Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2010. gada 18. janvāris 00:41
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir savas valdības, banķieru un uzņēmēju pārgalvības dēļ nonākusi neapskaužamā situācijā, kuras sekas vēl droši vien būs jūtamas arī tad, kad Latvijā finanšu krīze un Starptautiskā Valūtas fonda programma jau sen vairs nebūs aktuālas.

Islandes ceļam uz krahu ir zināmas līdzības ar Latvijas neseno gadu ekonomisko vēsturi. Tāpat kā latvieši, islandieši aizņēmās milzīgas naudas summas no ārzemniekiem, lai finansētu patēriņu, un tas izraisīja gan lielu inflāciju, gan tekošā konta deficītu, kurš sacentās ar Latvijas deficītu par pirmo vietu pasaules rangu tabulā.

Taču Islandes gadījumā šo trako gazēšanu padarīja vēl vājprātīgāku trīs vietējo banku — Landsbanki, Glitnir un Kaupthing — gatavība aizņemties astronomiskas summas, lai finansētu dažādus islandiešu biznesmeņu ieguldījumus ārvalstīs. Piecu gadu laikā šo trīs banku aktīvu vērtība no summas, kas bija tikai (!) divreiz lielāka par valsts iekšzemes kopproduktu, pieauga līdz summai, kas bija desmit reizes lielāka par IK. Salīdzinājumam, Latvijas banku sektora kopējais aktīvu apjoms savā augstākajā punktā 2008.gadā pārsniedza IK par nedaudz vairāk nekā 40%.

Pārsvarā Islandes bankas aizņēmās naudu no finanšu tirgiem, taču ar laiku pat tie likās pārāk ierobežots avots, un 2006.gadā Landsbanki izdomāja, ka vēl vairāk naudas varētu savākt, pieņemot depozītus no citu valstu pilsoņiem. Tā dibināja Icesave interneta banku Lielbritānijā un Nīderlandē un, piedāvājot ievērojami paaugstinātas procentu likmes, piesaisīja depozītus vairāk nekā 7 miljardu eiro vērtībā no 400 000 noguldītājiem.

Šāda negausība nevar palikt nesodīta, un Islandei liktenīgā stunda pienāca 2008.gada oktobra sākumā, kad dažās nedēļās pēc Lehman Brothers sabrukuma finanšu krīzes cunami aizskaloja Islandes bankas, kuras vairs nespēja pārfinansēt savus parādus un bankrotēja.

Līdz ar visas banku sistēmas sabrukumu un valsts pilnīgo nespēju aizņemties naudu no ārzemēm Islandes valūtai draudēja katastrofāls vērtības samazinājums. Tas, savukārt, būtu ne tikai ļoti ierobežojis tālajai ziemeļu salai nepieciešamo importu, bet arī iedzinis bankrotā lielu daļu mājsaimniecību un uzņēmumu, kuri, tāpat kā Latvijā, bija aizņēmšies naudu ārzemju valūtās.

Islandes valdība vērsās pēc glābiņa pie Starptautiskā valūtas fonda, un tas 2008.gada novembrī apstiprināja palīdzības programmu, kurā piedalās Ziemeļvalstis, Lielbritānija, Nīderlande, Vācija, Krievija un Polija, un kuras kopējā vērtība ir ap 10 miljardu ASV dolāru. Savukārt 2009.gada jūlijā Islande iesniedza pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā, sperdama soli, no kura tā līdz šim bija konsekventi izvairījusies. Izrādījās, ka bez piederības šādai lielākai ekonomiskai vienībai nebija iespējams nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti.

Jau krīzes sākumā bija skaidrs, ka Islandei par saviem treknajiem gadiem būs smagi jāmaksā. Pēc SVF programmas apstiprināšanas tās koordinators teica, ka Islandei banku sistēmas atjaunošanai varētu būt jātērē summa, kas līdzvērtīga 80% no IK. (Salīdzinājumam — Latvija banku sistēmas stabilizēšanai veltījusi mazāk nekā 10% IK). Tomēr tagad, jau vairāk nekā gadu pēc krīzes sākuma, islandiešiem noteikti šķiet, ka lēse tikai turpina augt un augt.

