Maizīša darbi (112)
Autors: Inga Spriņģe
Publicēts: 2010. gada 6. janvāris 21:29
Atslēgvārdi: , , , , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs viņu tam izvirzīs.  Maijā  apritēs desmit gadu, kopš viņš ieņem vienu no valstī svarīgākajiem tiesībsargājošajiem amatiem. Citadiena.lv atskatās uz J.Maizīša laikā padarītajiem un nepadarītajiem darbiem.

2000.gada maijs. Saeima apstiprina par ģenerālprokuroru plašākai sabiedrībai nezināmo, bet profesionāļu vidū pozitīvi raksturoto Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru Jāni Maizīti. Iepriekšējais ģenerālprokurors, strīdīgi vērtētais Jānis Skrastiņš, pirms pilnvaru beigām amatu atstāja pats, kā iemeslu minot politisko spiedienu, un vēlāk sāk strādāt ar Parex banku saistītā struktūrā.

Politiski smagas un jutīgas amatpersonu lietas


Ādamsona pedofilu lieta.
Tā brīža politiski jutīgo lietu vidū ir pieprasījums Austrālijai izdot par kara noziegumiem apsūdzēto Konrādu Kalēju (K.Kalējs nomira, pirms tas notika) un pedofilijas skandāls, kurā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons par pretlikumīgiem seksuāliem sakariem ar nepilngadīgiem vīriešiem apsūdz vairākus vadošus politiķus. Pret J.Ādamsonu tiek ierosināta krimināllieta par neslavas celšanu, izmantojot dienesta stāvokli. J.Maizītis lūdz Saeimu izdot J.Ādamsonu tiesāšanai. 2004.gadā tiesa J.Ādamsonam piesprieda naudas sodu par neslavu ceļošu ziņu izplatīšanu.

Mottes lieta. 2001.gada maijā J.Maizītis atcēla iepriekš pieņemto prokurora Jura Pēdas lēmumu un ierosināja krimināllietu par Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Mottes un valdes locekļu rīcību, piešķirot dzīvokļus sev un saviem radiniekiem. Par spīti tam, ka Satversmes tiesa par nelikumīgu atzina nolikumu, uz kura pamata amatpersonas dāļāja dzīvokļus, 2007.gadā Rīgas apgabaltiesa Motti un vēl piecus bijušos VNĪA valdes locekļus attaisnoja.

Jūrmalgeita.
J.Maizītis šo lietu nosauca par „pirmo politiskās korupcijas lietu Latvijā, kurā iegūti pierādījumi”. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās tika dots kukulis, lai panāktu Jūrmalas mēra Jura Hlevicka (LPP/LC) atkārtotu ievēlēšanu.

2008.gada janvārī  Augstākā tiesa atstāja spēkā Zemgales apgabaltiesas piespriestos cietumsodus J.Hlevickim un uzņēmējam Germanam Milušam, bet trešajam apsūdzētajam Gvido Harijam Volbrugam trīs gadu brīvības atņemšanu nosacīti.  Telefonsarunās figurējušos Aināru Šleseru (LPP/LC) un Andri Šķēli (TP) prokuratūra izvēlējās atstāt tikai liecinieku statusā, jo neuzskatīja par iespējamu pierādīt viņu dalību kukuļošanas organizēšanā.

Digitālgeita.
2003.gada beigās KNAB nosūtīja prokuratūrai digitālās TV krimināllietu. Vismaz 50,3 miljonu dolāru vērto projektu bija ieplānojušas veikt vairākas ar ietekmīgiem ekspremjeriem saistītas personas, izmantojot britu pastkastītes firmu Kempmayer Media Ltd un Latvijas valsts iestādes. Lietas ietvaros tika veikta kratīšana ekspremjera Andra Šķēles (TP) firmas birojā, kā arī aizturēts viņa grāmatvedis un finanšu konsultants Harijs Krongorns.

2008.gada aprīlī  lietu sāka izskatīt Rīgas apgabaltiesā. Lietā ir 20 apsūdzētie. Viņu vidū LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis un vairāki ar A.Šķēli cieši saistīti cilvēki – viņa nu jau bijušais advokāts Jānis Loze un bijušais padomnieks Jurģis Liepnieks.

