Ukrainā – kā prognozēts (18)
Autors: Askolds Rodins
Publicēts: 2010. gada 18. janvāris 20:46
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Turpinājums sekos. Kā bieži tika prognozēts, svētdien Ukrainā notikušajās prezidenta vēlēšanās nevienam no 18 prezidenta amata kandidātiem neizdevās iegūt vajadzīgos 50% vēlētāju balsu. Aptuveni (oficiālie rezultāti nāks zināmi desmit dienas pēc balsošanas) 36% vēlētāju devuši priekšroku parlamentā opozīcijā esošās Reģionu partijas līderim Viktoram Janukovičam, bet turpat 26% – premjerministrei Jūlijai Timošenko, kurai tāpat ir sava partija.

Pēc Eiropas Parlamenta novērotāju teiktā, vēlēšanas bijušas demokrātiskas un nopietni pārkāpumi nav pamanīti. Vēlēšanās piedalījās aptuveni 67% balsstiesīgo, tas ir nedaudz mazāk nekā 2004.gada rudenī notikušajās vēlēšanās.

Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 7.februārī, līderu priekšvēlēšanu kampaņa turpinās. Salīdzinot ar 2004.gada prezidenta vēlēšanām, kas ievadīja oranžo revolūciju, tagadējās bija krietni piezemētākas. Toreiz bija izteikta prorietumniecisko un promaskavisko spēku konfrontācija, kas beidzās ar oranžo uzvaru. Tagad ideoloģijas ir krietni mazāk.

Abi pāri palikušie kandidāti runā par attiecību attīstību ar Eiropas Savienību un uzlabošanu – ar Krieviju. Timošenko apsolījusi, ka ievēlēšanas gadījumā piecu gadu laikā panāks Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Tas nav nekas jauns. Janukovičs solījis piešķirt krievu valodai oficiālās valodas statusu. Arī tas nav nekas jauns. Pirmo reizi ar šādu solījumu 1994.gadā pirms prezidenta vēlēšanām nāca klajā Leonīds Kučma, kas sabija prezidenta krēslā divus termiņus, bet solījums tā arī palika solījums.

Briesmīgā izgāšanās pirms pieciem gadiem Kremlim šo un to iemācījusi. Toreiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins pa divi lāgi apsveica Janukoviču ar ievēlēšanu Ukrainas prezidenta amatā, taču, kā izrādījās – velti mīlēts. Šoreiz vēlēšanās Kremlim nebija nepārprotama favorīta. Janukovičs Maskavā bija biežāks viesis, taču tur pietiekami laipni uzņēma arī Timošenko. Krievija bija izvirzījusi citu mērķi – izslēgt no lielās politikas vēl amatā esošo Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko – un šis mērķis ir sasniegts.

Juščenko ieguva nepilnus sešus procentus balsu, un kā politiķis, visticamāk, jau pieder vēsturei. Maskavas naidīgums pret Juščenko objektīvi nozīmēja atbalstu Janukovičam, taču ne acīs krītošu un kaitinošu. Reģionu partija, tāpat, kā mūsu „Saskaņas centrs”, ir saistīta ar Krievijas partiju „Vienotā Krievija”, taču Janukovičs pielicis lielas pūles, lai viņu neuzskatītu par Maskavas ielikteni. Šajā aspektā viņš pašlaik ir „kaķis maisā”.

Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšānām, kad pilsoņiem bija izvēle starp „mūsējiem” un „sliktajiem”, tagad, acīmredzot, tie, tāpat, kā pie mums Saeimas vēlēšanās, orientēsies uz „mazāko ļaunumu”. Zīmīgi, ka Janukoviča popularitātei (viņa interneta mājas lapā nav atrodama hronoloģiska biogrāfija) „kantes netrina” pat viņa kriminālā jaunība – vismaz viena uzturēšanās „tūre” ieslodzījumā. Taču arī par to nevajadzētu īpaši brīnīties: pie Latvijas populārākajiem politiķiem pašlaik pieder smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Tāpat kā Latvijai, arī Ukrainai pienākuši saimnieciski grūti laiki.

