Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 26. janvāris 13:26
Atslēgvārdi: , , , , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, ko teikt latviešiem par okupāciju un valodu, kas varētu notikt ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, intervijā Sanitai Jembergai stāsta viens no SC motoriem Jānis Urbanovičs.

Par vakardienas (saruna notika piektdienā – red.) balsojumu, uzdodot valdībai slēgt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Jūsu skatījumā tas stiprina šo valdību vai nozīmē ko citu?

Koalīcija darbojas inerciāli, jo viņi neredz alternatīvu šim attiecību modelim. Viņi ne tikai nevar, bet negrib atrast kopsaucēju, un līdz ar to pat nemeklē, jo katrs – JL un TP – uzskata, ka tam nav jēgas, ko stiprina neziņa par vēlēšanām un reitingi. Jaunais laiks ļoti steidzās, bet TP, lai gan ar izsvērtāku priekšlikumu, procesu centās bremzēt. Mums, kā parasti, bija izvēle starp sliktu un ļoti sliktu risinājumu.

Jūs tomēr atbalstījāt.

Mēs neatbalstījām, mēs nepiedalījāmies balsojumā un neatkarīgi no tā, ko dara citas frakcijas, ļāvām turpināt darbu. Protams, ka mēs nevarējām balsot par, jo neesam šajā koalīcijā, nevaram uzņemties atbildību un nevaram uzticēties. Mēs jau reiz parakstījām Adventes vienošanos, kas otrā dienā bija aizmirsta. Bet mēs nevaram arī bremzēt un darīt nesmukumu valstij.

Taču svarīgākais, ka mēs panācām atvainošanās imitāciju. Tas ir cerīgākais, kas notika – ka Solvita to izdarīja. Gan gariem zobiem, ka ne jau tikai viņi, bet visi, taču tas jau ir labs sākums. Pārējais arī hrestomātiski pozitīvs – deputāti tika pielaisti pie lemšanas sāls. Šajā brīdī neatalgot premjeru un viņa koalīciju, kas ir lielās koalīcijas lielākā daļa, par pagriešanos pareizā virzienā nav iespējams. Otra alternatīva būtu atbalstīt TP viedokli, kas nozīmētu nobremzēt visus procesus.

Mēs viņus visu laiku grūdām vienu otram pretī, bet nekāda tuvināšanās nenotika. Lai paši stāsta, kāpēc.

Ar Šķēles kungu runājāt?

Nē, un ļoti žēl, ka nerunājām.

Kā tad tā – partijas vadītājs nepiedalās tik svarīgos procesos?

Tiešām esmu pārsteigts. Man radīja iespaidu, ka viņi nebija droši par savu pozīciju un nezina, ko viņi grib.

Kas jums radīja tādu iespaidu?

Pilnīgi viss, ko viņi darīja. Viss.  Manā skatījumā TP gribēja panākt kompromisa meklēšanu uz saviem nosacījumiem, JL vispār negribēja meklēt. Abiem nav taisnība. Taču, balsojot par TP variantu, mēs stiprinātu viņu pozīciju koalīcijā un kļūtu par ārpusē stāvošu rungu, kuru paķer, kad grib, un pavicina: skaties, kādi man kaimiņos draugi.

Gribat piedalīties kautiņā kā biedrs?

Ar savu balsojumu mēs atbildējām uz šo jautājumu – nē. Dombrovskis saprot, ka viņš ir kamikadze, bet neapšaubāmi šis laiks viņu ļoti norūda. Drīz viņš ne tikai skaitīs pantiņus no sagatavotas pozīcijas, bet agresīvi atbildēs uz dažādām provokācijām. Es ļoti ceru uz to, ar visu viņa inteliģentumu un meditāciju.

No otras puses, jūsu Rīgas mērs ar vicemēru saka, ka februārī  viss mainīsies, valdība kritīs. Vai tas ir arī  jūsu skatījums?

Nē, tas tā nav. Gribu teikt, ka Nils [Ušakovs] demonstrē laba tandēma sadarbību, nerunājot pretī harizmātiskā vicemēra domām. Nevaru atbildēt par viņiem. Mēs pašlaik ļoti domājam par to, kā mūsu paziņojumi vai rīcība varētu patikt mūsu vēlētājiem un tiem sabiedrības pārstāvjiem, ko gribam piesaistīt. Katru otrdienu mums ir lielā ekspertu sanāksme, uz kurām nāk potenciālie ministri.