Aivara Lemberga lieta.
J.Maizīša vadītā prokuratūra sagādājusi galvassāpes vēl vienam par Latvijas oligarhu dēvētam cilvēkam, Ventspils mēram Aivaram Lembergam, par ko J.Maizīti „apkarojuši” ar A.Lembergu saistīti preses izdevumi.

Pateicoties J.Maizītim, 2003.gada vasarā sākta pārbaudes lieta, lai izmeklētu A.Lemberga patieso ietekmi Ventspils tranzītbiznesā. Pārbaudi sāka, pamatojoties uz Saeimas deputāta Arnolda Laksas un laikraksta Diena iesniegtajām dokumentu kopijām, kuras lika domāt, ka A.Lembergs ir vairāku Ventspils uzņēmumu patiesais īpašnieks.

Pirms pārbaudes sākšanas J.Maizītis atcēla 2000.gadā pieņemto atteikumu ierosināt krimināllietu par A.Lemberga iespējamajiem likumpārkāpumiem.

2007.gada martā  Rīgas Centra rajona tiesa pēc prokuratūras lūguma A.Lembergam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Vienlaikus prokuratūra uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu; par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā 10 miljonu latu apmērā, kā arī par tādu īpašumtiesību nedeklarēšanu, kas deva pastarpinātu ietekmi Latvijas kuģniecībā. A.Lembergs cietumā pavadīja trīs mēnešus, pēc tam viņam piemēroja mājas arestu.

2009.gada februārī Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt krimināllietu, kurā par dažādiem finanšu noziegumiem apsūdzības uzrādītas A.Lembergam, viņa dēlam Anrijam Lembergam un uzņēmējam Ansim Sormulim. Ņemot vērā A.Lemberga nerimstošo enerģiju un izdomu, izsakot dažādus protestus un pieteikumus, izskatās, ka tiesas process varētu vilkties gadiem.

Stipendiāti.
Prokuratūra joprojām turpina izmeklēt tā saukto Lemberga stipendiātu lietu. Laikraksts Diena ziņoja, ka laikā no 2001. līdz 2006.gadam caur tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem paredzēto “melno kasi” izplūduši vismaz septiņi miljoni ASV dolāru. Iespējams, nauda maksāta arī patlaban pie varas esošajām partijām. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienībai, kuras vadība sakās par to neko nezinām. Zināms, ka sniegt paskaidrojumus uz prokuratūru šajā lietā devušies vairāki bijušie Saeimas deputāti. Izmeklēšanas laikā miruši vairāki svarīgi liecinieki.

Parex bankas pārņemšana. J.Maizīša vadībā prokuratūra izšķīrās ierosināt kriminālprocesu par Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās bankas pārņemšanu valsts īpašumā, kad tā draudēja bankrotēt un paraut līdzi daļu Latvijas finanšu sistēmas. Prokuratūrai jāizvērtē, vai pārņemšanā amatpersonu darbībās ir saskatāmas kriminālas rīcības pazīmes. Par šo lietu prokuratūra runā ārkārtīgi maz, un nav iespējams prognozēt, kad tā varētu nākt klajā ar secinājumiem.

Jaunalksnes telefona sarunas.
2006.gada rudenī prokuratūra sāka kriminālprocesu par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas (FP) pārvaldes darbībām saistībā ar žurnālistes Ilzes Jaunalksnes sarunu noklausīšanos un to satura izpaušanu. Vienā no divām noklausīšanās reizēm FP meloja tiesai par to, uz kāda pamata izsniegta noklausīšanās sankcija. Atsevišķiem žurnālistiem vēlāk tika nodota I.Jaunalksnes telefonsarunu kompilācija, kuru ierakstu bija veikusi FP.

2009.gada maijā  Rīgas Centra rajona tiesa četrus apsūdzētos finanšu policistus atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņiem naudas sodu. Visi dalībnieki spriedumu pārsūdzēja, un tiesa sākusi to izskatīt apelācijas instancē.

