Satversmes sapulce? (103)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2010. gada 1. februāris 09:02
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar ko būtisku neatšķiras viens no otra, visi tak dienu un nakti domā „tikai par tautas labumu”.

Tas liecina par to, ko jau atjautuši daudzi vēlētāji: iedibinātā politiskā sistēma nodrošina, ka jebkurš vēlēšanu rezultāts varētu mainīt nianses, bet nespēj izmainīt valsts pārvaldes darbošanos pozitīvā, nacionālo interešu virzienā. Citiem vārdiem runājot, neatkarīgi no tā, kāda partija vai partiju grupa nākamo vēlēšanu rezultātā nonāks pie varas, būtiskas izmaiņas esošajā, absolūti nejēdzīgajā sociāli ekonomiskajā izkārtojumā diezin vai ir gaidāmas.

Par to, ka tas tā ir, gādājuši Saeimas sasaukumi viens pēc otra. Bet sākums ir labi zināms. Faktiski tas bija Klubs 21 un no tā  1993.gadā dzimušais Latvijas ceļš, kurā sekmīgi apvienojās laba daļa bijušo LPSR augsta līmeņa funkcionāru un drošības iestāžu darbinieku. Tiem bija pieredze, nauda un organizatoriskā prasme, kuras tik ļoti pietrūka uz barikādēm stāvētājiem. Tie (un es tajā skaitā) naivi pieņēma, ka bijušie nu kļuvuši par Latvijas patriotiem un domā tik par valsts nākotni.

To, ka tā nebija, varējām pārliecināties pamazām, laika gaitā, kad LC un citu, nākamo un topošo partiju dižvīri sāka sakārtot likumdošanu, noteikumus, visu politisko un ekonomisko vidi tā, lai netraucēti pārņemtu un pārvaldītu tās bagātības, kuras pēc padomju varas krišanas brīvi peldēja Latvijas vidē. Un darīja to mērķtiecīgi, prasmīgi, izveidojot nu jau gandrīz nesaraujamu tīklu. Vārdi, protams, tika teikti citi – skaļi patriotiski, bet uz tiem attiecas Bruno Rubesa pārdomas: „Mani dziļi pārsteidz, cik daudzi Latvijā runā vienu, bet domā un dara ko pavisam citu.”

Latvija šajā  ziņā bijusi ļoti neapskaužamā situācijā. Piecus gadus Prāgā 90.gadu sākumā vēroju Čehijas izkūņošanos no „sociālisma” valgiem. Pirmkārt, čehi vairāk vai mazāk sekmīgi darbināja lustrācijas likumu, kurš ”bijušos” nobīdīja malā. Otrkārt, čehiem jau kopš 1968.gada Prāgas pavasara bija labi organizēta iekšējā opozīcija komunistu režīmam; tās ietvaros ļaudis guva skarbu rūdījumu, apvienojās domubiedru kopās. Tās pēc varas pārņemšanas nodrošināja valsts virzību atbilstoši nacionālajām interesēm, kaut arī atsevišķu apšaubāmu darbību netrūka.

Latvijā 1991.gadā nekā tamlīdzīga nebija, ja neskaita radošās savienības un stihiski radušos Tautas fronti. Jau drīz kļuva redzams, ka politiskās un ekonomiskās domāšanas ziņā tās tomēr ir tikai labi domājošu diletantu kopas, kuras ātri neitralizēja un no valsts pārvaldes izstūma bijušie funkcionāri kopā ar viņu līdzgaitniekiem, liekot lietā visu tiem piemītošo divkosību, viltību, organizētību un ilggadīgo pieredzi ļaužu muļķošanā. Kā tagad redzams – plikas, neapvaldītas mantkāres vārdā.

Tā nu šodien esam skarbi atmodušies Latvijā ar izšķērdētām nacionālām bagātībām, vāju rūpniecību, bet toties ar eleganti samudžinātu valsts pārvaldes sistēmu, kura darbojas valdošās elites labā neatkarīgi no tās politiskā iekrāsojuma – oranža, zila, sārta, zaļa. Nav brīnums, ka vēlētāji sāk meklēt ārkārtas risinājumus, vispirmām kārtām „stiprās rokas” virzienā, nesmādējot pat „vadoņus” ar kriminālu pagātni.

Izeja? Sāksim ar to, kas acīmredzot Latvijas apstākļos patlaban nav iespējams: ar pašreizējo varas partiju apvienošanos patiesi nacionālu mērķu sasniegšanai. Tā kā tas diemžēl pieder pie sapņu grāmatas risinājumiem, ir vismaz jāpanāk, lai partiju korporatīvās intereses nedarbotos pretim valsts interesēm.