Kas ir jūsu ministri?

Bijušie ministri un valsts sekretāri.

Nosauciet kādus, lūdzu!

Nevaru. Varu tikai tos, kuri jau ir nobrieduši nākt un gatavi būt sisti, jo viņiem noteikti nepiestāvēs būt ar mums kopā. Ir tādi, bet ir arī tādi, kas ir gatavi mums piepalīdzēt.

Pirmais – mēs rīkosim konkursu uz savu ēnu Ministru kabinetu. Jums šķiet smieklīgi.

Nē, interesanti.

Cilvēkiem, kas nāks un teiks, ka var būt ministrs, mēs sakām – ej pie citiem, konkurentiem, un uzvari viņus, izcīni savu vietu. Tas ir viens process.

Otrs – nāk cilvēki un saka: izskatās, veco oligarhu un jauno nacionālistu partijas plēsīsies viena ar otru, sanāk tā, ka jūs būsit mazākais ļaunums, par jums nobalsos, bet kas nodarbosies ar mani interesējošām lietām  – ar labklājību, ar lauksaimniecību? Es viņiem saku: varbūt tu? Viņi – nē, es ne, bet padomāšu un kādu ieteikšu.

Mums nav vajadzīgi deputātu kandidāti, mums ir vajadzīgi ministri. Tagad ir aprobēti 115 cilvēki sarakstam.

Kļūstot par premjeru, es jau šodien zinu, ko es aicinātu no pārējām partijām uz ministru amatiem.

Ko jūs aicinātu?

Nevaru teikt, jo tas padarīs neērtu viņu situāciju.  Es redzu ekonomikas ministru, finanšu ministru kandidātus citās partijās. Bet es tagad esmu uzrunājis mūsu sponsorus, gribu dabūt 10–20 tūkstošus un organizēt psihologu blici, kas man piedāvātu labākos ministrus variantos. Tad es ar viņiem ietu runāt. Neprasu viņiem atstāt savu partiju vai mīlēt mani, mēs definētu sadarbības formu. Viss.

Sanāk negodīgi pret vēlētāju. Viņam derētu zināt, ar ko Urbanovičs ir vienojies, pirms iet balsot.

Es noteikti gribētu ēnu kabinetu prezentēt jau vasaras sākumā. Mans modelis ir Satversmē rakstīts un neīstenots. Nevienai partijai nebūs tiesību runāt ar maniem ministriem, lai runā ar mani.  Saeima izstrīdas par mana kabineta deklarāciju un apstiprina valdību. Tālāk ar visu Ministru kabinetu darbojas premjers, nevis katra partija cīnās par savas feodālās, aprūpējamās nozares naudu iepretim citām. Ja viens ministrs ir tik slikts, tad jāiet prom visam kabinetam. Taču, kamēr mēs strādājam, jums ir darīšana tikai ar mani.

Jūs izklausāties pēc vadoņa Urbanoviča.

Es arī tāds esmu pēc rakstura. Esmu dikti slinks cilvēks, nodarbojos ar to, lai cilvēku trūkumus izmantotu kolektīvam labumam. Pagaidām vairāk vai mazāk sekmējies.

Vai jums vadonisms kā valsts pārvaldes forma ir pieņemama?

Es esmu vadījis un turpinu vadīt ļoti lielus kolektīvus, kurus nevar vadīt kā grāmatvedis. Man būtu vajadzīgi ministri, kas kā izlasē gribētu pierādīt, ka viņi ir labākie. Lai viņi pēc 10–20 gadiem saviem pēcnācējiem silta vakara noskaņās varētu teikt, ka tālajā 2010.-2011.gadā viņš bija tajā valdībā, kas pagrieza Latviju no vilšanās ceļa uz pārticību. Latvija ir maza, to var uztaisīt par konfekti. Apkārt ir visi lielie, kam nevajag skriet līdzi, bet izmantot mazuma privilēģijas. Vajadzētu no tiem 2% iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un NATO pusi vai vairāk dabūt pasūtījumu veidā, nevis pirkt sarūsējušas laivas vai sešpirkstu cimdus. Visu vajag pakārtot valstiskam egoismam.

