Kamparizācija (53)
Autors: Andris Sprūds
Publicēts: 2010. gada 17. janvāris 21:36
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijas enerģētikas politikas veidošanas sakarā sabiedrībai jau pazīstami simboliski apzīmējumi: „šrēderizācija”, „gazpromizācija”, „gāzes partija”. Tie asociējas ar neslēptiem interešu konfliktiem, necaurskatāmību un neprognozējamību lēmumu pieņemšanā, enerģētiskās atkarības faktisku palielināšanu, pieeju enerģētikas jomas lēmumiem kā biznesa projektiem, kuri vairāk vedina domāt par konkrētu grupējumu politiskās rentabilitātes un biznesa interešu veicināšanu, nevis valsts ilgtermiņa mērķiem.

Šobrīd valdība atbalstījusi jaunus investīciju veicinošus noteikumus TEC-2 „rekonstrukcijai” un ERAB ir gatava to atbalstīt finansiāli. Ekonomikas ministra Arta Kampara skatījumā, izrādās, TEC-2 „rekonstrukcija” varētu nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību. Neviļus jādomā par jauna apzīmējuma parādīšanos – „kamparizācija”. Tas raksturo procesu, kurā tiek pieņemts un skaidrots lēmums, kas var kavēt valsts ilgtspējīgu attīstību un nonākt pretrunā ar iepriekšējiem valdības lēmumiem, ministra partijas sludinātiem uzstādījumiem un paša Kampara iepriekš paustu nostāju.

Acīmredzami, lēmums par atbalstu TEC-2 „rekonstrukcijai” rada nopietnus jautājumus par tā atbilstību sabiedrības interesēm.

Pirmkārt, sauksim lietas savos vārdos – tā nav rekonstrukcija, bet gan gāzes stacijas būvniecība. Rekonstruēts tika TEC-2 pirmais energobloks, šobrīd paredzēta jauna TEC-2 energobloka uzstādīšana.

Otrkārt, tā ir no Krievijas nākošas gāzes stacijas būvniecība, kas kļūst par šķērsli gan valsts stratēģiskajos dokumentos vairākkārtīgi deklarētai energoresursu diversifikācijas nepieciešamībai, gan Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšanai.

Treškārt, pie šāda scenārija praktiski neiespējama kļūst Latvijas apņemšanās pildīt saistības par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu gan elektroenerģijas gala patēriņa, gan kopējā energoresursu bilancē.

Ceturtkārt, acīmredzami, ir sperts nopietns solis atpakaļ valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Tā vietā lai attīstītu vietējos atjaunojamos energoresursus, mazo un vidējo uzņēmējdarbību, darba vietu skaita palielināšanu, videi draudzīgu tehnoloģiju ienākšanu ir pieņemts lēmums par labu megaprojektam, kas palielina drošības, politiskos, ekonomiskos un vides riskus.

Šāds lēmums ir bijis pārsteidzošs, jo ekonomikas ministra partija un pats Kampars ir bijis viens no diversifikācijas un vietējo energoresursu izmantošanas politikas aizstāvjiem.

Pirms nepilna gada Kampars vēstīja:  ”Premjeram nekavējoties būtu jāpaziņo, ka Latvijā vietējie enerģijas resursi turpmāk būs prioritāri. Nākamais solis būtu izmaiņas likumdošanā, kas ar ekonomiskām metodēm radītu priekšrocības vietējo resursu izmantotājiem, paralēli aicinot investorus uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem būvēt modernas un efektīvas koģenerācijas stacijas vai rekonstruēt esošās. Šāda rīcība ne tikai mazinātu atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem, bet arī pārskatāmā laikā spētu uzlabot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci. Šādi tiktu radītas jaunas darbavietas, galvenokārt ārpus pilsētām, atdzīvinot nodokļu plūsmu valsts budžetā.”

Turklāt pat gāzei simpatizējošās partijas pēdējos gados publiskajā telpā piekoriģēja savu nostāju. Pēc 2008. gada vasarā notikušā Krievijas – Gruzijas konflikta Māris Riekstiņš izteicās, ka „pēdējie notikumi liks izvērtēt enerģētikas politiku. (..) nevar visu mērīt rublī vai latā.”

Kalvīša valdības iepriekš atbalstīto gāzes staciju 2008. gada beigās aizstāja ar Godmaņa valdības atbalstu ogļu stacijas un šķidrinātās gāzes termināla projektam. Tāpēc vēl jo aktuālāk ir atrast skaidrojumu šādai negaidītai „Jaunā Laika” vadītās valdības un ekonomikas ministra metamorfozei.

