laikos kā bērns tika atdots bagāto ģimenē kā kalpone.Viņai gāja garām tāda lieta ka pilnvērtīga izglītība jo bija jāceļas naktīs un jāauklē saimnieces zīdainis,jamazgā trauki,jātaisa ēst utt.Cik vēl nav dzirdets par ganiem un citu bērnu darbu un no tā varam secināt ka bērnu tiesības netika ievērotas.

>VOLX:”Labi ka aizskārāt Spāniju …” – IR jau vēl Čīle 1973.g., – kā negatīvs piemērs, kad no patiesi labajām vēlme izveidot kādu labāku sistēmu, galarezultāts bija visai ne-pozitīvs. Bet vai tad cilvēce no savām kļūdām ko mācās ? – perestroika un pēdējie 20-it gadi Latvijā, notikumi, kas norisinājās un atklāti norisinās visu acu priekšā, izrādās nebūt vai viegli izskaidrojami.

“Starp citu, atgādinājumam ‘MB’ u.c. vārda ‘demokrātija’ cilātājiem – 1934.g.16.maijā nebija daudz tādu demokrātu, kas vēlētos aizstāvēt to ‘demokrātiju”
—————————-
Vai biji klāt un pats redzēji? Bija policejisks, militārs valsts apvērsums vienas nakts laikā, kur katrs demokrātijas aizstāvis varēja pāris mēnešu pamazgāt grīdas Centrālcietumā, kā tas gadījās cienījamiem Saeimas pārstāvjiem. Pāris veči sanāca kopā, izlēma un izdarīja. Iedomājas, ka ir gudrāki par pārējiem, apsolīja uzlabot Satversmi un viss. Katru kurš iedomājas runāt pretī iebāza cietumā uz kara stāvokļa pamata, presei uzlika cenzūras iemauktus. Galu galā Satversmi neizlaboja un demokrātiju neatjaunoja. Pēc tam komunisti stāstīja, ka atbrīvoja no totalitāra režīma un tā nu bija retā reize, kad viņi nemeloja. Ja neskaita to smalko niansi, ka nevis atbrīvoja, bet no maiga totalitārisma iemeta barbariski drakoniskā.
Salīdzinājums ar Spāniju ir pilnīgi nevietā. Tur kreisi demokrātiskā veidā nonākot pie varas bija sākuši pilnīgu ārprātu un radījuši haosu. Franko būtībā vadīja sacelšanos pret kreisajiem anarhistiem, kuri demokrātijas aizsegā vēlējās uzurpēt varu, vajāt baznīcu (katoliskajā Spānijā!). Franko viņiem atbildēja, tiesa galu galā izrādīdamies gandrīz tāds pats. Cita lieta, ka viņs bija pietiekami izmanīgs un viltīgs, lai pasargātu valsti no 2PK šausmām. Būtība valsti ekonomiski gan laika gaitā noveda pie diezgan lielas nabadzības.

MB man liekas ka baznīcas atdalīšana no valsts ir normāla parādība mūsdienās un arī Latvija 30-tajos notika baznīcu reforma un bāgāto muižnieku zemju sadalīšana.Arī anarhisti?
Kāpēc tika ddzinātas baznīcas noteikti tāpec ka arī Latvijā dedzināja baznīcas un muižas 1905.gadā.Vienkarši ja Latvija varu ņēma rokas nabagie latvieši tad Spānija tas izvērtās pilsoņu karā.Spāņu muižniekiem,oligarhiem,baznīcai bija uzkratais daudzreiz lielākas bagātības nekā Latvijas baltvāciešiem un no privilēģijam viņi netaisījās atteikties.Atcerēsimies ka tad jau bija paredzetas basku,kataloniešu lielākas autonomijas paplašināšana un Franko tikai visas šīs problemas atlika līdz 1974.gadam(laikam) kad atkal nodibinajās demokrātija Spānijā.
Palieku pie sava ka tā tiešām bija vismaz Eiropā pirmā tiešā iedzīvotāju demokrātiska republika(nejaukt ar buržuāziskām revolūcijām Francija u.c.)

Neesmu tik liels eksperts Spānijas pilsoņu karā bet liekas visas tās vardarbīgās izdarības jau notika pēc tam kad Franko bija izdomajis karot pret Republiku.Ne jau valsts sāka represēt mācītajus un muižniekus.

