Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 9. februāris 09:10
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas atveseļošanai – latu būtu bijis labāk devalvēt. Robertu Zīli intervē Sanita Jemberga.

Vispirms jūsu partija paziņo, ka sāks vākt parakstus referendumam par pamatizglītību tikai latviski, tagad lūgs prezidentam neizsludināt likuma grozījumus par mazākiem sodiem karogu neizkāršanas dēļ. Jūsuprāt, tās patlaban ir Latvijas iedzīvotāju svarīgākās problēmas?

Tiešām par karogiem tā ir? Īsti to nezināju. Tas droši vien ir frakcijas uzstādījums. Tur man ir personisks viedoklis, tas man nešķiet svarīgi. Savukārt parakstu vākšana Satversmes grozījumiem sākās decembrī, un to rīko TB/LNNK jaunatnes organizācija. Domes sēdē bija Dzintara Rasnača ziņojums, kas ir viens no iniciatoriem, tādēļ izskatījās, ka mēs kaut ko paziņojam. Mēs kā partija nepieņēmām nekādu lēmumu, tikai atbalstījām jauniešu nodaļas iniciatīvu. Saturs ir tāds, ka pakāpeniski no 2012.gada ievieš [mācības tikai latviešu valodā] valsts skolās pamatskolas klasēs un līdz 2021. gadam tas izstiepjas uz visu ciklu.

Vai bērna mācību valoda nav vecāku, nevis valsts uzdevums?

Atvainojiet, mēs esam Latvijā. Ja mēs nesargāsim valodu, nesasniegsim to, ka visi šeit dzīvojošie jūtas piederīgi Latvijai, ko viņi var iegūt tikai caur latviešu valodas zināšanām… Man bija intervija ar Čas, kuri saka – krievu bērni mācīsies angļu [valodu], lai var aizbraukt un justos eiropieši. Šāda pieeja man nav saprotama. Jūs nevarat kļūt par Eiropas pilsoni, nekļūdams par Latvijas pilsoni, bet to jūs varat tikai tad, ja cienat un saprotat šo valsti. Jūs varat braukt mācīties angļu valodu un prasīt pilsonību Lielbritānijā, ja kāds jūs ņem pretī. Mani uztrauc tas, ka pēdējā laikā šeit kļūst arvien vairāk Krievijas pilsoņu.

Kāpēc tā notiek?

Tas ir izdevīgi – būt Krievijas pilsoņiem un paturēt nepilsoņa pasi, kas ir nelikumīgi, bet ko viņi dara. Nebūsim naivi. Tā ir Kremļa izstrādāta viņu pasaules politikas sastāvdaļa. Es negribu vilkt pilnīgas paralēles, bet viņi kā neatkarīgas valstis atzīst Abhāziju un Dagestānu, kur ir daudz Krievijas pasu turētāju.

Ja mēs te atstāsim divvalodīgu sistēmu, agri vai vēlu parādīsies spiediens par abu valodu statusa maiņu, krievu valodas statusa pacelšanu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Salīdzinot TB/LNNK un Saskaņas centra reitingu, izskatās, ka cilvēkus jūsu minētās lietas uztrauc daudz mazāk nekā jūs.

Cilvēki krīzes laikā mazliet ir apjukuši, bet, ja mēs nerunāsim par lietām, kas attiecas uz Latviju, par ko mēs īsti rūpējamies? Par cilvēkiem kā latviešiem un Latvijas valsti, kurā latvieši dzīvo ar savu valodu, kultūru un, protams, labklājību, vai arī mēs rūpējamies par kādiem indivīdiem, kuri labprāt dzīvotu kaut kādā telpā un valsts, valdības un parlamenta vienīgais uzdevums būtu, lai šis indivīds justos laimīgs?

Atbalsts partijai pēdējās aptaujās ir ap 3,1%, kas ir tikai nedaudz augstāks nekā Visu Latvijai! Kas notiek ar jūsu partiju?

Konsolidācijas iespējas nav izsmeltas. Jaunais laiks varēja izveidot plašāku bāzi Vienotības konsolidācijai. Viņi to zina un viņiem kā premjera partijai ir lielāka vilkme. Līdz šim konsolidācija ir notikusi smagi. Un nepareizi.

Divarpus partijas ir par maz – premjera partija, tad partija, kurā ir puse no mūsējiem un puse no viņiem pašiem, un Štokenberga partija, kurā ir trīs cilvēki no Tautas partijas. Tas ir pamaz. Vienotība aizvēra paplašināšanās kārtu gan mums, gan citiem, mazākiem politiskiem spēkiem, kas vienkārši noņem dažus procentus balsu vēlēšanās un aiziet miskastē jeb, pareizāk sakot, Saskaņas centram.

Skaidrs, ka es neredzu TB/LNNK nākotni kā atsevišķu partiju, kura viena plosās ap procentu barjeru. Tas nav mērķis. Domāju, ka labākais, kas mums ir bijis, ir jāpatur jaunajā politiskajā spēkā, kas, bez šaubām, būs konsolidējošs.

Vai jūs tur kāds ņems pretī?

Ja tiek uzstādīts princips, ka šīs ir pirmās paplašināšanās grupas valstis, un pārējie nāks grupā D, nekas nenotiks. Uz diskriminējošiem noteikumiem mēs neiesim. JL to saprot un arī Štokenbergs to saprot, bet viņam tas ir izdevīgi. SCP ir maz pazīstamu cilvēku, bet šajā kvotu sadalē viņi savu ir dabūjuši. Jautājums ir, kā viņi ies kampaņā – jaunie pret vecajiem, labie pret sliktajiem? Ja tā būs vienīgā pazīme, tad jautājums, ko darīs pēc tam, kad šie trīs bloki  – Vienotība, vecie un Saskaņas centrs – tiks ievēlēti, un kas būs centrā.

Kāds varētu teikt – lai ir Saskaņa. Jūsuprāt, vai Latvijas vēlētāju vairākums to akceptētu?

