Spiediena privatizēt nav (59)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 10. janvāris 20:25
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par to, gan akcionāra uzstādījumu par iespējamo privatizāciju, gan iemesliem, kādēļ piekritis ekonomikas ministra uzaicinājumam ieņemt šo amatu pēc Aigara Kalvīša (TP) aiziešanas, viņš stāsta intervijā Sanitai Jembergai.

Kā viena no versijām Andra Šķēles ceturtajai atnākšanai tiek pieminēta iespēja privatizēt atlikušos lielos uzņēmumus, no kuriem pirmais tiek nosaukts Lattelecom (LTC). Jums ir daudz cepuru – politiķa, ekonomikas komentētāja, padomes priekšsēdētāja.Vai jūs varētu komentēt šīs versijas ticamību no katras šīs pozīcijas?

Kā padomes priekšsēdētājam man jāseko abu akcionāru uzstādījumam [valsts un Telia Sonera - red.] , un pagaidām informācija, ko esmu saņēmis no Ekonomikas ministrijas, nekādi neliecina par vēlmi ātri kaut ko mainīt. Arī tas, ko zviedri ir teikuši, neliecina, ka viņi gribētu vai nu steidzīgi pārdot savas, vai samaksāt adekvātu cenu par Latvijas valstij piederošajām daļām. No šī viedokļa mēs piekopjam stratēģiju wait and see.  Protams, ja šajā situācijā parādās kāds pircējs, kas ir pieņemams abām pusēm un piedāvā pievilcīgu cenu, pieļauju, ka varētu būt zināms kārdinājums privatizēt Lattelecom.  Bet domāju, ka iespēja ir ļoti maza.

Ekonomikas ministrs De Facto saka, ka neizslēdz – nāksies privatizēt, ja nepildās budžeta ieņēmumu plāns. Plus notiek sarunas ar Telia Sonera, kurās gan nekas nenotiek. Kāds ir mandāts no šā akcionāra?

Pašlaik nav norādījumu strādāt pie aktīvām sarunām ar Telia Sonera, lai pārdotu daļas šim akcionāram. Interpretācija, ka vajadzētu nākties pārdot kādas valstij piederošas uzņēmumu daļas, lai segtu deficītu, Latvijas gadījumā nestrādā. Daļēji tā ir Lietuvas gadījumā un daļēji Igaunijas gadījumā, jo šo valstu valdībām budžeta deficīts ir jāfinansē pašiem un viņiem der jebkura nauda.  Apstākļos, kad aizņemties ir grūti un dārgi, es ļoti labi saprotu, kāpēc Igaunijas valdība izšķīrās par sava telekoma privatizāciju.  Latvijā ir citādi, jo donori, to skaitā SVF, vēlas, lai budžeta deficīts tiktu mazināts ar strukturālām metodēm, nevis vienreizējiem darījumiem.

Vai priekš sevis esat ticis skaidrībā, kādēļ otrais akcionārs igauņiem un lietuviešiem piedāvāja atpirkt daļas, bet latviešiem ne?

Domāju, tas ir saistīts ar cenu. Igaunijā šī transakcija notika lēti un, manuprāt, valstij neizdevīgi.  Viņi izmantoja situāciju, kas Igaunijas valdībai bija piespiedu pārdošanas darījums (forced sale). Tā kā Latvijas gadījumā situācija nav tik spiedīga, skaidrs, ka par tādu novērtējumu transakcija diez vai notiks.

189 miljoni par igauņu telekomu, jūsuprāt, ir maz?

Tā es domāju.

Ja pārdotu Lattelecom šogad, cik par to var dabūt?

Domāju, ka vairāk, bet tas ir sarežģītas valuācijas jautājums, ar ko parasti nodarbojas cienījamas auditorkompānijas vairākus mēnešus.

Kāds ir otra akcionāra uzstādījums par uzņēmuma turpmāko darbu?

