Latvijas enerģētikas politikas matrjoška (12)
Autori: Daina Eberšteina un Ojārs Balcers
Publicēts: 2010. gada 14. janvāris 13:14
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Enerģētika ir tautsaimniecības mugurkauls. Varētu pat teikt, ka enerģētikas politika ir sabiedrības demokrātijas un brieduma lakmusa papīrs. Mūsējā izskatās tāda visai austrumnieciska – nez kāpēc nedaudz atgādina matrjošku un nepavisam ne struktūru, ka sastāvētu no vispusīgi izvērtētiem ilgtspējīgas attīstības projektiem.

Lai izvērtētu Latvijas enerģētikas politikas atbilstību politikas plānošanas dokumentos deklarētajiem principiem, ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu 2009.gada nogalē ir tapis pētījums Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru, kura izstrādē piedalījās autoru kolektīvs prof. A.Sprūda vadībā. Pētījumā ir aplūkoti tādi aspekti kā ilgtspējīga enerģētikas sektora politika Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības kontekstā, atjaunojamie energoresursi (AER) Latvijas enerģētikas politikas uzstādījumos un praksē, institucionālais un tiesiskais regulējums, ES ilgtspējīgas attīstības politika un Latvijas iespējas, kā arī enerģētikas politikas lēmumu pieņemšanas process un tā caurskatāmība.

Pētījuma autori secinājuši, ka Latvijas enerģētikas politikā vērojama ilgtspējības palielināšanās tendence. Taču galvenais politikas virzītājspēks ceļā uz ilgtspējīgāku un caurskatāmāku institucionālo enerģētikas politikas lēmumu pieņemšanu un labvēlīgāku tiesisko vidi ir meklējams ne tik daudz nacionālās politikas, cik ES līmenī, kur pieņemtos dalībvalstīm saistošos enerģētikas politikas lēmumus arī Latvijai nākas ievērot.

Kopš iestāšanās ES Latvijas valdība atkārtoti ir apņēmusies ieviest caurskatāmas un ilgtspējīgas enerģētikas politikas principus. Nacionālajos plānošanas dokumentos ir pausta apņemšanās veicināt AER izmantošanu, paaugstināt energoefektivitāti un mazināt klimata pārmaiņas. Tomēr pēdējo gadu laikā ir vērojams, ka, neraugoties uz šķietami stabilu lēmumu pieņemšanas institucionālo struktūru un ES enerģētikas politikai pieskaņotiem mērķiem, neformālā lēmumu pieņemšanas vide, kultūra un prakse laiku pa laikam rada nobīdes no ilgtspējīgas enerģētikas politikas attīstības kursa un noved pie lēmumu pakļautības politisko viedokļu un interešu biežām fluktuācijām. To apliecina arī pretrunīgie un piepešie valdības lēmumi par atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER, kā rezultātā izveidojās tāda obligātā iepirkuma kvotu sadales sistēma, kas pieļāva, piemēram, ka lauvas tiesa no biogāzes kvotām tiek iedalīta pāris tikko izveidotiem komersantiem, un kur obligātā iepirkuma cenu formulas ir politiski noteiktas, nevis ekonomiski pamatotas. Šie notikumi mazināja sabiedrības un uzņēmēju uzticēšanos tam, ka Latvijā iespējams ierobežot lobiju grupu ietekmi un caurskatāmi un sabalansēti attīstīt „zaļās enerģijas” sektoru.

Ilgtspējīgas un caurskatāmas enerģētikas politikas veidošanai pētījumā tiek sniegta virkne ieteikumu, to skaitā ierosinot šādas izmaiņas:

-         stiprināt par enerģētikas politiku atbildīgās Ekonomikas ministrijas kapacitāti, izveidojot Enerģētikas aģentūru, kura veiktu enerģētikas politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādei nepieciešamo analīzi, līdzīgi kā to tradicionāli dara Enerģētikas aģentūras citās ES dalībvalstīs;

-         stabilizēt AER atbalsta instrumentus un mazināt to atkarību no vietējām politiskajām interesēm, tajā skaitā nosakot ekonomiski pamatotu atbalstu no AER saražotai elektroenerģijai un apsverot iespēju novērst obligātā iepirkuma cenas piesaisti dabasgāzes tarifam biomasas un biogāzes elektrostacijām;

-         izstrādājot grozījumus „zaļās enerģijas” obligātā iepirkuma tiesiskajā regulējumā, jānodrošina ES raksturīgā atbalsta diferenciācija un jāparedz atšķirīgs atbalsts jaunceļamām un „vecām”, ekspluatācijā jau pirms vairākiem gadiem nodotām elektrostacijām (Latvijas gadījumā – galvenokārt mazajām HES), izvērtējot jau atpelnīto investīciju apmēru uz līdz šim saņemtā dubultā tarifa, obligātā iepirkuma vai investīciju atbalsta rēķina;

-         jāattīsta elastīgāki no AER saražotas elektroenerģijas atbalsta instrumenti, izvērtējot obligātā iepirkuma kvotu ietekmi uz kvantitatīvu AER īpatsvara mērķu sasniegšanu;

-         jānodrošina caurskatāmu lēmumu pieņemšanu par „zaļās enerģijas” obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu (publiski pieejama komersantu iesniegumu reģistra izveide; detalizētāka un caurskatāmāka iesniegumu reģistrācijas kārtība);

-         jāveicina efektīvāka par enerģētikas politiku atbildīgo institūciju komunikācija ar sabiedrību un tās līdzdalība (tajā skaitā – stratēģiski nozīmīgu politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu publiskā apspriešana).

