Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2010. gada 9. februāris 09:17
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu.

Un tomēr arī pēc šīm dīvainajām darbībām vēl bija iespēja izkārpīties no situācijas, piespiežot ārvalstu kreditorus norakstīt daļu no Parex aizņemtās naudas (t.s. sindicētajiem kredītiem), koriģēt lata kursu, aizsargāt individuālos kredītņēmējus ar virkni pasākumu, ieviest striktu taupības režīmu pārvaldes jomā un vienlaikus sākt reālās ekonomikas stimulēšanu, novirzot tur „saīsinātos”.

To tomēr nedarīja, bet gan iedarbināja t.s. iekšējās devalvācijas ceļu, krasi samazinot iedzīvotāju ienākumus un palielinot nodokļus, lai ar pirktspējas mehānisku kritumu nonāktu pie sabalansēta budžeta. Tā ir politika, kuras „blakusprodukts” ir mūsu ekonomikas iznīcināšana straujā tempā. Masveida bezdarbs, uzņēmumu bankroti un iedzīvotāju slīgšana nabadzībā ir visiem redzamais rezultāts.

Taisnībai par godu jāsaka, ka šo traģiski aplamo izvēli izdarīja iepriekšējā, Ivara Godmaņa valdība (ja nu tā vispār saprata, ko dara – es par to ļoti šaubos, skat. „nasing spešal”). Dombrovskim īstas izvēles vairs nebija.

Tomēr laiks ir aizgājis, bet stratēģijas, kā izvest valsti no sastrādātā posta, joprojām nav.

Tās vietā mūs sāk dzirdināt ar  cukurūdeni – redz, eksporta pieaugums, iedzīvotāji dibina mikrouzņēmumus, aug individuālo uzņēmēju skaits – utt. un tjpr. Turpretim, ja skatāmies datus par rūpnieciskās produkcijas un tirdzniecības apgrozījuma procentuālo kritumu 2009.gada otrajā pusē, tad kļūst skaidrs, ka jaukās runas ir priekšvēlēšanu laika izpausme, kurai ar skarbo īstenību nav sakara (kā jau nu visiem mūsu partiju solījumiem un paziņojumiem).

Vai varam atļauties „izsēdēt” krīzi, cerot, ka naivi pārcentīgie privāto un valsts parādu atmaksātāji latvieši iedvesmos investorus atkal ieguldīt naudu Latvijas projektos? Jo pašiem mums naudas ekonomikas atjaunošanai neesot.

Ceru, ka valdības vīriem vēl ir pietiekoši daudz saprāta, lai neļautos sapņiem par jaukajiem investoriem, kuri gan drīzāk labu laiku vairīsies no Latvijas kā no mēra. Vispirms jāparāda, ka mēs protam ne tikai taupīt un ierobežot, bet arī likt lietā to, kas mums vēl ir – neatlaidību,  čaklumu.

Pašreizējā problēmu problēma ir bezdarbs. Tas paralizē visu – gribu un varēšanu darboties vispirms. Ir arī plašākas, ekonomiskas sekas. Kaut vai viens piemērs: joprojām samazinot valsts pārvaldes aparātu (nepieciešams process!), katrs atlaistais palielina bezdarbnieku armiju, jo Latvijas nabadzīgā, gadiem nīcinātā ražošanas infrastruktūra nevar absorbēt šos cilvēkus, dot tiem jēdzīgu darbu, un vajadzība pēc pakalpojumiem strauji augošajā nabadzībā samazinās. Rezultātā atlaistie kļūst atkarīgi no sociālā budžeta, nemaksā nodokļus, neko nepērk (attiecīgi samazinās ienākumi no PVN). Visai ātri var pienākt situācija, kurā bezdarbnieka un viņa ģimenes uzturēšana pie dzīvības maksā dārgāk, nekā viņam izmaksātā minimālā alga. Bezdarbs (tādā līmenī, kāds tas patlaban ir Latvijā) ir lejupejoša spirāle, kura ved tautsaimnieciskā un sociālā bezdibenī. Kādam tas vēl nav skaidrs?