Atvainojiet, ja Rīgas mērs, kas ir SC līderis, lamājas kā fūrmanis valodā, kurā mums vēsturiski ir gājusi okupācija, kolonizācija, ja viņš nebrauc uz nevienu ES galvaspilsētu, bet kopā ar vicemēru vairākkārt viesojas Maskavā… Ja mēs uzskatām, ka valoda skolās ir nesvarīga, ja Rīgas redzamā ārpolitika pārvēršas par valsts ārpolitiku un tas ir ok – tad ir maz izredžu.

Varbūt Latvijas vēlētājam ar 23% bezdarbu ir citas prioritātes, gribas darbu, gribas ēst, un ir apnikuši vieni un tie paši tipi, kuri nomaina partijas, bet ne viņiem , ne valstij labāk nepaliek.

Jūs mani provocējat uz agresīvu atbildi. Skaidrs, ka krīzes laikā svarīgi ir sociāli ekonomiskie jautājumi, un piedāvājums mums ir. Bet tikpat skaidrs, ka smagās politiskās attiecības neļauj šos lēmumus virzīt. Interešu grupas, kas izpaužas kā politiskas partijas, ietekmē lēmumus, kas ietekmē cilvēku maciņus un sociālo aizsardzību.  Ceru, ka Latvijas pilsoņi nav tik naivi, lai saprastu, ka cilvēki, kas ir bijuši un joprojām ir saistīti ar Krievijas interešu pārstāvību, piemēram, Urbanovičs kā augsta ranga kompartijas funkcionārs, nepiedāvās neko tādu, kas varētu cilvēku situāciju uzlabot.  Brīdī, kad ir neskaidrība ar eirozonu, ar komercbanku sektoru, darījumi faktiski nenotiek, ir skaidrs, ka mēs vieni paši ārā netiekam. Un ja tajā brīdī nāk SC, tad ir skaidrs, ka vienīgais, kas var sanākt, ir atbalsts no Krievijas. Igaunijas piemērs ar Aļošas pārvietošanu ir piemērs, ka sviras ir. Piemēram, nevirzīsim visas savas kravas caur Sanktpēterburgu, bet caur Rīgu, Ventspili vai Liepāju. Ja jūs labi uzvedīsieties.

TB/LNNK nīkuļo un nākamās vēlēšanas var izrādīties pēdējās. Vai ir kaut kas, ko jūs esat gatavs atzīt kā kļūdu?

Mēs nenīkuļojam, mēs pārdzīvojam ļoti sarežģītu attieksmi no sabiedrības pret politiku, tāpat kā pārējās partijas. Es nenoņemu atbildību no savas partijas līdzdalības valdībās kopš 1995.gada, gandrīz visu laiku. Mēs esam ar to sodīti un kļūdas ir bijušas, bet tāpēc paiet malā – nē, politikā tā nenotiek.

Kas ir jūsu kļūdas?

Padomāsim (klusums). Attiecībā uz šī gadsimta sākumu, iespējams, mēs nepareizi izgājām no valdības ārā kopā ar JL pēc Repšes aiziešanas 2004.gadā. JL ātrāk atgriezās valdībā, mēs palikām opozīcijā, un tas bija laiks, kad varēja mazināt ekonomikas burbuļa sekas. Tā bija kļūda. Bet mēs neaizgājām Kalvīša valdībā, jo JL mums sarunu taisnē atvēlēja tik mazu ietekmi, ka nolēmām labāk būt opozīcijā.

Protams, mums ir bijušas situācijas ar dažu uzņēmēju atbalstu, kas jau sen ir aizmirsušās, bet daži komentētāji arvien piesauc Normundu Lakuču, kuru es neesmu saticis, laikam, kopš 2001.gada. Kļūda bija arī tā, ka mums bija grūti veikt paaudžu maiņu, līdz ar to, ja galvgalī ir tie paši politiķi, kas ir kopš 80.gadu beigām un daļa nespēj nest sabiedrībā neko jaunu kā vien to, ko viņi ir darījuši tad un kas tad bija vajadzīgs… Daudz kļūdu, līdzīgas daudzām citām partijām Latvijā.

Jums ir tikai viens ministrs valdībā, un viņš kaut vai pēdējā mēneša laikā vien ir bez konkursa iecēlis lidostas valdē Ventu Balodi, pasta valdē Imantu Mantiņu, un es pat nerunāšu par pārējiem politiski ieceltajiem – kā Požarnovu, Saratovu vai Straumi. Zinot bezdarba līmeni un sabiedrības nosodījumu šādām parādībām, jūs nodarbojaties ar pašiznīcināšanos?

Paskatīsimies, kas ir noticis ar lieliem, nevis maziem vai vidējiem uzņēmumiem, kā Latvenergo vai Latvijas dzelzceļš, kuros vairs nav padomes, kas pārvaldītu valdi un palīdzētu akcionāram saprast, kas tur notiek. To mēs esam veiksmīgi nojaukuši. Uzņēmumi tiek pārvaldīti ārkārtīgi slikti, kā Miķelsons vienā TV intervijā atklāti pateica: valdes priekšsēdētājs pārvalda uzņēmumu. Es domāju, ka šī pārvaldes modeļa populistiskā nojaukšana lielos uzņēmumos mums atsauksies. Mēs viņus padarām mazāk konkurētspējīgus reģionā. Es neaizstāvu Fliku visos jautājumos, bet ielikt šo uzņēmumu skalā, kurā jūs liekat – prezidenta vai premjera skalā, esmu aizmirsis – ir absurdi. Tā ir autoritāras valsts pazīme.

