Bīstamā stabilitāte (136)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2010. gada 7. februāris 22:14
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī nedēļa nesa arī vairākus konkrētus apstiprinājumus, ka stāvoklis normalizējas.

Finanšu ministrija otrdien paziņoja, ka valsts budžets janvāri beidzis ar teju 62 miljonu latu pārpalikumu (te gan nav vēl ierēķināti pašvaldību ienākumi un izdevumi), bet ceturtdien, ka valsts budžeta faktiskie ienākumi par janvāri gandrīz precīzi atbilduši prognozētajiem.

Tiesa, iedzīvotāju ienākumu nodokļis iekasēts par gandrīz 10% mazāk nekā plānots, kas varētu liecināt gan par ēnu ekonomikas, gan par bezdarba pieaugumu. Kā pārsteigums jāmin pievienotās vērtības nodokļa iekasēšana par gandrīz 25% vairāk nekā bija plānots.  Acīmredzot taisnība nav tiem, kuri apgalvo, ka vienīgais veids, kā palielināt šī nodokļa iekasēšanas apjomus, ir samazināt tā likmi.

Kā atzīmēja kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s analītiķis Franks Gils, “ir pamats optimismam, ņemot vērā gan to izdevumu samazinājumu, kas jau ir veikta, gan ambiciozā 2010.gada budžeta veiksmīgā pieņemšana. Latvija ir darījusi lietas, kurus būtu ļoti grūti panākt daudzās Rietumeiropas valstīs”.

Šāda stabilitāte un piesardzīgs optimisms finanšu rādītājos ir absolūts priekšnoteikums ekonomikas atlabšanai, jo nekas tautsaimniecībai nav kaitīgāks par neprognozējamību.

Tomēr, ka jau tas parasti Latvijā mēdz būt, lielākie draudi attīstībai nāk no politiķu puses.

Visu 2009.gadu šīs briesmas radīja nespēja panākt patiesu konsensu par Latvijas izvēlēto ekonomikas stabilizēšanas kursu. Šķiet, ka 21.janvāra Saeimas balsojums par pilnvarojumu valdībai vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem šo problēmu beidzot ir noņēmis no dienas kārtības.  Taču tagad aizvien lielākas bažas rada pazīmes, ka relatīvā finanšu stabilitāte var radīt politiķos sajūtu, ka ekonomikas stabilizēšanai viss jau ir izdarīts un tagad var sākt gatavoties priekšvēlēšanu kampaņai.

Šīs aizdomas stiprina pēdējā nedēļā vērojamā sāncensība starp partijām par PVN samazināšanu viesnīcām. Jau tūlīt pēc zaudējuma Saeimā balsojumā par pilnvarojumu valdībai, Tautas partija nāca klajā ar priekšlikumu samazināt PVN ar tūrismu saistītajiem pakalpojumiem.

Šāda lēmuma fiskālais efekts droši vien nebūtu sevišķi liels, turklāt tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos 2010.gadā nesamazināt nodokļus, lai neapdraudētu budžeta izpildi.

Tomēr Ministru prezidents Valdis  Dombrovskis (JL) izrādījās pārsteidzoši iecietīgs pret šo ideju, un pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes paziņoja, ka “teorētiski to varētu atbalstīt, lai arī manevra iespējas nav plašas”.

Te nu LPP/LC saredzēja iespēju ne tikai profilēties kā nodokļu samazinātāji, bet arī nedaudz pašūpot valdību, un jau ceturdien aizsteidzās TP priekšā un iesniedza Saeimā priekšlikumu samazināt PVN tūrisma nozarei līdz 10%. Tas tika nodots komisijām, koalīcijā esošajai TP balsojot kopā ar opozīciju. Velti bija JL frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa aicinājumi pagaidīt vēl nedēļu, kamēr šāda lēmumu efektu aprēķina Finanšu ministrija.

Nemaz nerunājot par iespēju, ka nodokļu samazināšana varētu atjaunot šaubas par Latvijas gatavību turpināt budžeta deficīta samazināšanas politiku, šī jautājuma redzamība politiķu dienas kārtība rosina šaubas, vai viņi ir gatavi nopietni ķerties pie būtiskākajiem tautsaimnieciskajiem jautājumiem, kuri Latviju gaida šajā gadā.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pirms nedēļas atgādināja, ka Latvijai nav svarīgāka uzdevuma par 2011.gada budžeta sagatavošanu, kurā deficīts ir jāsamazina par 440 miljoniem latu. Pat visoptimistiskākās prognozes par viesnīcu PVN samazināšanas iespējamo ietekmi uz ekonomiku nespētu parliecināt, ka šāds lēmums dotu nozīmīgu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanai.

