Migla un cerība (252)
Autors: Nellija Ločmele
Publicēts: 2010. gada 5. februāris 09:05
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Ja vien iespējams sarūgtinājums pēc nāves, Tomasa Džefersona vilšanās būtu dziļa. ASV Neatkarības deklarācijas autora slaveno izvēli – labāk avīzes bez valdības, nekā valdība bez avīzēm – tirgus neredzamā roka divsimt gadu vēlāk ir apgriezusi kājām gaisā un izmetusi miskastē kā izlasītu laikrakstu.

Ko sabiedrība zaudē ar katru mirušo izdevumu, noplicinātām redakcijām un kas nāks vietā? Šī debašu tēma laikrakstu kapsētā Amerikā sasaucas ar bažām par mediju kvalitāti ekonomiskās krīzes sapluinītajā Latvijā un citās postsociālisma valstīs. Migla un duļķes sabiezē, ja lietojam līdzību ar medijiem kā uzticamas un skaidras informācijas avotiem. Un vēlēšanu smadzeņu skalojamā mašīna jau tiek kurbulēta.

Tie, kas noguruši no mediju krīzes faktiem un meklē atbildi uz jautājumu, ko darīt, var uzreiz pāriet pie beigu rindkopām, kur lieku priekšā vienu konkrētu ideju tieši Latvijas vēlēšanu kontekstā.

Pārējiem turpināšu ar precizējumu. Sekojot ziņām par mediju krīzi vecajās rietumu demokrātijās un mūsu reģionā, ir jāsaredz ne vien līdzības, bet arī būtiskās atšķirības. 30⁰C – jauka vasaras gaisa temperatūra, bet, ja tāda ir cilvēka ķermenim, tas būs jau krietni padzisis. Vēlreiz pārliecinājos par to mediju krīzei veltītā konferencē, nesen tiekoties ar ASV un postsociālisma valstu kolēģiem, pētniekiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem.

Jā, ASV slēgts simtiem avīžu, un sevišķi sāpīgs zaudējums ir vietējie laikraksti, kas nereti ir vienīgie mediji attiecīgajā teritorijā. Krīze ir izretinājusi tūkstošiem redakciju, un tas nozīmē vājāku spēju profesionāli sekot norisēm daudzās dzīves jomās, kas taču nav kļuvušas mazāk būtiskas. Tieši otrādi, sanīkuši mediji nozīmē arvien slābanāku kontroli pār oficiālo varu un pieaugošo biznesa interešu ietekmi tajā.

Un tomēr šī krīze ASV nāk kopā ar cerību, jo esam liecinieki sāpīgam, taču radošam procesam – mediju biznesa modeļa maiņai. Cilvēki joprojām lasa avīzes, un tās ir būtisks reklāmas nesējs, bet tendence ir lejupejoša. Vecais, gandrīz tikai uz reklāmas ieņēmumiem balstītais drukāto mediju bizness šķobās.

Šajā pārmaiņā ir arī kas veselīgs, proti, reklāmas tirgus kļūst racionālāks, pateicoties interneta piedāvātajai salīdzinoši lielākai precizitātei. Klients ir gatavs maksāt par rezultātu. Ne velti lauvas tiesu jeb trīs ceturtdaļas globālā interneta reklāmas tirgus pašlaik sev patur divi lielākie interneta meklētāji Google un Yahoo.

Taču medijiem tā nav priecīga ziņa, jo zudušās reklāmas vietā ir jāmeklē cits subsīdiju avots žurnālistikai. Vai arī – jāpārskata vecā patiesība, ka auditorija ne(sa)maksā par to, ko patērē. Un visos virzienos ir cerīgas alternatīvas. Attīstās spēcīgas bezpeļņas organizācijas pētnieciskās žurnālistikas jomā, aug sabiedrības finansētā publiskā radio popularitāte, sazēlusi t.s. pilsoniskā žurnālistika, mediji eksperimentē ar maksas saturu internetā.

Apkopojot – ASV ir filantropijas tradīcijas un resursi, lai finansētu eksperimentus ar jauniem biznesa modeļiem, un tas rada cerību, ka vismaz daļa stādiņu tiks līdz ziedam un sēklai.

Tieši cerība ir būtiskākā atšķirība, salīdzinot ar situāciju mūsu reģionā. Te interneta attīstība un izmaiņas informācijas ieguves paradumos, kā arī dziļā ekonomikas krīze nāk kopā ar… tukšumu. Nav organizāciju un resursu, kas sniegtu atbalstu un veicinātu inovācijas.

Mediju bizness ir tik dziļi ievainots, ka pārpalikums drīzāk izraisa nožēlu, nevis līdzjūtību.

2009.gada decembrī veiktais Open Society Institute pētījums par situāciju 18 reģiona valstīs liecina, ka mediji zaudējuši 30-60% ieņēmumu, galvenokārt reklāmu samazināšanās un vispārējā maksātspējas krituma dēļ. Mēģinājumi līdzvērtīgi samazināt izmaksas noved pie satura dzeltēšanas, šaurāka un vājāk pētīta tēmu loka, vienpusējības, paļaušanās uz PR materiāliem, slēptās reklāmas un politiskās propagandas pieauguma.