Ja satiksmes ministrs ir atbildīgs par samērā lieliem uzņēmumiem, viņam tos vairs nav iespējams pārvaldīt no padomes viedokļa, un atbildība par visu bez šaubām ir satiksmes ministram un partijai. Zinot, cik bieži šajos uzņēmumos tiek lemts arī politiski, nebūsim naivi, es uzskatu, ka katrā šajā uzņēmumā ir jābūt vismaz vienam cilvēkam, uz kuru var paļauties politiskā aspektā. Atvainojiet, Vents Balodis ir bijis ministrs, vadījis lielu uzņēmumu Rīgas ūdens, kurš saprot, kādi ir politiskie riski un kā tiek pieņemti lēmumi, kā gatavoti. Šādiem cilvēkiem tāpēc nav jākļūst par bezdarbniekiem. Požarnovs vadīja Rīgas satiksmi!

Tāpēc es neredzu, ka šie cilvēki, kas politiski varbūt ir pieņēmuši kļūdas un tāpēc arī sodīti kā politiķi, tāpēc neder Latvijas sabiedrībai un valstij kā uzņēmumu vadītāji.

Kāds Imantam Mantiņam sakars ar pastu?

Viņš ir ekonomists, strādājis Privatizācijas aģentūras valdē ilgus gadus, bijis arī tās padomē. Pastā ir jābūt ekonomistam, pastā nav jābūt labākajam pastniekam. Starp citu, dažās vietās, kur mēs ielikām cilvēkus, kas it kā ir labi un nav politiski, un saistīti ar aviācijas specifiku, ministrs nebūt nav apmierināts, rodas problēmas, cilvēka mērogs ir cits. Ja viņam nav vadītāja pieredzes lielam organismam, tas ne vienmēr izdodas. Bet tie ir sabiedrībā pacelti kā samērā klusi piemēri, jo tur viss ir kārtībā, tur neviens nav ar politiķa pagātni.

Runa ir par Latvijas Gaisa satiksmi?

Jūs uzminējāt.

Par politiskajiem cilvēkiem – viņi uzņēmumu vadībā vienmēr ir nonākuši tikai tāpēc, ka ir TB/LNNK biedri un partijai ir bijusi vara lemt par šiem uzņēmumiem. Viņi nav vinnējuši nevienā privātā konkursā. Vai tas parāda milzīgo kvalifikāciju?

Viņi nav vinnējuši nevienā privātajā konkursā, jo vienmēr ir strādājuši publiskajā sektorā. Es neredzu, kāpēc viņi neder. Ko nozīmē atklāti konkursi kapitālsabiedrībās?

Ko tas nozīmē?

Domāju, ka valsts pārvaldē tas to nenozīmē. Ja jūs domājat, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra iecelšana vai tas, kā vērtēja Konkurences padomes locekļus, ir… Es nepārmetu kādai citai partijai, es vienkārši jums rādu piemēru, kā tas patiesībā ir.

Atcerieties filmu par 13 dienām, kad Džons Kenedijs bija prezidents, un Kevins Kosterns, kas tēloja PR cilvēku, zvanīja kādam un teica: “Zini, kas ir politika? Lojalitāte, lojalitāte un lojalitāte. Tu esi mūs pievīlis”. Es domāju, ka lojalitātes jautājums Latvijas politikā ir svarīgs, un ja Satiksmes ministrijas sistēmā ir vairāk nekā 20 uzņēmumu un nav pārstāvja, tad neviens nav pārliecināts, ka neizdarīs neko tādu, kas kaitēs. Otrkārt, nevarēs realizēt nozares politiku. Turklāt nevienam viņam CV nav tāds, lai viņi nevarētu ieņemt šos amatus.

Agrāk nevajadzēja politizēt valdes, jo bija padomes.

Vai jums nav sajūtas, ka vēlētājs jūs jau sodīja par Jāni Straumi? Un jūs turpināt darīt tieši to pašu.

Atkārtoju, ka es nevēlos būt politiķis populists. Es piekrītu, ka tur ir pamats zināmai kritikai, bet es esmu par Straumi atbildējis pēdējos četros gados tik daudz. Šie cilvēki kļūdījās kā politiķi un viņi ir sodīti kā politiķi, bet mums bija pienākums, un tā darīja arī Latvijas ceļš kādu laiku, ka šie cilvēki ar šādu pieredzi strādā publiskā sektorā. Sevišķi, ja viņi nav gatavi pēc publiskā darba tik augstā līmenī atgriezties privātajā. Ja jūs savu partiju veidojat tā, ka līderus, kas visbiežāk tiks sisti, jūs nogāztā stāvoklī nospārdat un neliekaties ne zinis, kas ar viņiem dzīvē notiek… Tā nav īsti pareiza sistēma. Paskatāmies Eiropas politikā – tas pats Helmūts Kols, lai cik grūti gāja, viņš Vācijā tika pasargāts.

Ja partija baidās to pateikt, lai nepazaudētu pāris procentu vēlētāju, tad tā nevarēs arī nekādus citus smagus lēmumus pieņemt, kas mani baida kaut vai sakarā ar šīm vēlēšanām. Paskatāmies uz to, kas notiek Grieķijā – sociālisti bija solījuši lauksaimniekiem lielāku atbalstu, lielākas cenas, tie jau nedēļām bloķē bulgāru produktus uz robežas. Nākot uz vēlēšanām, jūs esat atbildīgs par to, ko jūs sasolat un ko jūs darīsiet. Es neesmu pārliecināts, ka tas, ko mēs nojaucām uzņēmumu pārvaldē, mums neatsitīs atpakaļ.

Mēs labi zinām, kas notiek pirms vēlēšanām, kad tiek doti nereāli budžeta solījumi un aizmirsti nākamajā dienā pēc tam. Kas būs šo vēlēšanu lielie jautājumi?

Nešaubīgi, ekonomiskie un sociālie. Pirmkārt, parāds – bet ar civilizētu risinājumu, jo mēs saprotam visu pušu atbildību, gan banku, gan publiskā sektora, gan kredītņēmēju. Bet tā ir problēma, kuras neatrisināšanas gadījumā nasta mums nobeigs paaudzes. Man ir interesants grafiks, kas rāda, ka parādu summa ir plakana, tā faktiski nemazinās, bet ienākumi gan publiskajā, gan privātajā sektorā krīt. Līdz ar to šķēre paliek arvien trakāka un būs nākamo gadu jautājums.

