Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Autors: Anita Brauna
Publicēts: 2010. gada 24. janvāris 23:18
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija rāda, ka atbalstīto projektu sarakstā Latvenergo nav vienīgais grēkāzis – tikai divos no septiņiem apstiprinātajiem projektiem kapitālieguldījumi iekļaujas ES rekomendētajā līmenī, pārējiem tie ir augstāki. Dārdzības topā ir Kuldīgas pašvaldības siltumapgādes uzņēmums Kuldīgas siltumtīkli, kura izmaksas ir plānotas divreiz lielākas par vidējām tirgus cenām ES.

Uzņēmumu vadītāji aizstāvas, ka viņi izvēlējušies modernas, efektīvas tehnoloģijas un ka staciju izbūvi sadārdzina dažādas papildu izmaksas. ES fondu pretendenti noliedz mākslīgu izmaksu sadārdzināšanu un naudas izšķērdēšanu.

Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) sacīja, ka EM vēlreiz izvērtēs visus projektus, kuri pretendē uz ES atbalstu koģenerācijas stacijām, kas izmanto atjaunojamos energoresursus. Vērtētāju sniegtā informācija liecina, ka projektu izmaksu atbilstība tirgus cenām vispār nav pārbaudīta.

Dārgāk nekā ES

Kā autoritatīvu atskaites punktu izmaksu vērtēšanai nozares pārstāvji Citadiena.lv ieteica izmantot Eiropas Komisijas 2008.gadā tapušā dokumentā nosauktās iekārtu cenas. Mazām biomasas stacijām vidējie kapitālieguldījumi tiek vērtēti 2670 latu uz 1 kW elektriskās jaudas, bet kā augstākā robeža nosaukti 3565 lati uz 1 kW.

Kuldīgas siltumtīkliem rādītājs ir krietni augstāks – 5000 latu uz 1 kW elektriskās jaudas. ES augstāko robežu vēl pārsniedz Liepājas metalurgam pastarpināti piederošais uzņēmums Sātiņi-LM un Valkas siltumapgādes uzņēmums Valkas bioenergo kompānija, kas pieder pašvaldībai kopā ar Host Energo – nīderlandiešu firmas Latvijas meitasuzņēmumu. Nedaudz virs ES dokumentā minētās augstākās cenas ir arī Remars Rīga, kura kontrolpakete pieder Vasilijam Meļņikam. Tiesa, šā projekta izmaksas rēķinātas aptuveni, jo precīzus datus par plānotajām jaudām Remars-Rīga vairāku dienu laikā nespēja sniegt.

Citadiena.lv jau rakstīja, ka Latvenergo gadījumā izmaksas uz 1 kW tika lēstas 4200 latu apjomā, un jau toreiz nozares uzņēmēji norādīja, ka šādas jaudas staciju var uzbūvēt divreiz lētāk.

Visaizdomīgākā – Kuldīga

Visi Citadiena.lv uzrunātie nozares pārstāvji par nereālām sauca Kuldīgas stacijas izmaksas, pat ja tai ir kādi īpaši papildu izdevumi. „Tur kaut kas ļoti nav kārtībā,” sacīja Latvijas biomasas ražotāju asociācijas vadītājs Didzis Palejs. „Vēlēšanu projekts,” nosprieda kāda siltumražošanas uzņēmuma vadītājs, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Kuldīgas siltumtīklu vadītājs Artis Roberts pārmetumus par dārdzību uzskata par nepamatotiem. EK dokumentā neesot norādītas Kuldīgā izmantotās tehnoloģijas (tā sauktā Organiskā Renkina cikla jeb ORT) cenas, un tā esot dārga tehnoloģija. A.Roberts domā, ka nav korekti Kuldīgas projektu uzskatīt par dārgāko, jo nav precīzi zināms, kas ir iekļauts pārējo projektu izmaksās, piemēram, vai citi uzņēmumi uzrāda PVN, kas veido lielu daļu izmaksu. (Tiesa, Kuldīgas projekts arī bez PVN pārsniedz minētā EK dokumenta augšējo robežu.)

Siltumtīklu uzņēmuma šefs noliedz, ka projektā būtu ieprogrammēta naudas izšķērdēšana. „Nekādi nevaru piekrist apgalvojumam pat pieļāvuma formā, ka summā būtu ieprogrammēta izšķērdēšana uz iedzīvotāju rēķina. Aprēķini veikti pēc apstiprinātā siltumenerģijas tarifa un saistībā ar koģenerācijas stacijas būvniecību nav paredzēts tarifu paaugstināt. Tieši otrādi, kad būs atpelnītas ieguldītās izmaksas, tarifu plānots samazināt,” sola A.Roberts.

Kāpēc izmaksas palielināt?

Labākajā gadījumā, pieņemot, ka viss notiek godīgi, Kuldīgas siltumtīkli būs izvēlējušies celt ļoti, ļoti dārgu staciju, kas tik un tā rada jautājumu – kāpēc pašvaldībai tas vajadzīgs un vai šīs greznības dēļ iedzīvotājiem nebūs jāmaksā dārgāk par siltumu.