Šīs Ukrainas prezidenta vēlēšanas nav no tiem gadījumiem, kad vēlēšanu otrā kārta ir formalitāte, kad pēc pirmās droši zināms, kas uzvarēs otrajā. Janukoviča pārsvars pirmjā kārtā bija paliels, bet ne nomācošs vai katastrofāls. 36% – tas ir viss, vai gandrīz viss Janukoviča elektorālais potenciāls. Timošenko jau aicinājusi visus demokrātijas atbalstītājus otrajā kārtā balsot par viņu, un šim aicinājumam dzirdīgu ausu netrūkst.

Izšķiroša loma var izrādīties visai nesen savu partiju „Stipra Ukraina” dibinājušajam bijušajam Ukrainas Nacionālās (centrālās) bankas vadītājam Sergejam Tigipko. Par viņu balsojuši 13% vēlētāju. Viņš gan pateicis, ka neaicinās savus piekritējus balsot par kādu konkrētu kandidātu, ļaušot katram savam atbalstītājam izdarīt izvēli pašam. Pateikt pateica, taču var arī pārdomāt. Sava „teikšana” var būt arī bijušajam Augstākās Radas priekšsēdētājam Arsēnijam Jaceņukam (7% balsu).

Iespējams, priekšvēlēšanu kampaņa Ukrainā salīdzinoši mierīgi noritēja tāpēc, ka nebija šaubu – bez otrās kārtas neiztikt. Un jau tuvākajās dienās sāksies priekšvēlēšanu cīņas otrā kārta, kas, domājams, nepavisam nebūs bruņinieciskiem elementiem bagāta.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(16 balsotāji )
Komentāri

Par speķi Askolds piemirsis. Nu labi, vismaz Lembergu atcerējās. Īsti vietā un laikā.

Abi varianti Ukrainai ir slikti – gan superpopuliste ar bizi, gan vēl padomju un arī tagadējās nomenklatūras pārstāvis Janukovics.
Bet, kā uzskata daudzi politologi – prokrievisku politiķu Ukrainā nav, Un arī Janukovics pat gribēdams tāds būt nevarēs.
Par Janukovicu nobalsoja dienvidu un austrumu reģioni, ar pārsvarā krievvalodīgiem iedzīvotājim,. bet, ar austrumos spēcīgi attīstītu infrastruktūru un rūpniecību, un taisni austrumu reģiona oligarhi atbalstīja Janukovicu, un, ne jau tāpēc, lai viņš strādātu Krievijas labā, bet, viņu labā, un viņi pārstāv Ukrainu.
Kā rakstīja Kučma – “Ukraina nav Krievija”.
Arī Putins izteicads – “Ukrainā nav prokrievisko politiķu, tikai proukrainiskie”.
Bet, liela daļa politologu uzskata, ka Janukovics praktiski izsmēlis savas elektoralās rezerves, un dod priekšroku Jūlijai.
Tai pat laikā, daudzi domā, ka Janukovics būtu mazākais ļaunums, jo Timošenko ir absolūti nevaldāma un neprognozējama, pie kam ar saviem populistiskiem lēmumiem spēj sagraut ekonomiku, kā to jau izdarīja ar grivņu, palielinot pensijas un atmaksājot PSRS laiku banku noguldījumus.
Bet, katrā ziņā, ja šie abi nevienojas, kas ir neticami, diktatūra Ukrainā nebūs.
Juščenko var pārmest visu, bet, viņa nopelns ir tas, ka viņš attālināja Ukrainu no Krievijas, un saglabāja demokrātiju, kaut ar bardaku, utt., un viņa padarīto varēs novērtēt tikai pēc gadiem.

“…Krievija bija izvirzījusi citu mērķi – izslēgt no lielās politikas vēl amatā esošo Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko – un šis mērķis ir sasniegts…”

Atkal kāds žurnālists grib mums iepotēt, ka visi politiski notikumi ir atkarīgi tikai no Krievijas. Vai viņš pavisam nepieļauj domu, ka Juščenko popularitāte ir kritusi kādu citu iemeslu dēļ?

