e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 12. janvāris 18:30
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID).

No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus latu, iedzīvotāji par tām maksās Ls 10, un Iekšlietu ministrija atbildēs par konkursa organizēšanu privātā partnera piesaistei, kas atbildēs gan par karšu sagatavošanu, gan droša elektroniskā paraksta nodrošināšanu. Kartes būs gan ceļošanas dokuments paralēli pasei, ja vien cilvēks negribēs izbraukt no ES, tajās būs elektroniskais paraksts. Ar laiku tajās var parādīties informācija par cilvēka veselību, autovadītāja apliecību utml.

Taču ir daudz jautājumu un divi smagi precedenti, kas apēno ideju: izgāšanās (un izgāztie miljoni) par e-parakstu, un šaubīgie konkursi par lieliem valsts pasūtījumiem (piemēram, skatīt Satiksmes ministrijas rīkoto par digitālās TV ieviešanu).

Kāpēc vajag?

Nav tā, ka obligāti vajag. No maija ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jāizsniedz elektroniskas uzturēšanās atļaujas.  Pie viena grib ieviest elektronisko ID arī pārējiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pētījums rādot, ka cilvēki labprāt gribētu. Atbildīgais ministrs Edgars Zalāns (TP) Citadiena.lv pamatoja, ka tās ir ieviesušas Latvijas kaimiņvalstis un “mūs ir apdzinusi pat Albānija”.

Argumentam ir otra puse – no 27 ES valstīm e-ID ir 8.  Lielbritānija nule no idejas atteicās dārdzības un budžeta taupīšanas dēļ.

Kādiem pakalpojumiem?

Bijusī e-lietu ministre Signe Bāliņa, kas tagad vada Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Citadiena.lv atzina, ka pašlaik valstī ir “vairāki desmiti” e-pakalpojumu, bet ES fondu apguvē esot paredzēti vairāki simti.

Savā ziņā tas ir strīds par vistu un olu. Ir maz e-pakalpojumu, jo ir maz e-paraksta lietotāju, bet e-paraksta lietotāju ir maz, jo tas tika ieviests  par neadekvātu samaksu (izslavētajā Igaunijā privātpersonu e-paraksts bija par velti). E-pakalpojumi ir veids, kā izveidot lētāku un efektīvāku valsts pārvaldi, ja tiek pareizi īstenots.

Masveida e-ID karšu ieviešana popularizētu e-pakalpojumus, taču ir kāds bet. Premjera pieaicinātais eksperts Uldis Bērziņš no FirstData International norādīja, ka Somijā, kas kartes sāka izdot jau 2002.gadā, tās lieto 3% iedzīvotāju. Populārāka ir autentifikācija ar bankas starpniecību. Arī Latvijā internetbankas lieto ievērojams skaits cilvēku. S.Bāliņa atzina, ka teorētiski e-paraksta lomu var pildīt banku autentifikācija, taču bažas esot par to, kas notiek, ja kāds lielais spēlētājs iziet no tirgus.

Cik lieto e-parakstu?

Atbilde uz to atrodama citā valdības dokumentā. Pašlaik e-parakstu praktiski izmanto tikai valsts pārvalde, un skaits 2010.gada beigās (pēc RAPLM aplēsēm), būs 2500 cilvēku.  Saskaņā ar Valsts kontroles revīziju, tas izmaksā 780 tūkstošus latu gadā, no kā nosedz tikai 13%. Lietotāju skaits svārstās ap 1% no prognozētā. E-ID koncepcijas izstrādātāji lēš, ka līdz 2014.gadam to lietos gandrīz 818 tūkstoši cilvēku.

Cik tas ir izmaksājis?

Patlaban vismaz 4,4 miljonus latu, kas samaksāti no Satiksmes ministrijas kontrolētā Latvijas valsts radio un TV centra naudas, glābjot Latvijas pasta bilanci, kas projektu sāka. VK prognozēja, ka LVRTC nāksies zaudēt 6–7 miljonus latu, ko varētu būt jāsedz pat nākamo desmit gadu garumā.