Man  ir ambīcija pierādīt, ka es esmu labākais premjerministrs, kāds Latvijai bijis.

Jūs teicāt, ka nosauksit dažus ministrus.

Mums ir ekonomistu grupa, kur šodien kā viedokļu saturētājs un organizētājs darbojas Armands Strazds. Viņš aug ar katru dienu, un es viņu saucu par ekonomikas ministru. Finanšu ministre varētu būt Jevgēņija Zaiceva, perfekts grāmatvedis. Atnāca bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops, kas ir sagatavojis savu redzējumu. Sakām – pārliecināji, bet pārliecini tagad sabiedrību. Viņš tagad domā, vai viņam to vajag. Es pat nezinu, kuras partijas biedrs viņš tagad ir, mani tas neinteresē. Tā ir mūsu godīga attieksme, tagad viņam ir jāiet un jāskaidro, kāpēc viņš pinas ar “tiem krieviem”.

Kas ir jūsu tieslietu ministrs, piemēram?

Es vēlreiz uzrunātu mūsu prezidenta kandidātu [Aivaru Endziņu – red.].

Parunāsim par “tiem krieviem”. Rīgas vēlēšanās jūs noslaucījāt PCTVL, bet aptaujas rādot, ka aug 18–24 gadus vecu atbalstītāju skaits PCTVL idejām.

Radikalizācija diemžēl notiek. Abās pusēs ir izaugusi jauna paaudze, kas alkst atriebes, revanša, kuri neatceras un negrib zināt, kas bija sākumā. Ģimenē, ielās, skolās uzņemtās sāpes un pāridarījuma dzīti iet… Visu Latvijai arī ir diezgan pasionāra jauniešu kopa. Viņus var cienīt, jo viņiem ir ideoloģija, viedoklis. Abi šie virzieni varbūt kļūdās pa lielam, bet tas ir viņu protests. Kārti “latvieti nepadodies” un “krievi nāk” izmantos līdz pēdējam ekstrēmistam.

Bet, ja jūs gribat būt tie krievi, kas grib būt pieņemami latviešiem, nāksies atbildēt uz viņiem svarīgajiem jautājumiem, kas pamatā  ir vēsture un valoda.

Jā, jā. Es to visu saprotu. Man ir jocīgi kā latvietim par to runāt. Mans uzdevums ir gauži vienkāršs – es saku saviem krieviem, lai izbeidz latviešus baidīt, lai netēlo kaut kādas PSRS vai Krievijas impērijas atjaunošanas ilgas, jo tie nav tie, kas tavu konkrēto tēti apbižoja.

Manuprāt, tā bija un ir muļķība izveidot nepilsoņa statusu: nevajadzīga, nelietderīga, ekonomiski neizskaidrojama un politiski neizdevīga. Tie, kas noliek naturalizācijas eksāmenu, kas ir valodas eksāmens vieglā formā, no tā nekļūst par patriotiem. Latviešiem sava sāpe: kā viņi pret manu valodu! Patiesībā latvieti tas neinteresē, jo viņš tik un tā netic, ka tas krievs mājās runās latviski.

Zināt, kas viņu interesē?

(Pārtrauc.) Zinu. Visi bija nevis pret Rubika metro, bet pret to, ka krievi sabrauks. Latviešiem vajadzētu būt gudrākiem un izolēt kūdītājus no sava vidus. Ja mēs esam pamattauta, tad mums vajadzētu šo politisko nāciju izveidot, jo mūsu interesēs ir atrast pieņemamu, bet nepazemojošu kopdzīves formulu, kas ļauj minimizēt ārēju vai iekšēju provokatoru ietekmi.

Kur ir formula?

Sākt būt neiecietīgiem pret saviem provokatoriem. Krievi savus jau izolē, lai gan radīsies jauni. Tā vienmēr notiks. Bet ir jāatrod kopēja laimes formula.

Jums kā  latvietim ir sarkanās līnijas, ko nacionālajos jautājumos neesat gatavs pārkāpt? Vai arī viss ir atvērts diskusijai?

Man viens liels amerikānis jautāja: kad būsi premjers, no NATO stāsies ārā? Es viņam uzdevu jautājumu: lai iestātos kur? Latvijai nav alternatīvas. Latvijā  ir neiespējami pieļaut, ka ir vēl viena statusā līdzvērtīga valoda. Nu nav, nav otrās valodas prasības! Ir tie, kas grib kacināt latviešus!