Daļa iedzīvotāju no šī bezdibeņa raujas ārā emigrējot. Bet palikušajiem ir tiesības prasīt no valdības tūlītēju rīcību bezdarba samazināšanai.

Nav redzējuma, nespēj vienoties? Tad redzošajiem par to ir jākliedz pilnā balsī, jānorāda, kuri un kas pretojas risinājumiem. Nav naudas? Mīļie, labie, nacionālas katastrofas novēršanai nevar atrast naudu? Lieta ir pārāk nopietna, lai nerastu izeju (pārdot, laist darbā visas rezerves, likt ciest arī aizdevumu savulaik vieglprātīgajiem devējiem – ārzemju bankām utt. Risinājumi ir!).

Atrodamies uz robežas, aiz kuras rēgojas vismaz desmit gadus gara nīkšana Eiropas nabadzīgajā galā. To mums nodrošinās mūsu galvenā resursa – darbaspēka aizplūšana vai tā izniekošana dīkstāvē.

Islande pret līdzīgām parādībām noprotestēja skaļi, skandalozi un visiem dzirdami. Varbūt arī mums jāizvēlas efektīvi soļi, kas nebūtu tik skaļi, tomēr dotu rezultātu?

Tie, kuri mums te „treknajos gados” deva aizdevumus pa labi un kreisi, cerot uz lielu peļņu, nav pelnījuši tikt cauri ar veselu ādu. Viņi toreiz labi zināja, ka vaļīgie aizdevumi Latvijā ir risks, un ar riska pakāpi finanšu pasaulē ir vienkārši: ieliekot naudu augsta riska pasākumā vari nopelnīt vairāk kā parasti, bet vari arī zaudēt, un tad par riskēšanu nākas maksāt.

Ir pilnīgi aplami, ja tas jādara tikai mums. Varbūt mājokļu kredīti jāpārstrukturē, varbūt bankām jāpagaida uz kredītu atmaksu līdz tam laikam, kad Latvijas ekonomika atdzīvosies? Jo katrs lats, kas caur bankām neaizpeld uz ārzemēm vai arī neiegulst seifos, bet paliek latviešu makos, veicina apgrozījumu un tā var mazināt bezdarbu. Droši vien ir arī citas iespējas. Laiks rīkoties, lai rītdiena nepārvērstos rūgtos pelnos un pelēkā miglā.

Nevaram sēdēt un gaidīt līdz 2014. gadā solītajai eiroparadīzei. Tā var arī nepienākt vai arī vienkārši var nebūt vairs vajadzīga. Nebūs kam…

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(11 balsotāji )
Komentāri

Godīgi sakot liela vainas daļa jāuzņemas žurnālistiem, kuri naudas dēļ gatavi pasniegt tautai meļus, sagrozīt faktus, lai tikai to, kurš maksā padarītu par svēto govi, par eņģeli vai svētāku par Romas Pāvestu. Pēc piemēriem tālu nav ko iet. 7.februāra (2010.g.) TV3 raidījumā „Nekā personīga” žurnālists Jānis Krēvics sižetā „Policistam – kauslim rājiens. Otru kautiņa dalībnieku tiesā par publisku lamāšanos” apmelnoja un apmeloja policijas darbinieku Raivo Lejnieku, padarot par svēto govi Arni Punnenovu. Kāpēc Krēvics nepateica, ka policista auto nebija novietots invalīda stāvvietā, bet tikai blakus tai un Punnenovs iespējams alkohola vai narkotisko reibuma stāvoklī nespēja noteikt to? Kāpēc Jānis Krēvics nepateica, ka automašīnā bija 2 grupas invalīds pēc insulta? Kāpēc Krēvics neuzklausīja lieciniekus, bērnu, kas visu to redzēja un dzirdēja? Un tagad ticēt šim raidījumam nevar. Arī Cita Diena nav labāka, jo noklusē šādus faktus, baidās pakļaut kritikai savus kolēģus. Kā tautā saka, roka roku mazgā, abas netīras.

2.

Valdi Krastiņ ! Kā tikt pie talantīgiem saimniekiem?Kā tikt pie talantīgiem saimniekiem?Kā tikt pie talantīgiem saimniekiem?

