Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Autors: Anita Brauna
Publicēts: 2010. gada 1. februāris 08:23
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – TEC-2 gāzes bloks. Esam pragmatiski domājoši cilvēki un ar politiku nenodarbojamies – tā viņš atbild aicinājumiem dažādot energoresursus. Latvenergo vadītāju intervē Anita Brauna.

Kāpēc jūs uzskatāt, ka jauna gāzes bloka uzstādīšana TEC-2 ir valstij izdevīgākais risinājums, par spīti tam, ka palielinās atkarība no viena šīs izejvielas piegādātāja – Krievijas, un tā ir dārga, cenu ziņā nestabila izejviela?

Neraugoties uz abiem šiem faktoriem, pēc mūsu vērtējuma, tas ir tehniski un ekonomiski izdevīgākais un lētākais iespējamais variants. Esam rēķinājuši no visām pusēm, bet ekonomika ir skaudra. Lai arī gāzes cena, kā jūs minējāt, ir mainīgs lielums, tā ir mainīgs lielums pilnīgi visiem ražotājiem elektroenerģētikā. Cenu svārstības brīvā tirgus apstākļos izjūt pilnīgi visi. Mēs runājam par tehnoloģiju, kura ir efektīva un konkurētspējīga, tāpēc šāda izvēle.

Par minēto risku, ka vienīgais piegādātājs ir Krievija. Visi eksperti atzīst, ka Latvija no gāzes apgādes viedokļa ir viena no drošākajām valstīm, jo mums ir spilvens – gāzes krātuve, kur Latvijas valstij rezervju pietiek trijiem gadiem.

Tā ir mūsu atbilde. Mēs esam inženieri, ekonomisti, pragmatiski domājoši cilvēki, un ar politiku mēs nenodarbojamies.

Jāpiebilst, ka Inčukalna gāzes krātuve pieder Latvijas gāzei, nevis Latvijas valstij.

Cik mēs zinām, Inčukalna gāzes krātuve pieder Latvijas valstij, gāze pieder Krievijai. Par šo projektu divas reizes esam runājuši Nacionālās drošības padomē, kur arī iegūta svētība. Mana domāšana ir šāda: ja gadījumā kaut kas notiek ar gāzes piegādēm – es nerunāju par politiku, bet avārijām vai ko tamlīdzīgu – gāze ir šeit.

Ir izskanējuši divi pretrunīgi apgalvojumi, kāpēc šī stacija jābūvē. Viens – ka Latvijai jāpalielina bāzes jaudas; otrs – lai Latvenergo varētu konkurēt Baltijas un Skandināvijas valstu tirgū. Kas īsti ir mērķis?

Viss sākas citur. Mēs patiesībā aizvietojam tās jaudas, kas mums pašlaik ir, ar citām. Mēs nebūvējam neko jaunu.

Tur nebūs papildu jaudu?

Būs papildu elektriskās jaudas, bet ne siltuma. Lietas būtība ir ārkārtīgi vienkārša. Mums siltuma jaudas tāpat ir nepieciešamas, bet, ražojot ar jaunām tehnoloģijām, varam saražot gandrīz trīs reižu vairāk elektroenerģijas uz to pašu daudzumu siltuma. Tā ir tā efektivitātes nots, kāpēc šāda izvēle. Nekas vairāk. Pragmatisks aprēķins.

Pašreizējās tehnoloģijas, 60.gadu modelis, ir ar ārkārtīgi zemu lietderības koeficientu. Jaunās tehnoloģijas koģenerācijas režīmā mums dod iespēju saražot gandrīz trīs reižu vairāk elektroenerģijas. Tajā pašā laikā, strādājot pat kondensācijas režīmā (neražojot siltumu), cena tirgū būtu konkurētspējīga. Cena Lietuvas biržā pašlaik ir augstāka. (..)

Cik papildu elektrības jaudas tiks uzstādītas TEC-2/2?

Ap 300 MW.

Tad tās ir eksportam vai pašmāju patēriņam?

Šo lietu nedrīkst skatīt tikai no katras komponentes atsevišķi. Protams, mums jābūt konkurētspējīgiem, jo mēs strādājam atvērtā tirgū. (..)

Otrs ir drošuma aspekts. Ģenerējošām jaudām jābūt pietiekamām katrā valstī. Mēs esam viena no tām valstīm, kur ģenerējošās jaudas ir nepietiekamas. Man bieži saka: bet Lietuva, lūk, šobrīd iepērk. Jā, tā ir. Bet, ja Lietuvai nebūtu savas ražotnes, kura varētu saražot par cenu X, tad tai vienmēr nosauktu cenu X plus. Tādi diemžēl ir tirgus nosacījumi.

Kā no gāzes ražotā elektrība cenu ziņā varēs konkurēt ar, piemēram, skandināvu atomelektrostaciju elektrību?

