Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 14. janvāris 00:24
Atslēgvārdi: , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai parlaments varētu pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti apstiprināt uz trešo termiņu. Tomēr arī deputātu pērkamības vai ietekmējamības arguments viņam nešķiet pietiekams, lai atkāptos no principa, ka amatpersonas jāievēl aizklāti.

Jums kā bijušajam AT priekšsēdētājam ir pieredze ar ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru. Atgādiniet, lūdzu, kā jūs meklējāt kandidātu, kad Jānis Skrastiņš paziņoja – viņam pietiek.

Es negribētu piekrist, ka tā ir pieredze. Pieredzes nav ne man, ne pašreizējam AT priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam.  Neatkarīgās Latvijas laikā ģenerālprokurora amatā pirmais ir bijis Skrastiņa kungs, kuru izvirzīja uz cita likuma pamata. Kad izvirzīja Maizīša kungu, jau bija spēkā Prokuratūras likums.

Likumā ir ļoti skopi teikts – AT priekšsēdētājs izvirza. Kā viņš nonāk līdz šai kandidatūrai, tas nav pateikts.

Pirmajā reizē, neatceros, kurš teica, ka AT strādā tiesnesis, bijušais prokurors Šeptera kungs, un kuluāru sarunās ir tāds viedoklis, ka viņš būtu gatavs pretendēt. Viņš no iespējamajiem pretendentiem man bija vislabāk zināms. Viņš piekrita kandidēt, bet Saeima neapstiprināja. Šajā jautājumā īpaši nevēlos iedziļināties, jo Šeptera kunga vairs nav šajā saulē, un par aizgājējiem mēs cenšamies runāt labu.

Maizīša kunga vārds nāca no prokuratūras cilvēkiem. Kā viens no kandidātiem. Es ar viņu biju vairākkārt ticies darba grupās un ārzemju komandējumos. Mums bija sarunas par prokuratūras darbu, par attieksmi pret Skrastiņa prokuratūru, un man izveidojās priekšstats par šo cilvēku. Tobrīd – un ne mazāk svarīga šobrīd – man šķita personas neatkarība un patstāvība lēmumu pieņemšanā. Katrs var kļūdīties, pieņemot lēmumus, bet ir svarīgi, lai nebūtu saite ar politiskiem vai ietekmīgiem grupējumiem vai spēkiem.

Kā jūs varējāt zināt, ka viņam nav?

Par Maizīša kungu nebija informācijas, kas liktu šaubīties. Vēl viens apstāklis bija tas, ka Maizīša kungs ir prokuratūras, bet ne centrālā aparāta darbinieks. Es negribu teikt, ka tajā visi prokurori ir saistīti ar kādiem grupējumiem, bet viņš nāca no normāla Latvijas rajona prokuratūras. Viņš bija pietiekami jauns, nāk no inteliģentas un labas ģimenes.

Neatkarība ir kritērijs, pārējie  minētie ir dzīves gājums. Kādiem, jūsuprāt, ir jābūt kritērijiem?

Neatkarīgam, profesionālim savā nozarē, un pietiekami labi jāpārzina prokuratūras darbs.

Bet jūsu pirmais skats bija uz tiesnešiem, nevis prokuratūru.

Protams, jo viņus es labāk pazinu. Arī šoreiz, ja viņu izvirza un  Saeima kaut kādu iemeslu dēļ Maizīša kungu neapstiprina, būs tā pati dilemma. Likums teic, ka par ģenerālprokuroru var izvirzīt no Satversmes tiesas tiesnešu, no tiesnešu un prokuratūras darbinieku vidus. Ko AT priekšsēdētājs pazīst labāk?

Jūs pieļaujat, ka Maizīti var neapstiprināt?

Nu, jūs uzreiz tā pieķērātiem tiem vārdiem… Jā. Es varbūt negribētu tik stingri teikt, bet… Katrā ziņā es šaubos, diezgan pamatoti. Pamatojums ir Saeimas balsojums par tiesnesi [Māri] Vīgantu. Atklāti sakot, tas mani pamatīgi pārsteidza. Neviens mums, protams, šodien atklāti nepateiks, ka pret tiesnesi Vīgantu nobalsoja tāpēc, ka viņš pieņēma nelabvēlīgu lēmumu kādam ļoti ietekmīgam cilvēkam Latvijā.

No otras puses, kas īsti varētu būt argumenti, kāpēc deputāti nobalsoja pret? Nav tā, ka deputāti par tiesnešiem vienmēr balso par, ir bijuši arī pretēji gadījumi. Taču uz vienas rokas skaitāmajos gadījumos visos bija saskatāmi kaut kādi iemesli.

Nekas neliecināja, ka Vīgants būtu slikta vai neatbilstoša kandidatūra. Pirms kandidāts nonāk līdz Saeimas balsojumam, viņš iziet pietiekami daudz sietu.

Pirmkārt, tas nav viena AT priekšsēdētāja viedoklis. Ja AT ir vajadzīgs tiesnesis uz noteiktu vietu, mazajā kolektīvā sāk spriest, kas varētu būt kandidāti. No zemāko instanču lietām var redzēt, cik cilvēki ir spējīgi.