Sliktākajā gadījumā projekta izmaksas ir mākslīgi sadārdzinātas, lai ļautu kādai no tajā iesaistītajām pusēm uz pašvaldības un ES rēķina nopelnīt. Publiskie iepirkumi Latvijā tradicionāli tiek uzskatīti par jomu, kur korupcija ir plaši izplatīta.

Vēl uzņēmēju vidū spriež, ka ir liels kārdinājums ES projektiem izmaksas rēķināt augstākas, nekā reāli vēlāk tiks ieguldīts. Rezultātā var panākt, ka ES līdzfinansējuma proporcija projektā ir lielāka un pašam no savas kabatas jāmaksā mazāk.

Visi kā viens uzņēmumu pārstāvji Citadiena.lv norādīja, ka projektos minētā summa nav galīgā, jo iepirkumi vēl nav notikuši. Ja kāds būšot gatavs iekārtas piegādāt lētāk, nekā iekļauts provizoriskajos aprēķinos, staciju uzbūvēs par mazāku naudu.

Valkas bioenergo kompānijas valdes priekšsēdētājs Ebings Osinga sarunā ar Citadiena.lv pat apšaubīja EK dokumentā minēto cenu pamatotību, jo „Briselē viņi to nezina”. Tehnoloģijas attīstās, un koģenerācijas stacijās tās var būt ļoti atšķirīgas, turklāt svarīgs ir klimats – Eiropas dienvidos un ziemeļos izbūvētās stacijas un to izmaksas esot dažādas.

Vai izmaksas izvērtēja pamatoti?

Projektu lielās summas liek uzdot jautājumu, vai ES fondu dalītāji pietiekami rūpīgi vērtē projektus un nodrošina, ka netiek apstiprinātas mākslīgi uzpūstas izmaksas.

No EM un konkrētās ES fondu programmas administratora – Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) – sniegtās informācijas var secināt, ka vērtēšanas komisija pārbauda, vai projekta izmaksas atbilst formālajiem kritērijiem. Piemēram, apskatās, vai pretendents ir izskaidrojis, kā noteicis izmaksas, vai ir aptaujāti piegādātāji utt. Taču tā nepārbauda, vai iekārtas tiešām tirgū maksā tik, cik pretendents norādījis. Dienesta pārbaudē par Latvenergo projektu EM secināja, ka vērtēšanas komisijai nebija pietiekami informācijas, lai precīzi izvērtētu iekārtu izmaksas.

Vērtēšanas komisijas vadītāja Ilze Apine uzsver, ka izmaksu pamatotību vēl vērtēs projekta īstenošanas gaitā, kad būs veikti iepirkumi un zināmi piegādātāji. Teorētiski BEMVA var proporcionāli samazināt finansējumu, ja izmaksu tāmē norādītās izmaksas nav samērīgas un ekonomiski pamatotas. Jautājums – vai tā spēs to identificēt?

Tagad EM apņēmusies precizēt izmaksu vērtēšanas kritērijus un, piemēram, noteikt iekārtas maksimālās cenas uz vienu uzstādītās jaudas vienību. Šogad paredzēts izsludināt pieteikšanos uz šīs programmas otro kārtu.

Smaga programma

Gan A.Kampara padomnieks Klāvs Olšteins, gan Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants atzīst, ka pagājušā gada sākumā izsludinātajā pirmajā kārtā noteikumi bijuši vāji un BEMVA kapacitāte – zema, tāpēc uz otro kārtu tos uzlabos.

Lai arī pretendentu uz ES atbalstu koģenerācijas stacijām bija daudz – 58, viss finansējums nav izmantots – projekti apstiprināti par 15,6 miljoniem latu no pieejamajiem 17 miljoniem. Pārējie projekti noraidīti, jo programmai nav kvalificējušies. Par ES fondiem atbildīgais EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš sacīja – galvenokārt tāpēc, ka pretendenti faktiski gribējuši būvēt kondensācijas stacijas un pelnīt no elektrības pārdošanas Latvenergo obligātajā iepirkumā. Nākamajā kārtā noteikumi tiks precizēti, lai naudu var saņemt tikai siltumapgādes uzņēmumi koģenerācijas stacijām, kuru pamatprodukts ir siltums.

Daudzi pretendenti gan uzskata, ka viņi noraidīti netaisnīgi, tāpēc EM pašlaik nākas izskatīt daudzas sūdzības.