Elekroenerģijas tirgū nepastāv jēdziens – saražota no viena, otra vai trešā veida. Ir tirgus cena, un tajā mēs varam konkurēt.

Var teikt, ka Skandināvijā ir lēta elektroenerģija, bet tad man rodas jautājums, kāpēc skandināvi nepārtraukti iepērk 1500 MW no Krievijas par cenu, kas pašlaik ir aptuveni 60 eiro par MWh. Ir tirgus cena, un to nosaka pietiekamība vai nepietiekamība. (..)

Enerģētiķi Citadiena.lv komentāros sarēķinājuši, ka TEC-2/2 koģenerācijas režīmā saražotajai elektrībai pašizmaksa būs 70 eiro/MWh, kondensācijas režīmā – 94 eiro. Tikmēr Ziemeļvalstu biržā Nordpool vidējā cena pērn bija 45 eiro/MWh.

Mēs rēķinām, ka kondensācijas režīmā cena būs 42 eiro . (Rāda aprēķinu tabulu, bet līdzi tuvākai iepazīšanai nedod, norādot, ka tā ir dienesta informācija.)

Apskatījos Eurostat datus, kādas ir elektroenerģijas cenas Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Latvijā elektrība rūpnieciskajiem patērētājiem ir dārgāka nekā 12 citās valstīs, to skaitā dārgāka nekā Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā. Kā jūs to skaidrojat?

Man ir ārkārtīgi grūti to komentēt. Kā jūs zināt mūsu tirgus cenas?

Tie ir Eurostat dati.

Man nav ne mazākā priekšstata. Mēs tirgus cenas nesakām. (..) Statistika ir ārkārtīgi interesanta lieta. Mums Latvijā eksistē brīvs tirgus, kur daļai, pamatā industrijai, saskaņā ar likumu mēs pārdodam par vienošanās cenām. Tās ir mainīgs lielums un atkarīgs no termiņa, no tā, kādā veidā mēs vienojamies. Un tad ir regulētā cena, kas ir iedzīvotāju sektoram. Pašlaik man ir grūti spriest, ko saka Eurostat, es neesmu paskatījies.

Es jums varu pastāstīt. Latvijā cena ir 0,1148 eiro par kWh. Un tā ir augstāka nekā Ziemeļvalstīs, nerunājot par Lietuvu un Igauniju. Es vienkārši vēlējos jūsu komentāru.

Nezinu, pēc kā tas ir rēķināts. Nevaru pateikt. Ir ārkārtīgi svarīgi saprast, kas tur apakšā ir domāts. Tādas cenas nav.

Sanāk, ka jūs apšaubāt Eurostat datus.

Ja jūs man jautājat par industriju, tad tās [cenas] nav augstākas. Es negribu teikt, ka tās ir zemas. Tās nav zemas. To nu gan es negribu teikt. Industriālie patērētāji Latvijā, tādi, ko Eiropa uzskata par industriālajiem patērētājiem, būtu viens, divi, trīs, ne vairāk, jo tas apjoms ir pilnīgi citāds. Mums nav lielu industriālo patērētāju. Te es nepiekrītu tiem datiem, vismaz tā tos nedrīkstētu tulkot, ka mūsu cena ir augstāka. Te ir jāskatās katrs konkrēts gadījums, un šie ir vidējie rādītāji varbūt tikai kaut kādā veidā. (..)

Redzot to ainu, rodas šaubas, kā jūs ar šādām cenām konkurēsit Skandināvijas tirgū.

Bet mēs jau konkurējam ar vienu produktu. Mēs konkurējam tikai ar elektroenerģiju. Šajā cenā ir arī tīklu pakalpojumi, kas patiesībā to sadārdzina, nevis elektroenerģija.

Tad mums tīklu pakalpojumi ir dārgāki nekā šajās valstīs?

Jā. Tāpēc, ka mums ir zems [patērētāju] blīvums. Jūs ļoti labi redzat, ka mums ir Rīga ar pietiekamu blīvumu, pārējais viss ir izšķaidīts. Un tarifs mums ir viens valstī. Tie ir tīklu tarifi, kas to sadārdzina, nevis elektroenerģija. Ja mēs skatītos tikai elektroenerģiju, tad es nedomāju, ka mēs būtu dārgākie.

Cik liels iespaids TEC-2/2 būs uz elektrības tarifiem?

Ja mēs runājam par cenām šodien, tad tas ir no nulles līdz 2%.

Vai šajos aprēķinos ir iekšā maksa par uzstādīto jaudu, ko varēs ierēķināt tarifā un ko jūs izlobējāt pirms Jaungada, grozot MK noteikumus?

Maksa par uzstādīto jaudu eksistēja arī iepriekš, arī vecajam blokam. (..) Tas nav nekas jauns.

Kāpēc tādā gadījumā tika grozīti MK noteikumi?