Otrs ir nodokļi. Bez šaubām, civilizētā formā ir jāmaina. Kapitāla ienākuma nodoklim ir jābūt neapliekamajam minimumam, jo līdz noteiktai summai to nemaksā ne Īrijā, ne Beļģijā. Tas nav mērķis, mērķis ir uzlikt slogu tiem, kas pelna ar kapitālu. Tas pats attiecas uz mājokļa nodokli, kas jālabo virzienā, kā piedāvājām iepriekš. Vēl jo vairāk par [ekspluatācijā] nenodotām mājām, par kurām nemaksā nodokļus, ir katastrofāli nepareizi. Varam nonākt Kipras situācijā, kur katrai otrajai mājai ir asakas uz otrā stāva, jo par nepabeigtu nav jāmaksā nodoklis un tā paliek nepabeigta gandrīz mūžīgi.

Trešais bloks būs eiro ieviešana, attiecības ar Starptautisko Valūtas fondu, ar Eiropas Komisiju. Plus sociālā politika ar spēcīgu veselības un izglītības komponenti.

Šīs jomas katrai partijai būs izšķirošas.

Kas attiecas uz eiro, ņemot vērā, kas noticis ar Grieķiju, ņemot vērā Nouriela Roubīni paziņojumu Davosā, ka divos gados eirozona būs sabrukusi, kā jūs uz to raugāties?

Es domāju, ka eiro pārdzīvos. Roubīni teiktais bija ļoti veselīgs, tāpēc mani sarūgtināja Zatlera teiktais tajā pašā panelī, kurš apņēmīgi teica, ka visus eiro kritērijus izpildīsim, lai gan moderators mēģina rosināt runāt par to, vai kritērijus nebūtu jāmaina, jo tie tika radīti pilnīgi citos apstākļos un to katrs ekonomists saprot. Pat tad, ja varētu uzskatīt, ka tāda pozīcija ir pareiza, tad nediskutēt par to, vai kaut kas nenotiks ar eiro stabilitāti 2014.gadā, kad mēs visus vecos Mārstrihtas kritērijus būsim izpildījuši, vai tas nebūs cits eiro, ir nepareizi.

Es pēdējā laikā esmu dzirdējis jautājumus, vai, ņemot vērā visus šos apsvērumus, mums vispār vajag iet eiro virzienā. To nedarīt, manuprāt, būtu pilnīga kļūda. Sevišķi ņemot vērā mūsu situāciju, kurā mēs 2008.gada rudenī, patīk vai nepatīk, izlēmām fiksēt kursu, bet devalvēt ienākumus. Nevis devalvēt latu. Pēc tam sekojošā pēriena pusotra gada garumā neiet eiro virzienā būtu katastrofāli. Nākošajai valdībai būtu arī jābūt atbildei, kā mēs redzam konkurētspēju nākamajos 3 – 4 gados ar Igauniju. Igauniju ar 2011.gada 1.janvāri pieņems [eirozonā], jo decembrī ES ekonomikas komisārs Hoakins Almunja pateica, ka, ja nebūs nekas ārkārtējs, Igauniju 2010.gada jūnijā uzaicinās. Būs trīs gadi, kurā Igaunija ar tām pašām salīdzinošajām priekšrocībām, kas ir Latvijai – ostas, tranzīts, darbaspēks - ir eirozonā, mēs neesam. Mēs zaudēsim kaut vai kreditēšanas jomā, jo likmes, par kādām var naudu aizņemties, būs dramatiski atšķirīgas. Eiropas Centrālā banka arī arvien skaļāk runā, ka tad, kad kreditēšana atsāksies, ir svarīgi virzīt pēc iespējas vairāk aizņēmumu nacionālajā valūtā. Jebkurš bizness redzēs, ka Igaunijā ir eirozona, valūtas riska nav, kredīta cena ir pilnīgi cita nekā Latvijā.

Poļi saka, ka mierīgi pagaidīs un nestāsies tik ātri, kā bija plānojuši.

Polija ir pavisam cits mērogs, paši uzskata, ka ir 18. lielākā pasaules ekonomika. Apjoms tirgum ir milzīgs, līdz ar to izmantojot monetāros instrumentus, valūtas kursa instrumentus, viņi vienīgie ir palikuši ar pozitīvu iekšzemes kopproduktu, un slovāki brauc no eirozonas iepirkties dienvidpolijas teritorijā. Ja mēs uzskatām, ka Latvija tagad, 2010.gadā, devalvēs naudu un ies to ceļu, kā darīja Polija… Uzskatu, ja mēs 2008.gada beigās būtu aizgājuši devalvācijas ceļu, tas būtu cits stāsts.

Vai tas būtu veiksmīgs stāsts?

Domāju, ka ekonomikas nodilšanas un bezdarba līmeņa ziņā daudz veiksmīgāks nekā tagad. 23% bezdarba nebūtu un nebūtu mīnus 18% IKP. Būtu kritiens, bet ne tik dramatisks.

Un lielākā daļa kredītus ņēmušo mājsaimniecību un banku varētu paziņot par bankrotu nākamajā dienā.

Banku bilancēm tas būtu ārkārtīgi liels apdraudējums, īpaši tām, kas izsniegušas lielāko daļu kredītu eiro. Visas skandināvu bankas, kurām ir pensiju fondi, kas, starp citu, ir īpaši interesants jautājums… Zviedrijā ir norma, ka 2. un 3.līmeņa pensiju fondiem ik gadu ir jāsalīdzina aktīvi ar saistībām, un, ja ir mazāk par 100% nodrošinājums, tad nākamajā gadā ir jāsamazina izmaksājamās pensijas. Un 2009.gadā tas ir noticis Baltijas ekspansijas dēļ. Viņi nevar šo lēmumu pieņemt, viņi mēģina to apiet, lai nebūtu jāsamazina 2010.gadā izmaksājamās pensijas. Redzēsim, kā tas beigsies. Tāpēc arī lielais spiediens par bonusu izmaksām un Swedbank vadības noņemšana u.tml. Mēs esam tādā savienoto trauku sistēmā – mēs bijām spiesti samazināt 2.līmeņa iemaksas, lai glābtu 1.līmeņa izmaksas, jo pie šāda bezdarba līmeņa būs ļoti grūti dabūt [pensiju izmaksai nepieciesamo] iemaksu apjomu. Samērā daudziem 3.līmeņa krājējiem ir kredītsaistības, tāpēc viņi vairs nemaksā pensiju uzkrājumā, bet maksā tām pašām skandināvu bankām. Jo vairāk mēs noārdām savu pensiju sistēmu, jo labāk tiem, kas ir aizdevuši. Ja mēs būtu devalvējuši, iespējams, būtu otrādi.

