Plānais Šķēle (669)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 22. janvāris 01:08
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no krīzes, ceturtdien Saeimā izgāzās ar blīkšķi vai drīzāk ar vecas sētas brakšķi.

Saeima divas reizes nobalsoja par atbalstu valdības sadarbības turpināšanai ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Vispirms nobalsoja par svarīgāko konceptuālo dokumentu — par pilnvarojumu jeb “uzdevumu” valdībai aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem. Šā dokumenta pieņemšana bija formāla nodeva Satversmes tiesas dīvainajam atzinumam, ka valdība neesot varējusi aizņemties bez Saeimas pilnvarojuma. Taču tā noraidīšana, ko vēlējās panākt TP, faktiski būtu nozīmējusi līdzšinējās sadarbības izbeigšanu vai vismaz apturēšanu ar šiem aizdevējiem, kas būtu izraisījusi tūlītējas un ļoti smagas sekas valstij, toties būtu padarījusi Šķēli par ļoti ietekmīgu personu, no kura vēlības un gatavības meklēt risinājumu paša radītajai problēmai tad būtu atkarīgs, vai šīs smagās sekas valstij iestāsies vai tomēr ne.

Pēc tam Saeima atbalstīja arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) ziņojumu par valdības pozīciju sarunās ar EK un SVF, kas it kā bija īpaši labs iegansts TP un opozīcijas partijām izvērst plašu sevis popularizēšanas un valdības lamāšanas kampaņu, jo šā dokumenta noraidīšana nenozīmētu aizdevuma programmas apturēšanu, toties valdībai problēmas radītu gan. Taču Šķēles jūgtās lepnās kungu kamanas jau bija izrādījušās esam tik nedroši zaudētāju mēslu rati, ka sēsties tajos līdzās viņa partijai, tāpat kā pirmajā balsojumā, no visām Saeimā pārstāvētajām uzdrošinājās tikai PCTVL.

Aigars Štokenbergs (SCP) no Saeimas tribīnes lakoniski atzīmēja, ka redzam topam “TP un PCTVL aliansi”.

TP nonākšana šādā “aliansē” ir politiski loģisks iznākums. Šķēle parādīja, ka viņam vissvarīgākais ir paša atrašanās lēmēju galda galvgalī un politisko pretinieku “izčakarēšana”, lai arī ko tas maksātu valstij. Izrādījās, ka principu “jo sliktāk Latvijas valstij, jo labāk” bez viņa un viņa partijas Saeimā konsekventi gatava īstenot vēl vienīgi PCTVL.

Taču līdz ar cinisku vienaldzību par valsti, kuru glābt it kā esot atgriezies, savulaik dižais shēmotājs nodemonstrēja arī nespēju vairs “pārredzēt laukumu”, kur nu vēl diktēt tajā spēles noteikumus. Arī šajā politikas smilšukastē, kurā TP ar Šķēli priekšgalā savulaik bija nepārspējama, to apspēlēja premjerministrs Dombrovskis un viņa Jaunais laiks un intensīvās sarunās trešdien panāca gan opozīcijas LPP/LC atbalstu valdības dokumentam, gan Saskaņas centra piekrišanu vismaz nepiedalīties balsojumā. Droši vien Šķēle sev ierastajā stilā risināja “darījuma sarunas” ar buldozeru Aināru Šleseru, tikmēr Dombrovskim esot bijusi garāka telefonsaruna ar Ivaru Godmani, kura vadītā valdība sāka sadarbības programmu ar SVF un EK, un kuram diezin vai bija vienalga, ka viņa pārstāvētā partija to tagad varētu vairs neatbalstīt.

Rezultātā ceturtdienas rītā “šleserjūgends” jeb “mācītāju” partijas jauniešu organizācija rīkoja protesta pasākumu pret valdības vienošanos ar SVF, tikmēr partijas frakcija Saeimā balsoja par sadarbības turpināšanu ar SVF, atturējās vienīgi Inese Šlesere.

