Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Autors: Anita Brauna
Publicēts: 2010. gada 25. janvāris 11:43
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un kāpēc Privatizācijas aģentūras valdes locekļa amatam viņš izvēlējās Andra Šķēles radinieku. Ministru intervē Anita Brauna.

Pagājušā gada 30.novembrī valdības sēdes darba kārtībā bija kāds slepens punkts, par kuru vienīgā atzīme bija tas, ka jūs esat ziņotājs. Par ko jūs lēmāt?

Ja jūs domājat jautājumu saistībā ar Latvenergo

Nezinu, jūs toreiz nestāstījāt.

Visticamāk, jūs to domājat. Mēs devām pamatu finanšu izpētei Latvenergo bāzes jaudu nodrošināšanai. Kāpēc mēs to spriedām un kāpēc arī es uzskatīju, ka Latvenergo šāda izpēte ir nepieciešama?

Latvija starp ES valstīm ir ar visizteiktāko elektrības bāzes jaudu trūkumu. Mums ir 30% negatīva bāzes jaudu pietiekamība. Runa ir par pamatjaudām, kas tiek nodrošinātas vienmēr, neatkarīgi no, piemēram, ūdens pieplūdes hidroelektrostacijās vai vēja, kurš ir vai nav. Šīs bāzes jaudas visā pasaulē pārsvarā nodrošina ogļu stacijas, atomelektrostacijas (AES) un gāzes stacijas. Latvijā bāzes jaudas pašlaik nodrošina tikai TEC-1 un TEC-2 bloki. Valdība deva iespēju Latvenergo izpētīt un runāt ar kreditoriem, lai šīs jaudas palielinātu.

Kāpēc par to jālemj slepeni?

Tāpēc, ka tā ir komercinformācija. Latvenergo ir komercuzņēmums, valstij piederošs, bet tas darbojas brīvā tirgū gan Lietuvā, gan Igaunijā. Manuprāt, ir tikai loģiski, ka komercinformāciju konkurentiem, piemēram, Eesti Energia, mēs neizpaužam.

Ko tieši nevar izpaust? Ka Latvenergo būvēs vēl vienu gāzes bloku TEC-2?

Kreditēšanas noteikumus. Kāda ir mūsu stratēģija enerģijas tirgū pēc pieciem gadiem. Mēs esam konkurenti, lai arī draudzīgi. Esam panākuši, ka pašlaik Latvenergo brīvi konkurē Lietuvas un Igaunijas tirgū. Ļoti ceram, ka nākotnē, kad būs starpsavienojumi, konkurēs arī Skandināvijas tirgos.

Tātad jūs devāt akceptu Latvenergo būvēt simtiem miljonus eiro vērto TEC-2 gāzes bloku?

Nē. Tā nav taisnība. Tas ir pārpratums, ko pašlaik pat atsevišķi eksperti nav sapratuši. Mēs devām pamatu izpētei, lai Latvenergo spētu valdībai, mums kā īpašniekiem, piedāvāt risinājumus, to skaitā finanšu risinājumus, kādi tie vispār ir pieejami.

Vai Latvenergo pašlaik ir izpētes procesā?

Latvenergo ir pabeidzis šo finanšu izpētes tenderi, ERAB ir devusi kreditēšanas piedāvājumu, kas man īstenībā ļoti patīk. ERAB ir atzinusi, ka Latvijas energouzņēmums pašlaik var aizņemties, visi finanšu dati tam atbilst. Ir piedāvājis noteiktu kredītprocentu likmi, kas arī nav slikti, jo Latvijas kopējie kredītreitingi ir zemi. Patlaban mums ir skaidra lemšana, ir par ko runāt.

Kad jūs lemsit par to?

Man ir pārliecība, ka šī problēma skatāma nākotnes enerģētikas politikas stratēģijas griezumā. Latvijai svarīgākais, neapšaubāmi, ir enerģijas neatkarības jautājums. Tā ir absolūta prioritāte. Šeit ir divi galvenie aspekti.

Pirmais – starpsavienojums ar Skandināvijas valstīm un Eiropas tirgiem, kura mums patlaban nav. Baltijas valstis sauc par enerģijas salu, mēs esam savienoti tikai ar austrumu valstīm.

Otrs – bāzes jaudas, kas Latvijai ir nepietiekamas. Tātad runa ir par Kurzemes cietā kurināmā staciju, kur Eiropas Komisija joprojām nav devusi atbildi, vai ar pašreizējo finansējuma modeli varam tādā veidā rīkot tenderi. Kad būs pilnīga skaidrība, vai Liepājā varam attīstīt šo projektu un vai būs kabeļi attiecīgajā laikā, lemsim par TEC-2 otro kārtu.

Valdības un jūsu atbalsts TEC-2 ir radījis asu nevalstiskā sektora reakciju. Jums pārmet, ka nepiesaistāt ekspertus un kopīgi neizdiskutējat, vai šis vispār ir labākais ceļš, kādā Latvijas enerģētikai jāattīstās. Kāpēc neieklausāties citos nozares spēlētājos?

Tā nav taisnība, ka neieklausāmies. TEC-2 process nav sācies manā darbības laikā, tas sākās krietni agrāk. Runa tiešām ir par Latvijas enerģētikas politikas stratēģiju. Ir jāizvēlas, vai mēs, t.i., valstij piederošā energokompānija Latvenergo, ir spēlētājs [citos] tirgos.

Ir divi fakti, ko nevar ignorēt. Pirmais: Baltijas tirgus pašreizējās nopietnākās spēlētājas – Igaunijas – eksporta iespēju pazeminājums. 2012.gadā igauņiem būs jāsāk maksāt CO2 kvotas Eiropai par degslānekļa dedzināšanu. Tas sadārdzinās enerģiju, ko ražo Igaunija. 2014.gadā viņiem būs jāslēdz vecās padomju laiku stacijas, un igauņi ir pateikuši, ka viņi tiešām tās slēgs, bet pusi no jaudas sāks būvēt no jauna. 2016.gadā Igaunija spēs nodrošināt tikai sevi.