Savulaik veidojām kopā  “veco” PCTVL, pat tie saprata, ka to panākt nav iespējams. Līdz ar to nav jēgas prasīt.

Kas paliek – okupācija? Sāksim strīdēties, kas vārdā iekšā? Taisnība ir daudziem, kas saka, ka Klintona un Baltijas prezidentu parakstītā dokumentā ir cita formula, ar varu iekļaušana Padomju Savienībā. To parakstīja Ulmanis, Klintons un kas tur bija lietuvietis un igaunis.

To, ka okupācija ir ar spēku un salauzt, to visi saprot! Skaidrs, ka [okupācija - red.] bija, bet krievs domā – kāpēc viņi mūs tik ļoti grib piespiest to nosaukt, es labāk nepiedalos. Tā domā tie krievi, kas par to domā, jo ne jau visi domā. Tāpat arī latvieši ne visi domā, viņi nobalso par to, ka, piemēram, Repše izskatās pietiekami traks, lai saliktu oligarhus ķurķī. Un vilšanās ir nevis viņa trakulībās, bet tajā, ka viņš to nav izdarījis.

Parunāsim par vēl vienu kopdzīves laimes formulu –  koalīciju pēc vēlēšanām. Ja būs tā, kā  rāda aptaujas, jūs acīmredzot kļūsit par zelta akcijas turētājiem. Esat teicis – neizslēdzam nevienu, bet tāpat esat teicis, ka laikam jau nāksies iet ar “trīs skaistuļiem”.

Pagaidiet, pagaidiet – to es teicu, kad dzirdēju gudros un viedos Kristovska un Kalnietes, un jauneklīgā Jaunupa viedokļus par to, kādi mēs sūdabrāļi. Teicu – labi, neejiet ar mums, bet jūs sašaurināt manevra iespēju. Jo es būšu vara. Es būšu vara! Mans opozīcijas limits ir izsmelts. Es būšu vara, es nevaru nebūt, un ja ne ar jums, tad ar tiem, jo mana armija nevar visu laiku būt treniņnometnē. Mēs esam izaudzinājuši lērumu cilvēku, kas ir labāki, godīgāki un spējīgāki par jūsējiem, un es gribu to pierādīt. Ja es vilkšu uz opozicionāra mērķi, mani izmetīs kā korķi. Viņi samazina manevra iespēju ne tikai man, bet kaitē arī sev. Lai kādi jaunie dievi vai laimes pārdevēji parādīsies, konfigurācija būs jaunie nacionālisti, kuros būs sakarīga “vecā” Jaunā laika grupa. Bet, ja viņi vēlētājam teiks, ka ar mums ne, tad vēlētājs secinās – ā, tad labāk viņi ar vecajiem oligarhiem iet! Tā viņi var pazaudēt pat esošo vēlētāju.

Jautājums ir, ar ko jūs labāk ietu.

Vispirms es gribētu, lai mums ir izvēles iespēja – gan tā, gan tā. Un tad izdarīt gan to, gan to. Veco oligarhu vidienē ir lērums ļoti talantīgu cilvēku. Ja ir pieņemams mans modelis, kā strādāt valdībai, nevis partijas pēc problēmu principa sadala nozares: kam vajag tieslietu ministru, jo problēmas, kam finanšu ministru, lai VID izmantotu. Tad ir grūti zagt.

Kas tur grūts?

Ja ir, kā tagad, kad partijai feodāli pieder nozare, tad var klasesbiedrus, šoferu dēlus, radiniekus, partijas biedrus un draugus salikt, un nekad netikt galā ar problēmu pēc būtības.

Mūsu problēma ir nevis tā, ka valdība slikta, bet slikti strādā parlaments, kam vajadzētu būt sabiedriskā audita vietai. Tad varbūt Saeimā ies speciālisti, jo pašlaik pēc viņiem pieprasījuma nav.

Es uzskatu, ka Ulmanis un karš  iznīcināja pirmo republiku, un mēs visi kopā iznīcinājām otro. Tagad ir jāsēžas pie galda un jābūvē trešā – ne no nulles, bet no mīnusa.

Jāsēžas ar tiem, ko saucat par trīs skaistuļiem, un jāsaka – zēni, tagad strādāsim citādi. Izklausās diezgan nereāli.