Loskutova lieta. Korekti, bet vienlaikus mērķtiecīgi J.Maizītis 2007.gada rudenī aizstāvēja KNAB un tā brīža biroja vadītāju Alekseju Loskutovu cīņā ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti (TP). Pamatojoties uz vairākus mēnešus veciem Valsts kontroles ziņojumiem par trūkumiem KNAB grāmatvedībā, A.Kalvītis atstādināja no amata A.Loskutovu. Lai izvērtētu pārkāpumu nopietnību, tika izveidota speciāla komisija J.Maizīša vadībā, kas gan pie vienota lēmuma nenonāca un valdībai iesniedza vispārīgu situācijas apskatu. J.Maizītis presei pauda viedokli, ka A.Loskutovs no amata nav jāatstādina, jo pārkāpumi neesot būtiski. Valdība lēma pretēji un rosināja Saeimu skatīt jautājumu par A.Loskutova atstādināšanu. Lai paustu savu protestu par notiekošo, pie Saeimas pulcējās daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, kultūras darbinieki un neierasti liels skaits vidusslāņa protestētāju. Pasākums ieguva nosaukumu „lietussargu revolūcija”.

Sabiedriskā  spiediena rezultātā jautājumu par A.Loskutova atcelšanu Saeima tā arī neskatīja.

Maizītis pret Kalvīti. Paralēli notiekošajam ap A.Loskutovu prokuratūra vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kurā A.Kalvīša lēmumu par A.Loskutova atstādināšanu un disciplinārlietas ierosināšanu lūdza atzīt par prettiesisku. A.Kalvīša juristi uzskatīja, ka premjeram bija tiesības šādi rīkoties. Administratīvā rajona tiesa lēma, ka taisnība bija prokuratūrai.

KNAB nozagtās naudas lieta.
Pretēja bija J.Maizīša nostāja lietā, kad atklājās, ka KNAB darbinieki Indra Veipa un Jānis Imša ilgstoši zaguši naudu no dažādos kriminālprocesos izņemtajām lietām. Speciāli izveidota komisija A.Loskutova atbildības izvērtēšanai šajā gadījumā vienbalsīgi lēma, ka KNAB šefs ir līdzatbildīgs par notikušo un līdz ar to atbrīvojams no ieņemamā amatā. Komisiju vadīja J.Maizītis.

Kritizējamie darbi

Tiesneša Laukrozes slepkavība.
Pie prokuratūras neveiksmēm jāmin joprojām neatrisinātas tādas skaļas slepkavības kā Rīgas apgabaltiesas Krimināltiesas tiesu palātas priekšsēdētāja Jāņa Laukrozes slepkavība 2001.gadā. Togad ceļā uz darbu tika nošauts arī VID Ludzas rajona nodaļas direktors Vjačeslavs Liscovs. Abās lietās izmeklēšana joprojām turpinās.

Grinberga lieta. Prokuratūras izgāšanās bija tā dēvētā Grinberga lieta, kurā tā apsūdzēja A.Lembergu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu. 2005.gadā A.Lembergs nevirzīja izskatīšanai Ventspils domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Ojāra Grinberga (JL) iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, par ko rīkojumu bija pieņēmis Ministru kabinets, jo lēmumā nebija norādīts personas kods. Prokuratūra lietu, ko varēja atrisināt administratīvi, izvēlējās virzīt kriminālapsūdzības ceļā un zaudēja.

Nepabeigtā  kontrabanda. 2002.gada maijā saldētavās Mangaļsalā policija atklāja  800 tonnu neuzskaitītas dažādas saldētas gaļas produkcijas bez dokumentiem, kas apliecinātu šīs preces likumīgu ievešanu Latvijā. Tā joprojām ir lielākā gaļas kontrabandas lieta, kas atklāta kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Gaļu ieveda firmas, kas piederēja uzņēmējiem Olitai un Mihailam Tarakanoviem. 2006.gadā tiesa reālu cietumsodu piesprieda M.Tarakanovam un viņa firmas darbiniekiem.

Muitniekus, kas kontrabandas kravu izlaida cauri robežai, sodīja ar naudas sodu par bezdarbību. Viņu līdzdalību kontrabandā tiesa uzskatīja par nepierādītu.

Pie atbildības netika sauktas arī valsts amatpersonas, kas, iespējams, nodrošināja politisko “jumtu”. Par to liecināja Vācijas tiesībsargājošo iestāžu noklausīto telefonsarunu ieraksti, kurā kontrabandas organizētāji min vairāku latviešu muitnieku vārdus, kam viņi it kā maksā par acu pievēršanu. Šie uzvārdi tika izdalīti atsevišķā lietā, ko drošības policija pēc kāda laika izbeidza.