Par Ignalinas staciju mēs visi zinām, tā jau ir aizvērta. Visaginas AES projekts, lai arī esam tajā ļoti ieinteresēti, diemžēl uz priekšu nevirzās. Mums nav pamata domāt, ka pārskatāmā laika periodā tas tiks virzīts no lietuviešu kolēģu puses. Līdz ar to, sākot no 2016.gada, ja pietiekami nenodrošināsim savas bāzes jaudas, tad mums jāpaļaujas tikai uz enerģijas iepirkumu pa starpsavienojumu no partneriem Rietumos. Tas ir normāls modelis, bet jāsaprot, vai mēs to darām vai ne.

Otrs variants ir tomēr nodrošināt sevi, un ja mēs spējam konkurēt ar cenām, tad tieši otrādi – pa šiem kabeļiem eksportēt enerģiju. Manuprāt, TEC-2 kā konkurents Baltijas un Skandināvijas enerģijas tirgū ir pilnīgi normāla Latvenergo stratēģiskās attīstības vīzija. Nedomāju, ka mēs šeit jebkādā veidā aizskaram to enerģijas nozaru intereses, kas Latvijā ir prioritāras, t.i., zaļās enerģijas intereses.

Viss būtu labi, ja TEC-2-2 nenozīmētu, ka lielāka kļūst mūsu atkarība no Krievijas un tās gāzes cenām. Otrkārt, eksperti norāda, ka tādā gadījumā vairs nebūs iespējams izpildīt Latvijas apņemšanos par atjaunojamo energoresursu (AER) 40% īpatsvaru enerģijas bilancē.

Sāksim ar 40%. Eiropa ir apņēmusies, ka 2020.gadā par 20% jāsamazina CO2 izmešu apjoms un jāsasniedz 20% AER. Viņi to sauc par nenormāli ambiciozu projektu. Mums šobrīd ir 32%, mēs esam starp vadošajiem Eiropā, un mūsu mērķis ir 40%. Tas ir ļoti pareizi.

Valstīs, kuras mēs uzskatām par līderiem energoapgādes jomā, biomasas proporcija elektroenerģijas ražošanā ir šāda. Somi ir līderi, viņiem ir 15%, zviedriem – 8%, dāņiem – 5%. Tie, kas enerģētiku analizē dziļāk, nevis no šaura skatu punkta, labi saprot, ka pagaidām zaļā enerģija nebūs iedzīvotāju pamatnodrošinātājs ar elektroenerģiju.

Latvijā mēs, neapšaubāmi, virzāmies uz krietni lielāku proporciju, 40%, bet mēs to vēlamies panākt, sabalansējot iedzīvotāju vajadzības un Latvijas energosektoru kā tādu.

Runājot par gāzes atkarību, TEC-2-2 es izskatu tikai vienā versijā – kā konkurentu tirgos, kur šī enerģija ar savu cenu spētu konkurēt. Pašlaik Skandināvijas valstīs – Somijā, Zviedrijā – vairāk nekā puse ir atomenerģija. Mums nav resursu, lai uzbūvētu jaunu AES. Dānijā pamatā ražo no gāzes. TEC-2-2 nav stacija, kuru mēs plānojam būvēt iekšējam patēriņam. Mēs vairs neatgriezīsimies 30. vai 60.gados, kur esam noslēgts tirgus un gribam būt pašpietiekami.

Es uzsveru, ka joprojām neesmu pārliecināts, ka TEC-2-2 ir vajadzīgs, jo pašlaik nav skaidrības par Liepāju un starpsavienojumiem. Bet es gribu noliegt argumentus, ka tā ir vienīgi ļaunprātīga un atkarība. Ja mēs nodrošināmies ar kabeļiem un izbūvējam Liepājas stacijas bāzes jaudu, tad mēs nekādā veidā nevaram būt atkarīgi – pat tad, ja ir ļoti negatīvas attiecības ar Krieviju vai gāzes cenas iet augšā. Mēs vienkārši importēsim elektroenerģiju pa kabeļiem no Skandināvijas.

Decembrī tika publicēts Sorosa fonda pasūtīts enerģijas politikas pētījums, kurā atzīts, ka valsts atbalsts dažiem zaļās enerģijas veidiem ir ekonomiski nepamatots, pārāk dārgs. Tā saņēmēju vidū, piemēram, vēja enerģijā, ir liels skaits politikai pietuvinātu personu. Pagājušā gadā, kad izcēlās skandāls ar biogāzes kvotu sadali, kur lauvas tiesu obligātā iepirkuma kvotu „aizsita” ar Šķēli saistītas personas, jums neizdevās to sistēmu lauzt. Jūs nevēlējāties to darīt vai nespējāt politbiznesa lobija dēļ?

Es jums nevaru pilnībā piekrist. Tam, ka vide ir politizēta, absolūti piekrītu.

Ko mēs izdarījām ar biogāzi? Mēs devām iespēju visiem, kuri bija iesnieguši projektu, kvotas iegūt. Tie bija ap 60 uzņēmumu. Vienlaikus uzlikām laika ierobežojumus – astoņos mēnešos vajadzēja būt bankas apliecinājumam, ka šis projekts tiek finansēts; 12 mēnešos tam jābūt sāktam. Cik man zināms, no tiem 60 attīstībā ir kādi trīs vai četri projekti. (..)

Mēs cenas būtiski samazinājām, un tomēr tās paliek, manuprāt, pārāk augstas. Mēs šajā procesā strādājām ar asociācijām. Žēl, ka te nav klāt kāda no viņiem, jo viņi ļoti agresīvi gribēja vēl augstāku cenu. Mūsu kompromisa risinājums, lai vispār process virzītos uz priekšu, bija tas, kas ir pašlaik. (..)