Nav skaidrības, kas notiks ar šiem zaudējumiem, ieviešot e-ID. Pastāv iespēja zaudējumu segšanu iestrādāt konkursa nolikumā par privātā partnera piesaisti. Tajā varēs piedalīties arī LVRTC, kas pašlaik vienīgais piedāvā e-parakstu. Ja uzņēmums neuzvarēs, var nākties visu norakstīt zaudējumos, lai nesadārdzinātu jaunās kartes, Citadiena.lv pieļāva Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone.

Cik izmaksās šis?

Pēc E.Zalāna teiktā, sākumā no budžeta nepilnu miljonu, pārējās izmaksas segs no ERAF.
Tiesa, valdībai piedāvātie trīs risinājumi bija interesanti konstruēti. Pirmais paredzēja, ka projektu īstenos PMLP pati un tas izmaksās 7,4 miljonus latu. Taču E.Zalāns un RAPLM pārstāvji pārliecinoši apgalvoja, ka tās var sadārdzināties. Otrais variants – vairāki privātie partneri, ko izvēlas konkursā – būtu izmaksājis 10,2 miljonus. Par izdevīgāko atzīts trešais, kas izmaksās 9,2 miljonus latu. Pēc E.Zalāna teiktā, summa konkursa rezultātā var samazināties, un tajā varēs uzvarēt arī vairāk nekā viens pretendents.

Taču tikpat liela ir iespējamība, ka uzvar viens, kas rada monopola risku, ja e-ID karšu izplatība notiek tik strauji kā prognozēts. U.Bērziņš Citadiena.lv sacīja, ka arī viņš ir par e-ID karšu ieviešanu, bet vēlas, lai tā notiktu pareizi un valstij izdevīgi.

Tam ir grūti nepiekrist. Taču ir slikti precedenti.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(23 balsotāji )
Komentāri

Pajautājiet kāda Nokia bija pirms 3 gadiem.Tad uzzināsim kādas morāli novecojušas būs šīs ID kartes pēc tāda paša laika.

Manuprāt ar virtuālām lietām nodarbojas,kad viss pārējais ir sakārtots.

Ja tā perēķina, cik naudas Latvijā izdots tām E lietām, visai tai ministrijai, utt., un reālo atdevi, vienkārši murgs, ka tikai šitas arī nepārvērtīsies par milzīgu naudas pumpi kādu kārtējo savējo virzienā, un beigās sanāks kārtējais nesmukums un visi brīnīsies, kur palika nauda, utt., neticu, ka Latvijā kaut kas var notikt savādāk.

Jādomā , ka būtu forši vēl kādu īpašu zemeņu torti sarūpēt .
Bet pēc būtības pirmais ko būtu jārauj augšā pie zvana par stāvokli e-lietās būtu vecais komjaunietis Reiris. Būtu mums saprotoši ļaudis pie šprices bijuši , būtu mums jau par esošo naudu e-ID kartes jau pilnā sparā rūkušas kādus pāris gadus.

Vēl ir svarīgs aspekts, lai šīs kartes čips spētu glabāt arī šifrēšanai paredzētās privātās un publiskās atslēgas. CItādi ar prastu e-parakstu, tas ir tas pats, kas tagadējais elektroniskais paraksts, tikai ar fotogrāfiju virsū. http://en.wikipedia.org/wiki/Public_key_encryption
Tieši valsts iestādēm tas būtu ļoti svarīgi, lai nebūtu vēl jāģenerē saviem lietotājiem speciālas šifrēšanas atslēgas. Kā šifrēšanas platformu var izmantot to GnuPG http://www.gnupg.org/

Man ir tikai viens jautājums: bet kāpēc pie mums atkal nevar tā kā izslavētajā Igaunijā?

Man ir divi jautājumi: 1. kāda daļa gar ID kartēm ir Zalānam? Vai tad viņš tagad vada Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi?, 2. kāpēc nevar paredzēt šādas kartes mikroshēmā ievadīt arī biometrijas datus, kaut vai īkšķa nospiedumu? Būs grūtāk organizēt nelikumīgu to pārdošanu?

V. Krustiņš: – Kā nacionāli noskaņots cilvēks bažījos, vai jūsu rindās nav gana daudz kosmopolītisko biedru, lai arī viņi valkātu ļoti latviskus uzvārdus. Neesmu pret, jo demokrātijā var ticēt, kam vien grib, bet tad gan vēlētājiem nevajadzētu izrādīties kā latviskai apvienībai.