Visstrīdīgākā rēķina daļa ir parāds britu un holandiešu noguldītājiem, kuri bija uzticējuši savu naudu Icesave. Kad Landsbanki filiāle 2008.gada oktobrī paziņoja, ka nespēj izmaksāt noguldītājiem viņu naudu, Lielbritānijas un Holandes valdības nolēma no saviem līdzekļiem segt šīs summas. Tagad tās vēlas šo naudu — kopumā teju 4 miljardus eiro — atgūt no Islandes, balstot savu prasību uz valsts pienākumu garantēt depozītus savā pārraudzībā esošajās bankās.

Jāatzīst, ka šī prasība nav juridiski viennozīmīga, tomēr augustā Islandes parlaments principā piekrita prasībai segt Icesave ārvalstu noguldītāju zaudējumus ar islandiešu nodokļu maksātāju naudu, taču vienlaikus noteica zināmus ierobežojumus naudas atmaksai, ja Islandes tautsaimniecība atkopsies lēnāk, nekā patlaban tiek gaidīts. Londonai un Hāgai šādi ierobežojumi nebija pieņemami, un decembrī Altings mainīja likumu par Icesave kompensāciju izmaksu atbilstoši Lielbritānijas un Nīderlandes prasībām. Šī piekāpšanās savukārt sadusmoja daudzus islandiešus, un janvāra sākumā valsts prezidents Olafurs Grimsons nolēma šos likuma grozījumus nodot referendumam.

Drīz pēc tam reitingu aģentūra Fitch atņēma Islandei investīcijām drošas valsts statusu, un kamēr Icesave jautājums nebūs atrisināts, Lielbritānija un Nīderlande piestrādās, lai Islande nesaņemtu papildus naudu no SVF un lai sarunas par iestāšanos ES tiktu iesaldētas. Taču, pat ja Islande spēs pārliecināt Lielbritāniju un Nīderlandi, ka likumu grozījumos iekļautās prasības nav izpildāmas, tas mīkstinās Icesave parāda atmaksas noteikumus tikai nedaudz, jo pat referenduma atbalstītāji Islandē pasvītro, ka neatkarīgi no tautas nobalsošanas iznākuma vēl aizvien būtu spēkā parlamenta augusta lēmums, kas akceptē 4 miljardu eiro atmaksu.

Kā Islande izkļūs no šīs šausmīgi smagās krīzes, pēc kuras valsts kopējais parāds varētu tuvoties 200% no IK, nebūt nav skaidrs, un Lielbritānija un Nīderlande rīkotos ne tikai cilvēcīgi, bet arī gudri, ja tās censtos atrast veidu, kā mazināt Islandes parādu slogu.

Tomēr uz tādu pretimnākšanu nevar paļauties, daļēji arī tāpēc, ka Islande (līdzīgi Latvijai) līdz pašam pēdējam brīdim attiecās ieklausīties brīdinājumos un atzīt, ka tās piekoptā ekonomiskā politika ved uz katastrofu. Tāpāt kā trekno gadu ideologi Latvijā, arī daudzi islandieši mēģina visu vainu par savām nelaimēm novelt uz citiem. Tā ir dabiska blakus parādība tai bezatbildībai, kura iegāza gan viņu, gan mūsu valsti.

Taču Islandes piemērs arī rada vielu pārdomām par konkrētākiem Latvijas ekonomiskās politikas jautājumiem.

Pirmkārt, tas dod vismaz netiešu norādi uz sekām, kas varētu būt iestājušās, ja Latvijas valdība 2008. gada novembrī būtu vienkārši ļāvusi Parex bankrotēt. Lai gan gadījumi nav identiski, Islandes pieredze rāda, ka globālajā finanšu tirgū, kurā daudzām bankām ir nozīmīgas saistības arī pret aizrobežu kreditoriem, valstīm ir jārēķinās, ka pret tām var vērst prasības par “savu” banku parādiem. Tas, ka valstu atbildība šādos gadījumos nav stingri noregulēta, tikai padara šādas situācijas vēl riskantākas, kā pierāda Lielbritānijas un Nīderlandes spēka paņēmienu izmantošana pret Islandi.