Noteikumi tika grozīti, jo mums jābūt drošiem, ka šo projektu varēsim pierādīt arī baņķieriem gadījumā, ja viņi šādus projektus negribēs finansēt. To es atklāti pasaku. Ja mēs esam pārliecināti, ka mums šāds projekts ir vajadzīgs, tad tā ir tā kārtība.

Manuprāt, ir diezgan loģiski, ka investoram, ne tikai Latvenergo, bet arī, piemēram, Fortum, dod stabilitāti. Citādi – kad tu būsi uzbūvējis koģenerācijas staciju, tad tu griezīsies pie regulatora, kas, piedodiet, vienmēr ir bijis politiski kaut kādā veidā stūrējams, ne tikai mūsu valstī, un tad tu varbūt arī saņemsi tarifu. Neviens investors uz to neparakstīsies, pat valstij piederošs.

Šie grozījumi jums gadā caur tarifu nodrošinās ap 40 miljoniem latu?

Tie jau pašlaik eksistē, arī vecajā tarifā. Tā ir maksa par uzstādīto jaudu. To mēs visi kopā maksājam gan tagad, gan turpmāk maksāsim, lai mums ir šāds ģenerējošs avots. Tā ir maksa par drošumu. Tā nav īpaši mazāka pašlaik.

Vai ar šo jūs esat pietiekami saņēmuši no valdības garantijas šim projektam?

Tā ir vienīgā garantija. Citu valdības garantiju mums nav.

Kur savā evolūcijā ir ideja par Latvenergo privatizāciju, kas bija radusies valdei, lai iegūtu finansējumu TEC-2/2?

Privatizācija var notikt tikai tad, ja uzņēmumam ir kādi ambiciozi projekti un ir nepieciešams kapitāla palielinājums. Ja šādi plāni būs (es nerunāju par TEC-2/2), tādā gadījumā tas ir viens no veidiem, kā piesaistīt līdzekļus. Tā ir teorija, nekas vairāk. Protams, esam par to runājuši, mums ir jāsaprot, kas ar uzņēmumu ilgtermiņā notiks. Bet tas ir politisks lēmums.

Vai tas ir aktuāls kādu citu projektu sakarā?

Manuprāt, lielākais projekts, kas mums uzņēmumā jādara, ir sadales tīklu struktūras uzlabošana. Mūsu klientus interesē pakalpojuma kvalitāte, spriegums. Ņemot vērā mūsu tīklu struktūru, blīvumu, laba kvalitāte ir Rīgā, un arī ne visās vietās. Bet laukos šī situācija nebūt nav labākajā stāvoklī. Investīcijas vairāk ir aizgājušas jaunu klientu pieslēgšanā nekā vecās infrastruktūras atjaunošanā. Tas varētu būt kāds 10 gadu plāns ar ievērojamām investīcijām. Tas lielā mērā atkarīgs no tarifa, piekritīs vai nepiekritīs, un piesaistīto līdzekļu daudzuma.

Pretestība TEC-2/2 lielā mērā ir tāpēc, ka šī izvēle ir pretēja citās valstīs vērojamajai tendencei dažādot energoresursus. Arī Latvijā ir iezīmēta alternatīva –cietā kurināmā stacija Liepājā un salīdzinoši lielas biomasas koģenerācijas stacijas Rīgā un citās pilsētās. Kāpēc jūs tai tik ļoti pretojaties?

Mēs nepretojamies vīzijām. Doma par cietā kurināmā bāzes staciju, atvainojiet, nepieder politiķiem un nepieder ortodoksālajiem zaļajiem. Ideja ir radusies šeit, šajā mājā. (..)

Man ir tas gods būt vienā no Pasaules enerģētikas padomes komisijām, kur tieši cietā kurināmā stacijas visvairāk tiek pētītas. Mēs nemetamies to būvēt, jo tā nav tik vienkārša. Cenas ir vēl grūtāk prognozējamas. Nevis tāpēc, ka ogles varētu mainīt cenas, bet tāpēc, ka ir pilnīga neskaidrība, kas ES notiks ar nosacījumu noglabāt CO2, kas ir ārkārtīgi dārgs process. Izmaksas ir tādā līmenī, ka, ja jāsalīdzina, ko labāk būvēt – atomelektrostaciju vai šādu, mēs to nevaram atļauties. Mēs nekad to neizdarīsim. Ja arī atnāks investors, tad cena būs ārkārtīgi augsta. (..)

Un ko jūs domājat par lielu biomasas koģenerācijas staciju Rīgā?

Bet lūdzu! Mūsu interese ir tiktāl, cik tas ir saistīts ar elektrību, primāri mēs esam elektroenerģijas uzņēmums, nevis siltumu ražojošs uzņēmums. Rīgas siltumam, ja nemaldos, pašlaik ir trīs biomasas koģenerācijas projekti.

Tātad – ja kāds vēlas, lai būvē, bet jūs kā alternatīva, daļēji arī elektrībai, tā neinteresē?