– No pirmsākumiem esam ar parakstiem apstiprinājuši savu nacionālas valsts ideju, ar to saprotot, ka mūsu valstī dzīvo visu tautību latvieši. Programmā par “neizbēgamām” vēlreiz definēsim pamatvērtības – valsti, valodu, vēsturi, kultūru, par tādām lietām mūsu starpā nav nedz pretrunu, nedz diskusiju.
==========
Jaunā laika Āboltiņa rullē, visu tautību latviete īstenā.

Kurai vai kurām IT kompānijām šobrīd iet sūdīgi? Kurām vajadzētu uzlabot budžetu?
Protams pirms vēlēšanām e-paraksts ir kā sviests uz maizes, reklāmai naudu partijām vajag.

Vai kāds ir redzējis konkursa (ar kuru izvēlēties partneri) nolikuma projektus? Interesanta un pamācoša lasāmviela. Diemžēl nožēlojamā kompetences stāvoklī esošo IT industriju, kura pieradusi peldēt valsts pasūtījumu taukos vajadzētu stimulēt citādi (nedot ēst vispār lai iet strādāt uz eksportu).

Jaa, Belgijaa ir siis kartes. Kad dodies uz citu valsti Eiropaa tik un taa janem lidz pase, si elektroniskaa ID der tikai vietejai lietosanai.Ta ka liela labuma Latvijai no taas nebus!

Paprieksu vajag sakartot valsti un tad kerties pie sadam lietam!

Mums jau ir sabiedriskā transporta virtuālā apmaksa, par kuras ieviešanu iztērētos miljonus labāk būtu bijis investēt uzņēmuma attīstībā. Pastāv diezgan reāla iespēja, ka ar e-ID varētu iznākt tāpat. Lai nu Jaunā laika gaismas bruņinieki velk ārā zobinu un vicina!

>Feģa:”Lai nu Jaunā laika gaismas bruņinieki velk ārā zobinu un vicina! ” – TIKKO pamodies, ja neko par Repšes cīņu ar Jakānu nezini ? Virtuālā ekonomikas ”uzlabošana” ir nenovēršams process, taču reālo ekonomikas pārvaldīšanu JL tagad rūpēsies vairāk – citādi var dabūt daudz lielāku ”pērienu” kā 2002.-2004.g., kad toreizējais ekonomikas ministrs Kariņš pat savu cilvēku nevarēja vienā ostas pārvaldē Ventspilī iesēdināt ( un papildus ‘pērienu’ vēl tiesā dabūja ).

Ja mūsu IT speciālisti spētu radīt ID karti, kurā satilptu un būtu selektīvi nolasāmas jau tagad visās kabatās noglabātās karšu “kavas” , tad saprotu – tā būtu nākotne, bet tagad tikai atgriešanās 2002 gada Somijā.

Skatījos TV redzēju Uldi Bērziņu. Malacis, ka gāja aizstāvēt ideju, bet jāsaprot, ka pretī sēž spēcīgs lobijs ar gudelēm un bāļiņām priekšā un pakaļā.

15.

Nu un, tev Krustiņš ir autoritāte viņa muldēšana par kosmopolitismu un cilvēku dalīšana latviešos un nelatviešos stipri iet pie sirds?
Ja nezini, pēdējie, ko stipri satrauca kosmopolīti un kuri tos apkaroja, bija Staļins ar Hitleru.
Un cilvēku dalīšana pēc tautības – tavs Krustiņš aizķēries kaut kur pagātnē.
Un tas, ka Āboltiņa saka, ka vienotība nav tikai latviska apvienība – tas ir pluss, nevis mīnuss.
Bija mums te tāda “latviska” aopvienība ar tādu līderi, ar ļoti “latvisku” segvārdu – Batjka priekšgalā. Stipri daudz kaitējuma nodarīja gan Latvijai, gan latviešiem.