SC pielaidīguma iemesli varēja būt niansētāki, taču acīmredzot šai partijai ir mērķis iegūt varu pēc Saeimas vēlēšanām, nevis palīdzēt Šķēlem destabilizēt politisko situāciju tiktāl, ka pašai būtu jau tagad jāsāk taisīt kopā ar Šķēli un Šleseru valdības koalīciju, kuras izbīdītam premjerministra amata kandidātam būtu teju bezcerīgi saņemt Valsts prezidenta svētību valdības veidošanai. Valdis Zatlers trešdien bija piedraudējis, ka Saeimas balsojums pret pilnvarojumu valdībai būšot tās neuzticības izteikšana pašai sev. Nav šaubu, ka pirmstermiņa vēlēšanu piedraudējums šoreiz bija tikpat nopietns kā pērn 14.janvārī, kad prezidents uzdeva Saeimai un valdībai paveikt konkrētas lietas līdz konkrētam datumam, solīdams pretējā gadījumā ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

Šķiet, ka viena no Šķēles problēmām ir tīri psiholoģiska — hipertrofēts pašnovērtējums un iedoma, ka, lai nu kurš, bet viņš jau nu gan spēs “nomenedžēt” sev par labu jebkuru situāciju. Varbūt pārāk ilgi bija bijis prom no politikas ikdienas lietām, taču situācija Latvijā ir mainījusies. Pat savulaik visvarenais Aivars Lembergs top arvien nesvarīgāks, tā ka pat “zaļie zemnieki” ir izsprukuši no viņa kabatas un nu jūtas tik komfortabli pašreizējā valdībā un Saeimā un pārliecināti par savām izredzēm vēlēšanās, ka pat uzdrīkstas publiski runāt pretī saimniekam.

Savukārt Šķēles savulaik neatvairāmais varas instruments TP ir zaudējis pēdējās sabiedrības uzticēšanās paliekas un, šķiet, nu jau arī ticību savai spējai šo uzticēšanos atgūt un ļaujas kā liktenim Šķēles apsolījumam ar savu atgriešanos visu vērst uz labu. TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece ceturtdien nolemti kāpa tribīnē ar iepriekšējā vakarā šaurā lokā pie Šķēles izlemto, ka prasīs visus atsaukt visus savus priekšlikumus un sākt sarunas no jauna, kaut gan droši vien labi zināja, ka tam nepiekritīs ne koalīcijas, ne opozīcijas partiju frakcijas. Taču nekādu “plānu B” dižais partijas stratēģis nebija spējis pa nakti savas partijas deputātiem sarūpēt.

Ceturtdien ieraudzījām, ka Šķēle vairs neprot pat “shēmot”. Bet par to, ka šim “kompetentajam ekonomistam” un “uzņēmējam” nav arī neviena svaiga un interesanta ekonomiska piedāvājuma, pārliecināmies jau kopš viņa “pirmsatgriešanās” iznāciena tautās TP rīkotajā tā dēvētajā ekonomikas konferencē septembrī, kurā viņa prezentētā “desmit punktu programma” fiksējās uz vienu vienīgu pašam svarīgu — lata devalvāciju.

Kopš tam bijuši galvenoties tikai eifēmismu meklējumi — vai to dēvēt par “lata piesaistes koridora paplašināšanu” vai “naudas masas palielināšanu”, vai “naudas piegādi tautsaimniecībai saprātīgā daudzumā”, lai nav jāsauc par “devalvāciju”. TP kongresā novembrī valsts karogu blīvās rindas uz Dailes teātra skatuves un delegātu celšanās ar aplausiem kājās kontrastēja ar izdaudzinātā politikas un ekonomikas guru “programmatiskās” runas satura banalitāti. Drīz pēc tam viņa ierašanās vizītē pie Dombrovska ar anekdotisko “Zalāna plānu” padusē un draudīgo pravietojumu — “ja Dombrovska kungs redzēs, ka viņa darbs nenes augļus, diez vai viņš turēsies pie krēsla” — acīmredzot bija iecerēta kā brīdinājums, ka nākamreiz Šķēle jau nāks paņemt to, kas viņam pienākas. Pagājušonedēļ viņš apsūdzēja valdību “aizņemšanās burbuļa radīšanā” un “reālā ekonomikas iznīcināšanā” (it kā pie varas joprojām būtu Kalvīša valdība) un pieprasīja tai “pārtraukt Latvijas nākotnes bezierunu ieķīlāšanu”.

Uzreiz sekoja Šķēles īstā “atgriešanās politikā” — mēģinājums sagrābt Latvijas valsti par ķīlnieci un prasīt pretī paša ieskatā sev pienācīgu teikšanu par tās likteni. Rezultāts — pilnīga izgāšanās.