Arī tādā gadījumā mums būtu daudz cilvēku, kas būtu defoltējuši, bet būtu atbildīgi par savu saistību izpildi līdz teju mūža beigām.

Šī saistību izpilde mūsu Civillikumā ir novecojusi un nemoderna. Es nesaku, ka mums ir jākopē amerikāņu bankrota sistēma, jo mums ir cita sistēma, bet ir vairāki veidi, kā cilvēks bankrotē – viņam nevar atņemt ne uzkrāto pensiju, ne pēdējo mājokli. Atbildības limitēšana uz nākotni ir jāmaina. Man baņķieri saka, ka mēs jau darām labi, mēs paši ar savām meitas kompānijām piedalāmies izsolē un uzturam cenu, līdz ar to tam, kas bijis parādā un kam kredīts ir 100 vienību, viņš izsolē var pārdot par 20 vienībām, bet banka nopērk par 50 un līdz ar to viņam paliek tikai 50%. Šo uzdod par labdarību. No vienas puses – jā, bet no otras - tas nav pareizi.

Bet tik un tā cilvēki, kas ņēma kredītus, to darīja pamatā 2006. – 2008.gadā. Kā uz šiem kredītiem var attiecināt citus noteikumus ar atpakaļejošu spēku?

Vienmēr, kad par šo runā, bankas piesauc spekulantus, kas ir daļēja taisnība. Bet tiem, kas ir iekrituši ar vienīgo mājokli un pārmaksāto cenu – tur var atrast risinājumu. Jo ir skaidrs, ka nevar būt valdības mērķis dzīvot sabiedrībā, kurā tās lielākā masa, kas ir arī ekonomiski aktīvākie, ir pilnībā paralizēta un depresīva banku prasību dēļ. Viņi nevar būt pelēkā ekonomika un ir jāatrod civilizēts risinājums. Citādi ir jāatceras Argentīna, kas ilgstoši turēja peso pret ASV dolāru, bet beigās to devalvēja.

No jūsu teiktā izriet, ka vienīgais iemesls, kādēļ nedevalvēja, bija zviedru bankas.

Es esmu runājis ar Latvijas Bankas prezidentu, kura pozīcija ir skaidra – vienīgais, kas šajā valstī ir stabils, ir lats. Bet ir skaidrs, ka zviedru spiediens bija viens no dzinuļiem. Ivars Godmanis šīs sarunas, kā viņam ierasts, veda ļoti šaurā lokā un daudz ko mēs nezinām. Taču viens ir skaidrs – SVF ekonomistu nepubliskotos un publiskotos dokumentos par šādām ekonomikas situācijām devalvācija tiek uzskatīta par labāko risinājumu. Protams, mums vēl bija riska faktors ar domino efektu uz pārējām Baltijas valstīm un plašāk.

Bet tad vajadzēja devalvēt vai nē?

Es drīzāk domāju, ka jā. Bet 2008.gada beigās, ne jau tagad.

Kā jūs raugāties uz pašreizējo valdības stāvokli?

Mani uztrauc, ka es neredzu nekādu darbu pie 2011.gada budžeta. Nedomāju, ka tas būtu jāpieņem šai valdībai, bet tam lielās līnijās jābūt gatavam, jo pēc vēlēšanām laika būs ļoti maz. Baidos, ka to atkal grib atstāt ierēdņiem.

Izskatās, ka JL un sevišķi TP ir iedomājušās vizualizēt pretējus virzienus. Tas ir neracionāli un mums draud dramatiska priekšvēlēšanu situācija. Ja TP izvēlas, ka ir jādara viss pretēji Dombrovska kursam, tad atpakaļceļa viņiem vairs nav. Varbūt, ka uz to arī uzprasās.

Nu, izies TP no valdības, paliks kā mazākumvaldība – tādi precedenti ir bijuši.

Jā, jā, tikai der atcerēties gadījumu ar Demokrātisko partiju “Saimnieks”, kas aprīlī izgāja no Guntara Krasta valdības. Kur viņi ir tagad?

Kāds būs laukums pēc vēlēšanām?

Būs trīs lielie bloki – Saskaņa, viss, kas ir ap Vienotību, un bloks, kurā nosacīti ir TP, ZZS un LPP/LC, bet tas var arī nebūt bloks. Varbūt kāds no viņiem sapratīs, ka labāk iet ar nacionāliem spēkiem. Es, piemēram, ceru, ka ZZS varētu būt konstruktīvs ar JL, tikai tad nevar pozicionēties: labie – sliktie, jaunie – vecie. Ja mēs neejam ar Vienotību, ir arī citi mazāki spēki, piemēram, Visu Latvijai!.

Vai tas nav kādreiz ietekmīgas partijas šausmīgs gals – iet kopā ar mazu, radikālu nišas partiju, lai vispār mēģinātu pārvarēt barjeru?