Mums ir tik daudz vajadzibas, bet valdibaa mulkojas ar ID! Labak ieguldit sos miljonus razosanas attistiba, nevis dokumentu drukasanaa! Un interesanti atkal Latvijaa viss maksaaa dargak kaa citur Eiropa! 10 ls ID nemaksa neviena valsti!

Zviedrijā valsts izdots eID nepilsoņiem maksā 400 kronas (ap 40 eiro). Nezinu, kā ir pilsoņiem, domājams, ka par velti. E-paraksta funkcijas pildošas kartes izsniedz arī bankas, kopā ar lasītājiem. Bez maksas. Pati tādu lietoju, ļoti ērti. LV pašreizējā finansiālajā stāvoklī eID ieviest ir totāla idiotija. Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc pašreizējā situācijā internetbanka nevarētu kalpot kā eID apliecinātājs. Stilosim, kad būs līdzekļi! Ja “lielie spēlētāji” neizgāja no tirgus iepriekšējā gada laikā, maz ticams, ka kāds no tiem taisās kaut kur doties tuvākajā nākotnē. Turklāt, nožēlojami, bet fakts – lielo banku kompetence IT lietās pašreiz ir gaismas gadus priekšā valsts sektora iespējām, un koruptīvie riski, šķiet, būtu krietni mazāki. (Pasu pārdošanas lietu atceramies?) Gan jau, ka šis ir kārtējais projekts, kā iedalīt budžeta naudu vajadzīgajās kabatās. Laiki grūti, katrs cīnās, kā var.

Tā arī nesapratu, ko īsti es nākotnē NEVARĒŠU DARĪT, ja man nepiederēs e-ID karte. Pasi tā neaizstās. Ko tad? Debetkarti? Kaut ko citu? Laikam taču tā būs ĀRKĀRTĪGI svarīga un neaizstājama, ja valstij tik smagā laikā Zalāns par to cīnās pat ar kājām. Kurš var īsi un konkrēti pateikt, kādas unikālas iespējas nodrošinās šī e-ID karte?

Ideāls pierādījums, ka Latvijā var izsludināt konkursu par to, ko valsts jau vienreiz izdarījusi. Un plāns atkal visu taisīt no nulles, neņemot vērā esošās iestrādnes. Tautas partijai acīmredzot pietrūkst 10 ļimoni aģitācijai.

20.

AD – tas ir atkarīgs no pakalpojumu groza, ko valsts spēs līdz ar tās ieviešanu attīstīt. Ja man, piemēram, visi VID papīri, bērna pārreģistrācija bērnudārzā, dažādu nodokļu un nodevu utml.pakalpojumi būs pieejami bez došanās uz attiecīgo iestādi,bet aizpildot elektroniski (uzņēmējiem šo pakalpojumu vajadzību varētu būt daudz vairāk), es būtu priecīga un tos Ls 10 samaksātu.Par “pliku” e-parakstu un ID ar biometrisko informāciju, kas jau ir manā pasē, gan nē.

Man kā lietotājam ir mazāk bažu par pašu projektu, jo, vienlaikus attīstot LV internetizāciju, tas nav slikts. Bažas ir par īstenošanu – han no konkursa viedokļa, gan no spējas e-sektoru attīstīt. Līdzšinējie mēģinājumi, pat ieceļot tam ministrus, ir gauži, gauži kusli.

Tie, kas domā, ka e-pakalpojumi ir muļķības, kļūdās – tā varētu būt lieliska iespēja efektivizēt valsts pārvaldi (būtībā arī privātais sektors to tik pat labi varētu izmantot) – piemēri netrūkst, bet problēma ir tajā, ka nav pārliecības par to kā e-ID tiks realizēts, ieviests – vai tas būs gana kvalitatīvs, vai konkurss būs godīgs, kā tiks panākts, ka jaunais e-ID sasniedz mērķus atšķirībā no e-Paraksta, kā tiks veicināta e-pakalpojumu kvalitāte un to klāsta paplašināšanās un daudzi citi jautājumi.