Otrā nepricizitāte – Lembergs atšķirībā no Janukoviča vēl nav ar tiesas lēmumu atzīts par vainīgo “smagos kriminālnoziegumos”.
Es domāju, pareizāk šajā gadījumā būtu salīdzināt Janukoviču ar Ušakovu – viens sedēja cietumā un rupji lamājas, otrs pagaidām tikai rupji lamājas – krievvalodīgajam elektorātam tas patīk. Bet Lemberga popularitātei latviešu vidū ir kaut kādi citi iemesli, nevis viņa aizdomas turāmā statuss.

Pilnībā piekrītu, šeit Rodins smagi kļudās, tas, ka Juščenko zaudēja, ir tikai viņa paša nopelns, Krievijas nopelna tur praktiski nav, drīzāk otrādi, pateicoties Krievijas nostājai viņš vēl spējis saglabāt tos 6% nacionāli noskaņota elektorāta.

Labi komenti, rūbī fišku par Ukrainu:).

6.

Atkal kāds žurnālists grib mums iepotēt, ka visi politiski notikumi ir atkarīgi tikai no Krievijas…+++ Un, vai tad nē? Vai tad SC Latvijas iekšpolitikā nespēlē pietiekoši nopietnu lomu. Pēc nākošām Saeimas vēlēšanām var spēlēt arī ārpolitikā. Rodina vilktās paralēles starp Ukrainas un mūsu problēmām ir precīzas. Vienīgi atliek cerēt, ka pēc jaunajām vēlēšanām Jauno gadu nesagaidīsim ar “īsto “Salaveci Saeimas ēkā :)

>RiņķiApkārt:”Atkal kāds žurnālists grib mums iepotēt, ka visi politiski notikumi ir atkarīgi tikai no Krievijas…+++ ” – ATKAL un atkal A.Rodins&Co nevēlas atcerēties, nevēlas pieminēt tos ‘oranžās’ revolūcijas sponsorus. Tikai Krievija ietekmē ?-Ha, ha, ha – neķert muļķus, Rodin’ kungs – SVF emisāri iz Maskavas nebrauc….

>RiņķīApkārt:”Rodina vilktās paralēles starp Ukrainas un mūsu problēmām ir precīzas. ” – PIEKRĪTU tai ziņā, ka problēmu radītāji un cēloņi ir līdzīgi – t.s. liberālā ekonomika ir tādu krīzi radījusi, tādu bedri ir t.s. liberālisti radījuši, ka pārāk daudzi vairs neticēs kādiem oranžiem solījumiem par demokrātiju un skaisto/taisnīgo kapitālismu. Oi, būs atka sponsoriem maki jāattaisa, lai pārtrumtu konkurentus…..

dzeris:”Juščenko var pārmest visu, bet, viņa nopelns ir tas, ka viņš attālināja Ukrainu no Krievijas, un saglabāja demokrātiju, kaut ar bardaku, utt., un viņa padarīto varēs novērtēt tikai pēc gadiem.” – NOVĒRTĒ Godmaņa&Co paveikto 20-it gados, novērtē LTF solījumus un darbus, novērtē precizāk, jo 4.maija republikas 20-ā gadadienā jau bez bez dziesmām – ”…tauta zeļ un tauta zied…”, tika dalīti ordeņi, prēmijas, dāvanas dalītas….Centies ‘Dzeri’, centies…..

Nevajag vainot Rodinu Lemberga pieminēšanā,jo viņš
srādā saimniekiem,kas liek viņam un Ozoliņam katrā rakstā Lembergu pieminēt.Ja Rodins rakstītu,
piemēram ,par Āfrikas čempionātu futbolā,tad es
varu galvot,ka arī tur būtu minēts smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs.