Tik skarbos toņos varbūt ne, tomēr es gribētu teikt, ka tas ir Rīgas siltuma bizness. Šeit runa primāri ir par siltumu, un elektroenerģija ir sekundāra. Ja šī prece – siltums un elektroenerģija – ir konkurētspējīga, tad viss kārtībā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars izteicies, ka gala akceptu TEC-2/2 sniegs, kad būs zināms, vai varēs attīstīt cietā kurināmā staciju Kurzemē. Kā jūs raugāties uz šo nostāju?

Diezgan radikāla nostāja. Starp citu, ja mēs izlasām rūpīgi MK noteikumus, tajos pēdējā brīdī vēl iebakstīja iekšā šķidro gāzi. Līdz ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būs jāsludina tenderis ne tikai par cieto kurināmo un biomasu, bet arī sašķidrināto gāzi. Ja arī tas nebūtu un mēs tūlīt pat saņemam pozitīvu atbildi no EK (dienu pēc intervijas tāda tika saņemta – red.), tad šis projekts labākajā gadījumā tiks iedarbināts 2020.gadā. Mēs zinām, kādas ir procedūras Latvijā – ietekmes uz vidi novērtējums, aptaujas utt. – esam tam gājuši cauri.

Tas ir par ilgu?

Tas noteikti ir par ilgu. To es pasaku. Vēl jo vairāk, ja kāds domā, ka TEC-2 vecajā blokā mums nebūs jāinvestē. Tas būs jādara kaut vai izmešu dēļ, kuru normas tiek pārsniegtas, kaut vai tehnoloģiju dēļ, kuras nevarēs neremontēt.

Jums ekonomikas ministrs uzdeva izmeklēt, kāpēc tik dārgu koģenerācijas staciju Tukumā gribējāt būvēt. Ko jūs esat noskaidrojis?

Es izmeklēju. (..) Neredzu pamata tam apgalvojumam, ka mani darbinieki būtu kaut ko pārkāpuši. Ir pārbaudīts viss, ko esam varējuši pārbaudīt, un nav man tāda pamata.

Jūs nepiekrītat EM slēdzienam, ka Latvenergo plānotas stacijas izmaksas bija augstākas par vidējām cenām ES?

Nē.

Kāpēc slēdzāt vienošanos par siltuma iepirkumu ar Tukuma domi, par spīti Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) aizliegumam?

Ir ārkārtīgi neloģiski uzvarēt konkursā par zemes pleķīti Tukumā, kas dod iespēju uzbūvēt kaut ko par miljoniem latu, un neradīt iespēju produktu pārdot. Tā būtu zemē izsviesta nauda. Līdz ar to ir loģiska prasība Tukuma pilsētai, ka mēs gribam saņemt zināmu garantiju siltuma iepirkšanai.

IUB bija pateicis, ka Tukuma pašvaldībai jārīko publisks siltuma iepirkums, kas nebija izdarīts. Un jūs tik un tā slēdzāt vienošanos par siltuma iepirkumu. IUB vēlāk atzina, ka jūs pārkāpāt tā lēmumu.

Atzīstu, es parakstīju šādu nodomu protokolu, un es arī uzņemos pilnu atbildību. Mūsu izpratnē šim nodomu protokolam juridiska spēka īsti nebija, vismaz ne tā, lai to traktētu kā līgumu. Bet IUB atzina, ka nodomu protokols nedrīkstēja būt. Ja tā ir vaina, tad es to atzīstu. (..)

Mēs ar Tukuma domi vienojāmies, ka pārtraucam savas aktivitātes, un esam informējuši EM, ka atsakāmies no ES līdzfinansējuma.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(7 balsotāji )
Komentāri

paregis rakstīja:
… Pilnīgas muļķības.Bet cik maksā ūdens Daugavā un vējš jūrmalā?Neviens Jums neliek kurināt TEC ar skrūvbeņķiem-tas būtu diezgan stulbi.
*********************************
… interesanti par ko gan ir jāmaksā paaugstināti tarifi (vismaz 2 x augstāki un vēl par absolūti neiespējami to prognozēt – par nekondīciju … ), ja vējš neko nemaksā ? :)

82.
lāga zons > Zalānam
2010. gada 1. februāris, 16:04

Bet biomasas 75 MWel stacija ir analoģiska pēc siltuma jaudām 400 MWel dabasgāzes blokam. Ir biomasas staciju tiek nosegts siltumenerģijas pieprasījums Rīgā, bet ne eleektroenerģijas pieprasījums Latvijā. Kas tad ir Latvenergo pamatbizness un uzdevumi? Elektroapgāde!

Mani dotie aptuvenie 130 EUR/MWh bija tikai CAPEX un OM izmaksas, un tās nav atkarīgas no darba režīma (koģenerācija vai kondensācija). Vienīgais, kas var pavilkt šo ciparu uz leju ir darba stundu skaits maksimālā režīmā, bet jūs paši nodefinējāt šo režīmu – 3000 stundas.