To var panākt ar valsts pārvaldes pilnīgu atjaunošanu, izslēdzot no spēles politiski angažētu ierēdņu un partijām „piederošu” valsts institūciju līdzdalību (patlaban realizētās, tīri skaitliskās reformas neķeras pie pamatiem, ir domātas galvenokārt aizdevēju un publikas „acu aizmālēšanai”). Bet šādas reformas ir iespējamas tikai tad, ja skaramies klāt daudzām aplamām ierašām („šī iestāde pieder manai partijai”), likumiem, noteikumiem un beigu beigās pašai Satversmei.

Par tās nepiemērotību pašreizējai situācijai tiek runāts arvien skaļāk (tā mums, piemēram, ir „nodrošinājusi” pašreizējo neapmierinošo vēlēšanu sistēmu).

Lasot un iedziļinoties mūsu Satversmē, arvien spēcīgāk pārņem sajūta par  konstitucionālo tēvu ideālistisko naivumu. Tagadējā, 1922.gadā pieņemtā Satversme ir nepilnīga, tā domā pārāk labi par cilvēka iedabu, izvairoties runāt par sankcijām vai ierobežojumiem apzināti radītu aplamību gadījumos. Ja Satversmi salīdzina, piemēram, ar ASV konstitūciju (atstājot malā tajā izklāstītos valstiskās organizācijas federālos principus un izpildvaras koncentrēšanu prezidenta rokās), tad skaidri redzama pamata atšķirība – amerikāņi ieprogrammējuši veselu sadaļu un pantu virkni, kas ierobežo likumdevēju un arī izpildvaras spēju rīkoties svarīgos jautājumos bez izvērstām nacionālām debatēm (arī daudzie labojumi (amendments) liecina par elastību un spēju reaģēt uz pamatlikuma nepilnībām).

Ar to nebūt negribu teikt, ka ASV konstitūcija ir pati labākā, bet gan to, ka mūsu Satversme īsti nedarbojas. To sajūt un redz daudzi. Nav ko gaidīt, ka Saeima, kas ievēlēta pašreizējās Satversmes ietvaros, būs ar mieru ko mainīt – jo sevišķi tādēļ, ka pašreizējā kārtība var nodrošināt esošo 100 gudro viņiem tik vēlamo atkalievēlēšanu un ievēlēšanas gadījumā ienesīgo, patlaban ne ar kādu atbildību nesaistīto darbošanos „valsts labā”.

Var jau būt, ka nākamā Saeima, ievēlēta pēc pašreizējās kārtības, varētu būt par 5% labāka, gudrāka, godīgāka. Bet, lai nonāktu līdz vajadzīgajam 50% rezultātam? Desmit  sasaukumu laikā Latvija jau var būt zudusi un aizmirsta.

Gaidīt nevaram! Ja tā, tad, lai mainītu politiskās spēles noteikumus un nodrošinātu valsts pārvaldes principiālu pārveidi, vienīgais demokrātiskais ceļš ir Satversmes sapulces ievēlēšana vai – ja tas ir ilgi un sarežģīti – jaunas Satversmes un jaunas valsts pārvaldes sistēmas izstrādāšana kā absolūti centrālais, obligāti programmatiskais ievēlējamās Saeimas uzdevums. Jaunas, pragmatiskas Satversmes un tai atbilstošas valsts pārvaldes apstākļos – tas ir ļoti svarīgi! – varētu arī saglabāt un izmantot visu, ko savā valstī līdz šim esam sasnieguši pozitīvā ziņā (piemēram, likt lietā zinošo un izglītoto, ar līdzšinējām varas partijām nesaistīto cilvēku pieredzi un māku; Latvijā tādu ir daudz).

Esam gatavi lielām, būtiskām pārmaiņām? Vai arī taisāmies pārvēlēt treknos runčus un kopā ar viņiem turpināt atbalstīt viņu naudas makiem radīto blatņiku sistēmu, pakāpeniski zaudējot paši savu tautu (bezdarba fiziskās un garīgās sekas, emigrācija) un līdz ar to savu valstisko neatkarību?

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(27 balsotāji )
Komentāri

Kas vēl ir pērkamāks par juristu(advokātu)? Prostitūta…

82.
zvirbulēns - ululiņam
2010. gada 1. februāris, 22:08

Nespļauj nu akā, var nākties dzert, ja ne pašam tad radiem, bērniem!
:)

83.