Nākamais ir kvalifikācijas kolēģija, tad Saeimas Juridiskā komisija. Nevienā no pieturas punktiem nekādu iebildumu pret Vīganta kungu nebija. Un tad šis balsojums, kas bija tāds diezgan… Tad rodas jautājums, kas šiem deputātiem ir zināms tāds, ko nezināja tiesneši? Līdz šai dienai neviens uz šo jautājumu nav atbildējis.

Tāpēc ir diezgan pieņemama versija, kas cirkulē sabiedrībā, ka ietekmīgais cilvēks, kuram, iespējams, ir pietiekama ietekme uz deputātiem, ir panācis šādu balsojumu. Un tā ir atriebība.

Ja to tā var tiešām izdarīt, tad šim pašam cilvēkam ir daudz lielākas pretenzijas pret Maizīša kungu nekā Vīganta kungu.

Ja deputātus var tik viegli ietekmēt un pārliecināt, tas ir ne tikai signāls tiesnešiem, bet visiem iedzīvotājiem: ja es varu noorganizēt, ka pogas tiks nospiestas tā, kā es vēlos, lēmumus mūsu valstī pieņem nevis deputāti pēc savas pārliecības un situācijas izvērtējuma, bet tā, kā viņiem pasaka to izdarīt.

Tas man liek šaubīties, vai mēs ne tikai šajā, bet arī citos gadījumos pieņemam izsvērtus, pārdomātus un katra deputāta pārliecībai atbilstošus lēmumus.

Iepriekšējā prezidente aicina rīkot atklātu, nevis slēgtu balsojumu par ģenerālprokuroru, uz ko Saeimas frakcijas atbild – likumu nedrīkst pieskaņot vienam cilvēkam. Vai, jūsuprāt, par tiesnešiem un ģenerālprokuroru būtu jābalso atklāti?

Princips ir tāds, ka par visām personālijām ir jābalso aizklāti, lai katrs tiešām varētu izpaust savu brīvo gribu. Tagad mēs izejam no situācijas vai pieņēmuma, kuru es pats arī paužu: ka deputāti ir pērkami vai ietekmējami, un tāpēc jābalso atklāti. Bet tas ir pret vispārējo principu. Konkrētajā gadījumā taisnība ir tiem, kas saka, ka attiecībā pret vienu vai trim personām mēs rīkojamies pēc viena principa, pret citiem citādi. Tas nebūs pareizi.

Daži saka, ka ģenerālprokurors ir pārsteidzies ar savu paziņojumu par gatavību kandidēt, jo to var uztvert kā  mēģinājumu ietekmēt AT priekšsēdētāju. Es tam negribētu piekrist, jo ir diezgan labi, ka mēs laikus par šiem jautājumiem runājam. Ceru, ka tā ir īpaša skola sabiedrībai. Iespējams, ka daļai deputātu priekšvēlēšanu gadā ir vienalga, bet diez vai visiem sabiedrības viedoklis ir vienaldzīgs. Lai gan nedomāju, ka sabiedrībā visi atbalsta Maizīti, jo viņš ir diezgan ilgi pastrādājis un ir lietas, ko varēja izdarīt labāk.

Parunāsim par cilvēku, ko neesam nosaukuši vārdā, bet kuru Vīganta kungs bija pamanījies apcietināt un kurš pēdējā Nekā Personīga raidījumā runāja par Maizīša prokuratūras darba kvalitāti. Trīs lietas pret Lembergu tiesā, trīs zaudētas. Ceturtā, kas gan ir galvenā, arvien tiek izskatīta. Kā var atbildēt uz šādu argumentu?

Es neesmu interesējies, vai tās ir izgājušas visas instances. Ja arī  ir zaudēts, nedomāju, ka tas būtu Maizīša kunga darba vērtējums,  jo ne jau viņš ir izmeklējis vai virzījis uz tiesu šīs lietas. Tas mani dažreiz mazliet šokē – kāpēc konkrētās lietās, ko izmeklē konkrēti prokurori, vainīgs ir ģenerālprokurors.

Droši vien tāpēc, ka netic – lietas pret vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī tiesu sasniedz bez ģenerālprokurora atbalsta.

Likums tik vienkārši neļauj ģenerālprokuroram lietu kādam prokuroram atņemt un atdot kādam citam. Turklāt tas pats par sevi nav nekāds nelabvēlīgs rādītājs, ja tiesa ir beigusies prokuroram nelabvēlīgi. Tāpēc jau ir tiesa. Prokurori regulāri zaudē lietas.

Vai Maizīša jautājums, jūsuprāt, ir tikai jautājums par ģenerālprokuroru vai plašāks, proti, kas pārvalda valsti un kādā veidā?