Skarba attieksme pret korupciju

Par vienu no J.Maizīša lielākajiem likumdošanas darbiem uzskatāms Kriminālprocesa likums. Darbu sākot, viena no J.Maizīša prioritātēm ir Kriminālprocesa kodeksa reforma. Jaunais Kriminālprocesa likums tobrīd ir tapšanas stadijā. Pēc desmit gadu darba tas stājas spēkā 2005.gadā.

Kritizē  tiesu un policijas maigo attieksmi pret kukuļņēmējiem.
Pretēji valdošajai noskaņai, ka tiesībsargājošajās iestādēs un tiesu sistēmā viss ir kārtībā, jau kopš stāšanās amatā J.Maizītis aktīvi kritizēja nepilnības šo iestāžu darbībā. Ģenerālprokurors vairākkārt norādīja uz pārāk iecietīgo tiesu attieksmi kukuļošanas lietās, piemērojot maigus drošības līdzekļus un pēcāk sodus.

No tiesībsargājošajām iestādēm asāko J.Maizīša kritiku izpelnījusies Valsts ieņēmumu dienestam pakļautā finanšu policija, kuras uzdevums ir atklāt nodokļu nemaksāšanu, tajā skaitā naudas atmazgāšanas shēmas. 2003.gada sākumā ģenerālprokuratūra pat sāka pārbaudi FP. J.Maizīša neizpratni raisīja niecīgais FP ierosināto lietu skaits par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Par aizdomīgi pasīvu FP darbu prokuratūra vēl pērn ziņoja arī Finanšu ministrijai.

Labs sabiedrotais J.Maizītim cīņā pret kukuļošanu izrādījās jaundibinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Biroja aktīvā  darbība (sevišķi ar Jutas Strīķes atnākšanu 2003.gadā) lēnām mainīja gan sabiedrības, gan tiesībsargājošo iestāžu iecietīgo attieksmi pret kukuļošanu. Pēdējos gados KNAB sācis vairākas lietas pret negodprātīgiem VID un tam pakļauto iestāžu darbiniekiem, izraisot asu VID pretreakciju. Daži politiķi šo cīņu nosauca par „mentu kariem”.

Skaļākā  lieta ir bijušā Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča saukšana pie atbildības par nepatiesi norādītām ziņām amatpersonas ienākumu deklarācijā. Lieta atrodas tiesā.

Taču arī pats J.Maizītis atzinis, ka tiesībsargu darbība ekonomisko noziegumu izmeklēšanā ir bijusi vāja.

Maizīti amatā apstiprina Saeimas deputāti, bet izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(Informācijas sagatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs)

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(30 balsotāji )
Komentāri
81.
Easy>Matīss Zarkēvičs
2010. gada 7. janvāris, 18:31

Neaiztieciet amerīkāņu konservatīvos un viņu ruporus. Es viņus ļoti cienu!

Ja nopietni, Latvijā nekad nav bijusi partija kas būtu konservatīva amerikāņu konservatīvo izpratnē- tāda kas ir PRET valsts lomas palielināšanu , bet ir par konsekventu samazināšanu.

Visi mūsu konservatīvie tādi pašvaki sociāldemokrāti vien ir, naudu laižot caur valsti cik vien iespējams.

82.
zvirbulēns - Easy
2010. gada 7. janvāris, 18:34

Ja nopietni, Latvijā nekad nav bijusi partija kas būtu konservatīva amerikāņu konservatīvo izpratnē- tāda kas ir PRET valsts lomas palielināšanu , bet ir par konsekventu samazināšanu.
Visi mūsu konservatīvie tādi pašvaki sociāldemokrāti vien ir, naudu laižot caur valsti cik vien iespējams.

—————
Jā, žetons! Kā mazināt valsts lomu Latvijā, kas ir galvenais priekšnoteikums, lai latvieši iemīlētu savu valsti?

83.
Matīss Zarkevičs > Easy
2010. gada 7. janvāris, 18:37

Es šeit nerunāju par politiskajām preferencēm. Ir lietas, kas man pašam patīk gan republikāņos, gan demokrātos, bet ne par to ir runa.