Otrkārt, triju hipertrofēti internacionalizēto Islandes banku sabrukuma postošais iespaids uz šo mazo valsti liek vēl vairāk apšaubīt savulaik tik populāro saukli, ka Rīgai ir jākļūst par Baltijas “finanšu centru” jeb “ofšoru” (t.i. Islandei līdzīgu salu). Lai cik labi būtu likumi, lai cik uzmanīgi finanšu regulatori, banku krīzes ir bijušas, ir un arī nākotnē būs daļa no “radošās destrukcijas”, kura raksturo kapitālismu. Tā kā tās nevar pilnīgi novērst, būtu jādara viss, lai mazinātu to iespējamo ietekmi uz nodokļu maksātājiem. Kā Islandes pieredze skaidri demonstrē, mazas valstis nevar atļauties pārāk lielus finanšu sektorus.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(59 balsotāji )
Komentāri

>ululiņš
Par “netraucē” es nepiekritīšu. Traucē, bet dažos gadījumos nav nepārvarams šķērslis.
Kopš PSRS laikiem šis tas ir arī mainījies. Lai apgūtu dažas profesijas vajag diezgan krietnus līdzekļus ieguldīt – ar burtnīcu un zīmuli nepietiek.

322.

Kompiķi ar internetu iegādāties nav problēma. Un jebkurš, labi mācoties, var tikt budžeta grupā. Ja nu iet privātajā augskolā,tad gan pašam jārēķina, kā tikt galā.

>ululiņš
Draugam dēls gribēja mācīties par zobārstu, bet atdūrās pret to, ka mācības izmaksā ~15000 LVL. Vismaz man tā teica.
Citam draugam meita pateica, ka neies mācīties to priekšmetu kur viņai ir milzīgs talants, bet to kur var iztiku nopelnīt.
Pats pasniedzu priekšmetu kur ar digitālo rakstāmmašīnu nepietiek. 4 gadu mācībām vajag dzelzi vismaz par 2000. Tādu skolā nav un daudziem nav arī mājās.

Pie tam cilvēki, lai arī teorētiski vienlīdzīgi nav visi vienādi. Arī kautrīgi un intraverti cilvēki mēdz būt gudri un talantīgi. Bet izsišanās un izdzīvošanas apstākļos viņiem ir grūti sevi realizēt. Sistēma, kas neņem to vērā, sevi aplaupa.

Kā ar studiju kredītiem? Neesmu pats saskāries, bet zinu, jaunieši izmanto.

Bet vispār, es atbalstu bezmaksas izglitību cik iespējams. Ko es neatbalstu, ir ka mācās visi visu. Ir jābūt limitam CIK valsts apmaksā mācības, jāapmaksā labākajiem, un tas jākomunicē skolniekiem ja no mazotnes.

Nesaprotu sistēmas kā tagad kur neuzdod mājasdarbus, NELIEK atzīmes, nelabo mājas darbus un neatprasa ja uzdod (skolās). Kaut kāds sviests. Loģiski, ka neviens arī neko nemācās un neimācās. Un galvenais, neiemācās strādāt, nepagūst pašizglītošanās procesa pamatprincipus.

Jūs labi zinat ka Eiropā zinātne uzplauka laikā kad domineja klasiskās, stingrās ģimnāzijas. Arī tagad no meitas dzirdu,ka Anglijā mācību slodez, līmenis, un prasības ir ne pajokam. Ja izlido, čau, neviens Tev pakaļ navazājas.

>Easy
Studiju kredīti nozīmē, ka skolu beidzot jau esi kādam parādā :D
Manuprāt, vairāk par kredītiem vajag ērtas un pieejamas kompmītnes un labu tehnisko bāzi skolās, kuru var izmantot vakaros priekš mācībām.
Tā tas bija organizēts Somijas skolā, kur viesojos, un Amerikas skolā, kur mācījās draudzene. Tāpat Japānā.
Amerikas skolas noteikumos bija rakstīts, ka mācību laikā nedrīkst strādāt darbu, kas nav saistīts ar mācībām, tas ir varēja skolā kādu laboranta darbu pildīt.

Jā bet mēs esam kur esam. Nevar ielekt no Latvijas šodienas Amerikas vai Somijas šodienā. Nevelk.