Piekrītu, ka profesionāla, tikai visa tā darbība vērsta privātkabatu virzienā…oranžajiem nekas netop bez tālejoša aprēķina savas kabatas virzienā. Arī nupat bīdītās izmaiņas Krimināllikumā ir savas ādas glābšanas mēģinājums…tikai idiņi ir un paliek idiņi…nāks jaunā saeima un uzrakstīs tādus likumus, lai valsts izlaupītājus iespundētu ķurķī līdz mūža galam ar visu ofšoru un ārzonu kontu konfiskāciju.

85.
Elizabete- zvirbulēnam
2010. gada 1. februāris, 22:57

83.Lelle-zvirbulēns :

Bet kā gan Jūs domājat nonākt pie tās jaunās Saeimas ?? Ar šo vēlēšanu sistēmu nekas nesanāks. Vajadzīgās sejas taču atkal startēs nez cik apgablos, kamēr citi tikai pa maziem lauciņiem.

Ja Satversmes maiņa tiek rosināta Satversmes sapulces ceļā tad jā, jāpiekrīt autoram – tāda var nākt Latvijai visdrīzāk tikai par labu. Taču Satversmi mainīt vai rosināt to mainīt kā savādāk ir ļoti bīstama tendence, jo sevišķi krīzes laikā, kad sasteigti lēmumi lielākajā daļā gadījumi ir nepārdomāti vai pat kaitīgi.

Starp citu, nevajag arī pārāk pārspīlēt ar to, ka visi deputāti tiktu vien pārvēlēti visās Saeimās. Šķiet katrā Saeimā nāk kādi ~30 vai vairāk jauni, kas iepriekš deputāti nav bijuši.

88.
klusais>zvirbulēns
2010. gada 1. februāris, 23:34

Cik no Taviem komentiem šeit ir par Satversmi?
:) :) :)

Pirmkārt, satversme ir sarakstīta laikā, kad elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ar iespēju ienākt katra vēlētāja istabā politisko aizkulišu konstruktoriem nerādījās pat visrožainākajos sapņos.
Otrkārt, satversme sarakstīta laikā, kad Latvijā nebija divkopienu valsts ar izteikti nedraudzīgu kaimiņu austrumos.
Treškārt, nebija paredzēta situācija, kad ar dažādu juridisku manipulāciju palīdzību var kļūt par oligarhu, nopirkt ietekmi un diktēt valstij savus noteikumus.
Ceturtkārt, satversme neparedz iestāšanos citu valstu savienībās, uzņemoties jaunas saistības.

Starp citu, kāpēc ik pa laikam maina satiksmes noteikumus? Vai tad pirmkaŗa noteikumi tagad neder?

90.

Zvirbulēnam simts gadus jaunu Satversmi nevajaga, to vajaga tautai. Bet ievēlēt jaaunu Saeimu var arī ar veco Satversmi, tikai tauta NEDRĪKST BALSOT PR VECAJIEM PURNIEM!!! Protams, ka tādus sarakstus kā TP,TB,LLP/LC,ZZS PČOLAS uzreiz jālidina musurņikos!!! Pārējos sarakstos vecie mūļi vienkārši ir jāsvītro ārā. Lokomatīvju princips ir jau izņemts ārā no VL.

91.
zvirbulēns-Parastajam
2010. gada 2. februāris, 07:17

Pirmkārt, vārdu Satversme jāraksta ar lielo burtu.
Otrkārt, Satversme nav satiksmes noteikumi.
Treškārt, ne Satversme grauj likumību, to dara cilvēki, kuri uzspļauj Satversmei.
Ceturtkārt, Satversmi neievēro augstākās valsts amatpersonas, prezidentu ieskaitot.
Piektkārt, ne Satversme vainīga pie fakta, ka Latvijā likumi tiek pieņemti pretrunā Satversmei.

Tiesības – tā ir zinātne, nevienu Satversmi nav uzrakstījusi tauta, pūlis.To raksta tiesību zinātņu speciālisti.

92.

Man jaunu Satversmi tiešām nevajag.

>zvirbulēn,
Satversme, kuru var neievērot jebkurš šajā valstī pilnā mērā apliecina, ka tā a)nedarbojas; b) ir novecojosi.
Pieminētie tiesību zinātņu speciālisti ir laiduši luni un nav konsulējušies ar zvaigžņu tulkiem-pareģiem, kas viņiem skaidrā latviešu valodā izstāstītu, ka kapitālisms visu iespēju pasaule, kurā nozagt valsti, nopirkt likumus, atcelt esošus un padarīt nesodāmus noziedzniekus tāds nieks vien ir.

94.
zvirbulēns - parastajam
2010. gada 2. februāris, 09:01

Nevis Satversme jāmaina, bet ģenerālprokuroru.