Es vairāk biju domājis demagoģiju un absurdos apgalvojumus, kas spiežas cauri FoxNews reportāžām un raidījumu vadītājiem. Glenn Beck ir ļoti labs piemērs. Protams, katram var būt savs viedoklis, it īpaši dzīvojot ASV :) Bet tas jau šo viedokli nepadara absurdāku. Nu ceru, ka saprati manas domas :)

84.
zvirbulēns - M. Zarkevičs
2010. gada 7. janvāris, 18:42

Zarkēviča kungs!
Nu neesmu es tik ļauns, un brauciet mājās, Latvijā strādīgi, izglītoti, inovatīvi cilvēki var dzīvot, un, galvenais, Latvijai Jūs esat vajadzīgs! Laiks pakalpot Latvijai, te ar savu darbu!

85.
Easy>Matīss Zarkēvičs
2010. gada 7. janvāris, 18:42

Jā, populistisku demagoģiju viņi piekopj izcili. Gan Becks, gan Hannity, gan O’Reily ( kurš gan ir ļoti gudrs džeks).

Bet idejas viņi aizstāv pareizās- tas manā izpratnē. Esmu bišķi radikāls jo nedzīvoju ASV, bet Ultra-konservatīvie man patīk. Arī Reigans un Tečere patika- nerunāja lieku, bet PSRS sagrāva.

86.
zvirbulēns - Easy
2010. gada 7. janvāris, 18:45

Jā, man Tečere ar gāja pie sirds, bet ko es nesen uzzināju, izrādās Tečere ir bijusi pret Vācijas apvienošanu.

87.

Nav jāmīl Latvijas valsts kā birokrātisks aparāts kas tērē/pārdala tautas samesto piķi un vēl kaut ko aizņemas.

Ja gribi, vari mīlēt šo birokrātu un politikāņu mistrojumu. Varēji mīlēt arī PSKP, manis pēc.

Ir jāmīl Latvija kā tēvzeme. Valsts aparāts, iekārta NAV analogs Latvijai un Latvijas tautai. Valsts, pateicoties vēlēšanu likumu pārkāpumiem, pat nepārstāv Latviju.

88.
zvirbulēns - Easy
2010. gada 7. janvāris, 18:49

Ir jāmīl Latvija kā tēvzeme. Valsts aparāts, iekārta NAV analogs Latvijai un Latvijas tautai. Valsts, pateicoties vēlēšanu likumu pārkāpumiem, pat nepārstāv Latviju.
———-
Nu taisni tā! Vara kā tāda vispār ir pretīga padarīšana.

89.

Jā, man Tečere ar gāja pie sirds, bet ko es nesen uzzināju, izrādās Tečere ir bijusi pret Vācijas apvienošanu.
________________________________________

Loģiski, jo tas Vāciju atkal padarīja par Eiropas lielvaru.

90.
zvirbulēns - Easy
2010. gada 7. janvāris, 18:57

Arī taisnība, padzīvojot Vācijā, mani pārsteidza, cik vāciešu mentalitāte līdzīga krievu. Un, ja skatamies vēsturē, tad Vācija ar Krieviju arvien ir sataisījušie briesmu lietas ( I., II pasaules kari, Vācija pat sekmēja Ļeņina izgājienu ).

>easy
Labējie konservatori? Nu,nu
“Pēc teju gadsimtu ilgām cīņām mēs esam uz šķautnes, lai panāktu, ka veselības aprūpe kļūst Amerikas Savienotajās Valstīs par realitāti,” sacīja Obama.
Obamas reformas rezultātā neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta 31milj.amerikāņu, kuri nevar atļauties privāto apdrošināšanu. Līdz šim viņi vienkārši mira nost…Tādi noteikumi! Labēji konservatīvie!
Labējais konservativisms aizstāv tikai un vienīgi lielkapitālistu intereses.Latvijā tie būtu 3A.Bet pensionāri nevar atļauties medikamentus? Viņu problēma!Sorry…Bet pēc labējo konservatoru ideoloģijas,valsts nedrīkst konpensēt viņiem zāles. Palīdzību sociāli neaizsargātajiem paredz sociāldemokrātiskās ideoloģijas.
Katram savs! Man patīk Skandināvu modelis. Sociāli atbildīgas demokrātijas ! Kur sociālo aprūpe tiek nodrošināta katram sabiedrības loceklim. Un ziniet? Arī skandināvi ir apmierināti !