Ja politiķu dienas kārtībā šo lielo uzdevumu aizvietos villošanās par sīkumiem, pēc vēlēšanām mēs būsim spiesti atkal piedzīvot tādus pašus pusnakts lēmumus par budžetu, kādus jau pieredzējām 2008.gada decembrī un 2009.gada jūnijā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(54 balsotāji )
Komentāri
121.

Kopš esmu slims, reti rādos sabiedrībā, bet te uz vietas jau nav, ko šimpēt cauri. Pogas izgriezt 1. 04. ir prasts joks. Kādreiz laboratorijā kāda dāma bija uzšuvusi jaunu, tumši zaļu mēteli. 1. aprīlī viņai uz jaunā mēteļa pakaļas tika piešūta skaista, balta no halāta izgriezta poga, un tādā skatā palaida viņu pa pilsētu. Var jau pagrābt no aptieciņas marles saiti un aizsiet no iekšpuses saliekamo lietussargu, bet cimdiem pirkstos sabāzt vates piciņas u.t.t.

Es gribu no mongoļu zirgkopja kļūt par austriešu aristokrātu lēnām, izejot visas pakāpes. Es negribu un nevaru ielekt no zaglīgās Latvijas skandināvu sociālajā līgumā neizejot pakāpes kas noved pie iekšējas vajadzības tā dzīvot. Kaut vai paātrinātā tempā, bet lekt pāri attīstības stadijām nav ieteicams.

Godīgi, es nesaprotu kāds ir mūsu politisko partiju Latvijas labklājības redzējums, uz ko balstīts? Pagaidām mēs jau 20 gadus tērējam valsts kopējos pamatlīdzekļus vairāk nekā radam, par kādu tūlītēju nākotnes labklājību te var iet runa? Vai ir kaut viena partija kam ir reāla programma kā vairot pamatlīdzekļus un labklājību?

Līdz šim, pirms SVF un EK iejaukšanās, es tādas neesmu manījis. Tagad sākuši nedaudz taupīt, bet tikko vienu mēnesi ienāk piķis, atkal sākas sacensība kurš pirmais to notrallinās. CIRKS.

Precīzāk nepateikt!
:)

Jaunveidojamais politiskais spēks Vienotība Ventspils mēra Aivara Lemberga skatījumā ir “pārbēdzēju, dezertieru un kangaru apvienība, kuri sevi cenšas uzdot kā jaunu politisku spēku”. Tā viņš norādīja, komentējot sestdien notikušo Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulci, kurā tika iezīmētas Vienotības veidošanas aprises, un to, ka šis politiskais spēks sevi pozicionē kā pretstatu trīs oligarhiem.

Savos izteicienos par Vienotību apsūdzētais Ventspils mērs bija īpaši kolorīts un ar degsmi apvienību nodēvēja par “apsūbējušu kā vienu vecu konservu bundžu”.

Vienotībā marta sākumā plānojušas apvienoties trīs tā sauktās labējās politiskās partijas – Jaunais laiks (JL), Sabiedrība cita politikai un PS -, kā arī bijušās laikraksta Diena galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedru grupa. A.Lembergs neatbildēja uz jautājumu, vai viņa skatījumā Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) vajadzētu turpināt atbalstīt JL vadīto valdību, ņemot vērā, ka Vienotības pārstāvji ir deklarējuši tā sauktās oligarhu partijas – Tautas partiju (TP), LPP/LC, ZSS – kā savus politisko oponentus. Viņš vien asi noteica: “Es šajā valdībā nestrādāju. Lai komentē ZZS.”

Ne tik daiļrunīgs kā savos izteikumos par Vienotību A.Lembergs bija, atbildot uz jautājumu, vai jau ticies ar TP līderi Andri Šķēli. Ventspils mērs, atbildot uz jautājumiem, tikai smīnēja un noteica: “Un kas tur būtu ārkārtējs?”