Runājot pat vēja stacijām, tas ir sarežģītāk. Vēja enerģija tiek piegādāta tīklos tad, kad ir vējš. Kad vēja nav, jauda iedzīvotājiem jāpiegādā no bāzes stacijām. Līdz ar to Latvijai par katru no jauna izveidoto vēja MW vajadzīgs tikpat liels bāzes jaudu apjoms.

Uzskatu, ka vēja staciju attīstība Latvijā pašreiz nav ekonomiski pamatota, jo tas šeit nerada ne papildu darbavietas, ne tehnoloģiju attīstību. Mēs nepanāksim tos ražotājus, kas lielajās Eiropas valstīs to ir sākuši pirms 20—30 gadiem. Tāpēc, manuprāt, mums jākoncentrējas uz elektrības ražošanu no biomasas un biogāzes. (..)

Jūs sakāt, ka vēja enerģija nebūs izdevīga, bet pie mums Baltijas jūrā plāno 900 MW vēja megaparku. (To iecerējis uzņēmējs Juris Kajaks, kurš iesāka arī Grobiņas vēja parku. Tas pašlaik nonācis A.Šķēles ģimenes īpašumā – red.)

Nav nopietna pamata runāt par tā virzību. Tur ir viens cilvēks, kurš centīgi mēģina panākt izpētes iespēju. Man tīri tiesiski nav likumīga pamata viņam tādu nedod. Mēs šo jautājumu novirzījām uz Vides ministriju, lai viņi dod savu atzinumu no vides viedokļa, un Aizsardzības ministriju, kurai tur ir poligons kuģiem. Cik man zināms, šīs institūcijas nav šādu iespēju devušas. (..)

Profesore Blumberga zaļajā forumā gan arī vēja enerģiju novērtēja kā perspektīvu, kura Baltijas reģionā varētu saņemt ES atbalstu.

Gribētos daudz lielāku atbildību par saviem vārdiem, un, es pat teiktu, kompetenci, lai arī varbūt [no cilvēkiem] ar doktora grādiem. Ja mēs ņemam Blumbergas kundzes piemēru par daudzu valstu kopējo vēja enerģijas projektu Ziemeļjūrā, tas ir pilnīgi citāds. Apkārt valstīm, kuras to enerģiju pirks, ir AES un bāzes jaudas, kuras spēs kompensēt vēja enerģiju. Piedevām tur ir iespējas novadīt enerģiju patērētājam normālā veidā. Latvijā pat teorētiski šobrīd, ja uzbūvējam šādu parku, nav kur pieslēgties. Visi tie vadi, kas mums pieejami, pat uz pusi neņem pretī piedāvāto jaudu. Tad viņam jābūvē par savu naudu kabelis uz Zviedriju.

Kādu rezultātu jūs gaidāt no Latvenergo dienesta izmeklēšanas par sadārdzināto Tukuma koģenerācijas stacijas projektu?

Es gribu atbildi, kāpēc [Latvenergo] mutiskajā tenderī cenas bija lielākas par tām, par kurām mēs varam pārliecināties dažādos interneta resursos un citur. Es vēlos, lai viņi pēc būtības to izmeklē.

Šis projekts Latvenergo bija akceptēts un virzīts visaugstākā līmenī, viņi pat ignorēja vienu otru IUB lēmumu, ko Kārlis Miķelsons ļoti labi zināja. Kāpēc jūs domājat, ka viņi paši sevi izmeklēs?

Nu tad man jāmet nost visa Latvenergo vadība un jānoslauka laukums tīrs. Es negribētu būt tik pesimistisks. Domāju, ka šis gadījums arī dažiem Latvenergo cilvēkiem liks padomāt, ka mēs situāciju kontrolējam un nepamatotus lēmumus neatbalstīsim. (..)

Te ir arī viena liela problēma. Latvijā enerģijas ekspertu nav daudz. Diemžēl jāsaka, ka esmu kā tāds puteklis starp dzirnakmeņiem. Ja redzu, ka RTU profesore atsevišķos gadījumos tik subjektīvi raugās uz lietām, tad man ir divreiz jāpārkonsultējas, vai es varu balstīties uz šādu ekspertu viedokli, vai tas ir pietiekami plašs. Tieši tas pats par Latvenergo ekspertiem, tikai citā virzienā.

Kā jūs izvēlējāties Andi Dobrāju Privatizācijas aģentūras valdes locekļa amatam? Kādas viņa prasmes jūs pārliecināja? (A.Dobrājs ir A.Šķēles znota tēvs; iepriekš strādājis Valsts nekustamajos īpašumos – red.)

Redziet, mēs gribētu dzīvot tādā ideālā pasaulē, un es arī esmu ideālists pēc savas būtības. Bet reālā pasaule atšķiras no mūsu ideālās izpratnes. Privatizācijas process un aģentūra (PA) vienmēr ir bijusi ļoti politizēta. Ja atceramies, savulaik pēc likuma PA padomi ievēlēja no Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem. Mēs šo padomi likvidējām, un tagad palikusi tikai valde. Objektīvā realitāte ir tāda, ka politisko partiju pārstāvji joprojām vēlas PA paturēt kaut kādu kontroli, ietekmi, informācijas apjomu.

Es varu pateikt godīgi, ka Dobrāja kungs bija TP virzīts pārstāvis, un, ņemot vērā prioritāti – valdības stabilitāti, es neuzskatīju par vajadzīgu kategoriski iebilst TP pret viņu virzītu kandidatūru. Tā ir viņu atbildība.

Pret iepriekšējo TP pārstāvi PA – Mihailu Pietkeviču – jūs iebildāt?