Esmu pilnīgi “par”, ka ārvalstu bankām būtu jāuzņemas solidāra atbildība par to, kur tagad esam. Pateikt, ka nebūs viņiem nekādas naudas, izņemot to, ko dabūs par ieķīlāto īpašumu, laikam vis nevarēsim, tā var pazaudēt izvestorus. Bet noteikt vairāku gadu moratoriju izlikšanai no kredītā iegādātajām vienīgajām dzīvojamām platībām un soda procentu iesaldēšanu uz šo laiku- to nu gan vajadzētu. Ja banku analītiķi nespēja novērtēt tendences un laikus nobremzēt kreditēšanas bumu un burbuļa pūšanu, tad kāpēc sekas mums jāizstrebj vieniem pašiem?

Esmu par to lai šīs ciešanas iemācītu cilvēkus izteikt savas vēlmes un par tām cīnīties. Ātrāk , “no augšas”, nekas nemainīsies.

Ja mēs būtu izslīdējuši no krīzes ar devalvāciju ( kas ir visu kas veidojuši uzkrājumus klaja apzagšana, plus visu pensionāru), vai ar ārzemju kreditoru apšmaukšanu ( kas mūsu uzņēmējus padarītu par neuzticamas valsts neuzticamiem pārstāvjiem uz ilgiem laikiem), tad nekādu pārmaiņu cilvēku domāšanā nebūtu, un krīzes dotā izdevība attālināties no degradējošā valsts kontrolētās saimniecības sociālisma un tuvoties valstij kas pati sevi var uzturēt, būtu palaista vējā.

Es domāju ka pēc šīs krīzes sāksies manāms, stabils, kaut lēns, Latvijas uzplaukums, ne 10 gadi nabadzīgajās Eiropas nomalēs. Šīs krīzes laikā būsim nokratījuši oligarhus, kas arī nav maz.

Nevajag steigties un satraukties, Valdi Krastiņ, laiks dara savu darbu, un rezultāti būs. Nav un nebūs ceļvežu ar vienīgo pareizo atbildi, ir demokrātija, kas ir lēns process kura laikā dzimst optimālā izvēle.

Un tieši par demokrātijas attīstību būtu jāuztraucas, un jāmēģina pasteidzināt reālu ideoloģiski pretnostatītu partiju cīņas tā cirka vietā, kas notiek Saeimā un valstī pēdējos 15 gadus.

Valsts uzņēmumi diez vai sāks ražot konkurētspējīgu produktu – PSRS laikā nez kāpēc tā nenotika. Kas būtiski ir mainījies? Jaunieceltais uzņēmuma vadītājs nav PSKP , bet TP nomenklatūras kadrs?

6.
Valdis Krastiņš - Easy
2010. gada 10. februāris, 09:41

Atļaušos lietot citātu: “a detached view from outside”. Varētu mēģināt Jūsu (varbūt pat pamatā pareizo) ainu piedāvāt bezdarbniekiem, vai tiem kuri dodas prom, un redzēt viņu reakciju: esmu pamēģinājis. Tādēļ joprojām esmu islandiešu un ASV pilsoņu pusē; Amerikas administrācija darīja visu, lai iedzīvotāji izvairītos no tā, ko tagad piedzīvojam mēs, un tagad mēģina sakārtot sakārtojamo.

>Easy
Paldies, nomierināji. Izrādās nekas nav jādara, Demokrātija visu paveiks mūsu vietā.
Jā, bet kur demokrātija visu laiku bija paslēpusies, ka nepasargāja no krīzes N1? Vai pie krīzes N2 tā atkal neaizbēgs krūmos?

> Easy
Atvaino, bet Tavi spriedelējumi nav pat neandertālieša līmenī, tiem vismaz bija nojauta par to, kam ir nepieciešama izdzīvošana un pēcnācēji. Un pilnīgi droši varu apgalvot, ka tāpēc, ka ne Tu vienīgais LV esi tik “gudrs”, tā sauktā LV valdība un bankas arī var vēsā mierā nodarboties ar šīs zemes izlaupīšanu un cilvēku iegrūšanu pilnīgā PILNĪGĀ nabadzībā!
p.s.
sapierim uzsprāgšna uz mīnas, kuru tur ir ieracis IENAIDNIEKS un tieši ar tādu ar mērķi, lai kā minimums sapieris arī tur uziet gaisā, arī ir tam laba mācība, vai ne?