A.Lembergs vēl uzsvēra, ka Vienotībai joprojām esot liela ietekme uz medijiem, viņus atbalstot sabiedriskā radio 1.kanāls un Latvijas Televīzijas ziņu kanāls, arī laikraksts Diena turpinot kalpot, tāpat arī TV3 esot manāma ietekme. Jautāts, kā šajos medijos viņa skatījumā tiek nodrošināta Vienotības kontrole, A.Lembergs teica: “Caur cilvēkiem.”

Nu, vai nav sitams, ko?
:(

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc koalīcijas padomes sēdes izvairījās atbildēt, vai koalīcijā atbalstīta papildu 100 miljonu latu iepludināšana Parex bankā (Parex), lai tā varētu februāra vidū atmaksāt daļu no sindicētā kredīta.

“Tas ir ierobežotas pieejamības jautājums,” pēc koalīcijas strikti norādīja premjers. Jautāts, kā viņš kā valdības vadītājs aicinās ministrus balsot, lemjot par papildus 100 miljoniem, premjers atkārtoja to pašu.

Arī pārējie koalīcijas partneri bija atturīgi.

Finanšu ministrija piektdien paziņoja, ka aicinās valdību lemt par papildu 100 miljonu iepludināšanu Parex. Valdībai lēmums par to jāpieņem otrdien.

Kas par morāli?! Skat, ja mašīna nebrauc, tikai muļķis stāv pie luksofora sarkanās gaismas, ja es nozogu 5 latus, tad nav ko brēku celt: citi zog vairāk!Tā tik rullējam!!!

Re, nu tak nerūkst ideālistu!
:)

Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēta AS “Cits medijs”, kura ir saistīta ar portāla “Citadiena.lv” veidoto žurnālu un iecerēm mediju biznesā.

AS “Cits medijs” reģistrēta šī gada pirmajā februārī ar 25 000 latu lielu pamatkapitālu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija.

Kompānijas valdes priekšsēdētaja ir Kristīna Bērziņa, padomes priekšsēdētājs – Klāvs Filips Kļaviņš, padomes locekļi – Jānis Egons Piķelis un Leons Raimonds Slaidiņš.

Bērziņa ir kompānijas “Riga Capital” īpašniece un valdes priekšsēdētāja. Kļaviņš, Piķelis un Slaidiņš ir trimdā dzimuši advokāti, kuri patlaban darbojas advokātu birojā “Kļaviņš & Slaidiņš LAWIN”.

Uzņēmumu reģistrā nav datu par AS “Cits medijs” akcionāriem. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs saraksts par akciju sabiedrības akcionāriem pieejams tikai pašā akciju sabiedrībā, bet par publiskajām akciju sabiedrībām – Latvijas Centrālajā depozitārijā.

Žurnālists, portāla “Citadiena.lv” pārstāvis Pauls Raudseps atzina, ka AS “Cits medijs” ir saistīta ar portāla “Citadiena.lv” iecerētā nedēļas žurnāla iznākšanu un plāniem izdevējdarbībā.

Raudseps apstiprināja, ka jaundibinātā akciju sabiedrība tiks izmantota kā pamats jaunajam mediju uzņēmumam, tomēr noliedza, ka akciju sabiedrības amatpersonas būtu portāla “Citadiena.lv” veidotāju piesaistītie investori žurnāla izveidei.

“Akciju sabiedrība ir nodibināta, lai caur to tiktu piesaistīti investori. Investoru meklējumi vēl turpinās, bet šie nav tie cilvēki, kas ar to nodarbosies. Šobrīd viss pat vēl tuvu nav gatavības beigu stadijai,” pauda Raudseps.

Tā kā vēl notiek darbs ar investoru piesaisti, nav iespējams minēt konkrētu laiku, kad varētu tapt zināmi jaunā mediju uzņēmuma investori.

Tāpat Raudseps apliecināja, ka joprojām nav zināms arī “Citadiena.lv” iecerētā nedēļas žurnāla iznākšanas datums.

AS “Diena” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks pagājušā gada 9.oktobrī informēja, ka par laikrakstu “Diena” un “Dienas Bizness” īpašniekiem kļuvusi Roulendu ģimene no Anglijas.