Otrs akcionārs rāda uzticēšanos uzņēmuma vadībai, kas priecē. Otra lieta – akcionārs ir atbalstījis ievērojamus investīciju plānus šim gadam. Būtu diezgan negatīvs scenārijs,  ja, redzot, cik sarežģītā situācijā ir ekonomika, akcionāri gribētu visu peļņu uzkrāt, nevis investēt tālāk.

Diskusija pašlaik notiek par pāreju uz vidēja termiņa stratēģiju, par ko viņi šobrīd ir diezgan atturīgi un saka – skatīsimies uz šo gadu, neskatīsimies uz nākamajiem trim. Taču šajā biznesā investīcijas neatmaksājas gada laikā. Diemžēl es nevaru atklāt investīciju plānu.

Vai tas nozīmē, ka Lattelecom šogad sāks lielus jaunus projektus, vai arī nauda ir vajadzīga digitalizācijas izplešanai?

Lielākoties ieguldījumi ir optiskajā tīklā – tajā, ko sauc par pēdējās jūdzes risinājumu jeb GPON (gigabit passive optical network).  Respektīvi, LTC ir sācis inovatīvu tehnoloģiju, kas atšķirībā no konkurentiem informāciju piegādā nevis līdz mājai, bet katram dzīvoklim. Faktiski katra mājsaimniecība var redzēt to gaismiņu vada galā, kas nodrošina ļoti lielus datu pārraides ātrumus tagad un vēl lielākus nākotnē. Tā ir revolucionāra tehnoloģija, pasaulē ir tikai dažas vietas, kur tā intensīvi attīstās. Izskatās, ka mēs te varam būt zināmi līderi, bet tas maksā dārgi.

Ja pašlaik advancēts interneta lietotājs Latvijā lieto internetu ar 10 megabitiem sekundē, tad, pieslēdzot šo optisko tīklu, mēs runājam par 100 reižu lielākiem ātrumiem, kas ļauj lietot digitālo TV caur internetu.  Manuprāt, ir beigusies diskusija, vai nākotnes TV būs caur ēteru, kabeli vai satelītu. Izskatās, ka tā būs caur internetu.

Kādi ir LTC pērnā gada finanšu rezultāti?

Preliminārie rezultāti ir ļoti labi. Ir bijis ieņēmumu kritums, bet vadībai to ir izdevies atsvērt ar ietaupījumiem izdevumos, kā rezultātā plānotā peļņa, izskatās, būs sasniegta.

Kāda salīdzinājumā ar iepriekšējo?

Mazāka, bet nevaru konkretizēt.

Kā būs ar pēdējā gada peļņas sadali, cik jums ir jāpārskaita budžetā?

LTC gadījumā diskusijas par peļņas sadali nav īpaši lielas, jo akcionāriem ir līdzīgs viedoklis – izmaksāt dividendēs visu peļņu. Tā tas ir bijis līdz šim, un es neredzu indikācijas, ka šogad būs citādi. Budžets dabūs visu, ko LTC ir nopelnījis.

Jūs aizsākāt runāt par digitālo TV. Ir sāpīgais jautājums par maznodrošinātajām mājsaimniecībām, par kuru skaitu neviens nav īsti drošs, 50-60 tūkstoši, kas paliks bez televīzijas, pārejot uz digitālo apraidi. Vai, jūsuprāt, uzņēmumam ir jārisina šī problēma?

Nē, tenderī bija skaidri norādīts, ka tas nav uzņēmuma uzdevums.

Problēma tātad bija konkursā?

Problēma bija valsts pieejā, kā risināt šo jautājumu. LTC skaidri saprot problēmu, un esam piedāvājuši zināmu labdarības akciju, piedāvājot veco ļaužu pansionātiem dekoderus par velti. Bet ir skaidrs, ka mēs to nevaram piedāvāt visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Visiem jau neprasa, ir runa par aprēķināmu skaitu mājsaimniecību.