Koģenerācijas projekti, kas izturējuši konkursu uz ES fondu atbalstu

Uzņēmums
(tā īpašnieks)

Projekta izmaksas latos
(t.sk. ES līdzfinansējums)

 

Elektrības jauda (MW)

Siltuma jauda (MW)

ES projektā norādītā
tehnoloģija

Izmaksas latos
uz 1 kW elektroenerģijas

Latvenergo
(pieder valstij)
5,5-8,5 milj.
(1,66 milj.)
1,3 5 Pretspiediena
tvaika turbīna
4230*
Sātiņi-LM
(pieder Liepājas metalurgam)
2,6 milj.(1 milj.) 0,6 2,6 ORC (Organiskais Renkina cikls) 4300*
Kuldīgas siltumtīkli
(pieder pašvaldībai)
3,5 milj.
(1,24 milj.)
0,7 3 ORC 5000*
Rīgas siltums
(pieder valstij, RD un Dalkia)
11 milj.
(4 milj.)
4 22 Pretspiediena
tvaika turbīna
2750
Fortum Jelgava
(pieder somu enerģētikas uzņēmumam Fortum)
32 milj.
(4 milj.)
23 45 Pretspiediena
tvaika turbīna
1390
Remars-Rīga
(pieder Vasilijam Meļņikam u.c. privātpersonām)
2,5 milj.
(881 tūks.)
0,7** 3 ORC 3570*
Valkas bioenergo kompānija
(pieder Valkas domei un Host Energo)
8 milj.
(2,88 milj.)
2 10 Pretspiediena
tvaika turbīna
4000*

Dati: no ES projektiem un pašiem uzņēmumiem

* Izmaksas, kas pārsniedz ES rekomendācijās minēto līmeni  (Ls   2035-3565  mazām stacijām un Ls 1400-2260  lielām)

**Remars-Rīga datus par jaudām nespēja sniegt; šeit norādītās izrēķinātas, pamatojoties uz ES pieteikumā norādītājiem datiem, līdz ar to izmaksas uz 1 kW ir aptuvenas

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(14 balsotāji )
Komentāri

ok, bet vispirms vajadzētu nosiltināt mājās & Padomju laika siltumtīklus, kas rada vislielākos zudumus un tad padomāt vai vispār ir nepieciešamība pēc tik lielas siltuma jaudas

Ko tu! Otkats samazināsies! Zalāns Kuldīgā rādīties nevarēs.

Galvenais ir dzirdēts, ka otkatus maksā arī normāli Rietumeiropas koģenerācijas iekārtu ražotāji.

Varētu tā būt. Viņi svešā zemē uzvedās pēc tās tikumiem.

Principā, ar laiku, no izzadzēju pašvaldībām cilvēkiem vajadzētu balsojot ar kājām braukt uz normalākām. Un valstij nevajdzetu dotēt migrācijas radītos nodokļu ieņēmumu iztrūkumus.

Tad pašvaldībai būtu jādomā, kā piesaistīt/noturēt iedzīvotajus, kas arī ir viņas pamatdarbs.

Fortum projekta izmaksas ir kā kulaks uz acs visiem pārējiem.

Būtu labi, ja kāds specs varētu nokomentēt, vai realitātē tiešām ir iespējamas 100% atšķirības projekta izmaksās uz 1KW?

Varam te daudz diskutēt vai pārtērēts vai nē.Meļņikiem,Ļipmaniem,Šķēlēm ,Žālāniem,Kalvīšiem u.c.pabirām tas ir kā pīlei ūdens kamēr viņus neviens neietupina.Kvaukšķi var kvaukšķēt bet lopi no savām silēm neiet nost-tātad pienācis laiks kaušanai.

Ko tad Kampars vispār var spriest un lemt,ja
viņš pats,kā raksta prese,nevar vairs uzturēt savu
ģimeni.Tāds ekonomikas ministrs ir kauna traips
Latvijas valstij.Tad jau tas jampampiņš Kariņš
varbūt bija pat labāks.

Ko silda pārmaksātais siltums?

Pārmaksātais siltums silda ekonomiku!

Vai kāds ir ieskatījies rakstā minētajā dokumentā ?

http://ec.europa.eu/energy/strategies/2008/doc/2008_11_ser2/strategic_energy_review_wd_cost_performance.pdf

Tās izmaksas projektu iesniegumos ES SF saņemšanai, kas te tiek salīdzinātas ar minēto dokumentu nav salīdzināmas:
- īpatnējās jaudu izmaksas uz uzstādāmo jaudas vienību tiešā veidā nav salīdzināmas dažādu jaudu iekārtām (sk. tab. 3.1. – 5 MWel, vai šim rakstam pievienotā tabula – 1 MWel). Jo mazāka jauda, jo īpatnējās izmaksas ir augstākas;
- dokumentā ir uzrādītas izmaksas kondensācijas stacijām (sk. tab. 3.1., lietreība – 24%. Ja būtu koģenerācija, tad lietderība virs 80%), bet projektu iesniegumos ir tehniski sarežģitākas un dārgākas koģenerācijas stacijas;
- dati ir “vakardienas”, ar vismaz 3 gadu kavējumu, kuru laikā būtiski ir pieaugusi arī cena “tirgū”. Negribam to, bet fakts;

Bez tam, te nosauktās investīciju cenas ir prognoze iesniegumam līdzfinansējuma iegūšanai, kuras nu ne kādīgi nevar sadārdzināt pašu projektu, jo šo būvniecības izmaksu noteiks konkrēts konkurss, konkrētās stacijas izveidei, konkrētajā vietā un laikā.
Ja šī rezultātā izmaksas izrādīsies mazākas, paldies d`vam, arī BEMA, kura seko līdzi visam šim procesam no kā valsts pārstāvis, līdzfinansējumu nokoriģēs … :)

Lasot rakstu nav skaidrs, kas tie par “LIELAJIEM” koģenerācijas ekspertiem, jo tajā Eiropas Komisijas 2008.gadā tapušā dokumentā ir SKAIDRI un GAIŠI norādīts 10. un 17 lpp, ka šajā dokumentā norādītās izmaksas NAV piemērojamas KOĢENERĀCIJAS STACIJĀM!