Mjā… varbūt parunājam par ko citu, piemēram, par to, ka katram vajadzētu nodarboteis ar savām darīšanām? Un ļaut katram burvīgi izpausties! Neesmu dzirdējis, ka Latvenergo kaut ko grautu Zalāna kunga meža un koku biznesā; neesmu dzirdējis, ka enerģētiķi (normāli, īsti) pulgotu KAUT JEL vienu resursu! Ir tikai mēģināts teikt, ka katrai degvielai – savs nolūks, laiks un vieta!
Ja kādam INSTITUCIONĀLI, argumentēti un PRAKSTISKI gribas apšaubīt, piem., TEC-2/2 rekonstrukciju, tad labākais veids, kā to darīt, ir mācīties, strādāt, apliecināt sevi, iegūt lemšanas tiesības un tad, iespējams, kādreiz tikt pie lemšanas! Pretējā gadījumā iznāk tāda tukšu salumu kulšana un atsauces uz fragmentāriem un sagrābstītiem avotiem.
Latvenergo klusi un pieticīgi dara savu darbu.

84.

Nu, kā jau norādīju, ar nevienu īpašu ticamu pierādījumu tam, ka Pļaviņu HES dambis gāžas, neesmu saskāries. Jā, tas ir taisnība, ka dambis ir uzbūvēts uz mazāk stabilas pamatnes, bet, jau būvējot elektrostaciju, tas bija zināms, un tas ir ņemts vērā elektrostacijas projektā ar atbilstošiem tehniskiem risinājumiem – pazemes ūdeņu spiediena monitoringu un attiecīgiem urbumiem spiediena stabilitātes nodrošināšanai (piedošanu, neesmu ļoti kompetents niansēs, varu arī kļūdīties). Otrkārt – par draudiem dambja drošībai šobrīd vairs tiek runāts tikai pie viena iespējamā scenārija – ja palu intensitāte ir daudz lielāka, nekā tā ir parasti, un pārsniedz elektrostacijas caurlaides spējas. Caurlaides spējas šobrīd tiek lēstas 12600 kubikmetri sekundē. Lielākais reģistrētais palu apjoms Daugavā, ja nemaldos ir ap 8000 m3/sek, bet teorētiski iespējamais tiek lēsts ap 16 000 m3 sekundē.

Par rentabilitātes aprēķiniem – domāju, ka Pļaviņu HES tajos laikos bija pietiekami rentabla un saimnieciski pamatota, tā laika PSRS Ziemeļrietumu elektropārvades sistēmā pildīja nozīmīgas funkcijas. Jocīgi, ka saruna ir novirzījusies šādā kontekstā – jā, mans vērtējums arī emocionāls, tikai absolūti pretējs, esmu izaudzis ar skatu no mājas devītā stāva loga uz šo elektrostaciju un tās ūdenskrātuvi, un man šis skats šķiet viens no visskaistākajiem, kāds vien Latvijā vispār, nemaz nerunājot par daudzajām bērnības atmiņām, kas saistītas ar ūdenskrātuvi un ūdens priekiem, tāpēc man šī elektrostacija raisa tikai pozitīvas emocijas.

85.

šausmas rakstīja:
Nu bet vai Jums ir kādi lieli iebildumi, ja:
1) taisam gazes staciju TECā;
2) domājam par sašķidrinātās gāzes termināli Kurzemē;
3) taisam ogļu staciju Liepājā;
4) provējam taisīt biomasas staciju no Eirofondiem Pierīgā?
Tikai jautājums: vai tas piederēs viss Latvenergo, un kā būt ar pievadu atdalīšanu? Varbūt mums ielaist šeit kādus citus arī iekšā – kuri taisītu ogļu un biomasas stacijas, ja Latvenergo negrib? Un tad jau nu gan pievadus jāatdala!
**********************************************
Vai ta` kāds iebilst ?
Neesmu dzirdējis arī, ka Latvenergo iebilst, tieši otrādi … :)
Uz priekšu, tikai rēķināmies, ka tā labdarība nu gan nebūs, lai arī kāds „ārzemju, vai iekšzemju onkulis” to nedarītu, visu līdz pēdejam centam kopā ar „augļiem” samaksās Latvijas elektrības lietotājs … :(

86.

Nu. Jūs mūs te fantastiski izglītojat labā nozīmē!

Liels paldies, lai Jums veicas!

87.

Man arī šī stacija raisa tikai pozitīvas emocijas. Mana mamma, komjauniete, bija celtņa mašīniste laikā, kad Pļaviņu HES būvēja. Vēl tagad ir bildes un apraksti no Padomju Jaunatnes.

to šausmas.
Jā, Gunārs patiesi sarakstījis daudz interesanta, redzams – cilvēks no industrijas; būtu labi, ja arī citkārt, kad izejmateriāls tāds “pamīksts”, nāk talkā kāds, kas zina drēbi.