Tās ir investīcijas, kam ar biznesu nav nekāda sakara. Attiecīgi vai nu valstij ir jālemj par lēnāku šā projekta ieviešanu, vai par subsīdijām, bet to nevar prasīt no uzņēmuma. Sevišķi, ja tas nav bijis konkursa punkts. Ja  tenderī būtu prasīts sponsorēt dekoderus, tā būtu cita cena.  Diez vai tas būtu labs risinājums, jo cenas pārietu uz raidorganizācijām.

Neesmu arī pārliecināts, ka problēma ir tik liela. Līdzīga situācija bija 90.gadu sākumā, kad pārgāja no Secam uz PAL raidīšanas standartiem. Problēmu varēja risināt vai nu ar ierīču palīdzību, vai nopērkot jaunu televizoru. Tad sabiedrības rocība bija ievērojami mazāka nekā tagad, un kaut kā ar Dievu uz pusēm situācija atrisinājās. Tagad jaunajos televizoros šī virzemes digitālā signāla kodēšana ir iebūvēta, un modeļi, kas tiek piedāvāti veikalā, nav tik dārgi. Cerams, ka tas nebūs tik sāpīgi.

Grūti iedomāties maznodrošinātu ģimeni aizejam un nopērkam jaunu TV.

Tas ir valdības līmeņa jautājums. Viņi vēl lems. Ja mēs visu gribam ātri un sākt no 1.marta, tad, domāju, tur ir nepieciešams kaut kāds atbalsts. Ja mēs esam gatavi to darīt lēnāk, tirgus pielāgosies. Cenas arī iet lejā – Kempmayer biznesa plānā set-up box maksāja Ls 120, vai, tagad var nopirkt par Ls 40. Un tas turpināsies.

No Lattelecom viedokļa nebūtu problēmu, ja valdība tagad teiktu – mēs nekur nesteigsimies, pāriesim no 2012.gada, kas ir atļauts?

LTC diemžēl būtu problēma, jo naudas plūsmas ir rēķinātas, balstoties uz valdības indikācijām.

Ja jums tā ir problēma,  spekulēšu – LTC iet pie valdības un saka, jūs mums nojaucāt naudas plūsmu, kompensējiet.

Nu, jā. Jā, ja nosacījumi tiek mainīti, ir jāved sarunas, jo nevar tirgus sabiedrībā pieņemt voluntārus lēmumus.

Vai tas nenozīmē automātisku strupceļu, jo liekas naudas valstij neesot?

Es iedomājos, ka tā varētu būt. Lai gan, ja valdība budžetā atrastu nosacīti 5-10 miljonus, lai šo lietu varētu subsidēt, tas būtu labākais risinājums.

Mēģināšu formulēt pieklājīgi. Kādu jūs sev esat atradis atbildi uz jautājumu, kāpēc valdībai jāmeklē 5-10 miljoni un Rīgas reģiona iedzīvotājiem jāmaksā vairāk par digitālo TV, lai LTC sadarbības partneris varētu samaksāt Šķēlem par Kempmayer iekārtām?

Nezinu, vai dēļ Šķēles iekārtām, bet skaidrs ir tas, ka tendera nosacījumi tādi bija izveidoti. Diemžēl – vai par laimi – tas notika pirms manas stāšanās amatā. No tā, ko esmu izpētījis un izlasījis,ir skaidrs, ka izpildīt Satiksmes ministrijas tendera prasības šādos termiņos, neizmantojot Hannu Digital pakalpojumus, nebija iespējams.

Tad jūs piekrītat Valsts kontroles secinājumam, ka tenderis bija rakstīts noteiktam pretedentam?