Ieteiktu citaidiena.lv izvēlēties kompetentākus nozares speciālistus!

Būtu interesanti uzzināt, kas tie par “LIELAJIEM” koģenerācijas ekspertiem, jo tajā Eiropas Komisijas 2008.gadā tapušā dokumentā ir SKAIDRI un GAIŠI norādīts (10. un 17 lpp), ka šajā dokumentā norādītās izmaksas NAV piemērojamas KOĢENERĀCIJAS STACIJĀM!

Ieteiktu citaidiena.lv izvēlēties kompetentākus nozares speciālistus!

Kamparam ir nepieciessams ierosinaat dienesta parbaudi pret saviem darbiniekiem par kompetences truukumu, kas mistiski noteikussi, ka Latvenergo kogeneraacijas stacijas izmaksas ir par daargu! Presee tik sviniigi tiek pazinnots, ka izmaksas bijussas par daargu, bet ne viena vaarda uz kaa pamata tas noteikts!
Kaarteejais politikju gaajiens – kaa nekaa veeleessanas nav aiz kalniem un JL jaasaak spodrinaat savs nuudellaadas kazzocinnss!

“Lielie koģenerācijas eksperti” acīmredzot ir RTU profesore D.B.

Veel viena brigaade ar “lielajiem koggeneraacijas ekspertiem” ir EM izveidotaa komisija, kas veerteeja Latvenergo koggeneraacijas stacijas izmaksu pamatotiibu – tikai ne viens no vinniem nav nozares eksperts un nevienam nav energgeetikku izgliitiibas – BET EKSPERTS PALIEK EKSPERTS!

Redaktorei matemātikā 2!

Rīgas siltumam 11 naudiņas un 4 vati 2.7k nekādi nesanāk uz 1 vienību, varbūt 2.75?

+ Minētais dokuments varētu tikt izmantots arī citiem mērķiem…

Pat uz tā rakstīts, ka tas nav oficiāls, tikai neformāla izpēte, par staciju tehnoloģiju pieminētas 2002 gada references.

Fortum Jelgavas stacijas parametri mistiski – ja visiem daudz maz elektrība korelējās ar siltumu, tad šiem ne – tātad daļēja kondensācija un bizness uz elektrības tarifa.

Bet, ja godīgi, tad ir pilnīgi vienalga kas ko un kur ceļ. Vienīgi žēl ka visādi “zinātnieki” norok šos projektus. Atgādināšu, ka mums nevajadzēja ne papīrfabriku, ne akmens vates ražotni, ne cinkošanas cehu Liepājā…
Ja gribam būt videi draudzīgi, tad atsakāmies no visām ērtībām,nevis no tām kuras mums kā atsevišķiem indivīdiem simpatizē / nesimpatizē.

16.
Anita Brauna to 777, Es, Martini
2010. gada 25. janvāris, 23:12

Pēc komentāriem spriežot, jūs esat enerģētiķi, un līdz ar to jums bez manas piebildes vajadzētu zināt, ka koģenerācijai cenas ir vēl zemākas, jo nav jāizbūvē dzesēšanas iekārtas, ar kuru palīdzību siltumu novadīt atmosfērā.

būtu labi dzirēt viedokli no kāda enerģētiķa par redaktores komentāru, jo pat man neeneģētiķim ir skaidrs, ka koģenerācijas iekārtas ir dārgākas kā katlu māja, kas darbināma ar saļarku!
līdz šim domāju ,ka beidzot ir kāds portāls, kur prese nedrukā pasūtījumu rakstus par zināmu atlīdzību un pateicību! visu cieņu raksta autorei, bet ir nepieciešams būt objektīvm pret pieļautajām kļūdām un sabiedrībai sniegt kvalitatīvu informāciju.

18.
Anita Brauna to skatsnomalas
2010. gada 25. janvāris, 23:51

Kas tieši ir kļūda? Un kas šo ir pasūtījis un kam samaksājis?

19.

Vai Jums neliekas, Braunas kundze, ka Jūs esat galīga nejēga !!!