Es ar pārliecību varu teikt, ka, runājot par Maizīša pārvēlēšanu, mēs runājam par daudz plašākām, sasāpējušām problēmām. Runājot ar saviem draugiem un paziņām, kas strādā citās jomās, diezgan atklāti runā, ka daudzus jautājumus valstī nosaka divi vai trīs cilvēki. Par to jau sāka runāt Skrastiņa laikā: viņi veido savu tuvāko loku, tie arvien tālāk, un viss koncentrējas ap viņiem. Viss, kas ierakstīts Satversmē vai likumos, nedarbojas, jo darbojas citi principi.

Bet ko darīt?

(Ilgs klusums). Es nezinu, cik daudz mēs varam ietekmēt katra apziņu. Daudziem cilvēkiem patīk, ka viņu vietā izlemj. Viņš paņemas, pakritizē, bet jautājums viņa vietā ir izlemts. Viņš īpaši negrib domāt, pat uz vēlēšanām īsti negrib iet. Tad ir cilvēki, kam patīk šīs shēmas. Viņi ir kaut kādas hierarhijas daļa, viņš ir nodrošināts: ja man būs slikti, partijas biedri vai kāds cits ietekmīgs cilvēks mani izvilks. Taču šī ideoloģija viņam patīk, un viņš atbalsta tāda veida pārvaldi.

Es nezinu, cik daudz ir cilvēku, kas domā citādi – ka mēs varam dzīvot citādā valstī. Varbūt tas izklausās pavisam naivi. Tiesā es redzu jaunos cilvēkus, kas ir tiesnešu palīgi, un es esmu ne tikai priecīgs, bet izbrīnīts. Viņiem ir gaišs tas skatiens, ļoti laba izglītība, un viņi ir tādi, kādiem vajadzētu būt, demokrātijas piekritēji. Tas varbūt izklausās pavisam naivi. (Smejas.)

Kad izvirzījāt Maizīti, pie jums nāca politiķi, zvanīja, konsultējās?

Neviens pats. Neviens.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(41 balsotāji )
Komentāri
161.

Manupraat pareizajiem cilveekiem ir jaanaak pareizajaa laikaa. Ja Sudraba ir noleemusi, ka tas laiks ir pienaacis tagad, tad taa tam arii buut.
JL jau nekur nepazudiis un ne jau JL ir taa buutiskaakaa probleema , bet gan SC.
Varbuut atceries, ka Techere tieshi ar to arii bija slavena, ka prata apvienot pilniigi nesavienojamus cilveekus darbam valsts labaa. Ja Sudrabai tas izdotos…tad man vnk truukst vaardu, tas buutu ljoti, ljoti labi.

>klusais
Vai iespējams, ka runa iet par vēlēšanām, kas sekos pēc Saeimas vēlēšanām rudenī?

Un pat ja Sudraba nav Tečere ( bet varbūt ir)- galvenā ideja ir patreiz bezpartejisko pilnīga uzvara (51) vēlēšanas ar jaunu kabinetu.

Sudraba tur var arī nebūt- tas izšķirsies kā veidosies šī komanda un tās reitingi pirms vēlēšanām- bet kāpēc lai viņa nebūtu?

Tā nav mesijas gaidīšana, ir vienkārši jānomaina 20% galveno veco partiju cilvēki kas taisa 80% no štellēm valsts aparātā. Un to var izdarīt tikai bezpartejiskie, kas NAV un nav bijuši nevienā partijā, sākot no PSKP un komjaunatnes.

Būs jautri, beidzot īsti demokrātisks process vēlēšanās, ar kārtīgu kašķi un informāciju tautai no visām pusēm. Arī internet komentētāji te var dot savu artavu.

>Easy
Nevainību var zaudēt tikai vienu reizi. :)
Tātad Bezpartejisko frakcijas maksimālais darba laiks ir 4 gadi. Lai no tā iegūtu ilgtermiņa efektu, šādai frakcijai par primāro mērķi jāizvirza partiju finansēšanas un vēlēšanu likuma uzlabošana, valsts pārvaldes sakārtošana.
Hmm… bet tad tāda dilemma parādās – bezpartejiskos birokrātus ņemam jeb nē? Ja neņemam ne birokrātus, ne esošos politiķus, tad kur ņemsim cilvēkus, kas visu to bardaku pārzin?

Ir jāizmet tikai 20% no birokrātiem kas taisa 80% no štellām. Atslēgas izzadzēji. Pareto likums. Pārējie paliks strādāt,pāraudzināsim, ja to funkcijas būs valstij vajadzīgas. Līdz ar to īpaši daudz jaunus birokrātus nemas nevajag, normāla paaudžu nomaiņa.

Bet vajag dzelžainu kontroli pār to ko un kā viņi dara, jo viņi tērē svešu-MANU- naudu.

Prioritātes- skat Tečeres prioritātes. Jasamazina VALSTS iejaukšanās visās lietās līdz minimumam. Jasagrauj esošais partiju sociālisms. Jāatradina valsts darbu uzskatīt par personīgo labumu neadekvāta pieauguma ceļu. Jāpieradina cilvēkus strādāt un saņemt naudu tikai par padarīto. . Jāizrāda cieta nostāja pret Krieviju.

Pārejais notiks pats no sevis. Valstij nevajag stāvēt ceļā savai tautai.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books