11.
riņķī apkārt - reality
2010. gada 19. janvāris, 06:46

novērtē LTF solījumus un darbus, novērtē precizāk, jo 4.maija republikas 20-ā gadadienā jau bez bez dziesmām – ”… ++++ ar visu krīzi – Latvija ir piedzīvojusi milzu brīnumu, caur LTF atjaunojot savu neatkarību, iestājoties ES,NATO un šādi pasargājot sevi no sava vienīgā ienaidnieka, Krievijas. Tas nav maz un ne katram tas izdodas. Domāju, ka gruzīni, ukraiņi (nevis krievi Ukrainā), čečeni, kuri gadiem ilgi bija gatavi karot bezcerīgā karā ar krieviem par brīvību, mūs apskauž.
Bet, ja vēlreiz par krīzi. Viss pasaulē notiek pēc noteiktām likumsakarībām. Arī krīzes rodas brīžos, kad cilvēku muļķība un kļūdas sasniedz kritisko punktu, bet kad ir sasniegts sastrādāto kļūdu kritiskais punkts, tās ir jālabo, kas arī šobrīd notiek. Tāda ir tā realitāte :)

12.

>RiņķīApkārt:”Rodina vilktās paralēles starp Ukrainas un mūsu problēmām ir precīzas. ” – PIEKRĪTU tai ziņā, ka problēmu radītāji un cēloņi ir līdzīgi – t.s. liberālā ekonomika…”
————————————————-
Stipri apšaubāms un neadekvāts secinājums.
Ja nezini – liberalā ekonomika pastāv visās labklājīobas valstīs, sākot no Zviedrijas, beidzot ar Taivānu, ar to saprot privātīpašuma neaizskaramību, brīvu konkurenci un vienādus spēles noteikumus visiem, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu caur nodokļu politiku utt.
Tā var būt vienīgi sociāli vairāk vai mazāk
orientēta, tas ir pavisam kas cits.
Gan Latvijā, gan Ukrainā valsts attīstību traucē nevis liberālā ekonomika, bet, tās neesamība, tās vietā abās valstīs pastāv Āfriokas tipa t.s. “brālēnu” ekonomika.

13.

” jo 4.maija republikas 20-ā gadadienā jau bez bez dziesmām – ”…tauta zeļ un tauta zied…”, tika dalīti ordeņi, prēmijas, dāvanas dalītas….Centies ‘Dzeri’, centies…..”
————————————————-
Bet, bez tā visa automobilis ir gandrīz katrā ģimenē, nemaz nerunājot par video, datoriem, sadzīves tehniku, tu pats arī – ja jau būtu tik briesmīgi, tad jau diezin vai varētu maksāt par internetu un iegādāties datoru, daudzi, arī ne tie bagātākie un pensionāri, apceļojuši ārzemes, daudziem beidzot kaut kas pieder, kaut vai dzīvoklis, par politiku cietumos vairs nebāž, ir preses brīvība, no Maskavas nediktē, ko drīkst, ko nedrīkst.
Tā ka viss nemaz tik briesmīgi nav.
Jā, ir milzīga noslāņošanās, pērkamie deputāti, daudz netaisnības, korupcija, bet, tas viss ir labojams un atkarīgs no pašiem.

Arī man tie brēcēji un vaimanātāji par Latvijas galīgo postu pamatīgi apriebušies, kad redzu pilnos lielveikalus un pircēju lērumu pēc “posta” precēm (ledusskapjiem, televizoriem, datoriem).

15.
Рижанин - Dzeris
2010. gada 19. janvāris, 10:12

Упоминание Лемберга актуально именно в контексте Тимошенко, а не Януковича. Эта дама тоже побывала в тюрьме, и выпустили ее только потому, что политики развалили дело. Очень близкий ей человек, как весь Киев твердит, давний любовник – бывший премьер Лазаренко отсидел срок в США за украинские грехи. Так что популизм Тимошенко – это следствие ее уязвимости, для нее уход из политики скорее всего обернется уголовным наказанием.
Самая близкая параллель с Латвией – Тимошенко – это Шлесерс, а Янукович – Долгополов, Урбанович и Ушаков в одном лице. Как ни странно, это гарантирует симпатии Кремля к Тимошенко: на нее есть компромат. Кроме того, в Москве исторически больше доверяют коррумпированным аборигенам, чем местным русским политикам. На это мне жаловались ведущие деятели ЦС и ЗаПЧЕЛ. Это еще традиция советских времен, когда предпочитали в каждой республике найти своего Восса. То, что Тимошенко настолько же сомнительная украинка, как Восс – сомнительный латыш, сути дела не меняет.
Кстати, возвращаясь к Латвии: для Кремля Шлесерс по тем же причинам удобнее, чем политики ЦС.