92.

Man šķiet intresantākais tas, ka kā ĢP var būt “neatkarīga un likumīga institūcija”, ja viņu apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētājs…
Tajā pašā brīdī likumus pieņem 100 “gudrie”, kuri labākajā gadījumā ir gatavi 1 no savējiem izdot likuma burtam…
10 gadu laikā ĢP “labie darbi” ir mērāmi apmēram pāris godprātīgu policijas inspektoru darbu apjomā 90-jos 3. mēnešu garumā…

Lemberga mežacūkas posta Ugāli
_______________________
Vai tas būtu par zvirbulēnu?:)

94.

Es saprotu…Bet man liekas, nedrīkst ielekt sociāldemokrātijā uzreiz no padomijas, tas nestrādā.

Vispirms jāiziet cauri etapam kurā tauta no haļavas iegūst darba tikumu, un tad var sākt kaut ko dalīt.

Mēs neesam gatavi Skandināvu modelim. Mēs atkal notrallināsimies līdz bankrotam, pie mazākās iespējas padzīvot na haļavu. Un tā tikai tālāk un sliktāk, cik vien ārvalstu finansētāji ļaus.

Tāpēc domāju, ka Latvijai nākošie 20 gadi pēc oligarhu padzīšanas (kas notiks 2010-2011. gadā) jāpadzīvo konservatīvā vidē kur VISI iemācās stradāt, vai to grib, vai nē.

20% ilgstošs bezdarbs jau pats par sevi garantē sociālā atbalsta neesamību, tā kā droši vien tā arī būs, kā es domāju.

Aizņemties valsts vairs nevarēs, produktivitāte jāceļ lai konkurētu, nekādi labie onkuļi mums neko nav parādā un nedos- domāju,Latvija ir nobriedusi ultra konservatīvismam.

95.
Lelle-zvirbulēns 18.21
2010. gada 7. janvāris, 19:50

Vai tiešām Tu tik naivs esi? Kas maksā, tas mūziku pasūta…Tev taču tas vislabāk zināms. Domā, ka aizdevēji ļaus aizdevumu izzagt? Nebaidīes, mūs uzmanīgi vēro…

Vai tiešām Tu tik naivs esi? Kas maksā, tas mūziku pasūta…Tev taču tas vislabāk zināms. Domā, ka aizdevēji ļaus aizdevumu izzagt? Nebaidīes, mūs uzmanīgi vēro…

_____________________________________________
Es arī vienu brīdi tā gribēju domāt…bet realitāte ir tāda ka mūs vēro tikai daži klerki-profesionāli utt. bet resurss ir ļoti limitēts.

Tā kā tomēr pašiem vien būs jātiek ar saviem zagļiem galā, arī te onkuļi nepalīdzēs.

Smagi kļūdies! Pagaidi vien! Lai tikai vecā AAA troika mēģina rauties pie varas, reakcija būs zibenīga…nu neļaus neviens šiem turpināt zagt.

Smagi kļūdies! Pagaidi vien! Lai tikai vecā AAA troika mēģina rauties pie varas, reakcija būs zibenīga…nu neļaus neviens šiem turpināt zagt.
______________________________________________

Bet ir Krievija kuras interesēs ir tieši lai viņi turpina zagt. Būs pretdarbība-jau ir – skat Dienas pirkumu-skaidrs KGB pirksts- un tas atstāj ietekmi.

Tik un tā latviešu pašu nostāja būs izšķirošā-turpinām zagt vai sākam dzīvot morāli.

>Easy
Padzīsiet oligarhus? Tie jau ir lielkapitālisti!
Labējā konservatisma pamats.
Un katra kapitāla pamatā vismaz pirmajā paaudzē visbiežāk ir visai šaubīga darbība vai nu nežēlīga ekspluatācija kā ASV vai dabas bagātību izlaupīšana kā Krievijā,vai nu privatizācija kā mums.
Kāpēc Bušs iecēla sūtņa amatā skolotāju mājsaimnieci Beiliju? Pareizi! Kā pateicību par aktīvu ziedojumu vākšanu Buša prezidenta kampaņai. Un tā ir ASV tradīcija, ka uzvarētāji dala amatus un valsts pasūtījumus saviem ziedotājiem. ASV nav iepirkuma procedūru.
Un vēlēšanu kampaņu izdevumi nav ierobežoti. Parasti uzvar tas, kurš savāc vairāk un var izdot vairāk savai kampaņai.
Man gan šķiet, ka mūsu sabiedrība ir vairāk gatava sociāldemokrātiskai politikai nekā konservatīvam labējam kapitālismam.