Vai Šķēle gribēja gāzt šo valdību? Laikam taču ne, varbūt vienkārši gribēja, lai visi nu attopas tādā bezizejā, ka jāiet pie viņa lūgties izlīgumu un padomu, un lai tad tauta redz, ka Šķēle lemj un dara.

Ne nu kāds nāca, ne nāks, nekā. Ar šo savas ietekmes atgūšanas cinisko, taču arī pagalam diletantisko mēģinājumu Šķēle ir pamatīgi nostiprinājis Dombrovski premjerministra krēslā, kuru bija vēlējies ja ne atņemt, tad krietni saļodzīt. Draudi par sadarbību ar Šleseru citas valdības taisīšanai kopš ceturtdienas, kad pret viņu nostājās ne tikai LPP/LC, bet neatbalstīja arī SC, izčākstējuši līdz groteskai “TP un PCTVL aliansei”, kas diezin vai kādu nobiedēs. Bet vērā ņemamu politisku un ekonomisku piedāvājumu Šķēlem kā nav, tā arī nebūs.

Negribēti perversā veidā Šķēle varbūt patiešām būs palīdzējis izvest valsti no krīzes, pats kliedēdams paša uzpūstās ilūzijas par savu atgriešanos, lai izvestu valsti no krīzes jeb — “ja Tautas partija spēs, tad Latvija varēs!”.

Tautas partija un Šķēle, par laimi, vairs nespēj, taču (un tāpēc) Latvija varēs. Paldies Šķēlem par atgādinājumu, bet nu laiks atpakaļ uz Mākoņiem.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(236 balsotāji )
Komentāri

> Easy
tu esi piesējusies Repšem it kā pasaulē citu cilvēku nebūtu. Un it kā viņš nevarētu pasēdēt 4-8 gadiņus opozīcijā.
———–
Klau, vai tur Somijā kāda inkubarorā (mucā) esi iesēdināts ar dozētu informācijas daudzumu?
Repše jau sēdēja opozīcijā visus iepriekšējos cik tur gadus! Pa šo laiku saimniekoja “darītāji”. Es labi redzu, kur tas noveda!
Tā cerība uz labvēlīgām pārmaiņām, kas parādījās līdz ar Repšes iepriekšējās valdības laiku, posta partijas valdīšanas laikā bija tā nomirusi, ka tagad tik ar mokām sāk drusku izrādīt dzīvības pazīmes! Tas ir Dombrovsks un Repšes nopelns, tas ir Jaunā laika nopelns!
Un cik lielai muļķei man vajadzētu būt, lai ārstu, kas atgriezis dzīvību pasūtītu, bet bļautu pēc kaut kāda medicīnas studenta, kas pat vēl nav piedzimis… :)
Tāda ir mana logika. Es pie tās palikšu, kamēr apstākļi (objektīvā realitāte) man nesignalizēs, ka jābūt citādi!
Tu vari domāt, kā gribi…

> Easy
Tu tik prātīgi spried, vai tiešām neredzi ka oligarhu sociālismam (valsts kontole pār tautu=bizness) Latvijā šajā krīzē pienāks labas un pamatīgas beigas? 2-3 gadu laikā no šodienas?
————
Jūtu un redzu. Un gribu, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk. Tāpēc neraustos un nemeklēju jaunu mesiju, bet paļaujos uz jau laika gaitā pārbaudītām un grūtībās un kļūdās norūdītām vērtībām – Jauno Laiku!

643.

Kur tad es esmu izteicies plaši par Tavu reliģisko pārliecību? Kaut ko nejauc?
Nu un ko man tagad par gejiem un lezbietēm liekuļot un teikt ,ka man tas liekas baigi forši? Man tas nepatīk un es to pasaku. Manis dēļ ,lai viņi iet un eksponējas , bet manu attieksmi tas nemaina.
Un ja jau par pārliecību , tad Tev jau ar ir savs viedoklis un tas ir tikai normāli, ka paud to un uzskati par pareizu.

>Easy
klau,ja reiz valsts kontrole pār tautu ir sociālisms, tad tautas kontrole pār valsti ir kapitālisms!
Tātad PSRS bija kapitālisms!
Vo vells, šitā izdomāt!