Es to negribu. Tāpēc es runāju par plašāku nacionālo spēku konsolidāciju, un arī Visu Latvijai! domā tāpat. Konsolidācijai, proti, Vienotībai vajadzīgas plašākas kontūras. Bet es neloloju ilūzijas, ka jebkura vecā partija, ieskaitot TB/LNNK, var turpināt pastāvēt, nepārejot citā kvalitātē.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(14 balsotāji )
Komentāri

R.Zīlem vajadzēja uzjautāt, vai tik viņš gadījumā nav tas pats R.Zīle, kura mazie nesmukie hesiņi izcūkojuši Gaujas augšteci daudzu km garumā?.. Pirms kāda laika bija sižetiņš vides faktos ,vai.. pēc tam kaut kā noklusa.. Kopumā vispār nav vēlēšanās šo tb zelta balsu kantori apspriest..Gatavībā iztirgoties ar šiem tikai socdemi vēl varētu sacensties..Jocīgi, bet aizvien vēl var sastapt ļaužus,kas balso par nosaukumu..Tagad gan paliek mazāk.Un labi vien ir.Latvjiem vispirms jātiek skaidrībā par saviem kangariem,simbolu ķēzītājiem, tā sakot -jāsatīra apziņas māja.Un tad jau ies kalnup.

202.

Dievs ar tiem leišiem un Rayneriem, skidrs ir viens, ka mēs joprojām rullējam pa grāvi, kurš ietek kādā purvā…
Lūdzu kas ir Hipolite un kas būtu viņas mantniece? Nav nācies ar tādiem briesmoņiem saskarties! Apskaidro, lūdzu, man, varbūt izdosies uz sevi no tava skatupunkta palūrēt…

Man kaut kā apnika lasīt interviju pēc frāzes “Es negribu vilkt pilnīgas paralēles, bet viņi kā neatkarīgas valstis atzīst Abhāziju un Dagestānu”. Nezinu- vai Zīle pārteicās, vai kāds nepareizi uzrakstīja teikto, vai varbūt vēl kāda cita kļūme- bet tomēr tādai kļūdai nevajadzēja parādīties.
Cik noprotu- vārda “Dagestāna” vietā būtu bijis jābūt “Dienvidosetija”. Itkā jau sīkums (mums te no šejienes raugoties), bet mums droši vien varētu būt sāpīgi, ja kāds Latviju sajauktu ar Pleskavas guberņu.
Ja šo vārdu “Dagestāna” tik tiešām pateica pats Zīle, tad man gribētos uzzināt- vai viņš bija aizdomājies par kaut ko citu un pārteicās, un tādā gadījumā kad par pateikto atvainosies!
Ja, savukārt, viņam nav nojausmas par to- ko viņš ir pateicis, tad nekāda atvainošanās nav nepieciešama. Tad aptuveni ir skaidrs- kāds viņš ir politiķis. Proti- nejēga.

“Repše pareizi teica – vienīgais, ko valsts var darīt uzņēmējdarbības attīstībai – nelikt šķēršļus. Tieši ar šķēršļu novākšanu iet grūti.”

Šķērsļus viņi ir novākuši tikai sev- superalgasalgas, dažādas prezentāciju piemaksas, lepnas mašīnas pie visiem dibeniem-brauc cik gribi un kur gribi, aprobežotu un alkatīgu ierēdņu bandas turpina izrīt aizdevumu un kāst tautu…toties uzņēmēji turpina strauji putēt ārā no nodokļu smaguma un mūk projām no šīs valsts, par parasto tautu vispār nav ko runāt-katrs velk savu nožēlojamo dzīvību kā nu māk…

>KARAMBA:”Jocīgi, bet aizvien vēl var sastapt ļaužus,kas balso par nosaukumu..” – LIKUMSAKARĪGI, likumsakarīgi, jo daudziem jau vēl vadās kā tai teicienā par ‘pirmo mīlestību, kas nerūs’. Vispār jau daudzi, iespējams, jūt līdzi tiem, kurus tik’ smagi ir pašu veidotā sistēma samalusi – un aiz līdzjūtības pret ’sasitajiem’ nobalso par. Nebūsim pārāk bargi – ”nesitīsim” jau pie zemes notriektos – ļausim viņiem aiziet mierīgi ar mieru.
Finnita la comedia ?

>LELLE:”(..)…toties uzņēmēji turpina strauji putēt ārā no nodokļu smaguma un mūk projām no šīs valsts, …” – KAS NU TIE par uzņēmējiem, kas vēl nesen lielījās – Babris:”Uzņēmēju spēks noslaucīs visu” (LA,25.03.2009) – A TAGAD , ko, ‘aste kājstarpē’ un laižas prom ?

Man te tads jautajums nevietā pie “klusa”. Es ta sapratu ka Jums ir kada saistiba ar precu ievesšanu no Ķīnas.Man šī tēma ir aktualizejusies sakara ar dažam razosanas iekārtām no turienes. Vai butu iespeja pakonsulteties ar Jums par so tēmu?mans e-pasts rujanis@tvnet.lv

Vecās Dienas dižie komentētāji un apskatnieki, diemžēl,sirgst ar kaiti neuzdot jautājumus intervijas gaitā, bet sagatavotus iepriekš. Līdz ar to intervijā dažas lietas nav atbildētas līdz galam vai pat rodas pārpratumi.Nožēlojama ir Latvijas politiķu nepietiekamā izglītība par sabiedrības attīstības sakarībām. Vai tiešām tā aprobežojas ar populāru filmu par politiku skatīšanos? Bet intervija laba ar to, ka parāda, kādi esam. Man šķiet, ka politiķi atpaliek savā attīstībā no vēlētājiem.