Bija ļoti nopietnas problēmas Pietkeviča praktiskajā darbībā. PA valdes priekšsēdētājs Granta kungs vairāk nekā pus gadu slimoja, un Pietkeviča kungs bija reālais aģentūras vadītājs. Ir vairākas situācijas, kurās man ir ļoti nopietni pārmetumi Pietkeviča kungam par viņa darba kvalitāti. Piemēram, pēdējais gadījums, kurā esam ierosinājuši dienesta pārbaudi: PA kā Parex bankas akciju turētāja iesniedza man ļoti būtisku finanšu dokumentu parakstam divas dienas pirms lēmuma pieņemšanas brīža. Šeit runa ir tiešām par ļoti nopietnu lēmumu. Es uzzināju, ka Pietkeviča kungam šī informācija bijusi jau gandrīz mēnesi, un man nav skaidrs, kāpēc šī informācija tika kavēta.

Otrs pārmetums, ka PA darbs nav pietiekami reorganizēts. Iekšējās reformas bijušas formālas, neskatoties uz vairākiem maniem mutiskajiem un rakstiskajiem aicinājumiem. Tas bija iemesls, kāpēc es kategorisku uzstāju, ka Pietkeviča kungs nav tas cilvēks, kurš var vadīt PA.

Cik liela loma valsts sekretāra konkursa rezultātā ir faktam, ka Juris Pūce ir jūsu partijas biedra tuvs kolēģis?

Nekāda. Es ar pilnu atbildības sajūtu gribu apgalvot, ka nekāda. Par to, ka Juris Pūce ir Jaunupa klasesbiedrs, uzzināju no preses. Es gan arī uzzināju, ka Jaunupam ir vairāki klasesbiedri, to skaitā pazīstami žurnālisti. Tā mēs situāciju varam novest līdz absurdam.

Es Juri Pūci tuvāk iepazinu, strādājot izglītības darba grupā Ekonomikas ministrijā. Juri Pūci zināju kā ļoti kvalitatīvu ekspertu tieši izglītības un zinātnes jautājumos, tāpēc piesaistīju viņu kā ārštata palīgu šim darbam. Tas darba apjoms, ko viņš šajā laikā spēja paveikt, tā autoritāte, ko es redzēju jau sirmu augstskolu rektoru acīs pret šo jauno cilvēku, viņa spēja redzēt laukumu daudzās jomās, manuprāt, ir ļoti augstu vērtējama. Brīdī, kad viņš pieteicās uz konkursu, es biju patīkami pārsteigts. Šāda līmeņa cilvēki pagaidām valsts pārvaldē nepiesakās.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(19 balsotāji )
Komentāri

A.Ozols!
Tas ni nav tiesa, ka nav tīras tehnoloģijas elektrostacijām ar cieto kurināmo! Bet kā tad Dānijā netālu no Kopenhāgenas ir uzcelta ļoti efektīva cietā kurināmā elektrostacija! Dāņi bija solījuši arī mums uzbūvēt pēc viņu parauga šādu elektrostaciju. Bez tam mums taču ir granulas, kuras tiek eksportētas uz to pašu Dāniju un tik daudz neizmantotas koksnes, kas paliek sapūšanai izcirtumos! Cik gan daudz bezdarbnieku varētu tikt izmantoti šo lēto(granulu) kurināmā ražošanā, bez tam tas uzlabotu mūsu ārējo bilanci!

42.

Profesionāļi no RS rēķina tā lai viņu bizness augtu un kā viņus lūdz rēķināt Latvenergo.

Pēc tam visdrīzāk regulētie tarifi tiek izmantoti kā garantija tam ka zaudējumi no eksporta tiks segti ar vietējiem tarifiem.

Ja investors būtu Gazprom, es teiktu, uz priekšu.Droša lieta.

Ja investors ir Latvijas valsts, priekš kam?

Ja tā , Ozola k-gs, būtu jūsu privātā , ne valsts uzņēmuma nauda, vai jūs arī ieguldītu bez papildus garantijām no Krievijas puses? Kurām tā pat nevar ticēt.

Ideja par to ka jākurina temps, citādi mēs kaut ko zaudēsim igauņiem vai lietuviešiem, ir tā pati, uz kuras tika būvēta Latvijas ekonomika pēdējos 10 gadus. Tempam ir otra puse-nepamatots risks , ko kā vienmēr,segs Latvijas tauta, ne jau riskētāji.

Un kā tad ar pašizmaksu? Konkurētspēju Zviedrijā? Tā arī nedabūjām atbildi. Neredzu iemselu kāpēc Zviedru hidro un atom elektrībai būtu jābūt dārgākai par mūsu no Krievijas gāzes.

Lūk, ja mēs varētu 20 gadus garantētu apjomu elektrības notirgot Krievijai atpakaļ, tad varētu domāt.

Vispār, acīmredzams ka Miķelsons nedomā valstiski bet shēmo, un ir jānomaina.

>Andris Ozols>Easy
Es tiešām neesmu profesionālis šajā nozarē, bet šis teikums izsauc pamatotas šaubas “te ir gudrīši, kuri zina, ka siltumpatēriņš Rīga neaugšot tuvakos gados (pretstatā, tam kā rēķina profesionāļ no RS, pateicoties kuru profesionalismam mums pamatā ir droša un stabila apgade)”, jo kā gan varētu pieaugt siltuma patēriņš, ja siltinātu ēkas? Visā pasaulē siltuma patēriņu samazina, Rīgas iedzīvotāju skaits arī samazinās. Siltuma profesionāļus ar pazīstam, jo viņu siltums izmaksā dārgāk kā individuāli apkurināta ēka, lai gan vajadzētu būt otrādi. Siltuma apkalpojošais personāls nav ne par matu labāks kā padomju laikā – prot izskaidrot, kādēļ nesilda, neko neprot izdarīt lai sildītu.
Tā kā jautājumu daudz, Ozola kungs:)