Redzi es principā neticu kaut kāda labā, sirdsskaidrā mesijas (jaunam dampim) atnākšanai, kas visu ātri sakārtos.
To jau arī nepieļauj ne mūsu Satversme, ne vēlēšanu sistēma. Jo ja arī teorētiski pieļautu, ka kaut kur slēpjas tāds indivīds, kas ir kompetents, harizmātisks un vēlas pielikt punktu valsts izzagšanai un citām nejēdzībām, tad viņa pārstāvētais politiskais spēks taču nevarētu savākt 51%, lai viens pats izveidotu valdību. Jebkuram politiskajam spēkam mūsu valstī pēc vēlēšanām būs jāmeklē kompromiss vismaz ar vēl 2 citām politiskajām partijām, un kompromisa meklēšanas laikā daudzas no labajām idejām vienkārši ir jāatmet.
Ja arī kāda partija savāktu 51%, tad ir liela iespēja, ka pēc uzvaras mēs jauna dampja vietā saņemtu to pašu veco lūzni, jo kā teikusi viena gaiša galva Lords Aktons: Power tends to corrupt and absolute power corrupts absolutely.
Tā kā, manuprāt, nekas cits neatliek, kā rīkoties tāpat kā to ir darījuši visu moderno demokrātisko valstu pilsoņi un pašiem ņemt varas uzraudzīšanas funkciju savās rokās, jo paši uzraugāmie jau nekad nenoteiks piem. KNAB budžetu tik lielu, lai tas varētu nodarīt nozīmīgu kaitējumu Latviju pārvaldošajām mafijas grupām. KNAB budžets 2010.g. ir 2,4milj. LVL, kas protams, ir smieklīgi, ņemot vērā līdzekļus, kas ir org. noziedzības rokās – tie pat nav 10tiem milj. tie ir 100tiem miljoni lati. Un kā rāda pasaules prakse cīņā ar organizēto noziedzību, kamēr tās līderi nav sasēdināti vai iznīcināti un kamēr tās ienākumu plūsma nav apturēta, tā turpinās savas noziedzīgās aktivitātes, cenšoties palielināt savu darbību apjomu.
Par buldozeru un žiriku: tas nav tik viegli, jo buldozers nav nekāds vakarējais. Viņš ir perfekti izpratis mūsu vēlēšanu sistēmu, kur, ņemot vērā politisko spēku sadrumstalotību, pietiek ar 5% barjeras pārvarēšanu, lai tiktu pie siles. Un tad nu viņš ir licis galveno uzsvaru uz marginālām, mazskaitlīgām, viegli manipulējamām (jo nespējīgām domāt racionāli un akli ticošām līderiem) grupām – proti, kristīgajiem radikāļiem. Līdz ar to viņu arī atbalsta sponsori, jo saprot, ka savu naudu zaudēt faktiski nav iespējams. Vienīgais kā buldozeru var pa īstam nobīdīt no siles, ir atņemt viņam šo reliģisko fundamentālistu atbalstu, kas ir vieglāk pasakāms kā izdarāms, jo domāju, ka vecais zēns, paralēli ielu asfaltēšanai uz baznīcām, ir ieguldījis krietnus līdzekļus svēto tēvu pasaulīgās dzīves saldināšanā:) Buldozers jau cenšas visādi pielīferēties arī katoļiem, bet tur gan viņam nepieder monopols, jo tur viņam konkurenci veido oranžie.

646.
ululiņš> klusais,Beta
2010. gada 25. janvāris, 14:25

Protams, daudz ko dzīvē nosaka ūdens, bet daudz vairāk nosaka tas, kāpēc viņš ir šķidrs. Sērūdeņradis ar 2x lielāku molmasu ir gāze. Tāpēc visu nosaka ūdeņraža saite starp O atoma brīvo elektronu pāri un ūdeņraža atomu. Parasti to apraksta kā potenciāla bedri ar 2 minimumiem. Arī dubultspirāli satur kopā H-saite. Bet ūdenī šīs saites nepārtraukti jūk ārā, ūdens agregāti mainās no lineārām struktūrām uz cikliskām un otrādi, t.i. atrodas dinamiskā līdzsvarā. Tāpēc ūdenim nekāda atmiņa nevar pastāvēt un runas par tādu ir nezinātniskā fantastika. Tas tā īsi.