Reģions, protams, nav viendabīgs – Kirgīzijā žurnālistus vajā un nogalina, Moldovā valdība kontrolē televīziju, Igaunijā respondents kurn, ka galvenajā TV ziņu pārraidē budžeta pieņemšanu izkonkurē 10 minūtes ilgs sižets par Taigera Vuda ģimenes kašķiem. Latvija šajā ainā izceļas kā sevišķi asiņains pacients ar rekordaugsto 18% IKP kritumu, teju uz pusi sarukušo reklāmas tirgu, strauji augošo bezdarbu un nabadzību.

Ko šādā situācijā sola vēlēšanu gads? Netērēšu laiku, klāstot, cik tieši dramatiski ir pirmsvēlēšanu gadā attapties ar īsā finanšu saitē ieāķētiem un novārgušiem sabiedriskajiem medijiem, politiski angažētu populārāko TV kanālu, oligarhu un/vai neskaidru īpašnieku kontrolētiem laikrakstiem.

Ierosinu vienu praktiski īstenojamu ideju, kas varētu nest labumu daudziem tūkstošiem Latvijas vēlētāju. Te domāju reģionālo mediju lasītājus, kuru skaits saglabājas visai stabils. Šo lasītāju interesēs dažādo laikrakstu redakcijas varētu apvienot savus spēkus, lai neatkarīgi, prasīgi un kompetenti izvērtētu politisko piedāvājumu pirms vēlēšanām.

Trīs apstākļi reģionālo mediju situāciju padara patiesi svarīgu tieši šajā pirmsvēlēšanu gadā.

Pirmais ir lasītāju uzticēšanās – daudzās ģimenēs vietējā avīzīte ir palikusi pēdējais abonētais preses izdevums, kam tomēr atlicināta nauda no arvien plānākā maciņa.

Otrais ir fakts, ka reģionālo mediju finanšu un tātad redakcionālā neatkarība ir krietni drošākā situācijā nekā nacionālajiem medijiem, jo rūkošā reklāmas (un slēptās reklāmas) nauda ir labākas dzīves, nevis izdzīvošanas jautājums.

Trešais faktors ir lokomotīvju principa likvidēšana Saeimas vēlēšanās, kas beidzot piešķir praktisku jēgu Latvijas sadalījumam piecos vēlēšanu apgabalos. Vismaz teorētiski partijām būtu jāmeklē spēcīgi, reģionos pazīstami kandidāti, lai gūtu atbalstu katrā apgabalā. Neviens šo vietējo kandidātu stiprās puses un kļūdas nezina labāk kā lokālie laikraksti.

Ir īstais laiks apvienot redakciju spēkus vismaz vēlēšanu apgabalu robežās, jo starp dažādu novadu laikrakstiem nav tiešas konkurences. Pieci žurnālisti vienā rajonā nespēj kvalitatīvi atspoguļot priekšvēlēšanu izvēles, bet piecas vai desmit redakcijas kopā var daudz.

Ticu, ka šādai reģionālo laikrakstu iniciatīvai atrastos palīgi un atbalstītāji arī nacionālajos medijos. Ne tāpēc, ka vai katram otrajam rīdziniekam dzimtās mājas ir mazpilsētā, bet jau minēto likuma izmaiņu dēļ lokālo mediju kompetence var lieti noderēt arī Rīgā.

Lai nelieli, bet reāli sasniedzami mērķi un konkrēti projekti ir vienīgās pašlaik iespējamās zāles mūsu slimajai mediju sistēmai un pastarpināti – sabiedrībai. Kad ne ļimstošie laikraksti Amerikā, tad vismaz mūsu vietējās avīzes var vēl priecēt Džefersonu. Ja vien tas iespējams pēc nāves.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(38 balsotāji )
Komentāri

Es jau nelienu, bet zini fizmatus, gribās saprast. Kad sapratīšu, tad būs izvēles iespēja. Līdz tam mani var apmuļķot. Es reiz iesaistījos tikai bišķiņ Tautas frontes laikā, zemā līmenī. Man patīk šādi pavērsiena, būtiski mirkļi Latvijas vēsturē, kāds ir arī patreizējais. Vismaz kaut kas notiek pietiekošā ātrumā.

Var jau iesaistīties arī kaut kādu ideju ģenerācijas/izplatīšanas līmenī, nav jau jāiet uz frontes līniju ja sirds nekāro skatuves mākslinieka apmluā.

Visu to lietu es ceru redzēt kā divu reālu pretspēku demokrātisku konkurenci kuras rezultāts ir maksimāli laba politika. Man liekas, tā ir drošākā sistēmā ka izspiest maksimumu no politiķiem. Likt viņiem cīnīties par savu vietu ar nesamierināmu pretinieku.