44.
Andris Ozols>Easy, Bet, Ino
2010. gada 26. janvāris, 17:45

Jautājumu daudz :) Centīšos atbildēt.
Vispirms es neteicu, ka nav tīru cietā kurināmā tehnoloģiju, tādas tiešām ir, nav tīru ogļu tehnoloģiju. Greenpeace vispār apgalvo, ka tas ir apzināti ogļu industrijas izplatīts un finansēts PR triks. Kā jau teicu, katrs kam ir dators par to var viegli pārliecināties. Pieminu es to tapēc, ka valdības koncepcijā ir minēta tieši ogļu stacija Liepājā un sķiet ministrs arī to minēja kaut kādā sakarā ar lemšanu par TEC2, kas ir absurds, jo šie divi projekti patiesi nekā nav saistīti.
2)Par RS profesionāļiem. Protams RS arī ir visādas problēmas, man vienkārši nepatīk, ka visi tiek uzskatīti par idiotiem un blēžiem pat neskatoties uz to, ka uzņēmumi ļoti labi strādā, tapēc es iesaistījos viņus aizstavēt. Starp citu viņi neparedz, ka siltuma patēriņš būtiski pieaugs, bet viņi domā, ka būtiski arī nekritīs, tam ir argumenti un viņi tapat kā es domā, ka ar vecā dzīvojamā siltināšanu neies īpaši ātri. Negribu padarīt šo diskusiju bezgalīgi garu, bet, ja kāds redz kaut vienu pazīmi, kas liktu domātāt, ka Rīga sāksies masveida siltināšana, dodiet zināt.
3)jautajums par kaut kādām Krievijas garantijām ir vispār no Marsa – ja tā domā, tad Latvenergo jau 15 gadus atpakaļ vajadzeja slegt visus tecus.
4) par konkurētspēju ar Zviedriju, sarežģīts jautājums, jo viņiem ir ļoti komplicēti dotēta sistēma, kas šobrīd padara viņu elektrību zaļāku, bet dārgaku un kas ir atkarīga no politiskiem lēmumiem (un tiešām padara iespējamu kurināmā vešanu no Latvijas), līdz ar to tas ir ne tik daudz ekonomisks cik politisks jautājums. Pie situācijas kāda ir šobrīd mēs ik pa brīdm spējam viņiem pārdot elektrību, tātad esam ļoti konkurētspējīgi.

45.

Ok, tad kāpēc ne privātie investori? Kāpēc tas jādara Latvenergo? Vadi ir piejami visiem. Investē 400 milj, uzbūvē TEC, saslēdz līgumus par Gāzi, elektrību,siltumu, un uz priekšu. Latvenergo konkurence radīsies, kāpēc ne?

Kāpēc tas atkal jādara valstij, un jāuzņemās risks ( feini, vai ne , ka kāds uzņemas risku tavā vietā)? Kas te, kaut kāds sociālisms, vai?
Kapēc visai tautai jāgarantē vienas nozares -enerģētiķu biznesa projekti?

Neredzu nekādu jēgu valsts uzņēmuma dalībai šādā projektā. Privāti-LŪDZU!

46.

A.god. Easy, jums pilnīga taisnība un cik es zinu nav nekādi (gandrīz) šķēršļi privatiem būvēt šādas stacijas, vienkārši Latvenergo menedžments, kuram jakonkurē brīvā tirgū steidz izmantot savas priekšrocības un aizsteigties privātiem priekšā, lai būtu labāki, par potenciālajiem privātiem (un tādejādi nestu labumu saviem akcionāriem-Latvijas valstij). Bet principā, ja kādam ir 400 mio, laipni lūgti. Kapēc tas tā nenotiek problēmas ir vairākas. Vispirms jau administratīvi šķēršļi. Ir bijuši mēģinājumi, gandrīz droši var teikt, ka Latvijā nebūs iespējams saskaņot šādu projektu, ja tas nepiederēs Šķēlem, Lembergam, Šleseram vai kādam no Jaunā laika (labi, Šķēle spriežot pēc pēdējiem notikumiem laikam, jāsāk svītrot no ietekmīgo saraksta, bet jūs sapratāt ko es saku). Otrkārt, cik jaudīgam un labam jabūt uzņēmumam, lai šõdien dabūtu fiansējumu šādam projektam. Latvergo to spēj, bet kas vēl spētu, es vismaz tuvākā apkārtnē nezinu.

ja par kogeneracijas stacijam kadam izdevas atrast eiropas statistikas cenas, tad parsteidz nespeja to izdarit ari citas sferas:
veja energija
Vacija jau sarazo 10% un plano palielinat to lidz 20%
Danija ar sadu energiju apgada nevien sauszemi, bet ari salas, par kogeneracijas iespejam nemaz nerunajot;
par TEC-2(3) buvi var teikt ka pazinots ir tikai ka 400 MWelektriski tiks sarazots un 300MW termiski, bet nav pateikta kopeja lietderiba cik xxxxMW gazes tiks sadedzinats un kur tiks likts tas sarazotais siltums, jo reali tik milzigus apjomus pat Riga nespes uznemt, jo ja rekina ka 10kW pietiek apsildit vismaz 100 kv.m, tad kur uzzradisies 30.000×100 kv.m dzivokli, vai ari Riga tiks apzalumota ari ziema?

48.

Tā steiga mani arī mulsina.

Valsts uzņēmumam būtu jabūt daudz augstākiem riska izvērtēšanas standartiem kā privātam, pat. Valsts uzņēmums principā nevarētu uzsākt riskantus projektus par valsts naudu.

Kāpēc neiesaistīt privātu partneri, piem 50%? Tas samazinātu peļņu, bet arī risku. Un tas ir galvenais, jo riskēts tiek ar tautas naudu.

Nu neizklausās man šis biznesa plāns tik ugunsdrošs, jo tajā tiek pieminēts Rīgas Siltuma patēriņš ar centralizēto siltumapgādi kā būtisks arguments.