MB:”Vai biji klāt un pats redzēji?” – VĒLREIZ atgādinu, ka uzrakstīju savas pārdomas pēc S.Vieses grāmatas par Aspaziju ”Mūžīgie spārni” izlasīšanas – tur ir nodaļa, kurā aprakstīti soc-demokrāti, soc-demokrātu rīcība – kas identiska šodienas t.s. ”demokrātu” (korupcija,kukuļi.utt..utml) – nu nogulēja demokrāti to apvērsumu, nu nepretojās kā Spānijā, nu neaizstāvēja savus ideālus (un likumsakarīgi, ka 1940.g. momentā vairākums pārmetās pie boļševikiem..) – pats galvenais, ka sabiedrība t.s. demokrātus nerespektēja, jo viņu vārdi nesakrita ar darbiem. Būtu es dzīvojis 1934.g., būtu pievienojies/atbalstījis K.Ulmani – šodien citi vēsturiskie apstākļi – ne visas vecās metodes ir derīgas.

“man liekas ka baznīcas atdalīšana no valsts ir normāla parādība mūsdienās”
————————
Spānijā bija runa par uzbrukumiem Baznīcai nevis vienkāršai atdalīšanai. Tas vēsturiski katoliskajā Spānijā nebija prāta darbs.
Ir vēls, tikai teikšu, ka paralēles starp Spānijas pilsoņu karu un Latviju ir daudz par daudz pārspīlēts. Kaut kādā teorētiski akadēmiskā ziņā varbūt vēl varētu, bet citādi grūti. Cita lieta, ka viens latvietis vadīja Spānijas valsts zelta nozagašanu gandrīz pilnā apjomā, tas gan.

“Būtu es dzīvojis 1934.g., būtu pievienojies/atbalstījis K.Ulmani”
——————–
Viņš bija valsts noziedznieks pēc tā laika un mūsdienu likumiem.

reality
Man nepatīk sarunāties ar bezatbildīgiem anonimiem rakstītājiem. Jūsu apgalvojumi no īstenības [reality} ir tikpat tālu kā līdz Marsam. Es esmu piedalījies vai bijis klāt daudzos notikumos par kuriem tagad lasu anonimo rakstītāju safabricētus melus, blēņas un izdomājumus. Vienmēr jāatceras, ka tīmekļa anonimitāte ir relatīva.

>Zigurds Mežavilks:”Es esmu piedalījies vai bijis klāt daudzos notikumos par kuriem tagad lasu anonimo rakstītāju safabricētus melus, blēņas un izdomājumus.” – LIECIET ‘galdā’ PIERĀDĪJUMUS, uzrakstiet par savu pieredzēto 1934.g.15-16. maijā, LŪDZU !

MB:”Viņš bija valsts noziedznieks pēc tā laika un mūsdienu likumiem.” – KAS bija/ir latviešu tautas piemiņā Kārlis Ulmanis ne viens ‘MB’, ne ‘reality’ nenosaka. Uz zemes, tais valstīs, kas tiek dēvētas par demokrātiskām – parasti jau tiesas nosaka to – ir vai nav cilvēks uzskatāms par noziedzinieku.
Es savu attieksmi pauž ne jau ar 21.gs. skatu, ka zināmi 20.gs vēsturiskie notikumi, bet kā tā laika cilvēks – ja ne tautas/sabiedrības vairākuma atbalsts, tad posms no 1934.g. līdz 1940.g. Latvijā varēja būt līdzīgs Spānijā notikušajam. Kas šodien ” raudātu ”, ja šodienas Saeimas deputātus uz mēnešiem 3-im nosūtītu lauku darbos ?

“Tagad viņi [ valdība] kļūst tautai par izsmieklu ar savu nemitīgo bērnudārza līmeni,” trešdien LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda Ulmanis.

- kas ”raudātu”, ja arī šodienas valdību pilnā sastāvā aizsūtītu uz Mērsragu,Kolku un Roju āttīrīt piesnigušos ciemus ?

“- kas ”raudātu”, ja arī šodienas valdību pilnā sastāvā aizsūtītu uz Mērsragu,Kolku un Roju āttīrīt piesnigušos ciemus ?”
—————————-
Pensionāri.

23.

Nu Ulmanis jau īstais vecis ko citēt.

labs joks Domburšovā – Latvijā būs lejupejoša stabilitāte. Mūsu kolektīvs piekrīt – L burta horizontālā kāja neapšaubāmi ir stabila :)

“KAS bija/ir latviešu tautas piemiņā Kārlis Ulmanis ne viens ‘MB’, ne ‘reality’ nenosaka.”
——————————-
To nosaka likumus, kuru viņš pārkāpa un piesmēja. Nevienam, neskatoties ne uz kādiem pagātnes nopelniem nav tiesības atņemt tautai varu. Punkts.