O jā , zinu fizmatus – viņi ir nedaudz no citas pasaules…
Galvenas neieciklējies uz vienu virzienu un pieņem arī negatīvu rezultātu.
P.S. Par Krabi pajautāju , jo pāris gadus atpakaļ viņu satiku. Pateicoties viņam kādas 2vai 3 fizmatu dienas kopā ar Robi nospēlēju Jums pasākumus – ja biji aktīvs tai laikā ,tad atcerēsies.

Krabis ir miris, zini laikam? Fizmatdienas bija krutas. Daudzas no viņām tā epizodiski atceros… :)

Vau , nezināju… Ar ko ta aizgāja, jauns taču bija?
Jā , bet fizmatu dienas bija krutas , interesanti tagad ir ar?

>Easy
Es silti rekomendēju ieklausīties ko saka John Hope Bryant (DienaTv video).
Šī viņa vietne http://www.johnhopebryant.com/

Lūk, cienījamas bagātības piemērs!

Sirds apstājās, Itālijā, 2006. gadā. Vienkārši tā. Kopā ar ģimeni bija atpūsties.

247.

Paldies, paskatīšos rīt, jau vēls.

>Easy
Lasi uzreiz viņa lekciju:
http://www.lu.lv/zinas/t/1354/

Šī ir reize, kad var uzslavēt Zatlera padomdevējus, izvēloties uzaicināt vienu gaišākajiem prātiem uz Latviju!

249.

Tas ir tiešām labs . Patiesībā ideāli pasaka to ,kapēc esam tik lielā pakaļa un parāda , ka 3A ceļš nav izeja, bet gan lielāks kritiens.

250.
kents>>suņveidīgais gopers
2010. gada 9. februāris, 14:31

Visu to lietu es ceru redzēt kā divu reālu pretspēku demokrātisku konkurenci kuras rezultāts ir maksimāli laba politika. Man liekas, tā ir drošākā sistēmā ka izspiest maksimumu no politiķiem. Likt viņiem cīnīties par savu vietu ar nesamierināmu pretinieku.
—-

tā, lūk, sapņo tautas frontes dalībnieks, kurš jūsmo par pinočetu … var redzēt, ka padomju mantojums ir atstājis neizdzēšamu iespaidu uz uztveri un vērtību sistēmu :)

tas viss, protams, neizslēdz naivumu – gopers pat neiedomājas, ka ekonomikā / politikā / militārajā jomā lēmumu rāmjus (rīcības brīvību) noteiks nevis kādas tur 2 partijas, bet gan reālie varas centri Vašingtonā, Briselē, Berlīnē

pasapņo vien, goper

Liels paldies visiem, kas izteicās par portāla funkcionalitāti un maksu :)

Šodien beidzot ir publiskots rakstā piesauktais OSI pētījums, pievienoju saiti arī tekstā.

http://www.soros.org/initiatives/media/articles_publications/publications/financial-crisis-media-20091201

252.

Vai tas “Cits medijs” nav “CITA DIENA” DARBU PĀRMANTOTĀJS?
—————-
Jā, šis uzņēmums ir dibināts, lai izdotu mūsu jauno mediju, taču darbs pie investoru piesaistes un paša medija veidošanas vēl turpinās, šis ir tikai juridisks solis ceļā uz to.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Lavīna un sniegpārsliņas (210)
Nellija Ločmele

Lavīnā neviena pārsliņa nejūtas atbildīga. Iedomājos par šo teicienu treknas sniega putras klātajā atceļā no jaunā tautas attīstības pārskata atvēršanas pasākuma. Pārskats tieši par to [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Brīvprātīgais nodoklis (287)
Nellija Ločmele

Novēlu jums jaunajā gadā nomaksāt visus nodokļus, premjers sacīja tautai pusnaktī pirms gadu mijas. Vai arī jau iepriekš pateicās. Varbūt lūdza vai laikam drīzāk atvainojās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Tuvredzīgā taupība (93)
Nellija Ločmele

Protams, ka partijas arī Latvijā ir jāfinansē no valsts budžeta. Taču aptaukošanās upuris pie labākas veselības netiek, ja diētisko jogurtu uzdzer pa virsu speķamaizēm. Tā [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Valsts kā jautājums (62)
Nellija Ločmele

„Jā” ir ļoti stiprs vārds. Atbildība, atbalsts, uzticēšanās, iespēja. Vārds, kas rada. Apgūstiet prasmi pateikt „nē”, rekomendē laika plānošanas eksperti un psihologi, bet ir taču nepieciešams vispirms [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Nellija Ločmele
Priekā! Uz vadoņa veselību (88)
Nellija Ločmele

Neprātīgā  „gāzi grīdā” taktika, kas radījusi valsts dzīvotspējai bīstamas ekonomiskās krīzes komplikācijas, nu tiek piedāvāta kā zāles arī politikas mazspējas ārstēšanai.  Moka paģiras? Dzeriet vēl, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books