Lellei!
Varbūt tieši tā PVN prognožu pārpilde ir saistīta ar to, ka no VID atbrīvots Jakāns! Varbūt Jakāns vairs nespēj atcelt PVN uzrēķinus saviem tēpistu korišiem! es sliecos drīzāk domāt tā, jo arī toreiz, kad 2003 gadā vara bija JL rokās, sāka pārpildīties plānotais budžets.
Jezdakova droši vien būs īstais cilvēks VID ģendirektora amatā, jo pati ir profesionālis nodokļu iekasēšanā , kā arī nav nevienā partijā. Demogogi noteikti viņu centīsies apmelot par JL ielikteni, bet tie, kuri ir strādājuši VID, kā arī uzņēmēji, zina, kas ir Jezdakova un cik ilgi jau viņa strādā VID!
Gan jau izpildīsies arī iedzīvotāju ienķuma nodoklis, jo iepriekšējo iekasēja par decembri un decembris sakarā ar svētkiem un priekšsvētkiem atstāj lielu ietekmi, jo tas jau nav PVN , kā pati zini! Toties gan jau februārī par janvāri iekasēs pietiekami daudz arī Ie.ienāk. nod.
Bez tam, es tām pašvaldībām nemaz to naudu tā nedotu izplakarēšanai un visvisādiem pabalstiem pat tādiem cilvēkiem, kam tas nepienākas, bet kauna nav un iet to pabalstu prasīt. Zinu to , jo nejauši šokējos kādi cilvēki to pabalstu prasa. bez tam ar 1.februāri pensijas atkal būs iepriekšējā līmenī, un atkritīs daļa pabalstu prasītāju, ja ne vēl februārī( jo ibūs liela apkures maksa), tad noteikti uz pavasari! Bez tam pašvaldības, kā Tu pateici teici , ir treknie runči, kas nepamatoti tērē naudu!!!!!!

Nu piedodiet, mēs esam nevis Latvijā, bet gan pilnīgā pakaļā, kur nonākuši esam daļēji pateicoties tieši personiski Zīlem.
Pirms bļaustīties par Latviju varbūt vajadzētu godīgi pastāstīt kā viņa partija pelnīja esot pie varas?
Un kā piemēram caur Halforu ņēma naudu no azartspēļu darboņiem? Un cik valstij izmaksāja ar vantu balodi saistītie vides projekti?
ir milzu cūcība ar vārdiem būt patriotam un ar darbiem banālam naudas kāsējamm.
Un man kā latvietei ir vienalga visas tukšās nacionālās runas, kad LATVIEŠU politiķi izzog valsti pa tīro un domā, ka nacionālā piederība ir indulgence visām rīcībām, un viņi nav jāaizslauka mēslainē!

Zīle ir vienkārši mērglis, kuru interesē tikai vien kā tikt pie varas un grābt, grābt un grābt.

Viņa intervija ir pat pretīgāka nekā Šķēles un Kalvīša paziņojumiem, jo Zīles galvenā doma, kuru viņs skaidro mums, plebejiem, ka tas ir valsts svētais pienākums, lai nodrošinātu personīgo labklājību TB/LNNK biedriem.

Neviena vārda par rūpēm par tautu!

Zīle tikai uztraucas, lai Batjkam neizveidotos finanšu diskomforts kad šis, faktiski noziedznieks, tika patriekts no politikas.

Visu, uz ko Zīle tiecās šajā intervijā, ir tieši tas negatīvs, nepareizs, koruptīvs, anti-demokrātisks, zemisks, ko vajadzēja jau sen izkaust, bet Zīlēm par to rodas tikai vārdu izvirdums, drebot par savu maku:

1. Zīle ačgārni sūdzas ka sīle samazinājusies, jo neefektīvas politiskās padomes tika likvidētās

2. Zīle derdzīgi propagandē drauguļu ielikšanu valsts uzņēmumu valdēs un aģentūrās, kas vairāk atgādina Niģērijas stilu, nevis Eiropas valsti.

3. Zīle rūp, lai Batjkam būtu ikri, nevis, kā to būtu izdarījusi normāla Eiropas partija, norobežojas no viņa. Atsauces uz H. Kolu ir nevietā, jo Batjkam nekādu nopelnu, izņemot laicīgo ierāšanas pie Saeimas un v/u kases lodziņa algas dienā, nav. Zīle ar to atkārtoti parāda kādas viņu vērtības – Āzijas un Āfrikas politikas līmenī.

Līdakas teicienu būtu jāpāradresē Zīlem, jo visas Zīles bezkaunīgas rūpes par savu un partiešu labklājību, ir klāji pretvalstiskās!

4. Zīles norādītie TB-isti ir nekompetentu kadru saraksts. Tā, piem. pašreizējais satiksmes ministrs Gerhards 8 gadus 1999. gada 9. aprīļa līdz 2007. gada 20. decembrim bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tātad tā ir persona kura nogulēja krīzi un kura veicināja visu to nepareizo attīstību treknajos gados.

Nacionālo jautājumi tiek izmantoti tikai partijas mārketingam. Ja būtu cita niša,Zīle varētu izmantot jebkādu citu lozungu, kuru atbalstītu zināmā velētāju daļu, lai Zīle&Ko. tiktu pie sīles.

Es nesaprotu kāpēc komentētāji nesauc lietas vārdā.

Zīle melīgi norāda, ka JL “atgriežas” valdībā agrāk. Bet tacu tā bija 4 neliešu partiju koalīcija, t.sk. TB kura veiksmīgi, kuri nomenedžēja Latviju līdz patreizējai bedrei.

Zīles teksti, tapāt kā TB/LNNK politika ir melīga no kājām līdz ausīm. NEVIENU bij. no šis partijas laist pat Saeimas tuvumā nedrīkst!

212.

Herakla laikā bija pazīstama sevišķi kareivīga sieviešu cilts, kurā valdīja matriarhāts. Hipolite bija viņu ķēniņiene. Viņai bija slavena josta, it kā paša kara dieva Aresa dāvana. Heraklam pavēlēja doties pie viņas un atvest to jostu. Herakls, protams, varoņdarbu paveica un dabūja, man bail, ka ne tikai jostu vien…
Tas tā īsumā.

213.

P.S.Pa ceļam kaut kur pazuda, ka šī cilts saucās amazones.

214.

Un tad Heraklam nominēsim zvirbulēnu? :) :) :)

215.

Vai nepietiks ar veco krievu medāli ” Par darba varonību” ?

Manuprāt, visi komentētāji tam piekrīt, ko Jūs rakstāt.

217.