100.

Nu tādu oligarhu kā mums tur nav. Tik brutālu valsts izzadzēju, tā es domāju.

Es domāju, ka sociāldemokrātiju mēs vienkārši finansiāli nepavilksim, jo tendence dalīt nenopelnīto mums ir pārāk stipra, un valsts budžeta deficīta attīstība momentā novedīs pie varas fiskālus konservatorus.

Jau tagad, SVF uzraudzībā , politika ir
ļoti konservatīva- bet patreiz arī citāda nav iespējama – bez devalvācijas, protams.

Ar devalvāciju varētu grožus palaist vaļīgāk un piestāt šajā pat ostā pēc 5 gadiem ar bišķi lielāku problēmu loku.

Nevar dzīvot stipri pāri tam ko nopelna, man liekas.

101.
zvirbulēns - jautājumam
2010. gada 7. janvāris, 21:23

Latviju, manuprāt, var glābt no pilnīga ekonomiska kraha konservatīvi labēja politika.

Brīžiem rodas sajūta ka cilvēki pēc 20 gadiem kapitālismā jau ir vīlušies un grib atkal dalīt nenopelnīto…

Bet kas ir 20 gadi??? 20 gados sākot mētāties no vienas sistēmas uz otru, var nonākt tikai NEKUR.

Ir jāsaprot, ka 20 gadi, oligarhu periods ir bijis vēsturiski nepieciešams ( kaut vai tāpēc ,ka tāds ir visās posttotalitārās valstīs) , ka tagad, kad tas beidzas, ir jāizdara secinājumi, jāpamaina zirgi, un jāturpina mācīties dzīvot kā patstāvīgai valstij ES.

20 gadi tautas vēsturē nav nekas. No pirmā jaunstrāvnieka līdz Latvijas neatkarībai bija cik- 50 -60 gadu? Kas būtu bijis ja viņi jau pēc 20 mestu plinti krūmos un prasītos atpakaļ Krievijas elites apskāvienos?

Nedrīkst tik ātri padoties, tautas liktenis nav vienas paaudzes jautājums.

>zvirbulēns
Nū…Lembergam jau patiktu…

>Easy
Es domāju, ka mums kā valstij nav izvēles. Jo savādāk visi,kas var, vienkārši izbrauks un izvēlēsies par mītnes zemi sev valstis, kas var atļauties savu iedzīvotāju sociālās aizsardzības sistēmu.Jo cilvēkiem izvēle ir…

105.

Nu es nezinu. Tā nav dzīve, manā skatījumā, na haļavu citas valsts sociālajā sistēmā. Tur tu vienmēr pirmajā paaudzē būsi baltais nēģeris, pie tam bez balss tiesībām.

Es tomēr labāk pirmais ciemā…

Es nedomāju ka izbrauks tik daudzi. Mūsu valsts nav pirmā ko piemeklē krīzes, no visām emigrē, kad ir krīze, bet neemigrē visi. Gan no Īrijas 19. gs. gan no Somijas 1990-jos, utt, emigrēja daudzi, bet valstis palika tikai stiprākās, pēc kāda laika.

Emigrācija samazina bezdarbu, un tas jau ir labi. Emigrācija sūta atpakaļ naudu. Emigrācijā cilvēki izglītojas zibens ātrumā. Emigrācijā cilvēki iemācās strādāt.

Tā kā , ja emigrāciju nevar novērst, ( un to NEVARĒS finansiāli, nu nav mums tādu kabatu kur pasmelt, nav par ko maksāt gadiem pabalstus 20% bezdarbnieku ) tad tā jābauda:)

106.

Emigrācija var uzlabot nacionālās proporcijas. Tikai pilsonība jāiedod visiem.