Es nezinu, es neesmu Valsts kontrole. Bet es pieļauju, ka tā ir viena no iespējām. Cik esmu runājis, neviens īsti nav sajūsmā par notikušo. No otras puses, ir skaidri redzams, ka īpaši citu iespēju, kā izpildīt nosacījumus, nebija.  Jautājums – vai tas notika tādēļ, lai atbalstītu konkrētu uzņēmumu, vai – lai apraidi ieviestu noteiktā termiņā. Uz šo jautājumu es nevaru atbildēt.

Pārfrāzēšu. Vai digitālās TV ieviešana nav klasisks Latvijas politbiznesa darījums, kur mēs kā patērētāji pārmaksājam, jo daļa ir jāsamaksā kādam citam? Tāpat kā par slimnīcām, par ceļiem.

Ja godīgi, tas ir viens no iemesliem, kāpēc es piekritu Kampara kunga aicinājumam te strādāt. Tiesiskā valstī atcelt lēmumus ar atpakaļejošu spēku var prokuratūra, bet valsts pārvalde var rūpēties, lai tas nenotiktu nākotnē. To es šeit daru, katru dienu. Tāpēc arī esmu lūdzis darba kabinetu, kas iepriekšējam padomes priekšsēdētājam nebija vajadzīgs.

Tas ir izaicinājums, tas ir sarežģīti – saprast ar valdības dalībniekiem saistīto interešu gājienus.

Viena garantija, ka tās lietas neturpināsies, ir tas, ka Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība ir valdībā, un neatbalsta šādu valsts pārvaldes modeli. Mūsu izaicinājums nav precīzi saprast, kāda ir motivācija iepriekš. Tas ir prokuratūras izaicinājums. Mūsu uzdevums ir mēģināt tos nepieļaut nākotnē.

JL un PS valdībā var būt un var nebūt. Vāja garantija.

Tā ir vēlētāju atbildība – vai mēs gribam, ka tādi darījumi ir iespējami, vai tomēr ne.

Pats pieminējāt savu iecelšanu, kas ir saistīta ar sāpīgu jautājumu – Latvijas politikai raksturīgo amatu dalīšanu partiju cilvēkiem. No otras puses, valsts patiesi maza, laba līmeņa biznesa speciālistu arī maz. Vai ir kāds risinājums, lai mēs visi varētu civilizēti teikt -  mēs kā sabiedrība šo pieņemam, viņš ir profesionālis?

Pirmkārt, demokrātiskā valstī partijas piederība nav noziegums.

Problēma jau nebija partijas piederība, bet nekompetence.

Tieši tā. Pamatkritērijam ir jābūt kompetencei. Tas ir nenormāli sarežģīts jautājums. LTC padomē mēs redzam dažādu politisko partiju pārstāvjus, un es teiktu, ka tas ir sabiedrības interesēs – ka partijas pieskata viena otru. Klaji tendenciozu lēmumu nemaz nevarētu izbīdīt, jo tur ir Tēvzemes pārstāvji, ZZS pārstāvji, akadēmiskās aprindas. Vienmēr gan var vaicāt, vai padomēm jābūt tik lielām un cik ļoti visi padomes locekļi ir kompetenti biznesa vadībā. Situācija ir sarežģīta, tur nav vienas atbildes.

Jūs būtu nācis, ja būtu konkurss?

Jā, es pirms gada nācu konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu. Internetā bija komentāri, kāpēc es piekritu bez konkursa, bet ir jāatceras, ka šis nav 100% valsts uzņēmums un ir svarīgs otra akcionāra viedoklis. Statūti neparedz, ka tiek rīkots konkurss, akcionāru uzdevums ir atrast kandidātu, kas pieņemams abām pusēm. Varēja darīt tā, ka Latvija rīko konkursu un piedāvā zviedriem kandidātu, ko viņi var noraidīt. Domāju, lielu nozīmi nospēlēja fakts, ka ar viņiem biju pazīstams no iepriekšējā gada konkursa.

Vai jūs esat runājis ar bijušo padomes priekšsēdētāju Kalvīša kungu pēc viņa brauciena uz Maskavu?