Jūs rakstījāt maldinošus rakstus par Tukuma projektu, bet izrādās, ka pārējo projektu fonā šī projekta izmaksas nav lielākas…

Latvenergo 4230 Ls/kW (jauda 1,3 MWe)
Sātiņi LM 4300 Ls/kW (jauda 0,6 MWe)
Kuldīgas siltumtīkli 5000 Ls/kW (jauda 0,7 MWe)
Rīgas Siltums 2750 Ls/kW (jauda 4 MWe)
Fortum Jelgava 1390 Ls/kW (jauda 23 MWe)
Remars-Rīga 3570 Ls/kW (jauda 0,7 MWe)
Valkas bio 4000 Ls/kW (jauda 2 MWe)

Vai ziniet, kas ir mēroga efekts? Droši vien nē !

Jo lielākā elektriskā jauda, jo mazāki ir īpatnējie kapitālieguldījumi…
Tāpēc Rīgas Siltuma un Fortuma projekti ir lētāki.

…iepriekšēja rakstā Jūs uzaicinājāt firmas Host pārstāvji, kā ekspertu, kurš it kā apliecinājaTukuma projekta nepamatotas izmaksas.

…tagad Jūs kritizējāt viņu pašu projektu…

Vai Jums nav kauns Braunas kundzde?…

20.

…un vēl viens papildinājums par firmas Fortum projektu.

Jūsu tabulā ir norādītas šādas investīcijas: 32 milj. Ls par 23 MWe (1390 Ls/kWe). Taču līdzīgs projekts, kuru firma Fortum realizēja Tartu pilsētā (http://www.fortumtartu.ee/page.php?lang=2&action=show_page&page_id=174) izmaksājās 1015 milj. EEK, kas ir ~ 45,6 milj. Ls, jeb 1823 Ls/kW), bet firmas BEN Energy projekts Tallinā izmaksājās 1100 milj. EEK, kas ir ~ 50 milj. Ls, jeb 2000 Ls/kW).

Taču vēl reiz gribu akcentēt, ka šādiem lieliem projektiem izmaksas ir daudz, daudz zemākas salīdzinot ar mazajiem projektiem (0,5 -2 MWe).

Jūsu tabulā var redzēt, ka mazajiem projektiem izmaksas ir daudz vai maz līdzīgas no 3579 līdz 5000 Ls, vidēji ap 4250 Ls.

Un tas ir normālas pamatotas izmaksas !

Ja gribiet pārliecināties, tad lūdzu prasiet iekārtu piegādātājiem, neviss RTU profesorei, kura nav uzbūvējusi nevienu biomasas staciju !

…un piedošana par iepriekšējā komentārā izteikto apvainojumu. Ceru, ka Jūs nedusmojoties uz mani.

21.

Anita Brauna – te nu ir rakstāt kaut ko, bet nezinat ko … un tā ne tikai šajā … :)

Gan kondensācijas stacijām, gan arī koģenerācijas stacijām, ražošanas ciklā izmantotais tvaiks ir jākondensē.
Vienā gadījumā tas tiek darīts salīdzinoši vienkāršākā kondensatorā, otrā gadījumā – siltuma tīklu ūdens sildītāju grupa kompluktā ar siltuma tīklu cirkulācijas sūkņu grupu, ST piebarošanas sistēmu, … , kas pēc būtības kopumā ir sarežģitāka sistēma un parastī paaugstina kopējās stacijas izmaksas par 10-15-20%.

22.

Visi, kuriem ir cits skatījums, ir nejēgas un bezkauņas? Hm, es tā nedomāju. Es arī nedomāju, ka Latvija ir tik unikāla valsts, ka viss, ko būvējām, objektīvi ir dārgāks nekā kaimiņvalstīs vai pat vidēji ES.
Par mēroga efektu – tabulas apakšā ir skaidri norādīts, ka lielajām stacijām izmaksu reference atšķiras no mazajām.

23.

par 22.
Varbūt pārstāsim dezinformēt sabiedrību, lietu nepārzināšanas dēļ … sensācijas, vai kādas citas interses pirmsvēlēšanu gaisotnē realizējot …

citāts no A.B.: “… ka Latvija ir tik unikāla valsts, ka viss, ko būvējām, objektīvi ir dārgāks … ”

bet kur Jūs redzat šajā biokoģenerācijas gadījumā, ka viss ko būvējam Latvijā ir dārgāki !?, ja Latvijā vēl nav realizēts neviens, atkārtoju neviens projekts, un nav (cik man zināms) pat pabeidzies Biokoģenerācijas stacijas iepirkuma konkurss, kurš objektīvi pateikt kāda ta ir cena šo tehnoloģiju piegāžu un buvniecības tirgū … ?!

24.
Anita Brauna to 777
2010. gada 26. janvāris, 12:29

Atbilde uz jūsu jautājumu jau ir manā iepriekšējā komentārā.