107.
zvirbulēns - jautājumam
2010. gada 7. janvāris, 21:51

Manuprāt, nevar problēmu aplūkot, skatoties uz Lembergu, Šķēli, Šleseru, Karginu un virkni citu tā saucamo oligarhu.
Manuprāt, jāskatās masās, cik tās ir spējīgas, vai ir izveidojies viduslānis plašai sociālai politikai.
Man šķiet, mēs gribam bērniņu jau nākošajā rītā pēc ieņemšanas, bet tā taču nenotiek.
Visu sakārtos laiks, man tuvākas ir Easy paustās domas.

>Easy
Nū …Bauda būs ne pa jokam…
Un kāpēc nahaļavu? Viņi strādās un maksās nodokļus. Un pašreiz ir tendence izbraukt ar ģimenēm. Tā kā naudu nesūtīs.
Bet labējais konservatīvisms ir skarbs…Pensionāriem un invalīdiem veselības aprūpi nenodrošinās, tā kā drīz šī problēma izzudīs pati. Dabīgā ceļā….
Bet laiks jau rādīs… kāda būs pilsoņu izvēle

109.

Na haļavu tapēc ka viņi , t.i. mēs šo sistēmu neesam radījuši. Tā neturas tikai uz ikgadējiem nodokļiem, tajās ir iegudītas milzīgas agrāko gadu investīcijas.

Pensionāriem un invalīdiem aprūpi var nodrošināt ja viņi apdrošinās. Patreiz laikam cenas ir ļoti augstas, tas ir komplekss jautājums.

Otrs- ultra konservatīvisms uzsver, ka ģimene ir vērtība un bērni palīdz vecākiem, ja tas nepieciešams. Amerikāņu un Eiropas individualizētais liberālisms ir tas kas sagrāvis saites starp paaudzēm, visu pakļaujot īstermiņa mantisku , egoistisku “brīvības” tieksmju apmierināšanai, kur māti pensionāri 65 gados iebāž pansionātā lai nemaisa baudīt dzīvi.

Ultra konservatīvie ( tie nav republikāņi!!) ģimenes tur cieši kopā, un nav arī oligarhu atbalstītāji. Drīzāk tāds nedaudz Wild west piesitiens- katrs atbild par sevi kā pieaudzis cilvēks, nepaļaujoties ne uz vienu vai valsti.

110.

Esmu dziļi vīlies, ka dižais & viedais “zvirbulēns”, kuru pāris dienu laikā atkārtoti esmu noķēris melos un faktu nepārzināšanā, mani šodien sodījis ar šī mana jaunā necilā komentāra pilnīgu ignorēšanu:

73. Ģirts2 2010. gada 7. janvāris, 17:50:
“Esmu pilnīgā šokā !!! Tikai nupat uzzināju, ka Maizītis tomēr kandidēs. Vai tad vēl ļoti nesen gudrais viszinītis un čekistiskais provokators “zvirbulēns” nemēģināja mums iestāstīt, ka viņš no kaut kādiem drošiem avotiem zinot, ka Maizītis nemaz vairs nekandidēšot ?
Tagad izrādās, ka “zvirbulēns” kārtējo reizi mums ir melojis, pūš mums pīlītes un nošāvis pilnīgi garām… Atkal un atkal “zvirbulēnam” ar faktiem galīgi neveicas… Sanāk viņam tikai tukša tarkšķēšana…”

111.
klusais>Ģirtam2sāp....
2010. gada 8. janvāris, 08:31

Tāds nu mums ir tas Zvirbulēns. Mani viņš mācija , ka sievietēm rakstīt žargona vārdus ( pofigisms ) nav pieklajīgi lika atvainoties , ululiņam aizrādīja vairākkārtīgi , ka nosaucis lelli par sievišķīgu sievieti , bet pats betai veltīja vārdus – veca skolotāja. Vakar norādīja uz mani pieminot R.Paula dziesmu Viena tante teica , bet pats izmanto ” drošo avotu ” informāciju. Tāds nu mums ir dižais filosofs un lembergtiesību aizstāvis , vislatvijas antisorosists Zvirbulēns.

Cik es atceros, tad J.Ādamsonu apsūdzēja, atzina par vainīgu un notiesāja par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu /KL 318.panta 2.daļa/, nevis par nepatiesu ziņu izplatīšanu.
Spriedumā bija norādīts, ka nepatiesas, godu un cieņu aizskarošanas ziņas viņs izplatījis būdams amatpersona un izmantojot savu amatpersonas dienesta stāvokli.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books