Nē. Es viņam esmu zvanījis, bet mums saruna nav izdevusies.

Viņš ar jums nerunā?

Varbūt telefons nepareizais.

Mēs cilpā atgriežamies pie sarunas sākuma – par privatizāciju. Jūs sakāt – šogad nenotiks, trijos gados vajadzētu saprast, ko darīt.

Ja runājam par privatizāciju vispār, skaidrs, ka vienā liberālā valstī diez vai valsts funkcija ir pārvaldīt komerciālus uzņēmumus. LTC ir viens no tādiem, kur padomju laikā izveidotais monopols balss sakariem ir zaudēts, tehnoloģiskā attiecība tirgū ir aizgājusi mobilo sakaru un interneta telefonijas virzienā. LTC vairs nav monopola, tas skatās, kā aizvietot segmentus, kur ienākumi mazinās, ar citiem. Tur nekādas valsts funkcijas nav, un skaidrs, ka šādi uzņēmumi tiktu privatizēti.

Valsts interesēm būtu svarīgi, lai tas notiktu par maksimāli iespējamo cenu. Tāpēc es minu trīs gadus, jo uzņēmuma novērtējums šajā laikā varētu atgriezties pieņemami augstos līmeņos.

Kura gada?

Pieļauju, ka arī 2007.gada.  Otra lieta – uzņēmuma peļņa varētu pieaugt, jo valuācijas metodikas parasti reducējas uz peļņas reizinātājiem. Ja cena laba, kāpēc neprivatizēt?

Varu iedomāties atbildi – iepriekšējie precedenti, kuros privatizācija nav notikusi valsts, bet dažu indivīdu interesēs. Šo dilemmu var atrisināt?

Piebildīšu pie iepriekš teiktā vēl vienu apsvērumu – ir svarīgi sagaidīt labu cenu, bet tikpat svarīgi ir neradīt sev jaunas problēmas, jaunu monopolu. Kas ir pretrunā ar biznesa interesēm, jo tas vienmēr mēģina radīt virtuālos monopolus. Protams, ka valstij būtu jāskatās, vai pēc LTC privatizācijas te nerodas monstrs, kas nosaka cenas un traucē konkurenci. Tā jau arī ir galvenā problēma – ka privatizācija var nenotikt valsts interesēs, bet to nevar risināt citādi kā caur vēlētāju.

Var risināt neprivatizējot. Tā ir viena no metodēm. Es  neesmu tik ultraliberāls, lai uzskatītu, ka visi uzņēmumi obligāti jāprivatizē.  Sevišķi tie, kas ir dabiskie monopoli, līdz ar to jautājums, piemēram, par Latvenergo, privatizāciju nav viennozīmīgs. Taču, ja nebūtu Kārļa Miķelsona, kas ir ļoti mūsdienīgs vadītājs, pastāv risks, ka tas būtu klasisks postpadomju stagnāts.

Privatizācijai ir dažādas pieejas. Skandināvi rāda, ka var būt arī labi menedžēti valsts uzņēmumi. Tas ir tāds, kā saka, ticības jautājums.

Nobeigumā precizēsim divas lietas. Vai jums vēl ir attiecības ar Parex banku?

Likums neļauj savienot amatus. Manas attiecības ar Parex banku kopš gada beigām ir beigušās.

Un ar Sabiedrību citai politikai?