Es jums stāstu kā izģērbjoties savas domas. Jūs sakāt – nekas nebūs. Bet neviens nav mēģinājis. Neviens nav darījis, kā paģērē Satversme.

Cik lielā  mērā jūs kontrolē jūsu sponsori?

Necik. Nulle. Tā ir problēma – viņiem ar mums. Kad mums bija situācija, kad pašvaldību vēlēšanās bija klupiens, līderis gāja uz vēlēšanām un zaudēja, mums te sanāca bēru komanda un domāja -  individuālais nākotnes plāns vai kolektīvais. Bija tādi, kas izvēlējās pirmo, un aizskrēja uz visām debess pusēm. Tiem, kas palika, nebija iedrošinošu vārdu, ka būs labi. Bet mēs vienojāmies par darbības principiem. Nevienam nav tiesību uz pēdējo vārdu sarunas sākumā.

Ja jums ir tik labs sadarbības partneris Rīgas domē, kāpēc kopā neejat uz vēlēšanām?

Mums ir ļoti daudz cilvēku, kas ir izauguši un raujas kandidēt, bet sarakstā  ir ierobežots skaits vietu. Mani partijas biedri un vēlētāji man to nepiedotu.

Ja jūs uzvarēsit vēlēšanās, bet nebūsit premjers, bet, piemēram, vicepremjers, jūsu vēlētājs to var piedot?

Ļoti labs jautājums. Es nepiekritīšu iet valdībā, ko mēs nevaram kontrolēt un ietekmēt. Es vienkārši iešu prom. Sen sapņoju iet prom no politikas. Un es nemaz negribu būt premjers, bet neviens nepiedāvā to, ko es piedāvāju. Es nenobīšos, un es to izdarīšu.

Ir arī viena ļoti laimīga lieta. Mēs esam absolūti izzagta valsts, ir pēdējais laiks kaut ko čubināties un sākt būvēt. To saprot visi, pat tie, kam niez roka iegrābt budžetā. Runāju ar Sicīlijas politiķiem, viņi stāstīja – kad būvēja par ES naudu ceļu, sanāca kopā un vienojās, ka ne vairāk kā 5%, viss, mums tie ceļi ir vajadzīgi.

Jūs piedāvājat zagt mazāk, nevis nezagt vispār.

Modelis, ko es piedāvāju, man neļaus zagt.

Cik svarīgs jūsu vēlētājam ir Latvijas politikā populārais oligarhu un pretoligarhu koncepts?

Ļoti maz. Nav vispār.

Cik svarīgs jūsu vēlētājam ir jautājums, kas būs ģenerālprokurors?

Ne pārāk. Bet man uzdos jautājumu, un man ir jābūt godīgai atbildei. Mēs partijā un frakcijā  esam runājuši par Jāni Maizīti, un gadījumā, ja viņu izvirza, es prognozēju atbalstu. Bet mēs gribam viņu dabūt uz frakciju un izrunāties.  Viņš ir kandidāts, kuru izvirzot, par viņu nobalsos.  Es sen te [Saeimā] dzīvoju un saku – atklāti vai aizklāti balsojot, viņš būs, nevarēs to nerespektēt.

Bet viņš gribēs strādāt nākamos piecus gadus klāt pie šiem desmit, un te ir vairāki jautājumi par konkrētām lietām, kā arī principiem. Prognozēju, ka mēs nākamajā Saeimā būsim nozīmīgs spēks, un mani interesē, ko viņš gaida no partijām  likumdošanas uzlabošanai.  Saruna arī  ļautu atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņš ir nepietiekami agresīvs, ir pārāk maigs un mierīgs. Es gan nerunāju par dažām politiski jutīgām lietām, ko prokuratūra izmeklē, digitalizāciju vai Ventspili. Par Parex mums bija jautājumi, vēl visādas jocīgas lietas. Es negribu uz viņu spiest, bet iztaujāt.

Likums to neprasa, bet būtu labi arī Saeimai noklausīties viņa paša atskaiti – pat tad, ja viņu neizvirza.

Maizītis varētu teikt jebko, bet ZZS īpašnieka ietekmē par viņu balsot nespēs. Izskatās, ka tas būs nākamais gadījums, kad SC atkal būs jāglābj valdība ar savām balsīm.

