Tiesa un jutīgums (131)
Autors: Laila Pakalniņa
Publicēts: 2010. gada 11. janvāris 00:14
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pagājušo pirmdien Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris par „jutīgākajām” jaunā gada lietām nosauca tiesnešu algu „iesaldēšanu” un strādājošo vecāku pabalstus. Tā saukto mazā Gustava lietu, kurā ST spriedumu paziņoja jau pēc dažām dienām, Kūtris ar jutīgumu nesaistīja.

Var jau būt, ka ar to būtu jāsaprot, ka jutīgums ST izpratnē ir attiecināms uz spriedumiem, ar kuriem vicinot taisnīguma karogu var pasniegt dāvanas. Jeb uz tādiem spriedumiem, kurus pasludinot ST piesavinās tiesības iesaistīties jautājumos, kuri skar budžeta veidošanu un kam pēc varas dalīšanas principiem būtu jāpaliek likumdevēja vai izpildvaras kompetencē. Bet Gustavu atšķirībā no pensionāriem tiesa neapdāvināja un valsts budžeta veidošanas procesā neiejaucās, jo paziņoja, ka no tiesībām uz dzīvību neizriet valsts pienākums nodrošināt ikvienam nepieciešamās zāles bez maksas. Lai piecgadīgais Gustavs varētu dzīvot un tiktu novērsti Gošē slimības simptomi (palielināts trombocītu līmenis, palielināta akna un liesa), lai viņam mokoties nebūtu jāmirst pusaudža gados, bērnam regulāri ir jālieto zāles, kas izmaksā ap 80 000 latu gadā.

Taču, lai kā būtu ar ST jutīgumu Gustava lietas sakarā, šī lieta ir viens no pierādījumiem, ka sekas spriedumam pensiju lietā nav tikai pāris simti miljonu no valsts budžeta. Jo emocionalitāte, ar kādu ST „atjaunoja taisnīgu attieksmi pret pensionāriem”, salīdzinājumā ar racionālu tiesiskumu, ar kuru lemts par maza bērna dzīvību, ļauj skaidri ieraudzīt sakarību starp konstitucionālās tiesas taisnīgumu un gļēvumu. Tātad būtībā – šausmas.

Piemēram, attiecībā pret Gustavu ST pat atļaujas būt, maigi izsakoties, ciniska, secinot, ka personai, ja tā zāles nesaņems, neatgriezeniskas sekas neiestāsies nekavējoties. Kas acīmredzami jālasa, ka bērns jau nenomirs uzreiz – vispirms mocīsies kādu laiku. Ar to vien jau pietiek, lai secinātu, ka pret Gustavu ir grūti izturēties tikpat „taisnīgi” kā pret pensionāriem tikai tāpēc, ka spriedums šajā jautājumā nevar iejūsmot vai sadusmot lielu cilvēku skaitu. Aiz mazā puikas lietas neviena nav, ja neskaita slimu bērnu un viņa vecākus.

Un vēl. Piektdien, kad ST paziņoja spriedumu Gustava lietā, Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda nosacītu sodu Renāram par avārijas izraisīšanu, kurā bija pieci cietušie, no kuriem divi slimnīcā nomira. 2008.gada 2.jūlija vakarā Renārs vadīja sporta auto Mazda RX8, kas pa Rīgu traucās ar ātrumu 110 km/h. Krustojumā pie zīmes „Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” mašīna neapstājās un taranēja pa galveno ielu braucošu policijas mikroautobusu. Tiesa atzina, ka noziegums izdarīts aiz neuzmanības un piesprieda Renāram trīs gadu nosacītu sodu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Šis spriedums liek atcerēties sodu, kuru pensionāre Aleksandra vēl nav pilnībā izcietusi. Pirms mazāk nekā pusotra gada Rēzeknes tiesa par to, ka viņa no kādas sievietes kapa paņēma vāzi un noslēpa turpat netālu aiz koka un pēc pāris dienām savu rīcību atkārtoja vēlreiz, Aleksandrai piesprieda vienu gadu cietumsoda, ko gan nolēma neizpildīt, bet aizstāt ar pusotru gadu pārbaudes laika. Proti, Aleksandra par vāzes slēpšanu saņēma tikai nedaudz mazāku sodu nekā Renārs par divu cilvēku nogalināšanu. Cita starpā, Rēzeknes tiesa bija noskaidrojusi, ka Aleksandras nodarītais materiālais zaudējums bija pieci lati.