89.

Es neesmu gluži no industrijas, bet ir nācies darboties tai blakus, un enerģētika man ir sirdslieta. Šī iemesla dēļ dažkārt ir grūti noturēties, lasot virspusīgus spriedumus par šīm tēmām. :)

90.

Nu tad, Gunār, uzņemieties atbildību kā latvietis un sakiet: vai mums vajag gāzes staciju TECā; vai vajag ogļu staciju Liepājā; kā būt ar biomasas staciju Pierīgā; un ko darīt ar vēja stacijām Kurzemē: kā tās izmantot?

Jā, gāzes lobijs ir liels un spēcīgs:)

92.

Gunārs jaunu droši vien pavēstīs… :-) bet kopumā situācija – kā tautas pantos: savu laiku dubļus bridu, savu laiku rotājos! Tā arī ar resursu un pielietojumu – nu, nav jau nekā racionālāka parTEC REKONSTRUKCIJU, izstrādājot vairāk elektrības! Tad -i cietais ir šķeltā kodola enerģijas resurss!

93.

..bet mans sievastēvs arī strādāja piešī HES celtniecības.Viņš jau tolaik šausminājās ka simtgadīgi ozoli tiek nozāgēti un atstāti.Tā ka mans priekšlikums -nolaidīsim ūdeni un savāksimto malku,varbūt gāzi nevajadzēs.

Daži scenāriji no iespējamās elektro un siltumapgādes valstī:

1. Siltumenerģijas ražošanai, arī lielpilsētās, arī tur, kur ir pieejami citi energoresursi, lielā daļā izmanto biokurināmo, transportējot to simtiem kilometru attāli lai ražotu lielpilsētai siltumu t.sk. koģenerācijā. Bet par cik saražotās elektrības ir daudz par maz (elektrība : siltumu = 1 : 5), trūkstošo daļu ražo atsevišķās kondensācijas stacijās, izmantojot, gāzi, ogles, atomu, jo citas iespējas nepastāv, siltumenerģijas izstrāde jau pilnībā ir atdota biokurināmā jaudām un līdz ar to koģenerācija vairs nav pieejama.

2. Lielpilsētās, kur ir pieejami citi energoresursi (piem. dabasgāze), siltumenerģijas ražošanai izmanto koģenerācijas jaudas, kurās ir iespējams saražot arī valstī nepieciešamo elektroenerģiju augsti efektīvā ciklā un režīmā (elektrība : siltumu = 1,5 : 1, vai 7 reizes vairāk). Biokurināmais tiek izmantots optimālā veidā to transportējot uz rajona pilsētām ne tālāk kā 50 km rādiusā, daļēji arī asevišķos lielpilsētas rajonos, ražojot gan siltumu šīm pilsētām un mazpilsētām, gan arī elektrību biokoģenerācijā cik nu sanāk, jo tā nav vairs īpaši asa problēma …

Kādi rezultāti ir sagaidāmi vienā un otrā variantā … ? :)

95.

Es domāju, ka vajag gan TEC-2, gan ogļu elektrostaciju. Ar biomasas elektrostaciju Pierīgā – es neesmu iedziļinājies siltumapgādes biznesā, bet no elektroenerģijas jaudu viedokļa – noteikti šīs jaudas būs noderīgas, bet Latvijas energoapgādi tās radikāli neuzlabos un situāciju nemainīs. Ar vēja stacijām – kāpēc nē, ja cilvēki ir gatavi par tām maksāt un atbalstīt videi draudzīgu ražošanu.

Jāsaprot, ka ne vēja elektrostacijas, ne arī biomasas stacija neaizvieto TEC-2 rekonstrukcijas otro kārtu. Dažās situācijās tās viena otru papildina, dažās situācijās – konkurē. Citos apstākļos tās kopējo tirgus cenus var ietekmēt uz augšu, citos gadījumos uz leju, manuprāt. Vēja elektrostacijas, es uzskatu, kuru izvēloties, nav pamata sapņot par vislētākajām izmaksām, tās ir jāizvēlas citu apsvērumu pēc.

No Latvenergo mājaslapas:

Ņemot vērā, ka 2010. gadā plānota Ignalinas AES slēgšana, Baltijas valstis sadarbībā ar Poliju intensīvi strādā pie nākotnē jaunceļamās AES projekta izstrādes. Šobrīd projektā iesaistīto energouzņēmumu Leo LT (Lietuva), Latvenergo (Latvija), Eesti Energia (Igaunija) un PGE (Polija) vadības pārstāvji turpina pārrunas par jaunas atomelektrostacijas izveidi
Lietuvas parlaments 2008. gada 18. janvārī apstiprina jauno nacionālo enerģētikas stratēģiju. Tajā paredzēts, ka ne vēlāk kā 2015. gadā tiks uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jaunā atomelektrostacija (AES). Atomelektrostacijas būvniecības projektā Latvija piedalās kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju. Katrai no valstīm ir paredzēta noteikta garantētā daļa no AES saražotās enerģijas kopuma.
Notikumu attīstības hronoloģija
_____________________________________________

No kura laika vēji pūš uz citu pusi? Kas ir tik kardināli mainījies,lai būvētu TEC2?