Kāds ir mazais mērķis kas ir reāls bet nedaudz “stretching” un būtu izdarāms tagad? Droši vien fundamentāli jāsamazina nevajadzīgie tēriņi izglītības un zinātnes sistēmā un jāsāk ar daļēju labāko atbalstu, jo visiem nepietiek? Vai arī, kā parasti, jāsāk ar atklātu diskusiju?

327.

Par zobārstiem tiešām nezinu. Vai tad tiem nav budžeta grupas? Meitai gan dabūju nopirkt par štuku MacBookAir, kad viņa sāka žēloties, ka tā nelaimīgā Vista knābājot viņas programmas 3 dienas.

>ululiņš
Es tik precīzi nezinu. Varu pajautāt. Bet runa bija par to, ka lielus līdzekļus vajag, lai nopirktu instrumentus un materiālus, kādi vajadzīgi mācībām. Un tiem nedod ne budžeta naudu ne mācību kredītu.

Par savu priekšmetu varu teikt, ka to var papildināt ar tādām lietām kā akustiku, apgaismojumu, siltumizplatību, energoefektivitāti vismaz pamatlīmenī. Bet tad runa iet jau par pavisam citu tehniku. Dators vismaz 4000-6000, plus neaizmirstam programmatūru.
Bet ar šo jau varētu izmācīt augstākās klases speciālistus, konkurētspējīgus visā pasaulē. Pluss veidotos sazobe ar citām nākotnes tehnoloģiju nozarēm.

PS. Starp citu, tāpec arī pajautāju par algebras pielietojumu politikā :) Siltumizplatības aprēķina algoritmu izdomāja jau kādā 19. gs, bet pielietot sāka tikai ar pietiekoši jaudīgas datortehnikas parādīšanos. Ar skaitāmkauliņiem rēķināšana aizņemtu 160000 gadus statiskai situācijai. Bet, ja sistēma ir mainīga + vēl pats mēģinājums veikt aprēķinu izdara izmaiņas sistēmā?
Klusā iecienītās jahtas vēl joprojām taisa “metodom tika”. Mēģina veikt aprēķinus uz superdatoriem, bet vienalga laiku pa laikam “garāžā” top brīnumi, kur pareizais risinājums ir atrasts vienkārši sajūtot ar astes galiņu. :)

>Easy
Ko darīt? Atbilde: novērst šķēršļus attīstībai vienmēr un visur. Jāsāk ar to, ka identificējam pudeles kaklus un vietas kur vajag enerģiju pievadīt, lai process notiktu. :)

Labi, bet identificējot vietas kur enerģiju pievadīt jāparāda vietas kur enerģiju paņemt. Pagaidām Latvija finansiālo enerģiju paņem vairāk nekā saražo.

Es brīnos ka Latvijā nav mecenātu. Tad varētu iztikt BEZ valsts naudas un ierēdņiem. Ir taču daži jau gandrīz miljardieri, daudz miljonāru, miljoni pārsvarā iegūti, rīkojoties ar visas tautas mantu.

Kāpēc neviens no viņiem neatbalsta kādu akadēmiju, zinātnes virzienu, augstskolu, katedru, mākslas nozari, muzeju, atklāti?

Neesmu dzirdējis, iespējams, kļūdos.

Ārzemēs tas ir ļoti populāri.

331.

Siltumizplatībai ir ne tikai viens vien modelis. Kuru tu domā – vadīšanu vai konvekciju?
Par klusā jahtām – tā pati kavitācija noēd šo to jaudas, ja brauc ar motoru. Dzenskrūve bez kavitācijas ļautu paātrināt gaitu vai ekonomēt degvielu.
P.S.Man netrūkst fantāzijas, lai iedomātos, kur tu varētu strādāt.

>Easy
Arī tos pašus mazos resursus var labāk izmantot. Ir nācies saskarties lielākajās skolās ar sava veida feodālo sistēmu. Katra fakultāte, katra nodaļa mēģina saviem spēkiem savākt kaut kādu tehnoloģisko bāzi. Uzraksta projektu, dabū kaut kādu naudiņu, nopērk lētus-vidēji lētus datorus un lielāko daļu laika tur tos vienkārši aiz atslēgas. Pēc 1,5 gada iznākot jaunām programmām viss atduras pret “Not enough memory”. Sākas jauns riņķis.
Tai Somijas skolā ar datoriem un citu tehniku bija piekrāmēta neliela sporta zāle. Studentiem vakaros brīva pieeja 1-2 laborantu uzraudzībā. Tas nozīmē, ka resursi tika sakoncentrēti un tehnika vairāk noslogota, kas nozīmē lielāku atdevi.