>zvirbulēns
Vot vot. Tik labi uzrakstīta satversme, ka no viena cilvēka ir atkarīgs, vai valstī likumus kāds ievēro vai nē. Tas nudien ir ļooooti vērtīgs dokūmenc valsts nozagšanas vajadzībām.

Domā, ka dabūsi to kāroto amatu?

96.
zvirbulēns -Parastajam
2010. gada 2. februāris, 09:23

Es domāju, ka tev galvā ir putra!
Tu esi apmaldījies vērtībās, tev viss sagāzies kopā, Satversme, likumība, valsts nozagšana, utt., utt..
Var tik pabrīnīties par to haosu, kurā Tu blandies!

>zvirbulēns
re, vēl viens, kurš nezin, kas ir valsts nozagšana un kādu lomu tajā spēlē nelikumīgās vēlēšanās ievēlēti neatsaucami deputāti.

Haoss galvā ir tam, kurš sludina kompartijas instruktoru par latviskas Latvijas garantu!

Komentētājiem gan galvas ir sviests, raksts bija par Satversmi, bet komentos, par Mūrnieces izdarībām.

Šobrīd šķiet ka Valsti pārvalda pašiecelta koalīcijas padome, kas atgādina kādreizējo PSKP politbiroju un sakarā ar to vēlēšanu rezultātam ir ļoti maza nozīme.
Nespēju, varbūt nepratu, Satversmē atrast norādi uz vajadzību veidot koalīcijas padomi un deputātu dalīšanu koalīcijā un opozīcijā. Manuprāt politiskai darbībai jānotiek vienīgi saeimā, bet tā jāaizliedz MK. Lai to izdarītu nav jāmaina Satversme un vēlēšanu likums.
Interesanti būtu uzzināt juristu viedokli par šo domu.

KAS ir Valdis Krastiņš? Politologs, jurists?šis cilvēks runā par lietām, ko pats nezina.
ASV konstitūcija ir vēl daudz senāka un lakoniskāka nekā mūsējā.
Ne jau jauna Satversme izglābs Latviju. Svarīgākais ir kompetence, godaprāts un zināšanas Satversmes piemērošanā.

101.

“…godaprāts un zināšanas Satversmes piemērošanā”. Godaprāta tad nu nav bijis, ir gan bijušas zināšanas Satversmes trūkumu pielietošanā: valsts pārvalde ir politizēta – t.i. padarīta par šauri partijisku un savstarpēji pretrunīgu biznesa interešu poligonu, no kā arī ceļas absolūtais vairums sociāli ekonomisko nejēdzību. Valsts pārvalde ir depolitizējama, tas jānodrošina Satversmē. Bet apelēt pie godaprāta būs gan krietni par maz, par to esam pārliecinājušies turpat 20 gadu gaitā.

Un uzskatīt, ka par valsts lietām var spriest tikai juristi un politologi, ir vistīrākais profesionālais snobisms. Par tām var spriest jebkurš pilsonis, arī es, izejot no gandrīz divu gadu desmitu pieredzes vienā no valsts pārvaldes novadiem.

Autor! Ko tu te murgo un melo tautai acīs skatīdamies!Mūsu Latvijas liktenis tāpat kā Igaunijas un Lietuvas ir sen jau izlemts Bilderbergas kluba desmitnieka plānos.Šamējo saietā piedalījies arī viens latvietis,kam vajag pajautātāt,ko viņš tur darīja(Andris Piebalgs (2006), European Commissioner for Energy).Tikai viena nelaime tos,kuri šamējiem pretojas nošauj(ASV prezidents Dž.Kenedijs un citi)!Katrā ziņā lai papētītu šīs lietas vajag bezbailību,kas letiņu līkajām mugurām ir neiespējami.

Par 100 — Jurists:

Valdis Krastiņš

“Ilggadīgs vēstnieks dažādās valstīs, īpaši Skandināvijā, vairākus gadus darbojies Baltijas jūras reģiona sadarbības koordinēšanā.”

http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/valdis-krastins

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Pārsteidzoši! (138)
Valdis Krastiņš

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr… Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Valdis Krastiņš

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu. Un [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Valdis Krastiņš

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Gaismēnas Saulgriežos (4)
Valdis Krastiņš

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā! Tātad viss labi un skaisti? [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Liepnieks un korupcija (51)
Valdis Krastiņš

Man nav vēlmes sākt polemiku ar Jurģi Liepnieku. Joprojām uzskatu, ka Liepnieks ir gudrs cilvēks, kaut gan viņa intervija citadiena.lv parāda nesimpātiskus arogances un cinisma [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books