Jā, galvenais ir neizdarīt par daudz. Tukša ņemšanās tērē resursus, bet nespēj mainīt vēstures gaitu. Savukārt neliela piepūle tur, kur spēka pielikšanai ir efekts, var mainīt daudz ko.

Es domāju, ka patreiz piepūle jāpieliek demokrātijas nostiprināšanā, efektīvas mazas valsts pārvaldes radīšanā. Emocionāli protams labāk būtu dalīt naudu bezdarbniekiem, bet tāda darbošanās ir neefektīva.

Bezdarbniekam jāsaprot kāpēc viņš ir bezdarbnieks, un jāpamainās. Tas ir sāpīgi, bet nepieciešami. Bez grūtībām un ciešanām raksturu neizveidosi.

Un man nav bail to pateikt bezdarbniekam: Tas ka esi bezdarbnieks ir lielā mērā tava paša vaina. Ir jādomā pašam par savu nākotni, nevis jāatstāj to darba devēju vai valsts ziņā.

Visi jau nav bezdarbnieki, tikai 20%. 80% strādā. Pats biju bezdarbnieks 90 gadu sākumā, 3 gadus skraidīju apkārt kamēr iemācījos domāt un uzvesties tā lai dabūtu darbu, un tad strādāt tā lai būtu vienmēr plusos pret darba devēju.

Pats biju Zviedrijā 90 gadu sākumā, strādāju par apkopēju lai arī man ir augstākā izglītība. Ļoti daudz ko iemācījos no dzīves kapitālismā, kas ir īsts darbs, un atbraucu atpakaļ cits cilvēks, un ar zināmiem iekrājumiem. Arī tā ir mācīšanās, nekāda traģēdija tā nav. Man meita brīvdienās un vakaros strādā un darba dienās mācās Londonā, pati gandrīz 100% sevi apgādā- un arī neizjūt nekādu traģēdiju. Treniņš.

Tā kā nevajag citu vietā asaras birdināt, vai cerēt uz strauju valsts ekonomikas brīnumatkopšanos. Visam savs laiks, un daudzviet cilvēkiem būtu ieteicams pieņemt situāciju kāda tā ir, un meklēt iespējas, nevis par velti cepties un gaidīt brīnumu kurš nenotiks.

10.

Krastiņa kungs !

Valsts uzdevums nav nodrošināt iedzīvotājiem darba vietas ! Valsts pastāvēšanas mērķis un jēga ir nodrošināt likumus un to izpildi, kā arī sociālo nodrošinājumu tādā apjomā, kādu konkrētā valsts var atļauties konkrētajā brīdī. Katrs cilvēks pats ir pilnībā atbildīgs par savu un to cilvēku labklājību, par kuriem ir uzņēmies atbildību. Vienīgais izņēmums – invalīdi un bāreņi par kuriem valstij ir jāuzņemas atbildība. Savu problēmu cēlonis vispirms ir jāmeklē sevī, nevis kaimiņā, priekšniekā, ministrā vai valstī. Valsts mums ir tāda, kādu to esam izveidojuši. Valsts ir sabiedrības spogulis.

11.

Piekrītu: valsts mums ir tāda, kādu to esam izveidojuši. Par to jau arī šeit ir runa! Valstīs, kurās esmu dzīvojis un darbojies, bijuši arī citi, no mums atsķirīgi uzdevumi: nodrošināt tādu koordinātu sistēmu, kurā cilvēki var atrast darbu un pielietojumu savām spējām un mākai. Lūk, spēju un mākas attīstīšana gan ir personīgs uzdevums, ko valsts nevar uzņemties. Bet vīzdegunīgie vispārinājumi man adresētajā komentārā gan neliecina par domājošu, izglītotu rakstītāju.

Vēlreiz – valsts ar saviem noteikumiem, likumiem un darbību var veicināt iespēju strādāt. Neko vairāk jau neviens neprasa. Un vēl arī – pārliecību, ka nomaksātos nedokļus neizķēza nelietderīgi vai savtīgi.