647.

It kā prasās, bet man jau apnicis rakstīt par hiperbolu…

648.

Iznāc taču vienreiz ārā no PSRS laikā apgūtās izpratnes par politiku. Būs pašam vieglāk, citiem interesantāk.

Ja Jūs vēl definētu, kas ir atmiņa, Jums vienkārši cena nebūtu!
:)

650.
zvirbulēns - ululiņam
2010. gada 25. janvāris, 14:54

Ja Jūs vēl definētu kas ir atmiņa, un, galvenais, kas to notur, tad Jums vienkārši cena nebūtu.
:)

>speciali Easy
copy paste no Britu enc.:
socialism – Children’s Encyclopedia (Ages 8-11)

Socialism is a way of thinking about how people in a society should live and work together. It can be applied to small communities or whole countries. The main goal is that no individual should own property. All businesses and property should be owned by everyone in the community or by the government in the case of countries. As a political system it arose as a reaction to capitalism, an economic system in which private citizens own businesses and compete with one another for profits. Such a system, socialists argue, creates economic inequality, as business owners grow wealthy and many workers remain poor. Under socialism, income is supposed to be spread more evenly. The goal is to create a society in which there is economic equality, with no wealthy or poor classes.

avots:http://www.britannica.com/EBchecked/topic/551569/socialism

652.

Būtu bijis prātīgāk sameklēt bilžu enciklopēdiju for ages 5-8

653.

Īpašuma formai nav nozīmes, nozīme ir reālai valsts varai, kontrolei par tautas dzīvi. 100% kontrole ir sociālisms/komunisms, 0% kontrole ir anarhija. Īpašuma formas ir tikai daļa no veida kā var kontrolēt tautu ( ir arī informācijas kontrole,kas darbojas vēl efektīvāk, umtl). Ķīna ir gandrīz 100% sociālisms neskatoties uz to ka tur ir ievērojama daļa privātīpašuma.

Protams, sistēmā ar kopīpašumu 100% valsts kontroli ir panākt vienkāršāk, nelaime tā, ka sistēma ar kopīpašumu var ekonomiski darboties tikai ja ir:

1) pagātnes uzkrājumi ko nošlederēt;
2) dabīgie izrakteņi;
3) vergu darbs.

Reizēm vari ari pats padomāt, ne tikai bilžu enciklopēdijas šķirstīt. Noderēs, attīsta prātu, ne tikai atmiņu.

>Easy
“Īpašuma formai nav nozīmes”
Ar šo ģeniālo domu varam diskusiju beigt. Finālā Tu varētu savu īpašumu uzdāvināt kādai labdarības organizācijai, lai apstiprinātu savus uzskatus praktiskajā darbībā.

Šlesers arī uzķēris konservatīvo noti: mazākus nodokļus uzņēmējiem. Visi gudri.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/slesers-rosina-mazinat-nodoklus-uznemejdarbiba.d?id=29485801

Tā jau drīzāk tāda populistiska nots – viņš taču labi apzinās, ka nodokļus samazināt šobrīd nav iespējams, un tāpēc, lai demonstrētu saviem piekritējiem aktivitāti un to, ka viņam ir viedoklis, nodarbojas ar tukšu salmu kulšanu. Nav iespējams kaut vai tāpēc, ka tas palielinātu budžeta deficītu un tādēļ padarītu neiespējamu nākošās starptautiskā aizdevuma daļas saņemšanu.
Tas raksts ir viens populistisku frāžu kokteilis.
Vecais zēns šoreiz nav pieminējis savu visu problēmu risinājumu – ārvalstu investīcijas, kurām, kā Ošlejs pamatoti pieminēja KNL, lai panāktu to, ko buldozers ar tām grib atrisināt, būtu jābūt miljardiem latu apjomā – droši vien baidās, ka kāds viņam pajautās, cik lielas investīcijas tad viņš pēdējā gada laikā Latvijai ir piesaistījis:)

Protams, ka kulšana. Lai gan… es redzu ka nodokļi sāk spiest nost uzņēmējus, jo kreditēšanas nav… principā risks ir nospiest pavisam. Ja nodokļi būtu mazāki vai vienkāršāki, aktivitātes pieaugtu. Nu vismas patentmaksu varēja pacelt maksājamu līdz 20 vai 30 000 LVL apgrozījumam, ne 10 000, no kura pat vienam īsti alga nesanāk, kur nu vēl izejvielas, elektrība, transports utml.