Ja kas, Aleksandra to vāzi divreiz noslēpa apzināti. Taču, ja tiešām ir taisnīgi uzskatīt, ka Renāra traukšanās ar mašīnu pa Rīgu un apstāšanās zīmes ignorēšana ir neuzmanība, tad ir ļoti netaisnīgi tērēt budžeta līdzekļus satiksmes drošības kampaņām, to skaitā veidot klipus un izvietot uz ceļiem plakātus pret ātru braukšanu. Jo pat vairāk nekā divreiz pārsniegts ātrums, kura rezultātā mirst cilvēki, var izrādīties vien neuzmanība.

Protams, tiesas katru lietu lemj atsevišķi. Tomēr visas lietas vieno tā pati valsts, laiks, cilvēki, dzīve. Un, vai tas taisnīgums, ko tiesas ir gatavas citiem dāvāt, bet citiem – ne, tik tiešām ir taisnīgums, uztverams tieši tiesas lēmumu salīdzinājumos.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(56 balsotāji )
Komentāri

Baidos, ka praktiski ideja par tautas izvirzītiem, apstiprinātiem un atceltiem tiesnešiem visos līmeņos būs pagrūti realizējama. Tā varētu būt pareiza attiecībā uz Satversmes Tiesu, kurā pēdējā laikā ir sabīdīti visai špāsīgi ļautiņi, un varbūt vēl uz Augstāko Tiesu, kuras priekšsēdētājs izrādās sīks blēdis esam, bet citu līmeņu tiesās diezi vai tas būs tas pareizākais solis.

122.
Jānis-Nellijai-ABC
2010. gada 12. janvāris, 11:17

ABC. Nu sākt kaut vai ar Augstāko tiesu.Vismaz sākt.

Jā, tur es Tev pilnīgi piekrītu.

124.
Jānis-Nellijai-Lailai Pakalniņai
2010. gada 12. janvāris, 11:51

Tā kā Saeimas deputāti ir tie,kas,izdodot likumus,rada konkrētus tiesiskos apstākļus,tad tiem Saeimas deputātiem,kuri paši sevi sauc par godīgiem(Jaunajam laikam) 2004.g.,tika iesniegti konkrēti materiāli par Augstākās tiesas tiesnesi Anitu Nusbergu ar lūgumu tos izvērtēt gan pašiem-Saeimas deputātiem ,gan nosūtīt tos izvērtēšanai uz KNAB ,Prokuratūru,Augstāko tiesu utt.Taču arī godīgais Jaunais laiks(atskaitot Repši,kad viņš bija ministru prezidents) nav devis ne savu vērtējumu par iesniegto informāciju,ne arī nosūtījis uz KNAB,Prokuratūru,Augstāko tiesu.

Arī pēc vairākiem ierosinājumiem pieprasīt materiālus par Augstākās tiesas tiesnesi Anitu Nusbergu noSaeimas, Augstākā tiesa to nav izdarījusi,bet KNAB un Prokuratūra šos materiālus pieprasīšot no Saeimas tikai tad , ja būšot rakstisks iesniegums.(Kā to vērtē Mūsu Solvita?)

Ja Citadiena nodrukās gan 2004.g. Saeimā iesniegtos materiālus,gan pēc 2004.g. klāt nākušos materiālus,tad Dienas lasītāji varēs uzzināt ,ko par Augstākās tiesas tiesnesi Anitu Nusbergu NEVĒLĒJĀS zināt ne Augstākā tiesa,ne Prokuratūra,ne KNAB utt.

Kaut kur esmu dzirdējis, ka esot 2 atšķirīgas lietas: likuma burts un likuma gars. Kapu tanti, kura nevar noalgot dārgus advokātus, soda pēc likuma burta. Dubultslepkavu ar Mazdu – vispār nesoda, ņemot vērā likuma garu. Taču neatkarīgi no tiesas sprieduma viņš ir un paliks slepkava visu atlikušo dzīvi…

tiko konstatēju,ka Pakalniņa gājusi vēl tālāk.Savu apšaubāmās kvalitātes tekstu ielikusi arī Delfos.Tur publika būs īstā.
Jādomā,ka nu rakstiniece sekos visām tiesu lietām un ik nedēļu salīdzinās dažas no tām.Honorāri un tautas mīla garantēti.Analīzes speciālisti mums vajadzīgi.Sevišķi,ja to saražotais produkts ir tik augstas raudzes demagoģija kā šis.

Diemžēl autores teksts par ST spriedumu skaidri parāda, ka spriedumu autore nav lasījusi, jo citāti diemžēl ņemti nevis no paša sprieduma, bet gan no preses relīzes. Līdz ar to var diezgan kvalificēti spriest par komentāra kvalitāti.

128.
Jānis-Nellijai-ululiņš
2010. gada 13. janvāris, 09:15

ululiņ- Lailu lasīt nav garlaicīgi . Latvijas padibenēm ,kuras pašas sevi sauc par eliti, viņa nepatīk un tas taču ir normāli. ululiņ Jūs man arī nepatīkat ,bet tas nekas – turpiniet vien tāpat it sevišķi , ja par to maksā!