Roulendu ģimene iepriekš bija izsniegusi aizdevumu, lai Tralmakam piederošais uzņēmums “Nedela S.A.” iegādātos minētos laikrakstus. Tagad šis aizdevums restrukturizēts par 100% akcijām uzņēmumā “Nedela S.A.”, līdz ar to Tralmaks vairs nav šo laikrakstu īpašnieks. Savukārt Tralmaks turpinās vadīt uzņēmumu – viņš būs AS “Diena” valdes priekšsēdētājs un atbildēs par uzņēmuma tālāko attīstību.

Šis darījums rosināja plašu “Dienas” žurnālistu kritiku. Norādot, ka necaurspīdīgais mediju pārdošanas darījums būtiski iedragājis laikraksta “Diena” tēlu, no darba aizgāja izdevniecības “Dienas mediji” galvenā redaktore Nellija Ločmele, laikraksta “Diena” galvenā redaktore Anita Brauna un Komentētāju nodaļas vadītājs Raudseps. Pēc tam izdevumu pameta vēl vairāki darbinieki un žurnālisti.

Ločmeli un citus no laikraksta “Diena” aizgājušos darbiniekus kompānija “Riga Capital” un tās īpašniece un valdes priekšsēdētāja Kristīna Bērziņa iepriekš konsultēja par izdevniecības “Dienas mediji” iegādi.

“Bērziņa mūs konsultēja par izdevniecības “Dienas mediji” iegādi un investoru piesaisti. Tas bija darījums, par kuru mēs nevarējām vienoties ar AS “Diena” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Tralmaku,” iepriekš skaidroja Ločmele.

Kā ziņots, lai gan iepriekš portāla “Citadiena.lv” veidoto nedēļas žurnālu bija paredzēts sākt izdot februāra sākumā, žurnāla pirmā numura iznākšanas datums vēl nav zināms, biznesa portālam “Nozare.lv” apstiprināja kādreizējā laikraksta “Diena” galvenā redaktore, patlaban “Citadiena.lv” žurnāliste Anita Brauna.

Plašāku informāciju par konkrētu žurnāla iznākšanas datumu, izdevuma nosaukumu un plāniem “Citadiena.lv” veidotāji vēl neatklāj.

“Mums pašiem ir nosprausts žurnāla iznākšanas datums, taču vēl neesam gatavi to publiski paust, jo nav 100% pārliecības, ka pagūsim tieši uz šo datumu. Tas pilnīgi noteikti nebūs februāra sākums, taču, visticamāk, žurnāls iznāks februāra mēneša laikā,” skaidroja Brauna.

Kā ziņots, žurnāls iznāks nedēļas nogalēs, tā saturs būs tematiski plašs. “Žurnālā būs gan nopietnā daļa, gan arī izklaidējoša lasāmviela. Jomas, kuras uzskatām par savu prioritāti un par kurām rakstīsim, ir politika, ekonomika, sabiedrība un kultūra. Tā būs domāt rosinoša un izklaidējoša lasāmviela nedēļas nogalei,” skaidroja Brauna.

Žurnāla izdošanai nepieciešamais finansējums ir atrasts un patlaban ar investoriem tiek kārtotas “nepieciešamās procedūras un formalitātes”, stāstīja Brauna. “Izdevumam nebūs viena liela naudas devēja, bet gan vairāki mazāki finansēšanas avoti. Tajā brīdī, kad žurnāls iznāks, visa investoru struktūra būs pilnībā caurskatāma,” solīja Brauna, piebilstot, ka patlaban “Citadiena.lv” veidotāji strādā, “nesaņemot ne santīmu”.

Runājot par projekta perspektīvām, Brauna norādīja, ka, pēc žurnāla veidotāju domām, niša šāda veida izdevumam Latvijā ir brīva. “Kopš aizgājām no “Dienas”, esam jutuši mūsu kādreizējās auditorijas ļoti lielu ieinteresētību, lai tieši šis autoru kolektīvs piedāvātu kādu alternatīvu. Žurnāla veidotāji ir cilvēki ar lielu autoritāti un iepriekš ieguvuši lielas lasītāju daļas uzticību. Ceram, ka šie lasītāji varētu būt mūsu auditorija arī turpmāk,” noradīja izdevuma pārstāve.