Vēl piebilde: Zviedrijā praktiski VISU saziņu ar valsts, pašvaldību un vairumu citām iestādēm – pieteikumus, izziņas, nodokļus, pabalstus utt. utjpr. iespējams nokārtot pavisam vienkāršā un arhaiskā veidā – pa pastu. Tā kā pieraksta adresu sistēma šeit funkcionē nevis kā veids kā manipulēt ar komunālajiem maksājumiem, bet tiešām fiksē katras personas faktisko dzīvesvietu, visas šāda rakstura vēstules pēc noklusējuma tiek sūtītas uz pieraksta adresi, un nekur nav jāiet. Labi pastam, labi valstij, labi man, jo pastkaste ir 2 min attālumā un rindā pie tās nav jāstāv. Ar pastkastes palīdzību esmu nokārtojusi izziņu saņemšanu, bērnu pabalsta saņemšanu, registrēšanos kā nodokļu maksātājs, nodokļu deklarācijas, uzturēšanās atļauju (uz imigrācijas dienestu bija jāiet tikai nofotografēties uzlīmei pasē), kredītkartes, studijas augstskolā utt. utjpr.

Lai paskaidrotu, kāpēc es to visu rakstu: lai pateiktu, ka, ja vien mūsu gudrās galvas tiešām gribētu, tad ātri vien ieraudzītu, ka vienkārši un efektīvi darbības veidi jau sen ir izgudroti, pārbaudīti un darbojas. Lai par tiem uzzinātu, nav jābrauc pieredzes apmaiņā uz Ēgipti vai Kanāriju salām. Lai tos ieviestu, nav jāizgāž miljoni. Un nevajag stāstīt, ka nekā savādāk kā pa dārgo un tā kā nevienam (jo mēs taču esam absolūti unikāla un īpaša valsts) Latvijā nevar. Jo var! Vajag tikai gribēt.

24.
AD > Sanita Jemberga
2010. gada 13. janvāris, 10:52

Paldies par skaidrojumu. Šo to, piemēram, Lattelekoma un Latvenergo rēķinus, pasūtīt biļetes, izdarīt pirkumus ar piegādi es jau tagad varu nokārtot online, neizejot no mājas.

25.
Krista>Matemātikai
2010. gada 13. janvāris, 11:42

uz Tavu jautājumu komentārā Nr. 5 atbildi jau sniedza Pareģis komentārā Nr. 1….

Var pilnībā apgalvot, ka patreiz visus maksājumus var veikt elektroniski, ja ir vēlēšanās to darīt – kaut uz ” Kanāriju salām”.
Pārvarēt valsts iestāžu birokrātiskās prasības arī eID karte nevarēs. Piemēram : jautājums – par cik reizēm valsts ierēdņu skaits ir samazinājies ieviešot personālos datorus un to sasaisti internetā, cik desmitu tonnu papīra papildus tiek tērēts, lai gan eksistē elektroniskie datu uzglabātāji.

Pati ideja jau skaista. Ieviest universālu ID karti, kuru varēti lietot gan kā tramvaja biļeti, stāvvietu apmaksai, bibliotēku karti utt. Tas ir iespējams, tikai vajag strādāt, nevis 10 gadus cept koncepcijas.

28.

Lielākais kretīnisms LV ir draugiem.lv pase

Ja runā par ID karšu izmantošanu e-pakalpojumiem, tad bez tām var pilnībā iztikt. Cilvēkiem, kas varētu vēlēties izmantot valstī e-pakalpojumus, visticamākais, jau ir pieejams kādas no lielo banku autorizācijas mehānismiem, un ir vēl dažas alternatīvas, piemēram Lattelecom Mobilais ID. Potenciālā pakalpojuma sniedzējam nemaz nav īpaši grūti noslēgt nepieciešamos līgumus, lai varētu nodrošināt lietotāju autorizāciju caur šīm kartēm. Tādā ziņā par drošu autorizāciju rūpējas brīvais tirgus, kas ir DAUDZ efektīvāks par mūsu lūzerīgajiem mēģinājumiem e-pārvaldes jomā. Bet es priecātos uzzināt par citiem praktiskiem ID kartes pielietojumiem, kas attaisnotu jauna neefektīvas pārvaldes (ne)uzraudzīta miljonprojekta aizsākšanu jo pats personīgi neesmu akūtas neērtības pieredzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

Ideāli, ja šāda “karte” būtu iešūta cilvēkam zem ādas un kalpotu, kā universāls ID. Kā jau ir suņiem un kaķiem

Protams, eID ieviešana ir solis pretī attīstībai nākotnē. Tomēr šodien, kad esam parādos līdz kaklam, kad jāatdzīvina ekonomika, šie izdevumi ir nelaikā. Tāda sajūta, ka Zalāns pilda kādu pasūtījumu. Līdz ar to TP dara visu, lai kavētu ekonomikas atveseļošanos.