12.

Piekrītu! Bet tagad – pirmsvēlēšanu situācijā – galvenais ir iet un šo visu skaidri un gaiši uzrakstīto skaidrot tautai. Tikai un vienīgi vēlētāju analfabētisma līmenis ir novedis mūs banānu republikā. Vai tiešam padosimies Šlesera un kievu partiju spiedienam? Vai tiešam mums jābūt guberņai?

Bet varbūt jāmaina domāšana? Vai ir iespējams bezgalīgs patēriņa pieaugms un no tā izrietoša bezgalīga ražošanas apjomu palielināšanās? Un tad vēl jāņem vērā tehnoloģiju attīstība: NASA jau strādā pie mākslīgā cilvēka, kuru sūtīt kosmosā, nemaz nerunājot par rūpniecības nupat jau tuvu 100% automatizāciju. Loģiski domājot šie faktori tikai samazina nepieciešamību pēc darbaspēka tādā izpratnē, kā to saprotam tagad. Un tas nozīmē, ka cilvēkiem būtu jāstrādā arvien mazāk. Un līdz ar to arī uz daudziem citiem jēdzieniem ir vērts paraudzīties savādāk – piemēram, alkatība taču ir arī iespēju zagšana citiem – ja kāds strādā nesamērīgi daudz tādājādi nedodot iespēju strādāt citiem. Ko es ar to gribu teikt? Ka prātīgāk ir nevis atlaist cilvēkus, bet samazināt viņu darba laiku. Protams, arī atalgojums samazinātos, bet tas notiktu solidārā veidā.
P.S. Nez cik ES valstīs darba nedēļa ir garāka nekā Latvijā?

Valstīs, kurās esmu dzīvojis un darbojies, bijuši arī citi, no mums atsķirīgi uzdevumi: nodrošināt tādu koordinātu sistēmu, kurā cilvēki var atrast darbu un pielietojumu savām spējām un mākai.
————-
Kāds naivums!
Tādas “koordinātu sistēmas, kurā cilvēki var atrast darbu un pielietojumu savām spējām un mākai” nodrošināsanu var veikt tikai valsts, kuras vadībai pašai ar “koordinātu sistēmu” viss kārtībā!

Kamēr pie varas būs tie, kam acīs tikai nauda, ko pēc iespējas veiksmīgāk vajag iemanipulēt savējo kabatās, tikmēr nekas nemainīsies!
Tagad galvenais nebūtu kritizēt visus pēc kārtas un bāzt vienā maisā, runajot abstrakti, ir kā visa mūsu pašreizējā valdība būtu monolīts, kas realizē patreizējo politiku.

Tik gudram cilvēkam kā Valdis Krastņš būtu daudz lietderīgāk, nevis dot visārējus ideālus un patreiz nerealizējamus padomus, bet koncentrēties uz patreiz pie varas esošo un uz varu ejošo iepriekšējās darbības analīzi, lai cilvēks, kas varbūt tik labi neizprot procesus, gūtu priekš sevis lielāku skaidrību, kas ir kas.
Lai saprastu par ko tad balsot gaidāmajās vēlēšanās, kuri tad būtu tie, kas, ja ne izpildītu maksimālo programmu, bet vismaz konsekventi ietu uz to!

Sitāda vispārīga vaimanologija jau ir līdz ūkai!

Krastiņa kungs! Ja gribi lidot uz Mēnesi, nestāsti, cik ražas tur gadā varētu iegūt, norādi labāk uz konstruktoru biroju, kas spējīgs uzbūvēt raķeti… :)

beta – Jūrmalniekam
Vai tiešām ir attaisnojama policista uzvedība, vienalga, kas tur arī noticis? Viņš nekādos apstākļos nedrīkstēja tā uzvesties. Vēl absurdāk par šo situāciju ir vainot žurnālistus. Cienītais, mēs taču dzīvojam tiesiskā valstī, kur tiesu spriež tiesneši, nevis žurnālisti un ielu kautiņa dalībnieki.Manuprāt, tieši šo mediju žurnālisti ir visobjektīvākie un tīrām rokām noteikti.