Nu tad es tā pirms naktsguļas rezumēju, ka visas olas jasavāc, un nevajag nevienu laukā sviest.

Lai ir TEC2 gāzes stacija, lai ir Liepājas ogles, lai ir kaut kur sašķidrinātā gāze, (es nezinu un neizprotu par zemDobeles krātuvi), un lai ir bioelektroražotne.

Mēs visi gribam drošu attīstību – balstoties uz krievu resursiem, bet nodrošinoties no viņu iespējamām politiskām cūcībām.

ja jau latvija piedalaas lietuvas AES celtnieciibaa un ekspluotaacijaa tad jau tieshaam manupraat pieriigaa labaak buuveet kogeneraacijas staciju ar taadu pashu siltumjaudu kaa gaazes stacijai, un truukstosho energiju njemt no lietuvas!

99.
šausmas īstās - 97
2010. gada 1. februāris, 19:26

Kas te manā vārdā saka? Nu, viss ir pateikts pareizi, bet tas nebiju es.

100.

96.paregis rakstīja:
… Kas ir tik kardināli mainījies,lai būvētu TEC2?
*************
Nav jau RTEC-2 rekonstrukcija bijusi alternatīva Visagīnas AES.
TEC-2 ir un paliek tur, kur tā ir bijusi un pilda tās pašas funkcijas Rīgas siltumapgādē, elektrības ražošanā valstī, tikai pēc rekonstrukcijas, daudz efektīgāk. Tāds, šķiet, ir redzējums projekta attīstītājiem situācijā, kad resursi pasaulē paliek dārgāki un elektrisko jaudu deficīts nu jau ne tikai Latvijā ir realitāte, bet arī Baltijas reģionā …

Un realitāte ar Visaginas AES ir tada, ka tās darbiba varētu būt uzsākta ne ātrāk kā 2020.g. :(

101.

Un realitāte ar Visaginas AES ir tada, ka tās darbiba varētu būt uzsākta ne ātrāk kā 2020.g.
———
Jūs esat optimists!
Ja būvēs šitie starpnieki, baidos, ka vispār nekas netiks uzbūvēts. Jēlīši visu sačakarē, kad no viņiem tiksim vaļā?

>777
Tāds, šķiet, ir redzējums projekta attīstītājiem situācijā, kad resursi pasaulē paliek dārgāki un elektrisko jaudu deficīts nu jau ne tikai Latvijā ir realitāte, bet arī Baltijas reģionā …

Kur var redzēt datus par jaudu deficītu?

102.puika

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/PSOzinojums2009.pdf

7., 8. u.c. lpp. Elektrisko jaudu iztrūkums Latvijā MW pa gadiem no 2009. līdz 2020.g.:

-511 -420 -479 -509 -691 -464 -484 -508 -534 -559 -584 -621

>777
Un Baltijas reģionā?

Gunārs ir ļoti produktīvi pavadījis savu darba dienu:D

Man labāk patiktu, ja šīs investīcijas veic privāts uzņēmums bez valsts garantijām par cenu. Vēl labāk, ja elektrību Latvijā ražotu 2 lieli privāti uzņēmumi- t.i. privatizējot,arī Latvenergo ģenerējošā daļa jāsašķeļ.

106.Easy

TEC-2 rekonstrukcijas projekts atšķirībā no cietā kurināmā stacijas projekta Kurzemē neprasa un ne-sa-ņem valsts garantijas …

TEC-2 rekonstrukcijas pabeigšanai ir nepieciešama tikai uzņēmuma īpašnieka piekrišana, bet cietā kurināmā ES izveide gan ir valsts garantēts uzstādīto jaudu iepirkums (tas varētu būt: – elektroenerģijas lietotāju pilnā apmērā apmaksātas investīcijas šo jaudu izveidē Kurzemē), kuras pēc sava apmēra varētu būt pat vairāk kā 2 reizes lielākas, kā TEC-2/2 :)

Sveiki, Rīgas siltuma jauda nav neizmērojama, tās nepietiks visiem koģenerācijas tīkotājiem, šobrīd TEC-1 un TEC-2 koģenerācijā saražo cik siltumu un kāds ir Rīgas patēriņš (neskaitām Pārdaugavu, jo tā nav pieslēgta TEC, tur Rīgas siltums ir izbūvējis un turpina būvēt koģenerācijas? Salīdziniet skaitļus, varbūt 1000h gadā, kad temperatūra ir zemāka par -15′C, Jūsu jaunās koģenerācijas strādās koģenerācijas ciklā!