Nav izslēgts, ka iniciatīva ir nākusi no koalīcijas partijām un JL no piedāvājuma „nešūpot valdības stabilitāti” nav spējis atteikties. Tikai tā vien šķiet, ka procesa gaitā JL nav pamanījis, ka to ideālismu un vērtību politiku, ar ko, zināmā mērā, asociējās šis politiskais spēks, var pazaudēt, bet taktiskie ieguvumi tiks diskreditēti, pieņemot konkrēto lēmumu un paliekot valdības priekšgalā.

Iespējams, pieaugošā varas partijas pašpārliecinātība kombinācijā ar traumatisko opozīcijas pieredzi, kad partija bija faktiski uz izjukšanas sliekšņa, ir novedis pie nespējas izvērtēt šāda „TEC-2 rekonstrukcijas” lēmuma politiskās izmaksas. Ne velti saka, ka absolūta vara korumpē absolūti, bet tās ilgstošs trūkums korumpē vēl pamatīgāk.

Šobrīd attaisnojot „kompromisu” ar nepieciešamību saglabāt valdības stabilitāti, partija nav pamanījusi, ka ir vislielākā zaudētāja pašas atbalstītā lēmumā. Savukārt ieguvēji nav tālu jāmeklē – tie ir politiskie „partneri” koalīcijā un ārpus tās. Tāpēc jāsecina, ka „kamparizācija” var apzīmēt ne tikai valsts ilgtermiņa attīstībai apšaubāma lēmuma pieņemšanu un acīmredzamu konkrēta politiskā spēka nonākšanu pretrunā ar savām sludinātajām vērtībām, bet, iespējams, arī taktisko nekompetenci politiskās pozicionēšanās un konkurences apstākļos.

Andris Sprūds ir politologs.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(45 balsotāji )
Komentāri

Kur gan palikuši sapņi par AES?Kad jāglābj “Parex”,tad miljards uzrodas nākamajā dienā,bet tik svarīgā jautājumā…šķiet nekad.Ja būtu sava AES-bleķotu leiši,igauņi un poļi un paši mēs labi “uzvārītos”.Bet kāpēc mums ir jāatbalsta Krievijas gāzes urbēji,nesaprotu.Es redzu skaistu naudas straumīti uz krievu sādžu,bet latviešiem no tā nekāda labuma.Vai mēs ņemam kredītus,lai naudu atdāvinātu krieviem!?

Autors: Andris Sprūds “…Šobrīd valdība atbalstījusi jaunus investīciju veicinošus noteikumus TEC-2 „rekonstrukcijai” un ERAB ir gatava to atbalstīt finansiāli… ”
————————————————
Manuprāt, tepastāv sakarība starp ERAB – PAREX un

Ja esmu pareizi dzirdējis, TEC-2 jauno bloku būvēs turki, kuriem vispār nav pieredzes šādu kompleksu būvju celtniecībā.

vigo
- pareiza ir tikai teikuma pirmā daļa :)

Autors: Andris Sprūds “…Šobrīd valdība atbalstījusi jaunus investīciju veicinošus noteikumus TEC-2 „rekonstrukcijai” un ERAB ir gatava to atbalstīt finansiāli… ”
————————————————
Manuprāt, te pastāv sakarība starp ERAB – PAREX un LATVENERGO – ERAB. Un, varbūt arī starp LATVENERGO – GAZPROM – ERAB…Katrā ziņā ERAB jau nu noteikti nav Eiropas investīciju banka. Bija darīšana ar ERAB savulaik. Viņu pirmais jautājums ir skaidri defināts -%,tikai pēc tam pāriet uz sarunu par būtisko kredīta ņemējam.Tie vīri tukšā jau nu nepaliks!
P.S. Tehnisku iemeslu dēļ “aizskrēja” tikai daļa no vajadzīgā.

>Āpsis
2010. gada 17. janvāris, 21:55
———————————-
Malmē, Zviedrijā, jau izsenis izcili ekonomiski darbojās kombinētā kurināmā pilnīgi automatizēta, Gēteborgas inženieru projektēta koģenerācijas stacija, kurā par kurināmo VIENLAICĪGI izmanto smalki samaltas pulverī akmeņogles,dabas gāzi no Norvēģijas, mazutu, otrreiz degšanas procesā radušos gāzi. Kad pajautāju:”No kurienes Jūs saņemiet ogles?” Atbilde bija:”Kurš piegādātājs par izdevīgāku cenu piegādā, no tā arī iepērkam – vai tā būtu Austrālija vai Vorkuta, varbūt Karaganda vai Kanāda…” Tā, lūk!