Pārvaldes sistēma, kuras nosaukums demokrātija, nav ne izgudrots, ne patentēts, tai pat nav skaidra formulējuma. Tas ir tas pats labi pazīstamais varas princips skaldi – valdi, kuru realizē daudzās partijas.Iekšējie spēki savstarpējās pretrunās viens otru neitralizē, bet valsts ir ieguvusi bezvirziena, amorālu, bezidejisku, bezspēcīgu veidojuma formu, kas kopumā pakļaujas tikai ārējiem spēkiem un to ietekmei. Citādi, kā par koloniālu, tādu valstisku veidojumu nevar nosaukt. Tirdzniecība ar kolonijām ir aprobēta gan Latīņamerikā, gan Āfrikā. Tās princips, ka mēs jums spogulīšus, konservu bundžas un spīdumus, bet jūs mums zeltu. Kamēr tauta duma, politiskā iekārta ļauj, bizness un ar to saistītā laupīšana, turpinās. Problēma – kolonija jāpārveido par valsti.

Mani ļoti iejūsmina visi šitie vīzdegunīgie pamācītāji, kuru te raksta apm. – paši jūs visi vainīgi; ja grib strādāt, darbu var atrast; pietiek vaidēt; vajadzēja domāt ar galvu, pirms ņemt kredītu u.t.t., u.tjpr.! Kamēr šo “gudrīšu” LV būs pietiekamā daudzumā, tikmēr arī šāda tipa valdības, kā pašreizējā, arī varēs valdīt un skaldīt vēsā mierā! Jūs tik tiešām to esat pelnījuši, tikai žēl, ka nabadzībā tiek iegrūsti un bedrē ievilkti līdz cilvēki, kuri ne pie kā nav vainīgi! Vai tik tiešām ir tik neiespējami saprast, ka nav visi nevar būt uzņēmēji, radoši un īpaši gudri ar arkārtīgu pacietību un izturību apveltīti cilvēki?! Vai paši vainīgi?!

Es nesaku ka neviens cits nav vainīgs pie tā, ka kāds konkrētais cilvēks zaudē darbu vai ir paņēmis pārak lielu kredītu.

Bet risinājums? Meklēt vainīgo, vai mainīties pašam? Prasīt lielākus pabalstus vai sākt domāt par ko balso lai darba vietas uzņēmēji varētu radīt? Kāds ir risinājums? Raudāt? Tas arī ir risinājums, bet sēras par pagātni ilgst parasti tikai kādu laiku, pēc tam jāsāk domāt kā izķepuroties no reālās situācijas kāda ir tagad, jo tā ka bija agrāk vairs nebūs nekad.

Darba vietas var radīt valsts, kurai ir iekrāta līdzekļu rezerve. Neapšaubāmi, ka ārzemju bankas nav bez vainas, tās centīgi palīdzēja pūst burbuli, bet kur bija saeima ar likumdošanu, valdība, un galu galā katastrofu izraisīja Parex, Hipotēku bankai arī lielas problēmas. Autors kā vienmēr aizmirst, ka valsti vada sastiķēta, koalīcija, kuras kodols ir vainīgs pie esošās situācijas. Kamēr nedzīvosim no tā, ko nopelnam, atveseļošanās nenotiks.

>autors
Amerikas administrācija darīja visu, lai iedzīvotāji izvairītos no tā, ko tagad piedzīvojam mēs, un tagad mēģina sakārtot sakārtojamo.
__________________
:-) Kad lats kļūs par pasaules valūtu, tad jebkura valdība nodrukās nepieciešamo summu:)

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Pārsteidzoši! (138)
Valdis Krastiņš

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr… Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Satversmes sapulce? (103)
Valdis Krastiņš

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Valdis Krastiņš

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Gaismēnas Saulgriežos (4)
Valdis Krastiņš

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā! Tātad viss labi un skaisti? [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Liepnieks un korupcija (51)
Valdis Krastiņš

Man nav vēlmes sākt polemiku ar Jurģi Liepnieku. Joprojām uzskatu, ka Liepnieks ir gudrs cilvēks, kaut gan viņa intervija citadiena.lv parāda nesimpātiskus arogances un cinisma [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books