>ululiņš
Ja jau pietiek fantāzijas, tad arī nebūs grūti iedomāties kurš siltumizplatības modelis mani vairāk interesē :)
Patiesībā jau abi, tāpat kā ar skaņu. Ir vēlama un nevēlama skaņa (troksnis).

334.
Easy>puika, ululiņš
2010. gada 21. janvāris, 21:00

334. komenti šādam rakstam ir labs sasniegums:)

puika, vai esi arhitekts vai interjera dizaineris?

>Easy
Sanāk cieši sadarboties ar šīm nozarēm.

>puika
Man ir nedaudz savādāka pieredze attiecībā uz datoru izmantošanu Dānijas universitātē. Tehniskajās disciplīnās visiem nākamajiem inženieriem jāapgūst Matlab programma, kas tiek uzskatīta par ikdienas darba rīku. Datoru pieejamība ir nodrošināta jebkuram studentam daudzās datortelpās. Datoru jaudas ir vidējas, programmatūra pārsvarā Linux.
Manuprāt, lieljaudas datori nepieciešami 3d vai video renderēšanai, vai ne?

337.

Skaņas un siltumizolācija.

>Parastais
3D ir nieks salīdzinot ar jau pieminēto akustiku vai kaut vai ļoti aktuālo energoefektivitāti. Vajadzība pēc jaudām pieaug, ja vienā sistēmā jāaprēķina vairāki izstarojuma avoti ar visiem astarojumiem.
Bet kopumā vienkārši gribēju pateikt, ka ir nozares, kur tehniskais nodrošinājums spēlē lielu lomu. Pudeles kakls. Ja katra skola vai fakultāte to nevar nodrošināt, tad lūdzu iezīmējiet Rīgas attīstības plānā vietu, kur būs tehnoloģiskais centrs un skolas, lai īrē cik kurai nepieciešams. Savādāk vienkārši vilksimies astē.

>puika
Hmm. Vai tiešām nodarbojies ar akustikas atstarojumu aprēķiniem?
Ja jā, tad kurā programmā?

Vēl labāks datoru nokāvējs ir turbulences simulācija, kur nepieciešamais sieta šūnu skaits pieaug kā Reinoldsa skaitlis pakāpē 9/4. Par cik turbulence parasti sākās pie Re>1000, šūnu skaits minimālais ir ap 10^9. Un līdz ar to nekur tālu nevar tikt, jāņem rupjāks siets.

Es to pieminu tāpēc, ka modelējot vēja plūsmu gar ēku, vai gaisa plūsmas lielās telpās, turbulence ir neizbēgama un radikāli izmaina gaisa siltuma pārneses koeficientus, salīdzinot ar parastu konvektīvu režīmu ( kur arī jālieto aptuveni lielumi). Tāpēc , principā, gaisa plūsmas un to ietekme uz ēku ir daudz sarežģītāk reķināmas nekā pat 3D siltuma plūsmas cietos materiālos, jo tajos darbojas tikai vadīšana, savukārt turbulentā slānī- vadīšana, lēnā konvekcija, starojums UN turbulence.

Parasti jau izlīdzas ar tuvinājumiem, turbulence ir viena retajām klasiskās škidrumu mehānikas problēmām kas novērota jau sen, bet atrisināta nav joprojām, un modelēšana arī nevelk.

:)

>Parastais
Nē, es tīri “metodom tika” stumdu skandas pa telpu. :) Bet labi pazīstu cilvēkus, kas var tam apakšā arī formulas pabāzt. Programmas esmu redzējis un zinu darbības principus.

Nu re, cipargalvas sapulcējušies :D

Man tas hobija līmenī. Gribu saprast, kā pasaule funkcionē. Vēl neesmu sapratis. :)

>Easy
Nu labi, atgriežoties pie -ismiem. Pēc diskusijas šeit izvilku priekš sevis galveno kritēriju. Un sanāca, ka tā nav īpašuma forma.
Interesanti kādus variantus varat piedāvāt?