Nav beigušās un neplānoju beigt. Es esmu SCP biedrs. Tā ir viena interesanta partija, kas gan vairāk darbojas kā domnīca. Labā ziņa ir tā, ka SCP bieži izdodas ģenerēt labas idejas, sliktā: ka ne vienmēr tās ir formulētas pietiekami pievilcīgi vēlētājiem, lai mums būtu augsts reitings. Iespējams, to labāk prot mūsu partneri no Vienotības.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(21 balsotāji )
Komentāri

>klusais
Vispār sabiedrībā cilvēku skaits, kuriem augsta attēla un skaņas kvalitātei ir būtiska, nebūs lielāks par 5-8%.
Piemēram, sporta zālē, kurā aizeju pasportot, pie sienas esošie tv rāda tik trokšņainu bildi (gari vadi un 3gab tv no viena avota), ka hokeja ripu var saskatīt ar grūtībām. Kad apjautājos, vai viņi negribētu paaicināt kādu, kurš ieteiktu pareizo risinājumu signāla pastiprināšanai, tad atbilde bija, ka neviens nesūdzas, jo nav jau nākuši kino skatīties…

42.

To jau visu arī gribu pateikt ,ka vispārēja digitalizācija ir kā šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Tie kam vajag kvalitāti var atarst citu risinājumu. Arguments varētu būt apraides izmaksas.

43.

Kā gan varētu NEBŪT iesaistīts Šķēle! Vismaz lielākajos u n daudzos pārējos, uzņēmumos, ir viņa personīgās partijas, ja ne vadītāji, tad NOTEICĒJI !

Internetaa nav nekaa tada ko butu jaga lejupladeet ar 10 megabitiem, kur nu veel vairaak. Man liekas, ka kungs maldas par to interneta TV. Es nemaksaatu ne santiima vairaak par to esoso marazmu kas ir tajos smadzenu skalosanas kanaaaalos.

>janis
straumēšanas un lejuplādēšana tomēr nav viens un tas pats. Tik tiešām, daudzas lietas nav vērts lejuplādēt, lai piedzītu pilnu cieto disku, bet ir interesantas lietas, ko gribētos redzēt labākā kvalitātē, piem. interesantākās vārtu gūšanas epizodes zaudē spožumu zemās kvalitātes dēļ.
Domburšovs man straumējas ar ātrumu ~512Kbit/sec, kas runājošām galvām ir apmierinoši, bet labi uzņemtai filmai tas ir par maz.
Labas kvalitātes HD datu plūsma ir ~ 25MB/sec.

Es piekrītu Kokina k-gam, ka nākotnes TV būs caur internetu un TV kastes būs ar cietni un linux tipa operētājsistēmu pārlūkprogrammas darbināšanai.

Kokina kgs labākajā gadījumā ir “nepareizi informēts”.

Jaunajos televizoros (un arī ne visos) parasti ir MPEG2 DVB-T uztvērējs (jo tieši MPEG2 standarts ir izplatītākais visā Eiropā). MPEG4 dekoderi ir tikai jaunajos HD tipa televizoros. Kamēr nebūs atbildes no Lattelekom, kāpēc bezmaksas pakete nevar tikt pārraidīta MPEG2 standartā (testa pārraides vēl pirms dažiem mēnešiem bija MPEG2!!!), tikmēr visi “stāsti” par Lattelekom labdarību ir tikai acu aizmālēšana. Taču ir skaidrs, ka MPEG2 gadījumā lētāku dekoderu alternatīva apēstu Lattelekom peļņu. MPEG4 dekoderus “pa lēto” Eiropā nenopirksi, tāpēc esi spiests atdot naudu monopolistam.

Kokina runas par nākotnes TV tikai caur internetu atgādina viedos pravietojumus 50.gados, ka radio iznīks, jo kam vajadzīga skaņa bez bildes…

straumēšanas un lejuplādēšana…. visu to marazmu vajadzetu saakneet uz elli. 25MB/sec lai skatitos jaunako Angelinas Jolijas meeslu vai jackassus youtuubaa.
Nav contenta, kungi!!!! Nav!

>Fritz
Taisnība, MPEG4 ir uzlabots MPEG2, lietojot sarežģītāku algoritmu, bet samazināts tiek ap 30% datu apjoma, kas ir būtisks ieguvums pie HDTV apraides.
Jautājums ir, vai tiešām Latvijas TV plāno nomainīt visu tehnoloģiju uz HD standartiem?
Klusais jau nocitēja aksiomu, ka kēdes stiprību (šajā gadījumā kvalitāti) nosaka vājākais posms un mums tas ir pats LTV produkts.