Atbildīgais ministrs Edgars Zalāns (TP) Citadiena.lv pamatoja, ka tās ir ieviesušas Latvijas kaimiņvalstis un “mūs ir apdzinusi pat Albānija”.

O jā, tā ir Tautas Partija: pamatojums “bet visi tā dara” un nemotivēta, necienīga uzbraukšana citai valstij.

par to albaaniju – arii parlamenta efektivitaatee mums visas valstis gan jau ka pamatiigi iekabina….

au nu ir taču, mums jau tagad tas viss ir teju vai 100% — mums visiem ir e-banka / i-banka, tieši kā somijā, un tagad tikai vajag to atzīt. Tiem dižtērētājiem likumdevējiem vajag ar kaut ko smagu paskaidrot, ka vajag tikai saprogrammēt sertifikācijas serveri, kas pieņem un iepin kodos bankas (VIENAS NO) sniegto autentifikāciju, un ja vajag, lai ieskaita santīmus, kam vajag. Var protams attīstīt paralēlu sistēmu, lai ir konkurence, tātad sauksies e-pase pa Ls 10, un konkurēs ar e-me pa Ls 40, un ebanka, i-banka, kas ir pa piecīti. Uz priekšu!! Skat kā Somijā, viņiem tīk viņu bankas!

Projekts ir kārtējas krāniņš naudas noplūdei uz tapistu kasi. Dotajā situācijā valstij no šī projekta jēgas maz, bet personīgās kabatas var pasildīt.

Jauki būtu salikt e-biļeti, ID, bibliotēku, autostāvvietu, banku utt. vienā kartītē. Atņem tev kartīti- un tu nekas vairs neesi…par to filmas jau ir.
JA KĀDS PAMANĪJIS, daudzās vietās jau var lietot internetbankas autentifikāciju, piemēram Rīgas domes e-pakalpojumos. E-paraksts jau dzīvo! Mums neko jaunu vairs nevajag.Zalānu un visus LVRTc mazspējīgos uz izgāztuvi!

Ja kāds grib saprast, kāpēc labs projekts iztērē milzīgu naudu un tad pēkšņi apstājas (e-paraksts pirms pāris gadiem), tad vajag tikai noskaidrot, kas to izstrādāja, jo projektu taisīja kāda firma, kuras vienīgais mērķis bija saņemt valsts piķi. Kad nauda apsīka, nevienam valsts gaiteņos vairs nebija vēlmes virzīt projektu (ātri un viegli nopelnīt vairs nevarēja).

Ja kāds grib saprast, kāpēc štruntīgs projekts par daudz miljoniem pēkšņi tiek virzīts (e-paraksts tagad), jāveic tās pašas darbības. Kas ir tās divas firmas, kuras piedāvā par 2 mijloniem dārgāku projektu, kuru ministrija mums tēlo kā vislētāko? Vai tikai tur atkal nav kāds meļņiks, kas ir nolēmis šo sistēmu patiesībā pasūtīt kaut kur, piemēram, Igaunijā, bet attiecīgos 2 miljonus sadalīt sev un TP priekšvēlēšanu kampaņai? Vai līdzīga tipa projektiņš, pēc labas un sen atstrādātas naudas izgrābšanas shēmas

AICINU VAKT PARAKSTUS AR PRASIBAM VALDIBAI UN PREZIDENTAM.
1.PAPLASINAT PREZIDENTA PILNVARAS-APSTIPRINAT VALDIBAS VADITAJU.
2.ATGRIET VARU TAUTAI-TIESA DEMOKRATIJA,REFERENDUMI.
3.IEVIEST VIENOTO DARBA SAMAKSAS SISTEMU-VISIEM VALSTS SEKTORA.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books