345.

Kad es mācījos, Re kritērijs bija 2300, ar zemāku Re skaitli plūsma tika uzskatīta par lamināru. Pēdējās laminārās plūsmas pazīmes vai nebija pie
Re=12000 ?

Pakāpe kādā valsts iejaucas savu pilsoņu dzīvē.

Ja daudz iejaucas, augsti nodokļi, liela valsts. Liberālis
Ja maz iejaucas, zemi nodokļi, maza valsts. Konservatīvs.

Sociālisms (komunisms) ir 100% liberālis. Anarhija ir 100% konservatīvs.

Te ieskatam smuks grafiks kā šīs 2 pozīcijas mainās vietām ASV vēlētāju galvās:

http://www.brendan-nyhan.com/blog/2007/03/why_the_public_.html

Vidējais periods , laiks starp atbalsta liberālismam ( valsts iejaukšanās pakāpei) maksimumiem ir 40 gadu .

Latvijā ir TIKAI liberāļi. Otrs viedoklis pat vēl nav noformulējies- tas ir PSRS mantojums, jo nākam no 100% liberālisma, nevar uzreiz nokrist uz 50%. Pakāpeniski, bet nu jau 40% atbalst konservatīvajam varētu būt sasniegts.

Sociālisms tajā grafikā būtu līnija kas iet gar pašu augšu.

Īpašuma formai nav nozīmes, kā to pierāda Ķīna. Tas tā, dļja otvļečeņija glaz.

347.

Jā , standart ģeometrijās Re>2300. Bet tagad ir iemanījušies visādi ietekmēt plūsmas, piemēram, mainot caurules ģeometriju no taisnas uz spirālveida, kritiskā Re vērtība samazinās, tā kā ja pacenšas, var ieturbulēt arī pie Re pāris simti, un varbūt arī mazāk.

Reizēm turbulence ir noderīga, piemēram , kad to izmanto lai sajauktu degmaisījumu ātrāk, vai krāsvielas , sajauktu dažādas vielas.

348.

Jā akustika ir interesanta lieta . Es tiesa par to mācījos ~ 86 gadā , tad tiesa domājams tehniskā nodrošinājuma dēļ bija grūti veikt sakarīgus aprēķinus . Kaut gan man izdevās veikt priekš sevis labu praktisko darbu par salāgošanu – uzbūvēt dzīvē ruporu ar kaklu ~ 2m pie zemākās frekvences 20Hz. Tā ir interesanta tēma kā panāk augstu pārveidošanas lietderības koeficentu.

>Easy, ululiņš
Jahtu gadījumā vēl jāņem vērā, ka ojekts ir pakļauts 2 dažādām (šķidrai un gāzveida) vidēm. Man stāstīja, ka visgrūtāk esot aprēķināt, kas notiek uz robežas.
Bet sabiedriskos procesos darbojas vēl tāda lieta, ko laikam apzīmē ar bias.

350.

Protams, ka tur turbulence ir būtiska,bet tā atkarājas arī no sieniņu materiāla, gluduma u.t.t

>Easy
Hmm… pašam tagad pagrūti nodefinēt :D
Būtībā jau runa ir par resursu koncentrāciju un centralizētu vai decentralizētu pārvaldi, respektīvi varas koncentrāciju pār resursiem. Bez valsts resursi var koncentrēties arī citās vietās. Piemēram lielkapitālistu, reliģisko līderu vai klanu rokās. No attīstības viedokļa svarīgi, lai vara pār resursiem nebūtu pārāk koncentrēta, jo tad sāk darboties neracionāli spēki. Tik pat neracionāla ir pilnīga decentralizācija, piem., kad plebeji nobalso, ka visu maizi apēdīsim šodien un visas izrādes noskatīsimies rīt :D
PSRS “attīstītais” sociālisms (ko es pats saucu par boļševismu) bija totāla varas koncentrācija nomenklatūras rokās un nekāda vienlīdzība tur nebija paredzēta jau no brīža kad Ļeņins nodefinēja, ka strādnieku/zemnieku šķirai nav pietiekamas revolucionārās apziņas un turpmāk visu vadīs Paši Zinat Kas. Tāpēc es te mazliet piekasījos.