Vienkāršāk pret uzņēmējiem, un tai pašā laikā nesaudzīgāk pret krāpniekiem. Pāris paraugprāvas, un nodokļus varētu samazināt, visi maksātu, budžets pildītos.

Bet protams vajag labi izdomātu plānu. Un aizstāvēt to SVF priekšā, kur sēž , cik noprotams, t.s. liberāļi- more taxes.

Šitā Tev fenomenāla frāze – “es redzu ka nodokļi sāk spiest nost uzņēmējus, jo kreditēšanas nav”.
Varbūt Tev padomāt par kādu ekonomisku traktātu?

Par vienkāršu:)

Cash flow ir pakaļā, un, ja kredīti nav pieejami, bet nodokļi jāmaksā, biznesu var vērt ciet.

Tad tā arī raksti ,ka naudas plūsmas nepietiekamība, kas saistīta ar kreditēšanas samazināšanos ir par iemeslu daudzu uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes samazināšanai ,kas rezultātā noved pie problēmām ar uzņēmuma rentabilitātes nodrošināšanu ,kam seko problēmas ar norēķiniem ar budžetu.
Varbūt primārā ir rentabilitāte nevis kredītu neesamība, it sevišķi , ja uzņēmums nestrādā pirmo gadu. Parādi man kādu banku ,kas izsniedz kredītus norēķiniem ar budžetu.
Tu to politisko platformu arī būvē uz šādiem spriedumiem?

Tur jau tā lieta, ka neizsniedz, tāpēc valstij šie nodokļi jāsamazina, jo ir nozares, kur apgrozījums krities pret 2007 gadu par 80%, ir, kas bankrotēs, pārsvarā ar kredītiem, ir, kas varētu vilkt , bez kredītiem līdz šim, bet tagad kredītus nedod arī samērā labām firmām.

Ir nozares, kur patreiz nekāda rentabilitāte nevar būt, it īpaši mazos uzņēmumos. Visu nosaka cash flow, spēja izspiest naudu no noliktavas, piegādātājiem, klientiem. No rokas mutē, jo fiksētās izmaksas ir par lielu. Atlaiž pēdējos darbiniekus. Pārsvarā ārpus Rīgas, bet arī Rīgā. Un viena no fiksētām izmaksām ko var samazināt ir nodokļi.

Mazie uzņēmumi ir un tiem jābūt tiem kas rada darba vietas ( nezinu statistiku Latvijā-vai tāda ir?) .

Hipotēku banka nodarbojās ar Birkava un citu duraku kreditēšanu, tagad jāsakasa zaudējumi- bet tai vajadzētu atbalstīt vietējos šajā laikā.

Atceros vēl tālo 90 g. sākumā , kad nodokļu maksāšana pēc būtības bija liela greznība , debatējot par biznesa attīstību man viens kolēģis izteica tādu frāzi – bizness ir jānostāda tādā līmenī , lai tā rentabilitāte būtu pietiekoša , lai tu varētu gan nopelnīt , gan nomaksāt nodokļus.
Tu labi saki , ka vajag mazināt nodokļus , bet pasaki kuru nodokļu paaugstināšana un kādā mērā ir ietekmējusi biznesu? Ciparos apskaties. Pie kam rēķinot % paralēli apskaties kāda ir deflācija, kā kritušies citi izdevumi – darba algas, telpu noma. Šī situācija tikai sakārtos biznesa vidi un izstums nerentablos un neefektīvos no aprites.
Tu raksti par kredītu nepieejamību – jā ir izsūktas asinis no finanšu sistēmas , bet padomā cik mēs būtu konkurētspējīgāki , ja uz mūsu darbiniekiem negultos kredītu slogs ,kas pastarpināti tiek pārrēķināts darba algas apjomā , pie kam par ko – pamatā par pārvērtētu hipotēku.

Piekrītu, krīze tikai attīrīs biznesu,un ir arī plusi , jo samazinās izmaksas, bet, mūsu uzņēmēju kabatas ir daudz seklākas, pat veiksmīgo, par Rietumu firmām. Un Rietumu bankas ir pārāk uzmanīgas, patreiz, var jau vinas saprast, bet ari tas ir no tā ka viņi nejūt mūsu vidi, baidās par daudz.