Risks ir ne tikai siltināšana, kas noteikti pieņemsies spēkā, bet arī tas, kas Rīgā tagad cilvēki meirīgi var iesūdzēt tiesā Rīgas domes aizliegumu uz autonomo apkuri, un daudzdzīvokļu mājas, skolas var sākt atslēgties no RS, pārejot uz gāzes(!) , škeldas/granulu, dīzeļdegvielas katliem. Cena noteikti nebūs lielāka, lai arī ne īpaši mazāka. Varbūt pat siltumsūkņiem, dies pasarg.

Vēl par to, ka regulators regulēs RS un Latvenergo latvijas klientu cenas atkarībā no tā, vai eksports būs ( cenas kritīs) vai nebūs ( cenas augs). Vēl pat nav starpsavienojuma ar Eiropu, vai tiešām plāns ir tikai orientēties uz spot market?

Gribu redzēt tautas sajūsmu par centralizēto siltumapgādi pēc janvāra un februāra rēķiniem.

49.

Nu steiga tas ir tas, kas jums aiz nezināšanas škiet. Patiesībā Latvenergo pie šī projekta ir strādājis gadiem. Arī visas iepriekšējās valdības ir tikušas informētas, izvērtējušas, atbalstījušas utt. Kas attiecas uz privātu partnera iesaistīšanu, iespējams, ka tas arī būtu pareizi, bet labi saprotams, ka Latvijā tas nav iespējams, jo tā būtu daļēja Latvenergo privatizācija, ko aizliedz gan likums, gamn tautas mentalitāte.

50.

Rekonstruējot RTEC-2 tieši ir domāts, kā optimizēt siltuma jaudas, jo padomju laikā būvētajos energoblokos koģenerācijā tās bija par lielu.
Uzbūvējot otru CC bloku kura siltuma jauda būs ap 270 MW un elektriskā jauda koģenerācijā ap 410 MW un kopējo efektivitāti ap 87-89%, tas aizvietos un palaidīs “pensijā” divus vecos energoblokus ar siltuma jaudu ap 2 x 220 = 440 MW un elektrisko jaudu koģenerācijā ap 110 x 2 = 220 MW un kopējo efektivitāti ap 80-82%.
Tātad rekonstruējot TEC-2 tās siltuma jaudas koģenerācijā samazinās, bet elektriskā būtiski pieaug. Tas ir jauno efektīgo tehnoloģiju nopelns, kuru rezultātā tiek radīta iespēja palielināt elektroenerģijas efektīgu ģenerāciju apm. 3 reizes :)

47.kom.

Ja nemaldos, Rīgā ar centralizēti piegādājamo siltumu apsilda ap 11 000 000 m2.

Izmantojot 47.komentārā uzrādīto pieņēmumu, ka ir nepieciešami ap 10 kW uz 100 m2 sanāk ka ir nepieciešamas siltuma jaudas 1 100 MW :)

Nu nu , 10-12 kW uz 100m2 bija padomju laika privātmājām aprēķina jauda. Blokmājām uz m2 patēriņš ir mazāks, jo daudz kompaktāka būve. Domāju, par visiem 50%. Tad sanāk ap 550-600MW, ja 11 milj. m2 ir pareizi.

Par J.Pūci gan pārspīlētas uzslavas. Profesori nekad uz viņu nav skatījušies ar sajūsmu- viņš tāpat kā viņa kursa biedrs vairāk maisījās pa studentu pašpārvaldi nekā mācījās.

54.

Jūs jau visu laiku maļiet to pašu, bet pēc būtības neko atbildēt nespējat.
Kāda tad būs tā zemā pašizmaksa??? – pasakiet, lai var salīdzināt ar Krievijas biržas cenu.
Cik mēs esam pārdevuši Nord Pool 2009.g. un vai tie nav kaut kādi izņēmuma gadījumi, kad Skandināvijas AES nav strādājušas?
Vai Lietuva gadījumā nav nodrošinājusies ar lētākas elektrības piegādēm no Ukrainas un no Krievijas? Igauņi, cik saprotu, būvēs savu AES un viņu degslānekļa elektrība tik un tā būs lētāka par mūsu gāzes elektrību.
Kas traucē kādam uzņēmumam nodibināt SIA, dabūt licenci, pirkt Krievijā un pārdot Krievijas elektrību Latvijas patērētājiem un tai pašai Nord Pool, kurš tad tādā gadījumā pirks no mūs TEC2? Kāpēc lai vietējie uzņēmumi, somi, zviedri pirktu no TEC2, nevis no krieviem? Nu lūdzu sniedziet kaut kādu loģisku skaidrojumu.
Es ticu, ka Jūs daudz ko ziniet, bet mums plebejiem, acīmredzot, to vienkārši negribat stāstīt.
Par Latvenergo rīcības atbilstību labas komercprakses principiem – ir vismaz 3 lietas, kas to liek apšaubīt 1) Latvenergo vadību iecēla amatā oranžie shēmotāji; 2) Ofšorizētu starpnieku izmantošana elektrības iepirkumos no Krievijas un pat no Lietuvas; 3) Tukuma koģenerācijas konkursa šmuce.
Līdz ar to arī cilvēkiem ir neticība un jautājumi.

55.
Kaspars Gasūns -> Andris Ozols un 777
2010. gada 27. janvāris, 00:38

Izsaku jums savus komplimentus, kungi. Kompetenta cilvēka racionāls un argumentēts viedoklis patiesi ir lielākais deficīts šodienas Latvijā.

to jurists
Man gan nešķiet, ka Kampars bija domājis Pūces studiju gadus. Tomēr studenta-aktīvista tipāža sazīmējums man patika. :D Par to cepumiņš.