Var piekrist rakstītajam! Tikai, kā gan JL var tagad sākt ņemties ap Pareksu, ja valdības vadītājs ir Dombrauskis, bet valdība taču ir koalīcijas partiju vai pakļauta koalīcijas padomes lēmumiem!
Tā, tātad , ja Jl sāktu meklēt, kas noticis ar Pareksu, kad to pilnīgi apšaubāmi pārņēma vecā koalīcija, tad tā vecā koalīcija arī gāztu Dombrauska valdību! tas ir skaidrs, jo visu laiku zem dažādām valdības rīcībām jūtamas dažādas vienošanās ar koalīcijas padomi!Tas ir saprotami, jo JL ir tikai 10 deputātu mandāti saeimā no 100! Ja tas nav skaidrs vēl kādam. Lēmumus pieņem ar balsošanu arī valdībā! tas arī ir skaidrs! Tad , ko mēs varam vainot savā vēlēšanu stulbumā! Kā vēlēsim, tā dzīvosim!
Ar šādu mandātu skaitu(10 ) JL izdarī neko nevar! Bez tam, tāpat jau visi klaigā katru dienu par strīdiem starp JL un TP! Tad ko mēs varam gribēt, jo slikti ir ņem kā gribi!

Lielajās līnijās piekrītu raksta autoram, tomēr uz uzdoto jautājumu “Kā pilvērtīgi realizēt Demokrātisku sitēmu Latvijā?” atbilde neseko.

Domāju ka autors man piekristu ka nepārtraukta “Zirgu tirgošana” koalīcijas sistēmā nevar nākt par labu nedz ilgtermiņa demokrātijas, nedz ekonomikas attīstībai Latvijā.
Autora aprakstītā sistēma neizbēgami provocē partiju un viedokļu fragmentāciju, neparedzamu koalīcijas kombināciju veidošanos, tirgošanos un uzdoto mērķu kompromisus, attaisnošanos par mērķu nesasniegšanu, veco partiju atkrišanu-apvienošanos-atdalīšanos un jauno partiju un jauno solījumu veidošanos un visa iepriekšējā atkārtošanos.

Risinājumi var būt radikāla sistēmas maiņa, ka piemēram daudz kur minētā prezidentālā sistēma, tomēr baidos ka tā automātiski nestu līdzi visus riskus un draudus ko nes šādas radikāli jaunas izmaiņas un varam nonākt situācijā ka nākamos 25 gadus veltam “izmēģinot” nepazīstamu sistēmu. Latvijas gadijumā tas var maksāt pārāk dārgi

Mans piedāvātais risinājums tomēr pamatā atstāt esošo parlamentāro modeli ar atsevišķām izmaiņām.

Pirmais piedāvājums ir paaugstināt vēlēšanu slieksni un pirmais solis būtu 7,5% (esošo 5% vietā). Šādu scenāriju būtu samērā viegli modelēt jau ar iepriekšējo gadu vēlēšanu rezultātiem. Šādas darbības mērķis būtu veicienāt lielāku partiju veidošanos, iesaistot lielāku daļu sabiedrības un virzītu vienotu mērķu uzstādīšanu jau pirms nokļūšanas Saeimā un mazāku, noteiktāku un skaidrāku koalīciju veidošanu.

Otrs piedāvājums, jau sarežģītāk realizējams, ir izveidot sistēmu kad tie deputāti un partijas kas tiek ievēlēti arī paliek Saeimā nākamos 4 gadus un uzņēmas atbildību par saviem lēmumiem. Šobrīd deputāti tiek ievēlēti caur partijām vēlēšanās Latvijas 4 reģionos (kāds ir pamatojis kāpēc četros nevis vienā?). Saeimā iekļūst partijas kuras var dalīties mainīties apvienoties šķelties un vēlētāji to nevar ietekmēt. (piemērs ar PCTVL dalīšanos un biedru pārpirkšanu uz LPP. Vai LC/LPP juridiskā statusa maiņu izvairoties no soda atmaksas pozitīvisma kampaņā). Savukārt deputāti var pāriet uz izpildvaru, pašvaldībām, Briseli vai atnākt atpakaļ 100 krēslos. Tikmēr ievēlēto 100 deputātu vietā Saeimā atrodas personas par kurām iedzīvotāji nemaz nebalsotu, bet ir tur nokļuvuši rotācijas kārtībā.