Brauna atklāja, ka izdevuma redaktori būs Māris Diņģelis un Dace Smildziņa, bet starp žurnāla rakstu autoriem būs Aivars Ozoliņš, Raudseps, Sanita Jemberga, Inga Spriņģe, Anda Burve. Savukārt Ločmele, kas patlaban ir “domubiedru grupas koordinatore un vadītāja”, varētu būt izdevniecības jeb mediju uzņēmuma galvenā redaktore. Šāda uzņēmuma, kurā būs vairāki projekti, veidošana gan vēl “ir tikai procesā”.

No “Dienas” pērn oktobrī aizgājušie žurnālisti turpinās attīstīt arī interneta mediju, tomēr tas notiks pakāpeniski, stāstīja “Citadiena.lv” pārstāve. Pēc viņas teiktā, žurnāls no interneta medija saturiski atšķirsies, jo internetā tiks piedāvāts ikdienas saturs.

>beta
Pat nezinu,kas uznāca, rakstīju Brigmane, kaut prātā bija Cepāne, pie tam labi zinu, ka Cepāne ir PS…
Piekrītu, ka Brigmane nav laba kandidatūra.
___________________
Paldies Dievam, es jau gribēju apjautāties par Tavu veselību :-)

129.

Sveiks, čiepstētāj! Skatos daudz esi te sačivinājis! Nu kas Tev pret to Vienotību? Tas taču bija gaidāms, ka laiki mainīsies, es to paredzēju vēl tad, kad Emsis to “traktoru” naudu pazaudēja…
Oligarhu tikšanās šobrīd ir tukšas skaņas vērta, jo drīz katrs no viņiem glābs tikai savu pakaļu, pie tam mēģinot viens otru patūcīt zem ūdens, lai uz otra muguras vēl paspirinātos pirms noslīkšanas…
Atceries, ko es te Tev stāstu…

Zvirbulēns CD atkal visas palodzes nokomentējis.

Lemberga agresīvā retorika attiecībā pret “Vienotība” ir tikai viņa satraukuma izpausme, ka Vienotība var nākt pie varas, un tad Lemberga politiskā ietekme un līdz ar to arī bizness būs apdraudēts, to jums pateiks jebkurš psihologs.
Uzskatīt to par spēka, nevis vājuma izpausmi var tikai profāns.

Visa tā ņemšanās ap Jaunupu un Repši būtu vienkārši smieklīga,ja ne tik daudzi uz to neuzķertos.Pilnīgi piekrītu Betai,ka mēs nedrīkstam nosodīt cilvēkus,par kuriem mēs neko dziļāk nezinām.Par to Repšes naudas vākšanu sen būtu laiks aizmirst,jo neesmu dzirdējusi nevienu no tiem,kas ziedoja,to nožēlojam.Visskaļāk kliedz tie,kuri ne kapeiku nav devuši.Mietpilsoņiem nekad nav patikuši cilvēki,kuri ir savādāki,gudrāki,ar savu stāju.Tādi,par kādiem es uzskatu abus šeit augstāk minētos kungus.

Mietpilsoņi ir slavena vidusšķira. Ko nu lai dara, ja tā nesaprot Jaunupa vai Repšes īpatnības un ģenialitāti, bet uz vidusšķiru savukārt balstās valsts esamība un labklājība?

Es nojaušu Jūsu atbildi, ka vidusšķirai jāmainās, jāpaceļas līdz Jaunupa ģenialitātes līmenim.

Savukārt man šķiet, ka mainīties būs spiests Jaunups un Repše. Repše jau to ir sācis darīt, redzēsim, vai pietiks prāta pāraugt savu infantilismu attiecībās ar tautu.

Saistībā ar bīstamo stabilitāti, varbūt kādam ir iespēja rekomendēt vai izteikt priekšlikumu Finanšu ministrijai izdarīt kaut ko tik vien elementāru, ko ir izdarījusi Ungārija (skat. http://blogs.wsj.com/new-europe/2010/02/05/so-where-is-hungary-exactly%E2%80%A6-blog-entry-by-the-finance-minister/). Skaidri, uzskatāmi, ar skaitļiem un grafikiem pateikts, kas tiek darīts un kāpēc.

Citādi šobrīd ir situācija, kad, atbildot uz kāda jautājumu ārvalstīs par Latviju, nav īsti neviena avota, kuru ieteikt palasīt. Informācijas vakuums rada augsni plašām (t.i., negatīvām) faktu interpretācijām. Kāpēc gan Repše nevarētu kaut ko nopublicēt tādā WSJ blogā?

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books