Tā atgādina, ka jau pērn ir mainīta energoenerģijas patēriņa un slodzes prognozes. Tajā, piemēram, prognozēja, ka 8000 gigavatu stundā lielu patēriņu Latvijā sasniegs ap 2016. gadu, toties 9000 – ap 2020. gadu. Savukārt vēl 2008. gadā, kad krīze asāk izpaudās vien gada nogalē, paredzēja, ka ar katru gadu elektroenerģijas patēriņš tikai augs. Tādējādi jau pieminētajā 2016. un 2020. gadā patēriņš būtu attiecīgi apmēram 10 000 un 11 000 gigavati.

Pieticīgāka kļuvusi arī maksimālās slodzes prognoze. Ja 2008. gadā izstrādātās prognozes norādīja, ka šogad maksimālā slodze varētu sasniegt apmēram 1600 megavatus, taču pērnie paredzējumi apstājušies pie mērenāka rezultāta ap 1300 – 1400. Savukārt 2020. gadā maksimālajai slodzei pēc vecākajām aplēsēm vajadzēja pārsniegt 2000 megavatus, bet jaunākajām – 1600.

108. MW

Atšķirībā no citiem iespējamiem variantiem, šie RTEC-2 CC bloki varēs ģenerēt augsti efektīvi elektrību ne tikai koģenerācijā (ja nemaldos to noslodze ir novērtēta 3000 st./g.), bet arī kondensācijā.
RTEC-2 gadījumā koģenerācija ir tikai tā, kas to pozitīvā nozīmē izceļ starp daudziem jo daudziem līdzīgiem projektiem, kas tiek attīstīti ne tikai Eiropas Savienībā, t.sk. Lietuvā Elektrēnos kondensācijas stacijā.
http://www.power-technology.com/projects/category/combined-cycle-gas-turbine-ccgt/ – Lietuvas elektrostaciju sk. zem “Ibedrolas”

Varam pamēģināt uzminēt, kurš no šiem projektiem ir pārāks, piem. Lietuvā u.c., kur ir iespējams šo jauno bloku darbināt tikai kondensācijā, vai Latvijā, kur rekonstruējot staciju būs iespējams jauno bloku darbināt gan kondensācijas režīmā, gan kaut arī nepilnu gadu, bet tomēr arī koģenerācijā ? :)

109., 110. Easy rakstīja:
Prognozes enerģētikas jomā ir nepareizas.

**********************************

Tās vairs netiek izmantotas.
Prognozes ir jau daudz “svaigākas” :
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/PSOzinojums2009.pdf

Var jau būt, ka Miķelsonam un vairākiem komentētājiem te ir taisnība, ka vajag to TEC-2 rekonstrukciju. Bet mani baida Latvenergo spēja tāda mēroga projektus realizēt ekonomiski efektīvi. Latvenergo nespēj uzbūvēt par saprātīgām izmaksām vienkāršas katlu mājas (skatīt Ķeguma siltuma tarifu, kā arī informāciju par nu jau apturēto katlu mājas būvniecību Tukumā) un pieslēgumus tīkliem (ir zināmi gadījumi, kad Latvenergo par pieslēguma izbūvi paprasa 2-3x lielāku ciparu nekā tas izmaksātu, ka klients izbūves iepirkumu organizētu pats pēc identiskas specifikācijas).
Ja notiek šādas lietas, tad ir grūti noticēt Miķelsona apgalvojumiem, ka TEC-2 rekonstrukcija patiešām ir ilgtermiņā izdevīgājais projekts. Vajadzētu publiskot visu projekta dokumentāciju, lai arī citi kompetenti ekonomisti spētu sniegt savu viedokli par projekta efektivitāti.

114.
Liela baža>Maza baža
2010. gada 3. februāris, 10:54

Cik Latvenergo būtu laimīgi, ja šadu dokumentāciju piemēram publiskotu Igauņi vai Lietuvieši. Diemžēl tā tas nenotiek. Savas kārtis pretspēlētājiem (konkurentiem) neviens nerāda.

Tādus mūdžus vajadzētu izsūtīt uz Krieviju. Nesparotu kā var būt, ka tādi anti-patrioti ir pie varas neatkarīgajā Latvijā.
Komplektā līdzi būtu jāsūta Andrejeva, Piebalgs, Godmanis, Kalvītis un visi citi, kas ir panākuši ka 20 neatkarības gadu laikā Latvijas enerģētiskā atkarība no nedraudzīgām kaimiņvalstīm ir absolūta un vēl pieaug…

[...] Latvenergo uzstāj, ka vēl viens gāzes bloks ir ekonomiski izdevīgākais risinājums, un tas uzņēmumam nepieciešams konkurētspējas stiprināšanai atvērtajā Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgū. [...]

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books