Pats ar to saskaros ikdienā- mes varam zaudējumus pāris gadus paciest, neaizņemoties ( pie tam mums aizdod) , bet ir vietējie kas nevar , liek iekšā uzkrāto kapitālu, bet viņa nav daudz.Kur lai viņš rastos- treknajos gados izmaksas bija nenormālas. Par cik nav cash flow, krītas ari kredīt reitingi pie piegadātājiem , pircēji zaudē uzticību, jo bizness liekas nestabils.

Vajadzīga īstermiņa dzīvības līnija vidušķirai ( kas pelna pati, ne algotā darbā).

Es pārsvarā runāju tieši par maziem uzņēmumiem, uz kuriem būtu jāturas kapitālisma ekonomikai ( vismaz ta ir ASV, ja nemaldos, 70% darbavietas nodrošina mazie un vidējie).

Mazam uzņēmumam katrs nodoklis ir slogs, jo bieži rentabilitāte ir tikai tik liela, lai nopelnītu ģimenei algu.

Tāpēc uzskatu, ka plašāk jāpielieto patentmaksa, ienākumu nodoklis var būt progresīvs, bet apakšējā robeža ( kas nemaksā gandrīz neko) jāpalielina, PVN ir noteikti par lielu dažām pirmās nepieciešamības precēm, utt.

Bez visa tā ,ko Tu te smuki uzrakstīji mums ir vēl viena būtiska problēma – pie mums bizness lielā mērā balstās uz sajūtām nevis uz zināšanām. Tas ir arī mentalitātes un mantojuma jautājums.
Tas ko Tu raksti ir pareizi , taču ir vēl viena nianse – mazie un vidējie uzņēmumi ir arī manevrētspējīgāki un ātrāk pielagojas jauniem apstākļiem kā lielie monstri. Protams nevar noliegt ,ka ārzemju kapitālam aizmugurē stāvošās mammas ir ar milzīgiem finansu spilveniem , bet tajā pašā laikā viņiem ir arī daudz lielākas zināšanas pareizā biznesa vadīšanā.
P.S. Man tikko viens topmenedžeris sāka strādāt kādā lielā Latvijas uzņēmumā pēc padsmit gadiem rietumu kompānijā – viņš šausmās saķēra galvu kā šeit tiek veidots bizness un cik muļķīgi tiek tērēta treknajos gados nopelnītā nauda.

P.S. Man tikko viens topmenedžeris sāka strādāt kādā lielā Latvijas uzņēmumā pēc padsmit gadiem rietumu kompānijā – viņš šausmās saķēra galvu kā šeit tiek veidots bizness un cik muļķīgi tiek tērēta treknajos gados nopelnītā nauda
______________________________________________

Tas ir mūsu potenciāls! Rietumu savu produktivītāti sen izsmēluši, mūsējiem ir MILZU rezerves-bet viņiem jāizdzīvo īstermiņā. Vai nu subsīdijas ( slikti) vai īstermiņa kredīti no Hipotēku bankas, Pareksa( labāk).

Problēma ,ka , ja ir labi menedžeri , tad ne vienmēr tas nozīmē ,ka īpašnieki saprot ap ko lieta grozās. Mums trūkst izpratnes par biznesa veidošanu ,kas ir izglītības robu sekas.

Ozoliņš toč safārējies urla, aiz trim priedēm neredz gaismu. Tikai slims var runāt tā, ja pasaki taisnību un prātīgu domu, bet kas nāk no TP, tad tas ir iemesls Ozoliņam liet savu žulti. Toč slims cilvēks. Paldies Dievam ka šis cilvēks-smaceknis pratās aiziet no Dienas.

669.
Šķēles ceļs = Zimbabves ceļs
2010. gada 28. janvāris, 18:15

Ierindas biedrs tā arī pa šiem gadiem neko nav sapratis. Viņš ir nožēlojams savā naudas kārē.
Gudrošana kā aizplīvurotāk nosaukt Lata devalvāciju man atgādina to ainiņu no Velna kalpiem, kur ģenerālis Svensons lika visiem gudrot trīs nerātnus stāstiņus.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books