Pirms izveleties ko isti buvet un kad buvet neliels jautajumu klasts:
1. cik izmaksas AES un radioaktivo atkritumu glabasana un kur tos glabas?
2. kapec tiek atbalstiti parazistiski dazu trekno gadu partiju domubiedru plani par regenerativajam energijam un nekas netiek darits lai prvatpersonas varetu aizdot valstij/pašvaldībai naudu akciju, obligāciju veida lidzigu projektu veiksanai, protams, ar vienu nosacījumu, ka šie vecie pašlabuma meklētāji tiek turēti pa gabalu no šis naudas? Acimredzot atrak un ienesigak ir iztirgot , piemera, Latvijas ekonomisko piekrati laujot utr citiem salikt veja generatorus, nevis laut tautai tur ieguldit naudu un buvet.
3. Kāpēc Latvenergo zin tikai par Tallinas koģenerācijas staciju ar 20MW elektriski un 75 MW termiski, bet nav redzējusi LTV rādītas stacijas ar 36MW elektriski un 42 MW termiski Vīne, vai Dānija un Vācija?

Par tīro ogļu staciju – “Krēmeru ielas iedzīvotāji savākuši parakstus un gatavojas iesniegt Valsts vides dienestā sūdzību par piesārņojumu. Vasarā, ogles pārkraujot, tās tiek laistītas, lai putekļi neizplatītos, bet ziemā tā nenotiek. Šīs ziemas biezā sniega sega kā lakmusa papīrītis parāda, kas īsti notiek, kad Rīgas ostā sāk pārkraut ogles.”

Paldies, Andri, par drosmi! Žēl, ka esam krievijas guberņa un nākamajās vēlēšanās lētticīgā tauta maskavas rokaspuišus iecels par oficiāliem gubernatoriem.

> klusais>Easy
2010. gada 19. janvāris, 15:58
Tur jau tā lieta, ka Malmē, Zviedrijā, ir kārtība: pēc ogļu malšanas dzirnavu teritorijas – ceha apskates pavadonis pie izejas piedāvāja nomazgāt rokas, domādams,ka tās, iespējams, būs netīras no ogļu putekļiem – bet nekā! Vien pieklājības pēc tomēr nomazgāju!

51.
klusais>stratēģis
2010. gada 19. janvāris, 23:37

Ideāli. kā domā Latvijā būs tāpat?

Kāda jēga no šīm 4500 rakstuzīmēm, ja politologs par to raksta. Visticamāk, ka sajēgas par elektroenerģijas un siltuma ražošanu ir visai niecīgas. Bonuss viņam, ja zinās sakarību starp gigakaloriju un megavatstundu vai vismaz Oma likumu.
Varbūt ļausim tomērt speciālistiem par to spriest. Kas attiecas uz Kamparu tad viņš ir vienkārši nožēlojams un nosaukumā minētā vārda necienīgs.
Savukārt, autors gan varētu pretendēt uz “Sprūdizācijas” vērtējumu.

53.
paregis>41.paregis
2010. gada 6. aprīlis, 08:23

O!!! Mans fanu pulks pieaug! Izdomā sev citu niku!

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Pretī darbīgām vecumdienām (230)
Pēteris Strautiņš

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Mortens Hansens
Meanwhile, 26,1% later… (40)
Mortens Hansens

Since GDP reached its zenith here, in Q4 2007, the cumulative decline has been 26.1%. It is a huge decline by any standards. GDP is back [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Vēlreiz par dubultpilsonību (26)
Baiba Lapiņa-Strunska

Latvijai stāv priekšā 10.Saeimas vēlēšanas. Latvijas partijas formējas, veidojas, dalās, rodas jaunas, tiek meklētas jaunas koalīcijas iespējas – viss mērķim, lai Latvijai būtu pozitīvas izaugsmes [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Slīcēja glābšana slīcēja rokās (259)
Baiba Strautmane

Nesen redzēju tādu murgainu sapni. Tajā  politiski aktīvi uzņēmēji, kuri vairs nevarēja stāvēt malā, baroja Latvijas iedzīvotājus ar bezmaksas zirņiem Lido restorānos. Un iedzīvotāji, laimīgi [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Marija Golubeva
Laiks mainīt akadēmiskās tradīcijas (184)
Marija Golubeva

Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) filozofijas nodaļas studentu atklātā vēstule, kuru uzdrošinājās parakstīt tikai daži, ne tikai piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību, bet arī izraisīja represīvas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
“Gaismas pils” celtniecība – bezatbildīga avantūra? (42)
Vineta Kleinberga

2010.gada 1.februārī Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu par Kultūras ministrijas un valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu, to [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Ar santehniķi pret atombumbu (13)
Juris Kursietis

Mūsdienu pasaule ir tik datorizēta, ka, lai “iztīrītu” banku, noziedzniekiem vairs nevajag rakt tuneļus un uzlauzt seifus. To var izdarīt ar datoru. Protams, tas ir [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books