Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 3. februāris 00:09
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — kā tas ietekmēs Latvijas un tās pilsoņu drošību — nav vissarežģītākais. Īsā atbilde uz to būtu — šis lēmums nāks par labu Latvijas drošībai gan ilgtermiņā politiski, gan, jādomā, arī ikdienišķi praktiski.

Sadarbība ar stratēģisko partneri un NATO sabiedroto ASV un pretimnākšana prezidenta Baraka Obamas administrācijai tai principiāli svarīgajā un tik sarežģītajā Gvantanamo ieslodzījuma vietas slēgšanas pasākumā neapšaubāmi stiprinās abu valstu savstarpējo uzticēšanos un līdz ar to arī Latvijas drošību. Tai par labu nāks arī tīri praktiskā sadarbība starp Latvijas un ASV attiecīgajiem dienestiem šā konkrētā jautājuma risināšanā.

Uzbekistānas pilsonis, kurš tika aizturēts Afganistānā un par kura dalību teroristiskās organizācijās vairāku gadu laikā neizdevās atrast pierādījumus, Latvijā uzturēsies pastāvīgā ne tikai mūsmāju, bet arī citu Eiropas Savienības valstu varas iestāžu redzeslokā. Pērnvasar ES pieņemtais lēmums strādāt kopā ar ASV, lai palīdzētu risināt Gvantanamo gūstekņu jautājumu, paredz, ka tās valstis, kuras izlems šos gūstekņus uzņemt, sniegs informāciju par tiem visām pārējām Šengenas bezvīzu režīma valstīm. Tātad tas vairos Latvijas pieredzi sadarbībā drošības jautājumos arī ar partneriem Eiropā.

Nav iemesla iedomāties, ka šis valdības lēmums varētu piesaistīt Latvijai teroristu uzmanību, ja to nav piesaistījusi Latvijas piedalīšanās Irākas karā un NATO misijā Afganistānā, turklāt Latvija ne tuvu nav pirmā un vienīgā Eiropas valsts, kas piekritusi uzņemt Gvantanamo ieslodzītos. (To ir piekritušas darīt ne tikai, piemēram, Portugāle, Itālija, Spānija, Beļģija, Īrija, Francija, bet arī “neitrālā” Šveice.) Vēl mazāk pamata ir bažīties, ka šis cilvēks, kas rakstiski apliecinājis gatavību ievērot Latvijas likumus un pat iemācīties latviešu valodu, varētu pats apdraudēt Latvijas vai tās iedzīvotāju drošību. Katrā ziņā dažs labs no, piemēram, Jaunā viļņa pastāvīgajiem viesiem noteikti sagādā lielāks raizes mūsu drošības dienestiem.

Cits jautājumu loks ir saistīts ar politisko un morālo atbildību. Tiklab Latvijā, kā arī citur pasaulē ļaudis to formulē pavisam vienkārši, sak — tā ir Amerikas radīta problēma, lai tad paši amerikāņi to arī izstrebj.

Patiesībā tieši to prezidents Obama arī mēģina darīt, kā bija solījis pirms ievēlēšanas. Taču juridisko un arī politisko problēmu mudžeklis par iepriekšējā prezidenta Džordža Buša laikā izveidotās ieslodzījuma vietas un tās iemītnieku statusu ir gana sarežģīts, lai to cerētu atrisināt ātri un vienkārši. Piemēram, daudzus no ieslodzītajiem vienkārši nav kurp atbrīvot — vai nu to bijušās formālās mītnes zemes atsakās viņus uzņemt, vai tieši otrādi — kā plašāk zināmajā gadījumā ar uiguru tautības ieslodzītajiem, kurus pieprasa izdot Ķīna, — ASV varas iestādēm ir pamats bažīties par atbrīvojamo drošību un pat dzīvību pēc atgriešanās to mītnes zemēs.

Savukārt tieši Eiropā prasības slēgt Gvantanamo cietumu skanēja visskaļāk, un tagad, kad ASV valdība dara visu, lai to slēgtu, Eiropas valstu valdību atbalsts šim procesam ir loģisks. Arī Latvija, piekrizdama uzņemt vienu no Gvantanamo ieslodzītajiem, rīkojas gan kā labs ASV partneris, gan kā atbildīga un solidāra Eiropas valstu kopienas dalībniece.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(33 balsotāji )
Komentāri

nav pamata domāt ,ka raksts būtu nepatiess,tādēļ man kā cilvēkam no m alas ievieš vismaz daļēju skaidrību par to ,kas īsti notika, kapēc un kā tas varētu attiekties uz mani.

Raksts puslidz pareizs, izņemot vietu, kur saka, ka to putru ievārījusi ASV (tas skan kā no ‘pravdas’). Kā zinams Afganistana karo NATO (iekaitot Latviju), nevis ASV viena un no afganu opija (80% no pasaules kopajoma) cieš tikpat daudz Eiropa, kā ASV (kaut gan Eiropa negrib piedalities problēmas risinašanā un tradicionāli visā vaino ASV)
skaidrs, ka sis kriviski runajošai uzbeks izvelejie Latviju tapēe, ka tā ir ES valsts, kur var iztikt ar krievu valodu un nemacīties latviesu valodu.
APsveicu latvijas vals izvēli ar vēl viena krievvalodīgā brīvprātīgu pieņemšanu. Jebkurš afganis vai pakistanis, kas nezina krievu valodu, latvijai būtu piemerotaks kandidats, o tas varbut tiešām iemācītos latviešu valodu.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Plānais Šķēle (669)
Aivars Ozoliņš

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books