Nu jā, labais (šķērsām) komentārs ir 16 par “dzesēšanas iekārtu”.
Minētais ES dokuments attiecas tikai uz kondensācijas elektrostacijām stacijām (varbūt kādai ir arī dzesētājs :) ) un katlumājām.
Attiecībā par mēroga efektu, pirmā tuvinājumā varētu būt spēkā šāda proporcija – Inv1/Inv2= (C1/C2)^(2/3), kur Inv – investīcijas un C-uzstādītā jauda. Bet šinī gadījumā būtu jāvērtē gan pēc elektriskās jaudas, gan pēc kopējās stacijas sultumjaudas.
Attiecībā par dārdzību, kad rēķina projektu investīcijas, diemžēl Latvija tiek ielikta valstu grupā, kur pieņem, ka investīcijas būs par 25% augstākas, par references cenu (parasti ASV vai Europa OECD). Tas ir saistīts ne tikai ar korupciju u.tml., bet arī ar spēju attīstīt projektus (kas principā ir izglītības kvalitāte). Kā piemēru var paskatīties IEA Energy Outlook scenārijos izmantoto ieejas informāciju.
Man ļoti šķiet, ka norādītās investīcijas nav tikai tehnoloģiju izmaksas, bet ir arī citas izmaksas, piem., ēkas u.tml.

26.

Ieteiktu papildināt tabulu ar siltuma jaudām, tur arī būs atbilde, kāpēc ORC ir dārgāki.

ORC tehnoloģija dod 18 % elektrības un 80 % siltuma, tas ir, elektrība ir tikai blakus produkts.

Tvaika turbīnas dod 40 % elektrības un 60 % siltuma, tas ir, šiem ļautiņiem ir vienalga vai siltumu pārdos vai izmetīs ārā.

Un šeit arī slēpjas galvenais aspekts – lai nopelnītu, siltums ir jāpārdod reāliem patērētājiem, tad nevar likt lielas jaudas (Latvenergo, Fortum) stacijas, bet gan ir jāliek atbilstoši pieejamajām siltuma jaudām. Tātad šīs stacijas ir mazākas, bet reālas koģenerācijas, nevis slēptas kondensācijas ar lielām elektrības jaudām un neproporcionāli lielām siltuma jaudām.
Diemžēl mazs izmaksā uz vienu kw dārgāk, a ko darīt?

Bet kāpēc Latvenergo ir jāceļ tik mazas jaudas stacija? Un citiem? Vai tiešām ir pratīgi veikt milzīgas investīcijas projektos ar mazu atdevi?

28.
XL to Anita Brauna (1)
2010. gada 26. janvāris, 19:05

Demokrātiskā sabiedrībā jebkuram varētu būt savs viedoklis un skatījums.

Taču žurnālistiem, kas informē šo sabiedrību jābūt profesionāliem ! Pirms publiski sniegt kādu informāciju, slēdzienu, nemaz nerunājot par kritiku vai apvainojumu, rūpīgi jāpārbauda savu informāciju.

Jūs esat žurnāliste, Jūs neesat enerģētiķis! Kāpēc Jūs domājiet, ka Jūs esat gudrāka par citiem, šīs nozares profesionāliem?

…un kas ir Jūsu uzaicinātie eksperti?…

Diemžēl neviens no Jūsu “tā saucamiem” ekspertiem nekad nav uzbūvējis nevienu biomasas koģenerācijas staciju. Kā viņi var zināt, cik tas maksā? No grāmatām, no kaut kādiem mistiskiem dokumentiem (EK dokumentu es vēl komentēšu!)? Vienīgais cilvēks, kas daudz vai maz kaut ko zina, ir Jūs kritizētais Osinga kungs, kas attīstīja projektu Krāslavā.

Visi pārējie eksperti ir teorētiķi. Ja kāds no tiem var uzbūvēt mazu staciju (0,5-2 MWe) par 1500 Ls/kW vai 2670 Ls/kW, lūdzu lai mēģina! Taču ir ļoti lielas šaubas, ka viņiem tas izdosies.

Starp citu, vai no Jūsu uzaicinātiem ekspertiem ir kaut viens, kas bija iesniedzis pieteikumu ES līdzfinansējuma saņemšanai?

29.
XL to Anita Brauna (1)
2010. gada 26. janvāris, 19:32

Tagad par EK dokumentu.

Diemžēl mazo projektu (Valka, Remars, Kuldīga, Sātiņi un Latvenergo) izvērtēšanai tas nav izmantojams!

EK dokumenta izpratnē “maza biomasas stacija” ir stacija ar elektrisko jaudu mazāku par 10 MWe (9. lpp., 5.p.), jeb 5 MWe (tab. 3-1, 14.lpp.). Taču 5 MWe Latvijas apstākļos ir liela stacija ! Šim segmentam atbilst Rīgas Siltuma projekts.

Patiesībā visus pārējus projektus var definēt, ka “mini”. Investīciju izmaksu (uz 1 kW) atšķirība starp 5 MWe biomasas staciju un 0,5-2 MWe staciju varētu būt no 40% līdz 100%.

Diemžēl šīs dokuments ir arī novecojusies. Tas tika publicēts 2008.g novembrī, taču 3-2. tabulā (15.lpp.) sniegtā informācija ir 2007.gada informācija. Ja apskatīties lauciņu “References” [42], [54], [55], [85], [147], tad informācija ir no 2002, 2005, 2005 un 2008. gada literatūras avotiem.