Mani sevišķi aizkustināja tas, ka Kokina kungs, kaut arī intervijas pašās beigās, tomēr atrada iespēju atzīmēt Miķelsona kunga ieguldījumu, bez kura Latvenergo nebūtu nekas cits kā “klasisks postpadomju stagnāts”.

LTV produkts ir viens…
bet pie mums vēl pamanās kanālus pirms laišanas ēterā sakompresēt,lai varētu vienā joslā iestūķēt 2x vairāk,kā vajadzētu.Tur arī zudumi parādās.
Bet ne jau tikai dekoderu trūkums laukos iegriezīs… neredzu es DVB-T klientūru tajā pašā Rīgā,kur lielākajā daļā pilsētas ir pieejama kabeļtelevīzija,kas nodrošina to pašu kvalitāti un lieliski apmierina esošās prasības.
Kam vajag HD,tie jau sen to velk no satelīta un uz telekomu nekrata ar ausi.Mazs %,bet ir tādi.
Attiecībā uz pašu pirmo komentāru… ja gribi skatīties HD kanālus,tad tomēr der paskatīties uz to,vai dekoders to atbalsta.Kaut drusku padomāt līdzi.Un,jā,der arī paskatīties,ko telekoms īsti piedāvā… es kaut kā nekādu HD paku neatrodu.Un,jā,TV vispār ir spējīgs HD attēlot?
p.s. šķiet ka radiotehnikas speciālists jauc interneta TV ar virszemes.Bet attiecībā uz iTV,lūdzu citāts no telekoma lapas: “Klientiem, kuri vēlas kļūt par HD kanālu pakas abonentiem, taču tam ir uzstādīts 1710 sērijas (pelēkās krāsas) TV dekoderis, klientam piedāvājam TV dekodera nomaiņu (TV dekodera maiņa ir bez maksas). Sīkāka informācija zvanot uz Lattelecom apkalpošanas dienestu 177″

Kokins liela prostitūte

52.

Jau atkal netīšām pieliku (-) komentam Nr. 40 (šoreiz tas bija Jūsu), gribot pāršķirt ekrāna lapu.

Ja ieklabinat amazon.de “dvb-t mpeg4 receiver”, tad to cenas ir 55…59 eiro (35…40 lati).
Turklat kastite par 40 latiem apvieno sevī DVB-T uztvērēju, MPEG4 dekoderi un DVD atskaņotāju.

interesanta šķiet Kokina pēkšņā aktivitāte un gatavību visu ko komentēt, turklāt pārliekā centība uzsvērt savu svarīgumu ir jau smiekīga- padomes priekšsēdētājam civilizētās rietumu valstīs ir drusku cita funkcija, nevis blablināt apkārt, cik es svarīgs un kā esmu atnācis “vadīt” (?) uzņēmumu.
Saskatījis labu platformu politiskā kapitāla kaldināšanai, taču kaut kā drūmais populisms spiežās no visām vīlēm laukā.

Vai portāls nestrādā?

Strādā tomēt!

Nezin, vai ūdens upē arī “straumējas”, vai varbūt tomēr plūst?

un ko manīgie cidienieši izdzēsa manu komentāru?

kas tad kokins ir ja ne politieliktenis?

Nepirksim (!!!) sKEELES itkaa Mpeg4 novecojushaas grabazhas, kaa vinjus tur TvStar laikam… Veel pietiek nekauniibas 40 Ls par taadu meeslu paprasiit ! Shii grabazha pat 720i neatbalsta, kurnu veel Full HD 1080i !
Tieshaam ar sveshzemju Viasatu jasadarbojas, ja pashu maajaas nau godiiguma…
Un kur lai gruuzh tagat Mpeg2 dekoderi, a ?

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books