Šis protams ir idejas forma attīstības pašā sākumā, tādēļ iepriekš atvainojos ja atsevišķas detaļās ir tālas no pilnības un būši tikai pateicīgs par uzlabojumiem un komentāriem.

28.

100 Saeimas deputātiem tauta uzticēja valsts kasi. Deputāti no Tautas partijas, Zaļo zemnieku partijas, Latvijas pirmās partijas un partijas Tēvzemei un brīvībai pievīla tautu, iztukšoja valsts kasi. Atverot kasi tur ieraudzījām parādzīmes un postu. Izrādījās, ka Saeimas vairākums atbalsta valsts izzagšanas politiku.

29.
Vietējo vēlēšanu rezultāti
2010. gada 9. janvāris, 20:22

Vietējo vēlēšanu rezultāti parādīja, ka pie šis vēlēšanu sistēmas arī Saeimas rezultāti būs līdzvērtīgi aptuveni nullei.Atkal ievēlēs komponistus, dakterus… Ir jāmaina vēlēšanu sistēma. Jādod iespēja izvēlēties. Pareiz tādas iespējas nav. Tā nav demokrātija.100 dīkdieņi Saeimā ir par daudz.

30.
Varas partijas apmierina
2010. gada 9. janvāris, 20:24

Varas partijas apmierina ši vēlēšanu sistēma, jo tā ir izdevīga tikai partijām, nevis valstij.

>MB:”Vai biji klāt un pats redzēji? Bija policejisks, militārs valsts apvērsums vienas nakts laikā…” Atļaušos papildināt – bez neviena šāviena, bez asins izliešanas!
Nebūtu Kārļa ULMAŅA valstiskā darbība kopš Latvijas valsts nodibināšanas brīža, pat vēl agrāk – pirms tās, LATVISKĀS PAŠAPZIŅAS NOSTIPRINĀŠANĀ, tad latvieši garīgi nebūtu izturējuši, lai pārdzīvotu pārcilvēciskos pazemojumus Sibīrijā, nebūtu latvieši tik vienoti emigrācijā, lai saglabātu latvietību.
Kāds ekonomiskas pacēlums notika pēc Kārļa ULMAŅA drosmīgās un nepieciešāmās 15.maija rīcības, to, godātais MB, palasiet Maģera SKUJENIEKA “LATVIJAS STATISTIKAS ATLASS XX” (ATLAS STATISTIQUE DE LA LETTONIE) 1938.gada izdevumā, kā arī Atmodas laika žurnālos “AVOTS”, t.sk. Jura BOJĀRA rakstus par LATVIJAS BANKAS zelta rezervēm Londonā, Ņujorkā, Parīzē, par valūtas rezervju uzkrājumiem, starp citu, arī par eksporta uzrāvienu ULMANA laikā u.c.
Nepotēsim lasītāju zemapziņā Kārļa ULMAŅA valdību kļūdas, bet attīstīsim to cilvēku prātos to labo, ko viņš izdarīja!!! Kaut vai arī Civillikumu, pēc kura dzīvojam vēl šodien!

Kurš murmulis tur rakstīja par pazaudēto bērnību? Ja mēs saviem bērniem vēlam “īsto meitu” tikumus, tad vajag dot tikai tiesības. Pirmās brīvvalsts cilvēki saviem bērniem vēlēja pameitas tikumus un atrada iespējas iesaistīt viņus vasaras darbos pie zemniekiem. Arī ne pie radiem un visi saimnieki nebija vienādi- bet tie bērni vismaz neiedomājās, ka jau sen ir pelnījuši “piena upes ķīseļa krastos”, kā spriež mūsdienu jaunieši- tiem pat klasi uzkopt nedrīkst pieprasīt!

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Pārsteidzoši! (138)
Valdis Krastiņš

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr… Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Valdis Krastiņš

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu. Un [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Satversmes sapulce? (103)
Valdis Krastiņš

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Gaismēnas Saulgriežos (4)
Valdis Krastiņš

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā! Tātad viss labi un skaisti? [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Liepnieks un korupcija (51)
Valdis Krastiņš

Man nav vēlmes sākt polemiku ar Jurģi Liepnieku. Joprojām uzskatu, ka Liepnieks ir gudrs cilvēks, kaut gan viņa intervija citadiena.lv parāda nesimpātiskus arogances un cinisma [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books