Taču svarīgākais būtu tas, lai katrs sabiedrības pārstāvis zinātu, ka Latvijas enerģētika tuvinās savam deklarētajam un saistošajam mērķim – klimata un enerģijas politikas ilgtspējai. Diez vai to veicinās triecientempā virzītā Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta par dārgu naudu – 388 miljoniem eiro, kurus valsts akciju sabiedrība Latvenergo plāno atrast gan sevis pārvaldītajās, gan ERAB un Eiropas Investīciju bankas kabatās. Bankas šajās nedēļās jau lems, vai piešķirt simtiem miljonus eiro šim Latvenergo projektam – bet vai ir bijusi pietiekami plaša publiska diskusija par tā nepieciešamību?

Varbūt lietderīgākas būtu līdzīga mēroga investīcijas daudzdzīvokļu ēku renovācijā un siltumtrašu modernizācijā, lai zinām, cik tad mums īsti lielas ir siltumslodzes? Varbūt vairāk jābūvē biomasas koģenerācijas, kurām nepieciešamais galvenais resurss – koksne – ir pieejams tepat Latvijā un līdz ar to arī nauda paliktu Latvijas ekonomikā, nevis aizplūstu uz Krieviju un balstītu fosilo industriju?

Vai cilvēki, kuriem rūp klimata pārmaiņas, varēs arī Latvijā pirkt zaļi ražotu elektroenerģiju un saņemt atbalstu saules kolektora uzstādīšanai uz savas privātmājas jumta?

Enerģētikas sektoram ir daudz aspektu un problēmjautājumu. Pētījuma autori ir centušies dažus no tiem noskaidrot. Lasiet – pētījums līdz februārim būs publicēts SFL mājaslapā internetā: www.sfl.lv.

Daina Eberšteina (LU doktorante, COWI Latvia enerģētikas sektora vadītāja) un Ojārs Balcers (Vides aizsardzības kluba domnieks) ir pētījuma līdzautori.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(4 balsotāji )
Komentāri

Offtop: es pirmais paspēju uzrakstīt komentāru par izmaiņām imigrācijas likumā.

Tautsaimniecības mugurkauls ir neatkarība..:))Neatkarība no ārvalstu resursiem un nerezidentu kontrolētiem procesiem…Neatkarība lēmumu pieņemšanā..

Lai Latvijas enerģētikas politika neatgādinātu matrjošku, mums nebūt nav jāskatās pretējā virzienā…Teiksim, čurājošā puisēna virzienā…:)) Jo atkarība jebkurā gadījumā ir atkarība…Un ja mēs negribam būt atkarīgi, tad mums ir jāskatās lelles Baibas virzienā…Respektīvi pašiem uz sevi – uz tiem mūsu resursiem, kuri ir mūsu rīcībā.

Ja šis projekts /TEC 2/ tiks akceptēts, tad JL manu balsi nedabūt. Vai nav vienalga kā izpaužas mūsu atkarība no Krievijas – gāzes vai elektroenerģijas iepirkumos? Sakarā ar krīzi el. enerģijas patēriņš ir spēcīgi samazinājies, tādēļ ir laika rezerve arī alternatīvu risinājumu meklēšanai.

Gramstīšanās gar enēģētiku ir kaitinoša. Latvieši neko nespēj uzbūvēt. Par mutē iebāztu celulozes kombinātu. Atrodās kāds zaļāks par zaļu. Latvijai jau bija jābūvē kodolreaktori. Nevis jaliek čupa sev uz galvas ar visādiem fosilo kurinamo projektiem, kas ir aizvēsture. Kur ir mūsu zinātnieki Cernā kodosintēzes laboratorijās.

7.
AD > Sanita Jemberga
2010. gada 14. janvāris, 18:49

Pētījuma „Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru”autori iesaka „stiprināt par enerģētikas politiku atbildīgās Ekonomikas ministrijas kapacitāti, izveidojot Enerģētikas aģentūru”. BET Ekonomikas ministrijā jau ilgus darbus darbojas Enerģētikas departaments. Tas tur pastāv arī šodien.

Interesanti, kā pētījuma autori ir iecerējuši „stiprināt Ekonomikas ministrijas kapacitāti” – pārdēvēt esošo Enerģētikas departamentu par Enerģētikas aģentūru vai esošam Enerģētikas departamentam blakus nodibināt Enerģētikas aģentūru? Varbūt, ka iespaidīgāks būtu 2. ceļš- tad katram gadījumam saglabātos Enerģētikas departaments un mums būtu arī Enerģētikas aģentūra tāpat kā citās ES dalībvalstīs, tā sakot 2 zaķi uz vienu šāvienu.