To leģendu es zinu, bet Hipoliti neatceros! Amazones tā jau ir cita lieta!

Beidz! Es nu gan neesmu nekāda amazone, bet niknums mani māc par šito vājprātu kas te notiek! Nu priekš kam CD vēl jāintervē šis valsts izlaupītājs Zīle?
Pirms pāris gadiem bija man gadījums tikties ar Zīles māti…starp citu nav latviete, bet kaut kāda ukrainiete, bet izskatās pēc jūdenes, labāk runā krieviski nekā latviski… Viņa man mēģināja iegalvot, ka dēls zaglis neesot, bet bankas kontos miljonu glabājot. Un tad es viņai teicu, ka ar algu šodien miljonus neviens nav sakrājis.

218.

Mutiska pateicība un Lemberga personīgs rokasspiediens – es domāju tas tiks noteikti novērtēts augstāk.

> ululiņš 199
Ko lai es nabadziņš, daru, ja man patīk teikt sievietēm nevis glaimus, bet komplimentus?
———–
:) :) :)
Nu, nu, nenabagojies!
Komplimeti par lietu ir patīkami, un vēl, ja tos saka cilvēks, ko var cienīt… :)
Bet vispar mēs tiešam esam sabiedrība, kas vēl neprot teikt, nu ne varbūt komplimentus (tas vairāk piedien diplomatiskām spēlītēm), bet patiesus atzinības vārdus viens otram par lietām, kas ir atzinības vērtas. Mums tas vektors vēl ir uz negatīvo pusi.
Mes neprotam atšķirt glaimus un komplimentus no patiesas atzinības, un ķengāšanos un tukšu kurnēšanu no patiesas kritikas.
Tu, man liekas, to proti. Tas iederas Tavā psihologiskajā portretā :)

220.

Un saulespuķu sēklu sauja piedevām.

221.

Paldies, tu atkal par mani labi domā, labāk nekā es pats. Bet man vienkārši tā sanāk…

> ululiņš
Bet man vienkārši tā sanāk…
———-
Tur jau ir tā sāls!
Sevi patiesi novertēt ir diezgan grūti, jo vienam traucē sakāpinātā pašvērtība, citam mazvērtība. Kāda jau nu kuram no mums tā bērnība bijusi, kādas sēkliņas iedēstītas…
Ja Tev sanāk tā, ka apkārtējie Tevi redzot labvēlīgi smaida un nemūk, tad jau viss kartībā :)
Vispār tā visa ir traki filozofiska padarīšana…

var jau buut, ka niknajiem komenteetaajiem ir taisniiba un Ziile ir taads un shitaads un varbuut pat veel sliktaaks. Bet – vinjsh vismaz redz kopeejo ainu, kas attiecas uz banku darbiibas rezultaatiem pashlaik un naakotnee, ja viss taa arii turpinaasies, Latvijaa. Neviens, neviens muusu valdiiba esoshais politikjis ne vaarda nemin par to, ka patiesiibaa Zviedrija ar savaam bankaam muus gruuzh pilniigaa nabadziibaa uz turpmaakajiem 30 – 40 gadiem! Un nevis netiishaam, vinji labi zin ko dara un tik pat labi vinji zin, ka tas nav labi. Bet cer, ka gan jau pasaule tiem piedos, jo Latvija tachu ir pavisam mazinja, bet vinji dziivos paarticiibaa taapat kaa liidz shim un kaa jau kapitaalismaa naakas, taadus ciena!

224.

Atceries, kas bija uz Delfu orākula vārtiem rakstīts! “Pazīsti sevi pats!” Jau senie grieķi zināja, ka tas ir tas grūtākais. Ir jau bijis arī tā, ka mani labāk redz ejam, nekā nākam, sevišķi, ja man rokās grāmata, kuru es taisos citēt…

225.
zvirbulēns - ululiņam
2010. gada 10. februāris, 16:52

Nesprēgā, vecīt!
:)

Par krieviem aizmirsat! Viņiem SC arī nav vairs pie sirds, ka pirms gada!

>Jānis
Nu labi, Zīle “redz kopeejo ainu, kas attiecas uz banku darbiibas rezultaatiem pashlaik un naakotnee, ja viss taa arii turpinaasies, Latvijaa.”

Bet kurš politiķis to tagad noliegs. TB/LNNK ekonomiskā programma jau arī nebija slikta. Tikai viņi jau necīnījās par tās īstenošanu. Enerģija tika veltīta pavisam citu mērķu sasniegšanai. Zīle vienkārši ir tāds TB/LNNK zicpriekšēdētājs.

Es piekrītu Jānim, ka Zīle redz kopējo ainu.Jā, vismaz daļēji.Viņš runā par nacionālo jautājumu un par Parex.Par to, ka cilvēki krīzes laikā ir mazliet apjukuši.Tā ir tāda kulaku vīstīsana kabatās.
Par nacionālo jautājumu.Vispirms jāsāk ar sevi, ar savu nacionālo pašcieņu.Vai mums, pirmkārt politiķiem un valdībai ar šo pašcieņu viss ir kārtībā? Personīgi es nejūtu, ka viņu attieksme un darbības vairotu tautas pašvērtības apziņu.Gluži pretēji.
Par to kas notiek Latvijā man ir kauns.Godmanis pieņem lēmumus par Parex šaurā lokā… Tauta ir bijusi apjukusi un klusējusi.Tā ir bijis vienmēr.Viņš tā nedarītu, ja par šādu rīcību draudētu sods.Ušakovs nelietotu necenzētus vārdus ja viņš par to tiktu sodīts. Zīles savtīgas interesesnebūtu iespējamas, ja viņa darbībām būtu negatīvas konsekvences.

“Vai bērna mācību valoda nav vecāku, nevis valsts uzdevums?”
= = = = =
Ja Jemberga uzstāda muļķīgus jautājumus, kā var sagaidīt gudras atbildes? Vai viņa var pateikt kurās valstīs bērnu mācību valoda ir atstāta pašplūsmē?

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books