352.

Tie strādnieki Krievija pēc 1. pasaules kara bija ~1 % un tie paši liela mērā deklasēti.

>ululiņš
Es mēģinu izrakties līdz būtībai. Ja paskatās no mana iepriekšējā komentāra viedokļa, tad kļūst mazliet skaidrāks kāpēc labi attīstās gan valstis ar augstiem gan zemiem nodokļiem. Manuprāt, Easy pārāk pievēršas tehniskajai pusei.

Starp citu, Tečere tajā video ar pirkstiem uzzīmēja diezgan demagoģiskus kliņģerus. Salīdzināja nevis divas sistēmas, bet vienas sistēmas stāvokļus divos atsevišķos momentos. Vismaz es tā sapratu.

Bet divu sistēmu jau nav. Ja runā jahtu terminoloģijā, valsts iet pret vēju, jo pa vējam valsts nav vajadzīga vispār.

Tad kad jahta iet pret vēju , tai jāgriež gan pa labi, gan pakreisi, pārmaiņus, jo tikt uz priekšu braucot vienā virzienā var tikai, ja kanāls ir bezgalīgi plats. Tā nav, katrai tautai ir ierobežots kanāls, josla, kurā peldēt, tāpēc mainīt kursu ir obligāti.

Augsti vai zemi nodokļi ir sekas , un ir relatīvs jēdziens, jo tur, kur valsts ir attīstītaka ( Rietumu demokrātijas) nodokļu slogs pat konservatīvo vadībā ir lielāks kā pie mums

Es neuzsveru tehniskas lietas, bet periodiskuma principu. Lai valsts šaurā kanālā kāds ir Latvijai sekmīgi ietu pret vēju, tai jāmaina ar noteiktu periodu šīs divas sistēmas. Kā jau es teicu, Krievijas sociālisms bija 100% liberālisms, ja apskatījāt grafiku, tas ir tā it kā Krievija bija piespiesta pie kreisā krasta un gāja uz priekšu atstpiežoties no krasta, ne zem burām. Atspiešanās līdzekļi bija dabīgie izrakteņi un vergu darbs.

Nu tas prasa milzu piepūli un ātrums protams atpaliek no tiem kas iet tikai zem burām-Rietumiem.

Tas nemaz nav tehniski, tas ir pincipiāli- kādu metodi izvēlēties lai ceļotu ierobežotajā telpā kas dota katrai tautai, lielāka vai mazāka. Vai zem burām, vai gar krastu, vai ar airiem.

Ar airiem brauc tie kas ir pa vidu, tā kā TP- liberāli-konseratīva, bezprincipu partija. Tie visu laiku airē, nemaz neizmantojot pieejamo tautas un vējas enerģīju.

Ja mūsu kanāls ir šaurāks kā ASV, pie mums pēc pirmās konservatīvo uzvaras bura būs jarausta ik pa 15, ne 40 gadiem ( laiku attiecība ir proporcionāla ln( iedzīvotāju skaita attiecība). Ja ASV ir 300 miljoni, mums 2, tad attiecība ir 15, ln(15) = 2,7, tad mūsu attiecīgais periods ( skat grafiku) būs ap 15 gadiem. To varēs viegli izmērīt, vēlāk.

Īstenībā viss tas nav tik sarežģīti kā ir sataisīts politiskās un sabiedriskās zinātnēs. Paldies dievam ka es tās nezinu, jo PSRS zinātnes neskaitās, tās vienkārši bija garām.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba asi kritizē slpenību starptautiskās vienošanās dokumentos, kā arī to, ka Saeimas deputātiem nācies balsot par pilnvarojumu valdībai parakstīt vienošanos ar aizdevējiem, pat kārtīgi neiepazīstos ar pašu vienošanās dokumentu.
Sudraba ies politikā, tas ir skaidrs kā diena.Konservatīvā. Varbūt, viņa pati to vēl nezina?

Sudraba piektdien LTV raidījumā “Labrīt, Latvija!” sacīja, ka neizprot, kādēļ valstij un tās iedzīvotājiem tik svarīgas lietas ir konfidenciālas un kādēļ Saeimas deputātiem bija jāstāv rindās, lai iepazītos ar šo svarīgo dokumentu

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books