Jūsu zināšanai periodā no 2005. līdz 2008. gadam cenas uz enerģētikas projektiem (tajā skaitā uz ražošanas projektiem) ir pieaugušas par 50%-100%, līdz ar naftas, metāla un betona cenu pieaugumiem un industrijas konsolidāciju. Taču periodā no 2008. līdz 2010. gadam īpaši nesamazinājās… Šobrīd naftas cenai atkal ir augoša tendence, tādēļ arī projektu izmaksas ies augša. Neviens negrib riskēt!

Gribētos arī piekrist Osingas kunga viedoklim, ka katra konkrētā vietā projekta izmaksas varētu būt dažādas. Ir dažādi gan klimatiskie apstākļi, gan grunts apstākļi, gan ārējas izmaksas (pieslēgšana pie tīkliem). Tas arī var liela mērā ietēkmet projektu kopējās izmaksas.

30.

Neesmu enerģētiķis, taču ieklausos tajos nozares profesionāļos, kuri uzskata, ka šī ir problēma. Un mans žurnālista pienākums ir vērst uz to uzmanību.

31.
Janka>777 lāga zons Andris Ozols
2010. gada 27. janvāris, 08:58

Rakstot par brīvo krievu elektrības tirgu es tiešām nezināju, ka krieviem attiecībā uz eksportu tas nav brīvs – eksporta licence joprojām esot tikai Inter Rau ES. Man viens džeks no vienas lielas krievu elektrības sadales kompānijas kādu laiku atpakaļ teica, ka šo monopolu uz eksportu atcelšot 01.01.2009.g, bet, acīmredzot, tas nav noticis. Vienīgi mulsina tas, ka Inter Rau ES mājaslapā ir teikts, ka viņi ir vieni no lielākajiem Krievijas elektrības eksportētājiem??
Nu Jūs jau varējāt to ātrāk pateikt.
Ja tas tā ir, kā lāga zons saka, tad, protams, TEC2 elektrības cenai, ja Latvija gribēs to eksportēt, būs jāsacenšas ar Nord Pool cenām un, ja Latvenergo gribēs iekarot Lietuvu un Igauniju, ar viņu cenām.
Tomēr Inter Rau tādā gadījumā tik un tā ir ļoti spēcīgās pozīcijās vismaz Latvija, jo viņi elektrību taču pērk krietni lētāk kā Nord Pool un ja viņi gribētu, viņi vismaz Latvijā varētu uzņēmumiem piedāvāt krietni zemākus ciparus par to, ko var piedāvāt Latvenergo, kad HESi nedarbojas.
Acīmredzot, tai visai eksporta lietai ir arī kaut kāds sakars ar starptautisko augstsprieguma līniju caurvades spēju. Nu Kampars vai Latvenergo vai arī Jūs arī to varējāt sakarīgi paskaidrot. Acīmredzot, Latvenergo plāns ir elektrības deficītu Latvijā segt ar lēto krievu elektrību, bet ņemot vērā, ka krievu-somu līnijas caurlaides spējas jau šobrīd ir izsmeltas un krievi konkurēt ar TEC2 nevarēs, skandināvu deficīta segšanai tirgot TEC2 elektrību. Ja tas tā ir, kāpēc to nevar tā normāli paskaidrot, bet plebejiem – neerģētiķiem īsto lietu kārtību atliek tikai nojaust.
P.S. Protams, tas nekā neizskaidro to, ka Latvenergo elektrību no Lietuvas visu laiku pircis caur Baltenergotrade un Inter Rau Lietuva.

32.

Manuprāt, Jūsu raksti par šo tēmu ir ļoti tendenciozi.

Jūs klausīties tikai tos “nozares profesionāļus”, kas palīdz Jums pieradīt Jūsu viedokli un sasniegt Jūsu mērķus …

…Pretējo viedokli var arī neklausīties vai pasniegt to ar ironiju: “…lai tie blēži stāsta, es vienalga viņiem neticu…”

Sensācijas, skandāli, …

Jūsu, kā žurnālista, pienākums ir sniegt patiesu objektīvo informāciju, analizējot gan vienas puses argumentus, gan otras.

Žurnālistam jābūt neitrālam. Iedodiet lasītājām iespēju izdarīt savu slēdzienu. Nedrīkst uzspiest savu viedokli !

Diemžēl jāatzīst,ka Latvijā nav žurnālistu:(

Lai arī ko Anita vai jebkurš cits žurnālists skandina, tad galu galā izrādās, ka fakti nav publicēti (apzināti vai pat neapzināti noklusēti (trūkst kompetences)), vai arī politiski simpātiski kādai organizācijai.

Pats sliktākais ir tas fakts, ka žurnālists par to neatbild – nu atvainosies ar maziem burtiņiem nākamajā izdevumā un tas arī viss.

Bet bizness kādam būs sačakarēts.

Ļaujiet man jūs labot vēlreiz!