Izlasot pētnieku pārējās rekomendācijas, man tās šķiet tik bālas un nekonkrētas, ka, tās lasot, ierēdņi var atviegloti uzelpot un teikt – labi uzrakstīts, labi uzrakstīts, akurāt to jau mēs visus 20 gadus darām un, ja mūs netraucēs turpināsim darīt vēl vismaz 20 gadus.

Protestu pret TEC 2 gaspromizāciju savulaik jau pašā dīglī noslāpēja t.s. (atvainojos par nesmuko vārdu) taukmūliskā valdīšana. Bez šaubām, ka normālā valstī valdības aparāts pieliktu visus spēkus tādas enerģētikas attīstības stratēģijas izstrādāšanā, kas būtu vērsta NEVIS uz šodien lētāko (par to vēl var strīdēties?) enerģijas avotu izmantošanas eskalāciju, BET UZ maksimālu piepūli enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai (it sevišķi vēl pazīstot mūsu patreizējā energoresursu piegādātāja niķus un stiķus). Un, kā tas zināms, enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai (vai vismaz tās kāpināšanai, 100% nodrošināšana ir idealizācija) šodien ir zināmi tikai 2 līdzekļi: iekšzemes enerģijas avotu apgūšana un enerģijas taupīšana. (Šodien vienai mazai valstiņai tādi enerģijas avoti, kā droša un lēta kodolspēkstacija vai kosmosā iegūtās Saules enerģijas retranslēšana uz Zemi ir zinātniskā fantastika). Citu reālu iespēju nav.

Ļoti atvainojos – iepriekšējais komentārs NAV adresēts Sanitai Jembergai. Tā ir manas paviršības kļūda.

Tipiskas birokrātiskas rekomendācijas…:))) Vārdu daudz – pateikts necik…Sausais atlikums=0…Rodas jautājums – kāda velna pēc šo pētījumu vajadzēja veikt?

Paskatījos to Sorosa lapu – nekāds pētījums vēl nav publicēts, kaut arī prezentēts tas bija jau mēnesi atpakaļ. Ja pētījumam iztērē 11 tūkstošus latu, tad varbūt tas ir tik vērts, lai var palasīt arī citi?

Valdība, ministri, ministrijas, sabiedr. org.
Svarīgi, ka atsevišķi ministri mēģina vienoties kopīgam valsts mērķim, uzdevumiem un paveikt par jebkādu atsevišķu biznesa projekta sarežģītāku uzdevumu !
Zaļās enerģijas – vēja, biogāzes, biomasas projekti ir komplicēti, jo resursi nav stabili, bet AES – sarežģīti. Lai vai kā, bet panākt tautsaimniecības stabilitāti būs jāiemācās pašiem, sabalansējot dažādu nozaru vai uzņēmumu intereses.
Es ticu, ka Latvijā ir strādīgi un gudri cilvēki. Latvija var.

Mjā, “pētījumu” esot prezentējuši decembrī, sasolīja ka publicēšot un padarīšot visiem pieejamu …
Decembris pagāja, arī janvāris aiz muguras, tagad pienāca februāris – bet šis te ar Sorosa fondu apmaksātais pētījums nemaz netika publicēts Sorosa mājas lapā vai kur citur :( ((

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Pretī darbīgām vecumdienām (230)
Pēteris Strautiņš

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Mortens Hansens
Meanwhile, 26,1% later… (40)
Mortens Hansens

Since GDP reached its zenith here, in Q4 2007, the cumulative decline has been 26.1%. It is a huge decline by any standards. GDP is back [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Vēlreiz par dubultpilsonību (26)
Baiba Lapiņa-Strunska

Latvijai stāv priekšā 10.Saeimas vēlēšanas. Latvijas partijas formējas, veidojas, dalās, rodas jaunas, tiek meklētas jaunas koalīcijas iespējas – viss mērķim, lai Latvijai būtu pozitīvas izaugsmes [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Slīcēja glābšana slīcēja rokās (259)
Baiba Strautmane

Nesen redzēju tādu murgainu sapni. Tajā  politiski aktīvi uzņēmēji, kuri vairs nevarēja stāvēt malā, baroja Latvijas iedzīvotājus ar bezmaksas zirņiem Lido restorānos. Un iedzīvotāji, laimīgi [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Marija Golubeva
Laiks mainīt akadēmiskās tradīcijas (184)
Marija Golubeva

Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) filozofijas nodaļas studentu atklātā vēstule, kuru uzdrošinājās parakstīt tikai daži, ne tikai piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību, bet arī izraisīja represīvas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
“Gaismas pils” celtniecība – bezatbildīga avantūra? (42)
Vineta Kleinberga

2010.gada 1.februārī Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu par Kultūras ministrijas un valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu, to [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Ar santehniķi pret atombumbu (13)
Juris Kursietis

Mūsdienu pasaule ir tik datorizēta, ka, lai “iztīrītu” banku, noziedzniekiem vairs nevajag rakt tuneļus un uzlauzt seifus. To var izdarīt ar datoru. Protams, tas ir [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books