Atkal! Mēs [SVF balsojumā] neglābām valdību, mēs glābām valsti.

Jautājums par Maizīti ir par valdību vai par valsti?

Mēs rīkosimies tā, kā  teicu, bet esmu dzirdējis divus situācijas scenārijus.

Es neticu, bet, ja Maizīša kungs ir noraidīts, viņš vēl paliek strādāt divus mēnešus [balsojums domāts martā, pilnvaras beidzas maijā – red.]. Tas varētu viņu izkustināt uz lielāku agresiju, un vienus, ko pieminējāt, biedēt vai atturēt.

No otras puses, redziet,Loskutova lietussargi” būs nekas, salīdzinot ar to, ja Saeima kaut kādā veidā noraida. Tad beidzot nebūs neviena argumenta daudziem populāriem cilvēkiem, sākot ar Vairu Vīķi–Freibergu, palikt malā, un uzreiz būs vēl viens politiskais spēks. Vai tas apmierinās nevienoto Vienotību, nezinu, bet tas ir točno, ka [jaunajā Saeimā tam] balsu būs daudz vairāk un tas būs radniecīgāks Vienotībai. Balsis, lai kā skaita, ir tikai 100. No kurienes aizies prom? Daļa no mums, ļoti nozīmīga daļa no veco oligarhu politiskās nišas. Turklāt tas var izprovocēt atsevišķu politiķu emisiju no atsevišķiem spēkiem.

No politiskā manevra ir iespējama versija ziedot Maizīti, lai vinnētu Latviju. Bet tas ir pārāk sarežģīti Latvijas politiķiem.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(23 balsotāji )
Komentāri

Vārds “bijušie” jau vien izsauc alerģiju.Tas nozīmē,ka SC nav spējīgs piedāvāt Latvijai jaunu ceļu,jo nav,kas to realizē,kā kaut kādi izčākstējuši “bijušie”.
Un es pastāvu uz to,ka Urbanovičs ir pseidolatvietis!

Klausies uz maniem vārdiem, bet neskaties uz darbiem. Baidos, ka SC vadītā valdība un Saeima būs kapracis latviešu tautai. Tādi vosi ir jau piedzīvoti. Urbanovičs nav labāks.

Tētuks runā priekš latviešu auditorijas, kurai pie tam nepatīk buldozers – ko tad lai citu viņš saka?

Saskaņas centrs ir iesaistīts neskaitāmos korupcijas skandālos( Jūrmalgeita; 2005. gada Jūrmalas vēlētāju balsu pirkšanas skandāls; Vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls Rēzeknē 2005.gadā; Vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls Jelgavas rajonā 2006.gadā; Zilupes mēra kukuļņemšanas skandāls 2007.gadā; Rīgas domes korupcijas skandāls 2008.gadā u.c.); Saskaņas centrs neatzīst okupācijas faktu; partijā ar lielu prieku tiek uzņemti interfrontieši(kā Rubiks)-cilvēki, kuri balsoja PRET Latvijas neatkarību un ienīst latviešus;Nikolajs Kabanovs lepojas, ka izšņauca degunu Latvijas karogā; Nils Ušakovs apzog valsts budžetu, nepamatoti saņemot dzīvokļa īres kompensāciju; SC aizstāv kara noziedznieku Kononovu; „saskaņieši” nav redzami pie Brīvības pieminekļa ne 25.martā, ne 18.novembrī; pieprasa bezierunu pilsonības došanu krieviem, kuri ienīst šo valsti un nezina valsts valodu; prasa atcelt Valsts Valodas likumu; iepērk Georga lentītes kilometriem; kukuļņemšanā aizturēto Oļegu Agafonovu sauc par svēto vēl pirms tiesas sprieduma; saņem naudu no Krievijas; Pirmais Baltijas kanāls slēpti reklamē SC; grib atjaunot imperiālistiskos krievu pieminekļus; sola pārdēvēt Džohara Dudajeva ielu; regulāri tiekas ar Krievijas spiegiem; Ušakovs sauc Kalpaka pieminekli par nenozīmīgu; Ušakovs nezina par ko balso Rīgas domes sēdē un rupji lamājās uz paša darbiniekiem…

tribine lv/ekonomiska-krize/Saskanas-centrs-liekuligaka/10309

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books