…Kuldīgā izmantotās tehnoloģijas (tā sauktā Organiskā Renkina cikla jeb ORT) cenas…

Kas ir ORT???
Varbūt ORC (ORGANIC RANKINE CYCLE) no angļu valodas???

Mani 2 kļūdu labojumi pierāda, ka jums nav nekādas saprašanas enerģētikā (varbūt pat nezināt angļu valodu?)!

Līdzībās runājot jūs salīdzina 2000.gada auto ar 2010. gada auto – kāpēc nav klimata, adaptīvā kruīze………………. bāzes paketē???

Uzbūvējiet sākumā privātmāju no 0 līdz nodošanai atbilstošajās instancēs un tikai tad sākat runāt par būvniecību.

35.

Viena no firmas Fortum projekta atšķirībām no mazajiem projektiem ir ievērojama elektroenerģijas daļa, kas tiks vasarā ražota kondensācijas režīmā ar zemo lietderības koeficientu (ap 30-35%). Šeit ir vienmēr liela dilemma: uzstādīt mazāku jaudu, kas atbilstu vasaras slodzei un ražotu ar augstu lietderības koeficientu (ap 85%), bet ar lielākiem īpatnējiem kapitālieguldījumiem, vai uzstādīt lielāku staciju ar zemāko efektivitāti, bet mazākiem kapitālieguldījumiem.

Piemērs: Jelgavas siltuma slodzes ir pat mazākas par Rīgas kreisa krasta siltuma slodzēm, taču Rīgas Siltuma Ziepniekkalna projektam jauda ir tikai 4 MWe, bet Fortuma projektam Jelgava ir 23 MWe.

Tas ir tāpēc, ka RS stacijas siltuma jaudu izvēlējas pēc vasaras slodzes, bet Fortum – pēc apkures perioda vidējas slodzes.

Šeit ir raksts (krievu valodā) par Fortuma Igaunijas projektiem
(starp citu precizējums 1200 milj. EEK, kas ir 54 milj. Ls, jeb 2160 Ls/kW):

Таллинн, 28 января, ЛЕТА. Вице-президент финской энергетической компании “Fortum” Яакко Вяхя-Пийккие направил в Рийгикогу письмо, в котором отмечает, что проект закона о рынке электроэнергии нарушает условия эстонско-финского договора о защите инвестиций, передает “Postimees”.

Компания “Fortum” построила в Тарту теплоэлектростанцию, работающую на биомассе, инвестировав в проект 1,2 млрд. крон. Аналогичная станция строится в Пярну.

Наряду с сокращением дотаций на древесную стружку Нарвским электростанциям концерна “Eesti Energia”, проект закона о рынке электроэнергии , который проходит сегодня в Рийгикогу второе чтение, также грозит лишением дотаций “Fortum”.

Согласно поправке, предложенной реформистами, дотацию на возобновляемую энергию предприятие вправе получать только в случае, если оно одновременно производит как тепло-, так и электроэнергию. Но летом потребление тепла в городах минимальное, поэтому станция производит только электроэнергию, а побочный продукт вылетает в трубу. Если же тепловую энергию пускают на ветер, то предприятие не вправе получать дотацию на производство электроэнергии в размере 0,84 кроны за киловатт/час.

По оценке “Fortum”, это значительно снижает рентабельность вложенных ими инвестиций, нарушая соглашение о защите инвестиций между Эстонией и Финляндией.

Grozījumi Igaunijas elektroenerģijas tirgus likumā paredz atbalstu biomasai tikai pie nosacījuma, ka to izmanto koģenerācijas procesā.

Cik var saprast arī Latvijā ir tāds uzstādījums.

Власти сократили дотации “Eesti Energia”
Publicēta: 26.01.2010

Таллинн, 26 января, ЛЕТА. Вчера комиссия Рийгикогу по экономике поддержала предложение Партии зеленых и реформистов с 1 июля урезать предназначенную эстонскому энергетическому концерну “Eesti Energia” дотацию, передает портал “Postimees”.
Концерн получал дотации на отопление сланцевых котлов древесной стружкой. Пока неизвестно, в какой степени будет уменьшена дотация.
В понедельник комиссия провела голосование по поправкам к проекту изменения Закона об энергорынке. Всего было рассмотрено 24 предложения, представленные рабочей группой комиссии по экономике, фракцией Партии реформ, фракцией Центристской партии и фракцией Зеленых.
Комиссия одобрила выплату дотаций тем производителям, которые производят энергию из возобновляемых источников и используют ее в своем производстве.
Комиссия одобрила представленное фракцией Партии реформ предложение о поправках, согласно которому государство поддержит производство электроэнергии из биомассы только в случае, если это будет происходить в режиме совместного производства с использованием освобождающейся тепловой энергии.
Более точные правила совместного производства установит правительство республики по предложению министра экономики и коммуникаций. При представлении правительству предложения о более точных правилах совместного производства министр экономики должен взять за основу предложение Департамента конкуренции.
ЛЕТА
LETA

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books