129.
Jānis-Nellijai-ululiņš
2010. gada 13. janvāris, 09:19

ululiņ , es atvainojos ,jo iepriekš teiktais ir domāts ak,kungs un nevis Jums.

Arī tiesnesis ir tikai cilvēks un reizēm, gatavojot spriedumu var ietekmēties kaut vai no draņķīgā laika aiz loga vai bada sajūtas vēderā. Jo katram krimināllikuma pantam ir robežas – NO – LĪDZ. Un ja autovadītāju varēja sodīt no (nosacīti) līdz 10 gadiem aiz restēm, tad tantei par vandālismu sods arī piemērojams kaut kādās robežās. Nu nepaņēma viņai maigāko. Varbūt tiesnesis izsalcis bija, varbūt tante tiesas zālē nelāgi uzvedās, turpretī puika bija mierīgs, visu no sirds nožēloja. Un kā var salīdzināt Satversmes tiesas spriedumu ar rajona vai apgabala tiesas? Tas man tā dīvaini likās.
Turklāt runājot par tiesnešiem – reizēm viņi pat neizvērtē, ko kāds konkrēts spriedums nodarīs apsūdzētajam un viņa ģimenei. Viņi piemirst, ka līdz ar vaininieku cieš arī citi cilvēki, dažreiz pat mazi bērni. Tas īpaši aktuāli ir lietās, kuras ietver kādu naudas līdzekļu kompensāciju. Ne jau tas vaininieks viens cietušajiem maksā. Maksā visa viņa ģimene, bērni paliek bez drēbēm, interešu izglītības, pilnvērtīga ēdiena.

131.

Labāk un taisnīgāk ir,ja cietušā ģimene, bērni paliek bez drēbēm, interešu izglītības, pilnvērtīga ēdiena.
Tā tam būs būt.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kā dabūt baltu seju un nepieskarties bruņurupucim (146)
Laila Pakalniņa

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Marts un miers (116)
Laila Pakalniņa

Vai Latvijā ieviesīs kalendāru, kurā 15.martam uzreiz sekos 17. un nav 16.marta – līdzīgi tam, kā, piemēram, daudzās pasaules viesnīcās nav 13.numuru vai 13.stāvu? Reizēm [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Ušakova kalendārs (118)
Laila Pakalniņa

Kamēr mediķi ikvienam, kas pārvietojas pa Rīgu, iesaka izdzīvošanas nolūkos skatīties uz augšu (visai grūti realizējams padoms, turklāt – nekā jau tur, augšā, nav, bet [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Principā mēs esam latvieši (107)
Laila Pakalniņa

Par to, cik attieksme pret hokeju Latvijā ir iracionāla, liecina arī tas, ka pat pēc trijiem zaudējumiem (tostarp divām sagrāvēm), ko nacionālā hokeja izlase piedzīvojusi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Man nav vienalga (49)
Laila Pakalniņa

Padodos, man tiešām nav vienalga – pamostoties no olimpiskā murga gribu atbildēt balsij, kas tiklīdz atrodu laiku painteresēties par to, kas notiek Vankūverā un Vistlerā, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Izvēlēties Latviju (97)
Laila Pakalniņa

  Bijušais Gvantanamo ieslodzītais Latviju esot izvēlējies pats. Atliek vien domāt, ka tā arī ir, un galu galā, kāpēc šajā gadījumā tas tā arī lai nebūtu. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Mammas uzvaras diena (51)
Laila Pakalniņa

Rīgas domniekam Jānim Šmitam vēl nav apnicis – pagājušonedēļ viņš atkal pacīnījās pret pagānisma tradīciju piekopšanu Vecrīgā. Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē Šmits izteica [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Ģimene un barikādes (248)
Laila Pakalniņa

Es pat īsti nepamanīju, ka jau 19 gadu nepiedalos barikāžu piemiņas pasākumos. Proti, nekad pēc 1991.gada janvāra man nav bijusi vēlēšanās būt pie kāda Rīgā [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Sniegā un ceļā (40)
Laila Pakalniņa

Man patīk ziema, kurā ir tik daudz gaismas no sniega. Jo ir tik interesanti skatīties. Kā pa vienu taku cits citam pretim iet cilvēki. Kurš [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kas pie mums ir atnācis? (42)
Laila Pakalniņa

Ja jau „visi bērni” vienojušies šķietami daudzpusēji (bet jo īpaši tirgotājiem) izdevīgā Ziemassvētku saucienā „dāvanas būs tev un man!”, atliek vien pieņemt lēmumu, kas tās [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books