56.
Kaspars Gasūns -> Janka>Andris Ozols
2010. gada 27. janvāris, 00:45

Jūs lidojat pa gaisu. Tādā apstrakcijas un pieņēmumu līmenī reālā biznesa vide nedarbojas… un energoapgāde ne tik!

Nevajag domāt, ka mēs pašlaik dzīvojam uz Mēness – ja Krievijas enerģija būtu tik hiperlēta un neierobežotā daudzumā pieejama (turklāt, kad vien sagribās), tad to vien pirktu. Un Latvenergo nebūtu nekādu cerību pašreizējā liberalizētajā enerģijas tirgū.

P.S. Lai arī es neciešu oranžos, tas vēl nenozīmē, ka jākrīt histērijā, kad šie ir tuvumā. Tas jau sāk atgādināt apsēstību ar masoniem…

57.
Janka>Andris Ozols36
2010. gada 27. janvāris, 00:45

Nu šī atbilde vispār ir kaut kāds miglas pūšanas paraugs.
“Visas investīcijas ir jāfinansē no peļņas” – Bet jautājums ir par to, ja attiecīgā investīcija nes zaudējumus, ko tad? – acīmredzot, palielinās tarifs patērētājiem un netiek ieguldīta nauda iekārtu rekonstrukcijā.

“Faktiski, Latvenergo ir nenormali ieinteresēts (un mums visiem arī vajadzētu būt) pelnīt eksportējot elektrību, jo peļņas līmeni šajā darbībā regulātors nenosaka. Arī mums tas ir izdevīgi, jo ja Latvenergo varētu finansēt savu attīstību no darbības ārējos tirgos, tad tarifs šī iemesla dēļ nebūtu jāceļ nekad.”

Jautājums jau ir, vai pašizmaksa būs tāda, lai peļņu nodrošinātu. Protams, labi, ja var gūt peļņu.

“Šogad Latvenergo ir vesturiska izdevība tuvākos 1o gadus kļūt par lielu eksportetāju, tapēc, ka Ignalīna jau ir aizvērusies un Igaunijā būtiskas jaudas aizvērsies tūlīt, bet Latvenergo tam ir gatavojies un ir tikko palaidis jaunas jaudas TEC1 un tagad ir gatavs kaut šomēness uzsākt būvniecību TEC2. Projekti ir, konkursi notikuši, finansējums ir, rezultātā viņi ir būtiski priekšā laika ziņā Igauņiem un Leišiem.”

Kam tā elektrība būs vajadzīga – skandināviem ir tādu jaudu trūkums, ko nevar nosegt ar krievu elektrību? Vai tad lietuvieši jau nevienojās par elektrības pirkšanu no Ukrainas? Vai tad igauņiem ir jaudu deficīts?

“Tā kā tieši no pažimaksas un tarifa viedokļa ir pareiz taisīt to TEC2 rekonstrukciju.”
Kāda tad būs pašizmaksa?

58.
Janka>Kaspars Gasūns
2010. gada 27. janvāris, 00:57

Vēl viens Latvenergo vadības draugs – reālā biznesa haizivs, acīmredzot:)
Es uzdodu ļoti saprotamu jautājumu par pašizmaksu, jo es zinu par cik var nopirkt no krieviem un kādā apjomā. Turklāt es zinu kā Latvenergo darbojas, lai nelaistu citus spēlētājus tirgū, bet pārāk ilgi tas viņiem neizdosies un viņi pakāpeniski pakāsīs visus lielos klientus (process jau ir sācies)un tad viņiem nekas cits neatliks kā nežēlīgi celt tarifus mājsaimniecībām.
Par masoniem tiešām nevajag krist histērijā, bet oranžie bez shēmošanas jau neko citu nedara, tādēļ zināms pamats uzdot jautājumus ir.

59.
Janka>777 Andris Ozols
2010. gada 27. janvāris, 08:24

Es tiešām nezināju, ka krieviem joprojām tikai vienai kompānijai ir eksporta licence, proti, Inter Rau ES. Ja tā ir, tad protams, nekas cits neatliek kā būvēt savas jaudas vai pirkt no skandināviem. Jūs man nevarējāt to pateikt, tā vietā, lai runātu riņķī un apkārt:(

Patiesībā, mēs te velti cepamies. Tāpat, kamēr JL ir ekonomikas ministrijā, nekas netiks nedz būvets, nedz celts, nedz rekonstruēts, nedz arī Parex sadalīts, nedz Parex obligacijas izdotas, nedz māju siltināšana reāli uzsākta,nedz ES naudas apgūtas, nedz atbalsta naudas mazajiem uzņēmējiem. Vai tad jūs to neredzat. Kampars nav cilvēks kurš spētu pieņemt reālus lēmumus. Bailīgs, skaudīgs, bez komandas. Pat Repše un Dombrovskis tad jau pēc valstvīriem izskatās. Tā kā visām mūsu debatēm ir tīri teorētiska nozīme. Un ticiet man es neesmu galīgi nekads oranžo fans, kā jūs droši vien domājiet, vienkārši riebjās, ka netiek izmantotas pat tās iespejas, kas mums vēl ir.

61.

“Otrs variants ir tomēr nodrošināt sevi, un ja mēs spējam konkurēt ar cenām, tad tieši otrādi – pa šiem kabeļiem eksportēt enerģiju. Manuprāt, TEC-2 kā konkurents Baltijas un Skandināvijas enerģijas tirgū ir pilnīgi normāla Latvenergo stratēģiskās attīstības vīzija.”
“Runājot par gāzes atkarību, TEC-2-2 es izskatu tikai vienā versijā – kā konkurentu tirgos, kur šī enerģija ar savu cenu spētu konkurēt.”