16.
dzeris - Rīdzinieks
2010. gada 19. janvāris, 10:24

Te mums diskusija nesanāks, varu tikai piekrist katram vārdam.

>Рижанин:”Как ни странно, это гарантирует симпатии Кремля к Тимошенко: на нее есть компромат. ” – RAKSTOT un domājot līdzīgi kā A.Rodins, kam tikai Maskava un Maskavā izsķiras Latvijas nākotne – lūgums, neaizmirst šodienas 4. maija sistēmas naudas donorus un parakstīto Lisabonas līguma tekstu. Šodien nav spēkā 1939.g.Molotova-Ribentropa paksts un 1940.g.5.augusta boļševiku CK lēmumi – 2010.g.pasaulē kārtību nosaka Rietumi ar ASV&NATO priekšgalā. Prātiņ, nāc mājās !!

arī Lavijā kriminālai autoritātei ir piekritēji,nav jau jābūt tiesātam,jo tiesas ir okupācijas laika dāvana Latvijai

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Sprādzieni metro (106)
Askolds Rodins

Saistībā ar terorismu Maskavas metropolitēns iepriekšējo reizi tika pieminēts pirms turpat sešiem gadiem. Pirmdienas rītā metro vagonos uzspridzinājās divas pašnāvnieces. Bojā gājušo skaits ir tuvu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Autobusi un pircēji (107)
Askolds Rodins

Pirmajā aprīlī cilvēki, dabiski, plēsīs jokus, taču sagaidāmas arī nopietnas lietas. Tieši šajā dienā Vācijas automašīnu ražotājs „Daimler” var panākt izlīgumu ar ASV Tieslietu ministriju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Bičkovičs izvēlējies (63)
Askolds Rodins

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otrdien turpmākam darbam ģenerālprokurora amatā nominēja tagadējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kas šajā krēslā atrodas jau otro termiņu. Likumdošana neierobežo amata [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Alkohols un jaunieši (34)
Askolds Rodins

Deputātiem jāieklausās. Sabiedriskā organizācija Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija vērsusies Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu, kas saistīta ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Zīmīgais kuģītis (57)
Askolds Rodins

Līgums vēl nav parakstīts, taču principiālais jāvārds laikam gan pateikts. Viņnedēļ Parīzē Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs vienojās, ka Krievija tiks [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Kupols 500 Rīgas viesiem (178)
Askolds Rodins

Pafantazēt nevienam nav liegts. Ja vien fantāziju realizācija nav jāapmaksā citiem. Jau izskanējis, ka Rīgas domei nav naudas, lai iekonservētu (par pabeigšanu nav pat runas!) [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Nabaga uzvarētājs (22)
Askolds Rodins

Tas nu ir noticis. Pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas kļuvis zināms to uzvarētājs. Prezidenta krēsls ticis Reģionu partijas līderim Viktoram Janukovičam. Uzvara gan ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Valoda kā “trešā persona” (99)
Askolds Rodins

Bada laikā velns ēdot pat mušas. Slīcējs ķeroties pie salmiņa. Sestdien apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK domes sēdē tika pieņemts lēmums sākt parakstu vākšanu, lai rosinātu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Naftas vada lāsts (29)
Askolds Rodins

Kas par gadumiju bez konflikta enerģētikas jomā! Krievija atkal sagājusi matos ar Baltkrieviju. Abu valstu iepriekšējā saķeršanās notika akurāt pirms trim gadiem, kad Krievija būtiski paaugstināja [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Auļojošie tarifi (48)
Askolds Rodins

Droši vien maksāsim. Rīgas domes pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija pieņēmusi lēmumu, ka no 1.janvāra Rīgā par braukšanu sabiedriskajā transportā līdzšinējo 40 santīmu vietā būšot [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books