Nu nezinu, šeit jau viņš runā pareizi.
Tikai es viņa intervijā nedzirdēju vienu frāzi, ko viņam noteikti vajadzētu lietot cik vien bieži iespējams – MŪSU PRIORITĀTE IR PĒC IESPĒJAS ZEMĀKS ELEKTRĪBAS TARIFS KĀ BIZNESA KLIENTIEM, TĀ ARĪ MĀJSAIMNIECĪBĀM.
To taču vienkāršie cilvēki saprastu un pieņemtu. Tā ir arī labākā atbilde visādiem vēju, biogāzes, mazo hesu un biomasas lobētāju argumentiem.

Par siltuma slodzēm nu gan nav nekādu problēmu tās reāli apzināt. Šie lielumi precīzi tiek uzskaitīti ik stundu un nav nepieciešams pielietot abstraktus, netiešus pieņēmumus.
Kādas ir siltuma slodzes pilsētā, to droši vien var noskaidrot RS. Mans vērtējums un droši vien daudz nekļūdīšos, ja nosaukšu TEC-1 un TEC-2 siltumapgādes zonu kopā, ka tā slodze varētu būt ap 1100 – 1200 MW :)

Kāpēc Latvijā enerģētiķu aprindās nav guvusi popularitāti AES ideja? – tomēr par tās saražoto elektrību nekā lētāka nav.

63.

AES nenoliedzami ir nākotne, bet tās izveide ir ļoti komplicēta, ilglaicīga un ļoti kapitālietilpīga, lll+ (lV) paaudzes energoblokiem relatīvi lielas Latvijas apstākļiem jaudas, …

Šāds AES projekts tika iecerēts veikt Baltiešiem kopā, kas ir “iebuksējis”, ko nevarēja paredzēt iepriekš (atceramies, vienojoties Baltijas valstu valdībām un enerģētiķiem, bija cerība, ka jaunais Visaginas AES bloks pirmsākumos tika lēsts, ka varētu parādīties jau līdz 2016.g.) …

Diemžēl esam, tur, kur mēs esam (Visaginā AES varētu parādīties nu jau ne ātrāk kā 2020., bet reāli vēlāk … , un ar šo mums ir jārēķinās …

Arī Kurzemes cietā kurināmā ES, kura beidzot ir saņēmusi EK “neiebilšanu” varētu būt attīstīta, bet šī projekta realizācija ir nu jau iespējama ne iecerētā 2015., 2016., bet ne atrāk par 2019.

Jaunākās paaudzes AES energobloka izveide, kura min. jauda ir kādi 600-1000 MW, Latvijā varētu būt realizēta reāli vērtējot jau pēc 2025.g.

Tātad ir labi saskatāma “ķēdīte” realizējamo projektu, kas nodrošinātu relatīvi stabilu un ar iespējami zemākām cenām, Latvijas ģenerējošo jaudu attīstību, diversificējot energoresursus, līdzīgi, kā to ir izdarījuši mūsu kaimiņi Somi (sk. http://www.fingrid.fi/portal/in_english/electricity_market/state_of_power_system/ ), kuriem ir brīnišķīga elektrisko jaudu “buķete, kur ir gan koģenerācija rūpnieciskā un gan siltuma apgādei, gan HES, gan AES, gan kondensācija ar oglēm, gan gāzi, gan vietējie resursi, … ). Investīcijas enerģētikā ir ļoti kapitālietilpīgas, ilglaicīgas.
Tās nevar realizēt tā šodien viens, rīt jau cits, šodien nekas, rīt kautkas … Šis elektrisko jaudu attīstības scenārijs varētu būt Latvijā:

- līdz 2014. g. TEC-2 2 CC (400 – 200 vecie energobloki = + 200 MW)
- līdz 2019.g. cietā kurināmā ar biokurināmā piešprici + 400 MW
- pēc 2025.g. (nosacīti 2030.g.) Latvijas AES + 600 – 1000 MW
un šie projekti, to realizācijas laika grafiks, to izmantojamo resursu veids, tehnoloģiju un darbības režīmu veids ir vērtējams vairāk, kā viens otru papildinošs …
Protams neaizmirsīsim arī viete`jos resursus, to izmantošanu pamatā siltuma ražošanā un kur tas iespējams, arī koģenerācijā, bet tas ne at ri si na Latvijas elektroapgādes problēmas … :)

65.

Vai nebija tā, ka savulaik enerģētikas padome ar visiem akadēmiķiem, profesories utt tieši tādu scenāriju arī lēma un atbalstīja? Vai neatceraties, kad tas bija un kur var to tagad palasīt?

66.

65.

Agrāk valstī tika izstrādātas un ja nemaldos arī kaut kādā veidā akceptētas “Latvijas enerģētikas attīstības koncepcijas (programmas)”

Piem. (sk. “Diena” 17.03.1992.g.), kur vienā variantā ir iezīmēta RTEC-2 ar jaudu 250 MW periodā līdz 2000.g., otrs TEC-2 250 MW līdz 2005.g., un periodā no 2005. līdz 2010.g. KES, vai AES ar jaudu 1000 – 1500 MW (KES – kondensācijas elektrostacija) – vispār interesanti to nu jau 20 gadu veco aplūkot ar šodienas skatījumu …

Pašlaik ir EM mājas lapā sameklējamas “Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam”, kas izstrādāti 2006. un vēlāk nedaudz “grozīti”. Šajā dokumentā attīstība iezīmēta visai nekonkrēti, kas droši vien tādiem Valsts plānošanas dokumentiem ir pieņemami un raksturīgi, jo Enerģijas ražošanas bizness kā ne kā ir tirgus regulēts (ne valsts, vismaz uz to mēs ejam) un šajā jomā strādājošie uzņēmumi katra pati plāno savu attīstību …
Ja ir redzams, ka energoapgāde varētu būt valstī apdraudēta, traucēta – valsts iejaucās šajā procesā, lai to noregulētu …

[...] no galvenajiem Latvenergo un EM argumentiem par labu TEC-2/2 ir nepieciešamība palielināt jaudas un prognoze, ka ap 2016.gadu, kad igauņi [...]

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books